Nekas man nepatīk

by Rolands Virks

Stilistiski bagātīgs un žanriski daudzslāņains stāstu krājums, kurā autors ar asu satīru un absurdu humoru portretē mūsdienu cilvēka ikdienas pieredzi, eksistenciālās šaubas un sabiedrības dīvainības.

Grāmata ir ne tikai literārs piedzīvojums, bet arī kultūras komentārs – tajā tiek izgaismotas dažādas sociālās parādības, birokrātijas absurdi, tehnoloģiju ietekme uz cilvēku, kā arī indivīda vientulība un identitātes meklējumi. Teksts ir intensīvs, valodiski izsmalcināts un stilistiski eksperimentāls, kas padara to par spilgtu piemēru mūsdienu latviešu prozas subjektīvajām tendencēm.

160 pages, Hardcover

Published October 20, 2025

Reviews

[Kristīne · Rating 3 out of 5]

Teilorei Sviftai pārmet, ka viņa pārzina formu, bet viņai nav, ko teikt. Te hiti no tā paša albuma.

[Vilis]

Pasaulē labākā grāmata (saku kā redaktors)

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Mani aizkustināja ironija, kura vijās cauri visiem grāmatas īsajiem stāstiem. Spēju saskatīt sevi absurdajās zemapziņas domās, kuras pašai šķiet gana loģiskas brīžos, kad lietas notiek ar mani. Ne visus stāstus sapratu, bet nevajadzēja arī.

[Inga Kalna · Rating 5 out of 5]

Es saprotu, kāpēc var nepatikt vai”nepavilkties”- pirmajos stāstos es arī domāju, kāpēc tas viss kādam būtu jālasa.
Bet tad es uzķēru autora stīgu, turklāt sapratu, ka pazīstu vēl vienu kungu, kura Feisbukā publicētās pārdomas ir tieši šādā stilā izpaustas - ironija, sarkasms, ārprātīgi salīdzinājumi un hiperbolas, vieglprātīgs un šķietams pašpuicisms. Jā, pie tā jāpierod, jā, tas var kretinēt un nezinu, kā būtu, ja šādi būtu uzrakstīts romāns, bet īsajiem stāstiem bija tieši laikā!
Kaut kas izdomāts (pieļauju), daudz kas no dzīves (ceru), kopā smīkņājošs kokteilis. Ne visiem garšos, skaidrs kā diena, bet pārējie baudīs, bēdu nezinādami.

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

Oii, nu nezinu...
Skaidrs, ka autoram pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Apskaužams talants sulīgi un asprātīgi aprakstīt pat it kā nenozīmīgas ikdienas epizodes. Bet vai tas šos fragmentiņus padara par stāstiem? Nez..
Pāris gabali man tiešām patika.
Bet frāzi "No rīta pamodos, uztaisīju kafiju un skandālu" nagi niez ieviest savā leksikā. 😄

2,5⭐

[Laila Silina · Rating 4 out of 5]

Saņēmu precīzi to, kas uz vāka bija solīts, paldies. Tagad arī man būs jāmeklē rokā autora pirmā grāmata.
Domāju par Raimondu.

+ man tomēr gribētos, lai pēdējais stāsts ir citā grāmatā, par to viena zvaigzne nost.

[Līga Balode]

Šo nevar novērtēt ar ⭐️. Reizē viena un piecas, bet ne vidējais trijnieks. Pilnīgs murgs un stulbums, bet ievelkošs, uzrunājošs un brīžiem pat saprotams.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..īsie pastāstiņi ir izklaidējoši un smieklīgi, bet uz beigām drusku noguru, jo nebija vairs tik interesantu tēmu.

[Kārlis Lithens · Rating 5 out of 5]

Šis stāstu krājums ir vai nu ģeniāla proza, vai bezsakarīgs savārstījums. Nav zināms. Bet zināms ir tas, ka a) es lasot smējos pilnā balsī b) vairāk man neko arī nemaz nevajag. 5 no 5, 10 no 10.

[Diāna · Rating 4 out of 5]

Lietas nevajag ņemt pārāk nopietni. Arī šo - ja neņem pārāk nopietni, ir pat ļoti baudāmi. Ar mīļoto lasījām viens otram priekšā un balsī smējāmies gan par sētnieci Ņinu, gan Raimonda pelmeņiem, kolēģiem un lietām dzīvoklī un Romāna mīļvārdiņu. Rakstnieka paaudzes lasītājiem atradīsies ar ko asociēties un savilkt paralēles ar savu dzīvi, lai arī kāda tā būtu.

[Induss · Rating 2 out of 5]

2.5/5

Akurāts nosaukums “Nekas man nepatīk”, bet ne tik, lai tiešām tam piekristu- Gājēji un Teātris sākumā pietiekami uzrunāja, lai izlasītu visu- bet nekā- paņēma un apmānīja.

Nebiju gaidījis, ka kādreiz lasīšu grāmatu, kas ir “smadzeņpuves” iemiesojums. Raksta rakstīšanas pēc.

[Ralfs · Rating 5 out of 5]

Ja grāmatai būtu ~100 lapaspuses, es teiktu, ka viss man patīk! Tā ka pilnībā!
Filigrāns humors, laba valoda, dažādas - brīžiem neiedomājamas - tēmas.

Nevaru saprast, vai stāsti pēc 100 lapas palika nogurdinoši tādēļ, ka nebija tik labi kā sākumā esošie vai tādēļ, ka vienkārši biju jau tos pārdozējis…bet pilnīgi noteikti, noslēdzošajam (pēdējiem trim?) stāstam te nebija jābūt, jo krita ārā gan no ritma, gan formas.

Atkāpei: nesapratu, vai Raimonds, kurš nevienam nepatika un “kuram draudzenes arī nebija” (Ziemassvētku balle), ir tas pats, kurš grāmatas sākumā arī nevienam nepatika, bet kuram tomēr bija līgava, kura “lūkoja ievilkt pa galvu ar lielo koka karoti” (Izmeklētājs)? Vai tā līgava nejauši iekrita kādā vulkānā? Varbūt.

Tā kā jūtu, ka arī man nekas nepatīk - apstāšos, jo šī grāmata tomēr man ļoti patika, īpaši pirmā daļa, un par to esmu gatavs pielikt vienu zvaigzni vairāk nekā varbūt vajadzētu.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Viegli un neiespringstoši par dzīvi un lietām, kas dažkārt mēdz būt iespringstošas. Bieži sasmējos, bija jautri un feini. Tēli kolortīti. Lai arī nodefinēti kā stāsti, lasīju kā viengabala darbu. Par bibliotēku bija īpaši jautri par to, kas it nemaz nav jautri. Kopumā labi, pat ļoti labi, bet tas pēdējais gabals kaut kā man lieki, tas nojauca manis būvēto struktūru. Tagad jāmeklē autora pirmā grāmata, to nav nācies lasīt.

[Kristīne Bulle · Rating 2 out of 5]

Copy-paste