Stalkere

by Lelde Kovaļova

"Stalkere" ir psiholoģisks spriedzes romāns par nozagtu identitāti un apsēstību, kas izdzēš robežu starp vērotāju un upuri.
Eva Ansone dzīvo šķietami mierīgu dzīvi kopā ar vīru un diviem bērniem klusā privātmāju rajonā. Taču miers sabrūk brīdī, kad vakaros ģimenes māju sāk novērot kāda sveša sieviete. Skatieni aiz loga pārtop dīvainos vēstījumos, kas kļūst arvien draudīgāki un pārvēršas bīstamā spēlē, kuras noteikumus nosaka tikai vajātāja.

Genres: Crime, Thriller

224 pages, Hardcover

Published October 22, 2025

Reviews

[Gunārs | IG gunars_lasa · Rating 2 out of 5]

Atzīstu - autore tomēr nav priekš manis.
Nevaru noliegt, ka tēma ir svarīga un pasniegta diezgan interesantā veidā un lasīšana bija ļoti raita.
Bet nu dikti pārspīlēti viss bija saputrots. Daļēji apstiprinājās manas aizdomas par šo "Viņu", bet pa virsu tika uzgrūzts papildus twist.
Autore noteikti varētu piestrādāt par Frīdas Macfadenas ghost writer, jo pats stāsts un struktūra atgādināja viņas grāmatas.

Nedaudz žēl iztērētās naudas but oh well

[Dita Katlapa · Rating 3 out of 5]

Nezinu, vai tas ir apzināti, neapzināti vai neapzināti apzināti, taču Lelde Kovaļova arvien vairāk sāk līdzināties tādai latviešu Frīdai Makfadenai — darbi nav nekas jauns vai ģeniāls, reizēm jūtama stipra (varbūt reizēm pat pārāk stipra) korelācija ar jau iepriekš redzētiem un lasītiem darbiem, taču, kā jau parasti, ļoti kinematogrāfi, kas ir forši lasītājam, bet varbūt ne super izcili no rakstniecības puses, kur prasītos tomēr nedaudz padziļinātāks ieskats tēlos un sižetā. Kopumā nav mana mīļākā Leldes grāmata, jo atgādina jau dažas iepriekšējās, tomēr tāpat labi pavadīju laiku un ar lielu interesi vēlējos uzzināt atrisinājumu.

[Diāna · Rating 2 out of 5]

Intereses pēc uzliku hronometru, cik ātri tad var pazust šīs 220lpp. 1,5h. Un priecājos, ka tik maz sava laika iztērēju šai grāmatai.
Var mežģīt lietas, lai interesantāk, jaukt pēdas, bet nu šis jau bija pārspīlēti. Ticamības moments tuvu nullei.

Un beigas? Nākamā ģimene ar 'slikto' vīru? Mājkalpotāja nr.2? 😅

[Viola · Rating 2 out of 5]

Par pozitīvo - ātri lasās, valoda raita, palieli burti (kas iepriecina lasītājus ar pašvaku redzi). Kā jau citas autores grāmatas, ļoti kinematogrāfiskas. Šķiet, ka šāda grāmata varētu sanākt, ja filmas scenāriju pārvērš grāmatā. Skatos, ka grāmata jau kādu laiku ir pārdošanas topu augšgalā, tad jau cilvēkiem šādas tīk. Katram savs. Man gan personīgi netīk, ja autors visu izskaidro (vai vismaz mēģina), neatstājot vietu lasītājam pašam nonākt pie secinājumiem, izdarīt pieņēmumus. Beigas bija tā saputrotas, ka nācās pārlasīt 2x.

[Ieva · Rating 3 out of 5]

2,5 zvaigznes. Kaut kad varbūt es beigšu salīdzināt lasīto ar ēdieniem, bet tā nebūs šī reize. Man Kovaļovas romāni ir kā čipsi piemājas mazajā veikaliņā – zinu, ka tie jau tāpat nav labākā ēdiena izvēle, bet tur to izvēle ir tik ierobežota, ka nav nopērkami man patiešām garšojošie. Bet ik pa brīdim uznāk nepārvarama vēlme pirkt tieši tur (jo pa ceļam un nekur vairs citur negribas iet). Lasāms ļoti ātri (224 lappuses ir mānīgs skaitlis, ja burtu izmērs ir vājredzīgajiem ļoti draudzīgs). Bet katrā ziņā ir skaidrs, ko no grāmatas dabūšu – ātru izlaidi, svarīgi lasīt tikai tik ātri, lai domas un loģika netiek līdzi, lai piesietos. Īsie teikumi to palīdz izdarīt. Par 0,5 zvaigznēm samazinu vērtējumu, jo izskatās, ka te centās ieviest kaut kādus teksta uzlabojumus ar krāšņiem epitetiem un salīdzinājumiem, bet tiem īsajiem teikumiem galīgi nepiestāv.

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Lelde mani patīkami pārsteidza. Lasot latviešu autoru darbus, cenšos būt maksimāli objektīva un no sirds varu apgalvot, ka šī aizrāva, jutu spriedzi un man patika, kā stāsts salikās kopā. Iespējams bija arī nenoslīpētas detaļas, bet uz to pieveru acis.

[Elina Dlohi · Rating 5 out of 5]

Jāsaka, ka Lelde Kovaļova mani šoreiz patiesi pārsteidza nesagatavotu. Tik aizraujošu un psiholoģiski spraigu trilleri es negaidīju. Kā vakarā apsēdos dīvānā, tā aizmirsu pat uzvārīt tēju. Nevarēju atrauties no grāmatas.

Eva Ansone dzīvo kopā ar vīru un diviem bērniem privātmāju rajonā (es to kaut kā iedomājos kā Mārupi), un ar laiku viņa sāk arvien vairāk just, ka tiek vērota. Kas ir Anna? Kura bija Anna, un kura Eva? Kad pabeidzu grāmatu, es to šķirstīju vēlreiz un vēlreiz, mēģinot atrast to brīdi, kur autore man nojauca pēdas.

Lai izvairītos no “spoileriem”, ir grūti pateikt daudz vairāk. Lasiet paši vai arī varbūt jau izlasījāt?

"Tu vari spēlēt spēli, kad vien vēlies... Tu vari būt jebkur, kur vēlies. Tu vari dzīvot jebkurā ģimenē, kopā ar jebkuriem cilvēkiem, kuri tev patīk. Tev tikai jāaizver acis, jāizdomā savs stāsts un jānotic tam ar visu sirdi un prātu, pēc tam sāc dzīvot izsapņoto dzīvi, un tā kļūs par tavu patiesību"

"Vēlāk pieaugot sapratu tādu klusu, tumšu patiesību par sievietēm"daudzām patīk slīkt kopā ar vīriešiem. Ne jau tāpēc, ka nemāk peldēt. Viņas turpina cerēt, ka vīrietis izpeldēs."

"Mēs varam zaudēt visu, bet dzīvei piemīt satriecoša īpašība: tā vienmēr sniedz iespēju sākt no jauna"

[Laila Silina · Rating 3 out of 5]

Drusciņ no Frīdas M. rakstības stila, diezgan daudz no vairākiem jau lasītiem trilleriem par stalkeriem / disociāciju (līdz ar to atrisinājums man šķita paredzams, bet papildus pavērsieni, piem., par žurnālista identitāti - pilnīgi lieki), taču, tā kā grāmata neprasīja pat divas stundas, lai izlasītu, nebija tik slikti.

[Inga Grencberga]

vienā ieelpā un izelpā…

viņa mūs vēro
paldies!

[Aija Puriņa · Rating 3 out of 5]

Lai arī "Klusajiem kaimiņiem" ieliku augstāko vērtējumu, šo nebiju plānojusi lasīt, bet kā gadījās, kā ne, draudzene man to uzdāvināja (ar domu, lai izmēģinu uz sevis, tad viņa apdomās, vai lasīt 🫢👋). Bija ziņkāre, vai šī man patiks, jo vienam šā un otram tā, bet kā zināms, grāmatu patikšana ir tīri subjektīvs lielums. ☺️

Biju dzirdējusi, ka meitenes to izlasa 2h laikā, ātrlasītājiem tā nudien varētu būt. Man ar ēdampauzēm un telefončekingiem viss vakars pagāja lasot. Domāju, ka šo grāmatu pat vajadzētu lasīt vienā piegājienā/vakarā, jo grāmatas sižets un ideja tā būtu vislabāk uztverams un izjūtams. Lasīšana būs kā psiholoģiskā trillera noskatīšanās.

Lasīju ar interesi, valoda viegli ritinājās, katrs teikums saprotams. Nelielajā grāmatiņā veicu arī padaudz atzīmju, kur varēju apdomāties.

Grāmatas sākumā autore lasītāju brīdina par satraucošu tematu klātbūtni, kas ir labi. Smagas tēmas nudien šeit daudz un dažādas (un, manuprāt, vienā mazā grāmatiņā krietni par daudz 🫣☺️). Ir traumas, vardarbība, uzmācība, psiholoģiskas novirzes, utt. Neko daudz par saturu nedrīkst stāstīt, vien tik cik jau pateikts uz ceturtā vāka. 🤗

Visu cieņu autorei par Annas attēlojumu bērnībā vecāku mājās, tas bija kinematogrāfiski un prātā paliekoši, kā arī emocionāli sāpīgi, bailīgi, nepatīkami... 💔

Laikam latviešu literatūrā nekas tamlīdzīgs nav bijis, un šī autore prot spēlēties un manipulēt ar lasītaja prātu 😏 Man patīk, ka grāmata sniedz atbildes un nepaliek (it kā) atvērtas beigas. Tomēr manā gadījumā mans prāts jau bija tik samudžinājies, ka to atmudžināt bija grūti. Man pat šķita, ka šo grāmatu vajadzētu pārlasīt otrreiz, lai saprastu, kurā brīdī kas tur īsti no kura leņķa notika... 🤪🤯😄 Tie nelielie virsrakstiņi arī izrādās nepalīdzēja.

Lai arī autore šķelmīgi iebaksta tādiem kā man acī 👀😄, ka tie jau labāk zina, kā stāstus rakstīt par pašiem rakstniekiem, manuprāt, stāsta ideja bija forša un temati aktuāli, bet visa bija par daudz (piemēram, par to leikēmiju) un, iespējams, pārāk mudžeklīgi sirreāli. 😏

Es jau vispār neesmu trilleru cienītāja, tomēr ik pa laikam gribas izkāpt no komforta zonas. Vienmēr interesanti palasīt latviešu autorus. Kaut kur jāpiekrīt tam cilvēkam, kurš minēja, ka šeit ir nelielas paralēles ar "Mājkalpotāju", ja gribat zināt kādas tieši, lasiet 😉

[Krista Leskevica · Rating 5 out of 5]

Ja par grāmatu var teikt, ka tā ir BOMBA 💣🫣 tad šī tāda IR 🔥 Atliek tikai atvērt pirmo lapu un - gatavs! Ārā tu vairs netiksi 😏 Man šim stāstam vajadzēja tieši 2,5h, tas bija tik reāli, it kā es skatītos kinofilmu! Spriedzīgi, bailīgi, pilnībā savā varā pārņemoši 🙌

***

Stāsts ir par kādu šķietami parastu ģimeni - Evu Ansoni, viņas vīru un abiem bērniem - kuri dzīvo mierīgu un sakārtotu dzīvi klusā privātmāju rajonā. Taču šis miers pazūd, jo parādās Viņa. Sieviete, kas viņus vēro. Vakaros, aiz loga. Internetā. Veikalā. Viņa parādās pat četrgadīgās meitiņas zīmējumos… Līdz vienu dienu šī šķietamā tikai “vērošana” sāk pārvērsties dīvainos, baisos vēstījumos. Ko viņai vajag? Kapēc viņa izvēlējusies viņus? Vai viņa ir patiesi BĪSTAMA? 😱

***

Stāsts ir perfekti samudžināts, visu lasīšanas laiku to caurstrāvo spriedze un baisums. Šķiet - tūlīt, tūlīt kkas notiks un uzticēties vairs nevar nevienam 🔥 Šī sajūta neatlaižas līdz pēdējam mirklim! Un bonuss no manis par to, ka šis lika aizdomāties arī pašai 🫣 par internetu, sociālajiem tīkliem, informāciju, ko mēs tur ievietojam un parādam pasaulei. Nezinot, KURŠ to redz un, kādiem nolūkiem izmanto 🫣

Stāsta noslēgums bija lielisks, tik viss bija tā sapinies, ka pat lika man atskatīties uz pāris jau izlasītajām nodaļām, lai saprastu, vai visu sapratu pareizi 😅 Vienu brīdi gandrīz apjuku 😅 Bet pašas, pašas beigas, burtiski pēdējās rindkopas, man lika aizdomāties/atcerēties kādu citu populāru un ļoooti spriedzīgu psiholoģiskā trillera gabalu 😏 kuru? Neteikšu 🤭👌

[Laura laura_lasa · Rating 2 out of 5]

2.5⭐️

[Ieva · Rating 2 out of 5]

Lelde, piedod, bet šoreiz nē, šis stāsts kaut kā galīgi nepaķēra. Zuda interese ap momentu kad tika iejaukts Pāvels un tā ideja par dubulto personību nešķita piemērota šim stāstam.
Kā te vienā komentārā lasītāja teica - "Ir sajūta ka grāmatas atkārtojas tikai motīvs mainās" , man arī radās tāda sajūta, diemžēl.
Stalkeru tēma ir interesanta un es zinu ka autore varēja šo izspēlēt daudz foršāk. Nav vienmēr lasītāju jācenšas pārsteigt, galvenais lai sižets ir reālistisks un ne tik samudžināts.
No pozitīvā, piekrītu grāmatu var izlasīt vienā vakarā un man patika stalkeres pēdējie vārdi grāmatas beigās par patiesības atspoguļošanu, jo ne vienmēr ļaunais ir tik melns kā sākumā liekas. Tēmas kuras ir šajā grāmatā, protams ir aktuālas un svarīgi par tām runāt. Es ceru, ka Lelde ņems vērā nelielo kritiku un nākamais detektīvs būs tiešām kaut kas stilistiski savādāks. Esmu izlasījusi visas grāmatas un joprojām "Šoseja" ir vienīgā, kuru izlasītu atkārtoti. Lai top jaunas foršas idejas nākamajām grāmatām.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Dodu visas 10 zvaigznes.
IZCILS psiholoģiskas spriedzes romāns, grūti liekams malā, jo notikumu un pavērsienu ir tik daudz, ka, šķiet, atslābumam nav vietas.

[Aiva (IG aiva.lasa) · Rating 4 out of 5]

Šīs autores grāmatas gaidu ar nepacietību. Patiesībā, tieši Leldes pirmās grāmatas man palīdzēja iemīlēt latviešu autorus - agrāk tiem gāju ar lielu līkumu. Arī “Stalkeri” ļoti gaidīju un tā mani nepievīla.

Eva Ansone dzīvo šķietami mierīgu dzīvi klusā privātmāju rajonā ar vīru un diviem bērniem. Viss sāk brukt brīdī, kad kāda sveša sieviete sāk vērot viņu māju. Kas viņa ir un kāpēc to dara? Lai to uzzinātu, būs vien jālasa grāmatu. 🤭

Šis romāns mani ierāva savos piedzīvojumos jau no pirmajām lapaspusēm. Pēc tikko izlasītās (man netipiskās) grāmatas, šāds psiholoģiskais trilleris bija tieši laikā - spriedze un intriga, kas neļāva grāmatu nolikt malā. Burtiski izlasīju vienā elpas vilcienā.

Autore atkal ir radījusi stāstu, kas spēlējas ar lasītāja prātu un lieliski notur uzmanību. Tieši šī sajūta ir tā, kas man viņas darbos patīk visvairāk.
Un, protams, tā nebūtu Lelde, ja stāstā neparādītos kāda nopietna, sabiedrībā sāpīga tēma. Arī šī grāmata lika aizdomāties.

Paldies autorei - es tiešām izbaudīju šo stāstu un jutos lieliski izklaidēta! 🤩

[Santa Rimarenko · Rating 3 out of 5]

Lasot Stalkeri, vairākas reizes pieķēru sevi domājam, vai šī tiešām ir Leldes Kovaļovas grāmata, nevis kārtējais Freidas Makfadenas stāsts. Iespējams, ka ar šo viedokli es īpaši neatšķiršos no daudziem citiem lasītājiem, bet sajūta bija tāda, ka “Stalkere” brīžiem izklausās pēc The Housemaid parodijas. Ne ļaunā nozīmē, bet līdzību tiešām bija pārāk daudz, lai tās ignorētu.

No vienas puses ir forši redzēt, ka latviešu autores drosmīgi ienāk mūsdienīgā psiholoģiskā trillera žanrā. No otras puses rodas sajūta, ka šie stāsti sāk kļūt pārāk līdzīgi cits citam, it kā ideju paliktu arvien mazāk.

Pats stāsts kopumā bija okei un lasāms, tomēr brīžiem kļuva grūti orientēties personāžos. Uz beigām man jau pavisam sajuka, kurš ir kurš, lai gan iespējams tieši tāds arī bija autores mērķis. Pamatīgi sajaukt lasītājam galvu. Dažbrīd šķita, ka autore cenšas 200 lapaspusēs ielikt visas iespējamās emocionāli graujošās tēmas vienlaikus, kas vietām radīja pārblīvētības sajūtu.

Kopumā grāmata ir lasāma un brīžiem aizraujoša, bet kaut kas līdz galam tomēr pietrūka. Nebija tā “wow” efekta, kas paliek vēl ilgi pēc pēdējās lapaspuses.

[Patrīcija Pakalniete · Rating 4 out of 5]

Biju diezgan patīkami pārsteigta, par to cik šajā grāmatā stāsts raiti risinājās un neatlika pat laika prātot savas versijas par iznākumu. Likās dažas detaļas nesaprotamas, stāsta atrisinājums šķita diezgan pārbagāts ar dažādām niansēm, kurām brīžiem bija grūti izsekot. Bet tomēr, dažviet teksts likās tik labi uzrakstīts, ka pilnīgi saskatīju un sajutu skaidru ainu savā galvā.

Kopumā priecājos, ka latviešu autore ir izveidojusi šāda žanra grāmatu!

[Zane · Rating 4 out of 5]

4⭐️/5⭐️

Leldes Kovaļovas “Stalkere” ir īsts popkorna trilleris - ātrs, viegli lasāms un ievelkošs. Pietika ar vienu kārtīgāku lasīšanas vakaru, lai grāmata būtu izlasīta no vāka līdz vākam. Grāmatā aizskarti ļoti smagi temati - vajāšana, izvarošana, vardarbīgas attiecības ģimenē, pedofilija, kā arī traumēta cilvēka psiholoģiskais stāvoklis. Daļa tēmu ieskicētas vien garāmejot, citas izstrādātas dziļāk.

Darbs lasās ātri, tomēr reizēm nepameta iekšējā sajūta, ka nemanot salīdzinu to ar citiem līdzīga žanra stāstiem.

[Janete Spure · Rating 5 out of 5]

5 ❣️ no 5 ❣️
1.Valoda un rakstības stils.
Viegla, plūstoša valoda, manuprāt, ideāli piemērota tieši šī žanra grāmatai. ❣️
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Jau pašā stāsta sākumā iezīmējas viena no galvenajām tēmām, ko autore vēlējusies izcelt līdz ar to nebūs "izspoilots" pasakot, ka tā ir sociālo tīklu liekulība. Šo tēmu aizskart var dažādi, bet Lelde Kovaļova to ir izdarījusi tieši tādā stilā, lai to varētu uztvert un saprast jebkurš, kā arī liktu katram no mums aizdomāties par to, ko savā dzīvē uztveram par patiesību! Cik ļoti mēs ļaujam šai ilūzijai soc.tīklos vadīt savu dzīvi? Protams, turpinājumā arī citas svarīgas tēmas, bet nāksies vien pašiem izlasīt...🤫
3. Tēlu atveidojums.
Cilvēku psihe neibeidz pārsteigt!
4. Emocionālais pārdzīvojums.
Mazuma piegarša, bet pārsteidza un aizkustināja arī šī diemžēl ne biezā grāmata. 🫶🏻
5. Atziņas/Citāti
"Apzinājos, ka mēs, pieaugušie, visbiežāk baidāmies no nāves ne jau fakta dēļ. Mūs biedē doma, ka atstāsim savus bērnus šajā pasaulē vienus."
"Vēlāk pieaugot sapratu kādu klusu, tumšu patiesību par sievietēm:daudzām patīk slīkt kopā ar vīriešiem. Ne jau tāpēc, ka nemāk peldēt. Viņas turpina cerēt, ka vīrietis izpeldēs."

[AnnaLiep · Rating 3 out of 5]

Lai arī sevi pieskaitu pie Leldes Kovaļovas faniem,tomēr likās,ka šī ir viena no vājākajām autores grāmatām. Šķiet,ka katrā grāmatā personāži atkārtojas un mainās tikai galvenais motīvs. Stāsts iesākās daudzsološi, bet nobeigums likās sasteigts un neatstāja uz mani wow efektu, bet tēma, protams, svarīga un par to ir jārunā. Lai vai kā, iesaku izlasīt un spriest pašiem.

[Sintija Levica · Rating 3 out of 5]

3.5*
Šī grāmata man aizņēma mazliet vairāk kā 2h. Tāds vakara trillerītis. Likās par daudz notikumu, nianšu, pavērsienu. Bet kopumā - bija gana interesanti. Pārsteiguma momenti bija. Laikam jau ne man vienīgajai šīs grāmatas autore asociējas ar Frīdu Makfadenu. Velku daudz paralēles abām autorēm un viņu grāmatām.

[Oskars Kaulēns · Rating 4 out of 5]

mēs reizēm piesavināmies sapņus, kuri nav mūsējie, tāpat kā cenšamies ietikt dzīvēs, kas nav paredzētas mums. bet, kas zina, - varbūt mērķis nav kļūt par kādu citu, drīzāk gan izdzīvot tapšanu.

[Sandra Rubene · Rating 2 out of 5]

Grāmata 2 stundām. laikam līdz galam nesaprotu lielo pieprasījumu pēc šīs grāmatas. Ļoti sapiņķerēts sižets, pārāk daudz notikumu, vienkārša valoda. Grāmata aizrauj un gribas to ātri izlasīt, bet nekā vairāk arī nav Grāmatas beidzas ļoti atgādina Frīdas Makfadenas Mājkalpotājas sēriju.

[Kristine Ozolina · Rating 5 out of 5]

Uh, šis bija labs plot-twist. Meisterīgi uzrakstīts. Stāsts ierāva un ļoti pārsteidza iznākums.
Vienīgais, kas man prasītos, būtu varbūt dziļāk ieiet ikdienas lietās. Pretējā gadījumā stāsts ir tikai un vienīgi par vajāšanu, kas neļauj vairāk iedziļināties. Prasījās vairāk detaļas un dziļums.
Un, patiešām grāmatā ir ļoti daudz "triggering" daļas.

[Elizabete Klēra · Rating 5 out of 5]

Izlasīta divās stundās. Neparedzama un lieliska!

Redzu, ka atsauksmes ir raibas un dažādas. Man gan šķiet, ka tas, ka grāmata spēj tā ievilkt un sajūties tā, kā skatoties filmu, ir ļoti labs rādītājs.

[Zane Pilsneniece · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata ierauj sevī. Es negribētu to lasīt, esot viena mājā vēlā vakarā. Pirmajā daļā psiholoģiskā spriedze augstākajā līmenī un ik pa brīdim uzmet aci savas mājas logiem un apdomā biezāku aizkaru nepieciešamību.

[Daina · Rating 2 out of 5]

Patīk autores teikumu veidošanas stils. Pati grāmata neaizrāva. Likās haotiska un beigas sasteigtas.

[Inga Vīnerte · Rating 4 out of 5]

Iespēju robežās cenšos atbalstīt vietējos autorus un lasīt viņu grāmatas, tad nu Lelde noteikti ir tā autore, kuras grāmatas pērku un turpināšu pirkt, kamēr tās iznāks.

Ir gan pāris lietas, ko man gribētos nedaudz citādāk - grāmatas apjoms. Šī ir jau otrā grāmata, kura ir krietni par īsu. Pat neieslēdzot savu ātrās lasīšanas tempu, izlasīju pāris stundās jeb vienā piegājienā. Priekš grāmatas tas ir nedaudz par maz.
Protams, ir interesanti, bet vairākās vietās prasītos garāki notikumu apraksti, nedaudz vairāk detaļu, stāsta un satura. Vietām ir samazināts tik ļoti, ka tev pašam ir jāpiedomā - kas tas bija, kas tur notika, vai tiešām tā? Ļoti ceru, ka nākamā grāmata sasniegs vismaz 300lpp vai pat vairāk.

Pats stāsts ir ļoti aizraujošs un interesants, pazīstot jau ierasto autores rakstīšanas stilu ir skaidrs, ka viss nebūs kā izskatās. Šoreiz gan jāsaka, ka biju lasījusi cita autora līdzīga stila grāmatu un negaidītais atrisinājums man bija skaidrs jau diezgan ātri.

Pats grāmatas stāsts aptver vairākas mūsdienu problēmas, bet priekš grāmatas apjoma ir pārāk maz laika veltītas katrai no tām vai arī ir pārāk daudz visa kā.

P.S. Vēl aizvien visiem iesaku izlasīt Šoseju!

[Agnese Zariņa · Rating 3 out of 5]

Šī bija mana pirmā sastapšanās ar Leldes Kovaļovas darbiem un gala rezumē ir tāds, ka biju diezgan aizrauta ar sižetu un vienlaikus noslēgumā paliku diezgan samulsusi.

Nav noliedzams, ka autore spēj uzturēt nemitīgu spriedzi un to kāpināt arvien straujāk attīstot notikumus un visu vēl vairāk sapiņķerējot. Kas bija nenoliedzami aizraujoši un gribējās saprast, kas notiek.

No otras puses mani nepameta sajūta, ka esmu noskatījusies Degpunktā raidījumu un tagad no pieciem dažādiem sižetiem mēģinu pati piefantazēt klāt vienu vienojošo sižetu, kā nu to visu kaut kā sasaistīt. Šajā gadījumā (un iespējams arī pārējās grāmatās, par ko gan nemāku spriest, jo neesmu lasījusi, bet tādu aizdomu man rada atsauksmes) manī tomēr pārdomas raisa tas, vai tiešām labam spriedzes trillerim pietiek vien ar autora spēju identificēt dažnedažādas sabiedrībā trauksmainas tēmas, bet īsti to kaut kā organiski pat neiestrādājot darbā. Piemēram, pedofīlijas temats, kas nu jebkurā radītu kādu satraukumu, vai Evas jaunības noslēpums, kas ir kaut kas tik ļoti neiederīgs un bez jebkāda kontekstuāla pienesuma pašam sižetam. Tas varēja būt jebkas, bet šī izvēle man šķiet mulsinoša, par spīti tam, ka tieši tikko citā pabeigtajā grāmatā bija analoģisks “notikums”. Es tiešām spēju saredzēt, ka visu šo aktualizēto tēmu iekļaušana patiešām uztur to cerēto spriedzi, bet tai pat laikā arī nojaušu, ka man pie šādi analogi veidotām grāmatām kādā brīdī jau būtu visa kā par daudz.

Par valodas lietojumu arī daļēji varu piekrist vietumis izskanējušajam, jo, lai gan lielākajā daļā mani netraucēja aprautie teikumi/apraksti/sarunas, bet bija arī daudz brīžu, kad tas pamatīgi krita acīs. Vietām arī zināma atkārtošanās, kur katra otrā nodaļa noslēdzas vēstot, ka “nu tik priekšā vēl lielākas briesmas”..spriedze, protams, ir jāuztur, bet to lieliski panāk attiecīgi notikumi, nevis vienkārši šāds paziņojums..

Kopumā priekš pirmās iepazīšanās šķita laba un lasāma, un man tiešām patika iesākums, līdz tur tika salikts iekšā viss iespējamais. Līdz ar to, būtu novērtējusi, ja daļa notikumu pārbagātības būtu atstāta citu grāmatu materiālam, vairāk koncentrējoties uz centrālā sižeta izstrādi. Piemēram, noslēguma, kur tādā kā sasteigtībā mums ātri vien atklāj, ka viena persona visu ir izpētījusi un teju no nekādiem pierādījumiem ir precīzi visu izsecinājusi..un cita starpā vēl arī pāris citi notikumi noslēgumam ir piemesti klāt, ja nu ar esošo nebūtu gana...

[Samanta Elza · Rating 4 out of 5]

2,5h un grāmata cauri. Mans pirmais Leldes darbs, esmu patīkami pārsteigta, ka valoda ir super vienkārša un palīdz stāstam ātri plūst uz priekšu (manā pieredzē latviešiem ir tendence pārsātināt tekstu ar pārlieku daudziem dīvainiem īpašības vārdiem un aprakstiem). Piemērots vienam tumšam rudens vakaram, šis lietainais bija ideāls, un pats stāsts arī tīri neko, labs plot twists un spriedzīte visā grāmatas garumā.