Nekas man nepatīk

by Rolands Virks

Stilistiski bagātīgs un žanriski daudzslāņains stāstu krājums, kurā autors ar asu satīru un absurdu humoru portretē mūsdienu cilvēka ikdienas pieredzi, eksistenciālās šaubas un sabiedrības dīvainības.

Grāmata ir ne tikai literārs piedzīvojums, bet arī kultūras komentārs – tajā tiek izgaismotas dažādas sociālās parādības, birokrātijas absurdi, tehnoloģiju ietekme uz cilvēku, kā arī indivīda vientulība un identitātes meklējumi. Teksts ir intensīvs, valodiski izsmalcināts un stilistiski eksperimentāls, kas padara to par spilgtu piemēru mūsdienu latviešu prozas subjektīvajām tendencēm.

160 pages, Hardcover

Published October 20, 2025

Reviews

[Kristīne · Rating 3 out of 5]

Teilorei Sviftai pārmet, ka viņa pārzina formu, bet viņai nav, ko teikt. Te hiti no tā paša albuma.

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Mani aizkustināja ironija, kura vijās cauri visiem grāmatas īsajiem stāstiem. Spēju saskatīt sevi absurdajās zemapziņas domās, kuras pašai šķiet gana loģiskas brīžos, kad lietas notiek ar mani. Ne visus stāstus sapratu, bet nevajadzēja arī.

[Vilis]

Pasaulē labākā grāmata (saku kā redaktors)

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Manuprāt, uz vāka tā nav ābola serde, bet gan pats autors...😅 Nu, redzu es tur viņa vaibstus... 🫢😂

Šo grāmatu paņēmu bibliotēkā draudzenes ietekmēta, jo viņa teica, ka tur esot tāds "stulbais humors, kāds viņai patīkot".😅👍 Man uzreiz šķita, ka tieši tāds humors patiktu arī man, bet kaut kā lasīšanai prioritāri izvirzījās citi darbi. Tomēr, kad pieķēros tai, sapratu, ka šos stāstiņus var izlasīt ļoti viegli un ātri.

Tie ir īsi ieskati ikdienas dzīvē mums apkārt, mazliet naivi, mazliet traki, reizēm smieklus uzdzenoši, dažreiz pārsteidzoši, bišķiņ rupji, pārsvarā ļoti aizraujoši un stilīgi! Ironija, abstraktums un godīgums. Jā, man šķita, ka šis ironiskais humors slēpj vīrieša ievainojamību, zināmu introvertumu, mākslinieciskumu, radošumu un spēju ikdienas rutīnās pamanīt nianses. Grāmata arī ir par cilvēka dumībām un maldīgo iedomu, ka ir ļoti attīstīta būtne, lai gan ikdiena par to neliecina.😏😄🤷

Man ļoti patika Rolanda Virka rakstības stils, tas vilināt vilināja lasīt un uzzināt tālāko. Savā ziņā visi stāsti savijas nosacītā Virka Visumā, kur ir kāds Raimonds, kolorītā mūždzīvotāja Sētniece, līgaviņa, kas spēj būt vardarbīga un citi Visuma iemītnieki. ✨

Šī grāmata manās sajūtās savij kopā Vili Kasimu, Rvīnu Vardi un Rolandu Virku...jo viņi visi ir godīgi savos darbos, viņi aizžmiedz acis, pārkrustās un nospļaujas par to, ko citi padomās (vismaz teorētiski!). Man tas ļoti patīk.🩶😊 (Visiem arī ir kāda saikne ar šo grāmatu.)

Šim autoram ir vēl viena grāmata, kur viņam atkal kaut kas nepatīkot 😄, noteikti izlasīšu arī to.

Jā, kādam tas viss varētu šķist mazliet "ku-kū", bet zem ironijas tiek meklēts eksistences jēdzīgums... Es ceru, ka autors tiešām vēl sarakstīs 15 sējumus, lai atkal varam doties asprātīgos un pārsteidzošos piedzīvojumos.🤞

[Sintija · Rating 2 out of 5]

Autora vārdiem sakot – briesmas gatavās.

Bet, ja nopietni, tad, visticamāk, neesmu grāmatas mērķauditorija, jo man patīk grāmatas, kas kaut ko atstāj lasītājam. Šo izrāvu cauri pusotras vīna glāzes laikā un secināju: nu labi, intelektuāls koncepts ir, bet ko man ar to iesākt? Nevar saprast, vai šis ir Svena Kuzmina 'hit or miss' gadījums, vai arī vienkārši labāk aptstāties pie šīs grāmatas.

Kaut kādā brīdi par aizdomājos trīs zvaigžņu virzienā (bija nodaļas, kur forši un nepretenciozi aprakstītas pilsētnieku sadzīves ainiņas), bet pēdējās nodaļas aizskrēja taisni "wtf" virzienā un tā arī paliku pie divām.

Sapratu konceptu, bet tas arī viss. Emocionāli paliku vispārēji vienaldzīga, turklāt mani nepameta atziņa, ka savus astoņus grāmatu tirdziņā iztērētos eirikus varēju iztērēt par kaut ko citu. Varbūt vienkārši esmu izaugusi, un aiz "man patīk cinisms" apslēptu augstprātīgu personāžu spriedelējumi man vairs nešķiet stilīgi.

[Inga Kalna · Rating 5 out of 5]

Es saprotu, kāpēc var nepatikt vai”nepavilkties”- pirmajos stāstos es arī domāju, kāpēc tas viss kādam būtu jālasa.
Bet tad es uzķēru autora stīgu, turklāt sapratu, ka pazīstu vēl vienu kungu, kura Feisbukā publicētās pārdomas ir tieši šādā stilā izpaustas - ironija, sarkasms, ārprātīgi salīdzinājumi un hiperbolas, vieglprātīgs un šķietams pašpuicisms. Jā, pie tā jāpierod, jā, tas var kretinēt un nezinu, kā būtu, ja šādi būtu uzrakstīts romāns, bet īsajiem stāstiem bija tieši laikā!
Kaut kas izdomāts (pieļauju), daudz kas no dzīves (ceru), kopā smīkņājošs kokteilis. Ne visiem garšos, skaidrs kā diena, bet pārējie baudīs, bēdu nezinādami.

[Laila Silina · Rating 5 out of 5]

Saņēmu precīzi to, kas uz vāka bija solīts, paldies. Tagad arī man būs jāmeklē rokā autora pirmā grāmata.
Domāju par Raimondu.

+ man tomēr gribētos, lai pēdējais stāsts ir citā grāmatā, par to viena zvaigzne nost.

[Zanda Melne · Rating 4 out of 5]

Ironisks un absurdi humoristisks, brīžiem sasmējos😊

[Līga Balode]

Šo nevar novērtēt ar ⭐️. Reizē viena un piecas, bet ne vidējais trijnieks. Pilnīgs murgs un stulbums, bet ievelkošs, uzrunājošs un brīžiem pat saprotams.

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

Oii, nu nezinu...
Skaidrs, ka autoram pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Apskaužams talants sulīgi un asprātīgi aprakstīt pat it kā nenozīmīgas ikdienas epizodes. Bet vai tas šos fragmentiņus padara par stāstiem? Nez..
Pāris gabali man tiešām patika.
Bet frāzi "No rīta pamodos, uztaisīju kafiju un skandālu" nagi niez ieviest savā leksikā. 😄

2,5⭐

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..īsie pastāstiņi ir izklaidējoši un smieklīgi, bet uz beigām drusku noguru, jo nebija vairs tik interesantu tēmu.

[katrīna paula pupura]

gaidu nākamās 15 grāmatas.

[katrīna liepniece · Rating 3 out of 5]

Viens un tas pats uz rinķi, bet var pasmiet nedaudz

[Ieva P. · Rating 4 out of 5]

Veselīga pasmiešanās par ikdienas glupībām, cilvēku izdomātiem rāmjiem un reizēm arī pieklājības normām.
Patika, bet drusciņ, drusciņ kaut kas pietrūka.

[Kārlis Lithens · Rating 5 out of 5]

Šis stāstu krājums ir vai nu ģeniāla proza, vai bezsakarīgs savārstījums. Nav zināms. Bet zināms ir tas, ka a) es lasot smējos pilnā balsī b) vairāk man neko arī nemaz nevajag. 5 no 5, 10 no 10.

[Liene · Rating 5 out of 5]

Viss man patika

[Diāna · Rating 4 out of 5]

Lietas nevajag ņemt pārāk nopietni. Arī šo - ja neņem pārāk nopietni, ir pat ļoti baudāmi. Ar mīļoto lasījām viens otram priekšā un balsī smējāmies gan par sētnieci Ņinu, gan Raimonda pelmeņiem, kolēģiem un lietām dzīvoklī un Romāna mīļvārdiņu. Rakstnieka paaudzes lasītājiem atradīsies ar ko asociēties un savilkt paralēles ar savu dzīvi, lai arī kāda tā būtu.

[Induss · Rating 2 out of 5]

2.5/5

Akurāts nosaukums “Nekas man nepatīk”, bet ne tik, lai tiešām tam piekristu- Gājēji un Teātris sākumā pietiekami uzrunāja, lai izlasītu visu- bet nekā- paņēma un apmānīja.

Nebiju gaidījis, ka kādreiz lasīšu grāmatu, kas ir “smadzeņpuves” iemiesojums. Raksta rakstīšanas pēc.

[Kristīne Stiķe · Rating 3 out of 5]

Kādreiz man nepatika stāsti. Tagad labprāt lasu stāstus, īpaši jauno latviešu autoru radītos.
R.Virku nebiju iepriekš satikusi savā lasītājas karjerā.
Sākums bija labs (Dekatlons, Bibliotēka, Inde), tad pāris stāsti garlaicīgi, bet vidēji - man patika! Nobeigums tā īsti man nesalikās, bet tas sīkums.
Manā subjektīvā skatījumā autoram ir visas iespējas kļūt (jo vēl jaunskunga gados) par ironiski sarkastiskā humora rakstnieku. Labprāt izlasīšu kaut ko pēc 10 gadiem. Pagaidām jāizaudzē sarkasma kārta vienkārši😎
Es nezinu vai gribu lasīt visas nākamās 15 šīs grāmatas, bet pēdējās divas gan labprāt.
Un vēl - skaists grāmatas vāks, patīkams uz tausti un aci.

Grāmata saņemta pret atsauksmi.
Izdevniecība “Latvijas Mediji”.

[Lote Emīlija · Rating 3 out of 5]

“Rau, kā laiks visu ietērpk grūti caurredzamā miglā.” (17. lpp.)

“Apturēt mani var tikai luksofora sarkanā gaisma. Kamēr pārējie skrien pāri, pārkāpdami noteikumus, es stāvu, līdz atkal ir brīv iet. Esmu premium gājējs.” (28. lpp.)

“Tagad sēžu diezgan priecīgs, jo nekas nesāp un, ja nesāp, tad man viss pie kājas. Dzīve ir lieliska, un cilvēkiem par pašnāvību nepieklājas domāt.”

“Es, protams, pieklājīgs, mācīts, ciparus pazīstu, bet nu, draugi mīļie, kur es pulksteni mājās likšu? Lai man vēl naktī kaut kas tikšķ istabā? Tā jau gulēt nevaru, vē būs jāklausās, kā iztek dzīves sekundes? Nē, paldies.” (96. lpp.)

[Nojausmas · Rating 3 out of 5]

Lai kā man patīk Virks (kuram patīk Zoščenko un kura "Stāsti" patika arī man) jau no "Pilsoņa Grāmatveikalā" laikiem, šķiet,ka viņš guļ uz veciem lauriem un maz jūtama literārā pieaugšana no tiem laikiem.
Daži stāsti met rinķus vai neaizved nekur,kas jau ir ok absurdā, bet tomēr pārlieku daudzas izmestās ēsmas paliek karājamies gaisā. Vai aiziet vienu par tālu. Nereti tas ir vismaz viens "tā sakot" par daudz.
Raimonda, Ņinas un daži izstrādātākie stāsti ir šefa skūpsts. Valoda un ironija arī. Gaidīšu nākamās 15 grāmatas.

[Gunta Lapiņa · Rating 3 out of 5]

Un tomēr diezgan labi patika.
Iesākumā stāstiņi šķita pilnīgi nieki. Taču jau pie kādas trešās it kā triviālās parastā cilvēka sadzīves ainiņas lasītais ieguva savdabīgu nozīmīgumu. Stāstiņi neparasti īsi un ironijas piesātināti. Tomēr uz grāmatas beigām tie kļuva pārāk absurdi, un man pietrūka iepriekš aprakstītie, ik vienam saprotamie ikdienas izaicinājumi un mazliet naivās dilemmas.
Manuprāt burvīgs dāmas zeķei noirušā valdziņa atainojums: " Melnajā likrā smalka tērcīte, tumsā plūst miesas upe."

[Laura Kaļāne · Rating 3 out of 5]

Ātri uzķerams rakstības stils, šad un tad sanāca pasmieties un piekrist kādai frāzei, tāka bija ko palasīties.
Kopumā varbūt nejutu neko tik īpašu, lai slāptu vēl lasīt.
Bet kā jau citreiz rakstu- foršs svaigums starp garākām grāmatām.

[Ralfs · Rating 5 out of 5]

Ja grāmatai būtu ~100 lapaspuses, es teiktu, ka viss man patīk! Tā ka pilnībā!
Filigrāns humors, laba valoda, dažādas - brīžiem neiedomājamas - tēmas.

Nevaru saprast, vai stāsti pēc 100 lapas palika nogurdinoši tādēļ, ka nebija tik labi kā sākumā esošie vai tādēļ, ka vienkārši biju jau tos pārdozējis…bet pilnīgi noteikti, noslēdzošajam (pēdējiem trim?) stāstam te nebija jābūt, jo krita ārā gan no ritma, gan formas.

Atkāpei: nesapratu, vai Raimonds, kurš nevienam nepatika un “kuram draudzenes arī nebija” (Ziemassvētku balle), ir tas pats, kurš grāmatas sākumā arī nevienam nepatika, bet kuram tomēr bija līgava, kura “lūkoja ievilkt pa galvu ar lielo koka karoti” (Izmeklētājs)? Vai tā līgava nejauši iekrita kādā vulkānā? Varbūt.

Tā kā jūtu, ka arī man nekas nepatīk - apstāšos, jo šī grāmata tomēr man ļoti patika, īpaši pirmā daļa, un par to esmu gatavs pielikt vienu zvaigzni vairāk nekā varbūt vajadzētu.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Viegli un neiespringstoši par dzīvi un lietām, kas dažkārt mēdz būt iespringstošas. Bieži sasmējos, bija jautri un feini. Tēli kolortīti. Lai arī nodefinēti kā stāsti, lasīju kā viengabala darbu. Par bibliotēku bija īpaši jautri par to, kas it nemaz nav jautri. Kopumā labi, pat ļoti labi, bet tas pēdējais gabals kaut kā man lieki, tas nojauca manis būvēto struktūru. Tagad jāmeklē autora pirmā grāmata, to nav nācies lasīt.

[Janeta Valge · Rating 3 out of 5]

Iebliež tieši un precīzi. Sētniece Ņina dzīvo 120 gadus, lai varētu visus izlamāt. Sieviete metro gadi 40 vai 23-kā bilde vai kā glezna. Daži jautri, daži man nesaprotami stāsti. Jā un ar labdarību man kā viņam:)

[Kristīne Bulle · Rating 2 out of 5]

Copy-paste

[madara · Rating 4 out of 5]

3,5⭐️ daži stāsti noteikti ir spēcigāki kā citi, bet vispār jau ļoti forši, un manai gaumei atbilstoši