Mūsdienu folkloras krājums ar latviešu dzīvessparu – patiesi, komiski un dažbrīd neticami stāsti no laukiem un pilsētām, kuros "kaku" tēma kļūst par vārtiem uz tautas gudrību, tabu, humoru un leģendām. Šī grāmata glābj zudušus vēstījumus, atklājot latviešu dzīves īstenību bez filtriem. Vairāk nekā 30 stāsti par dažādiem neveikliem atgadījumiem pikantās situācijās.
Interesanta izvēle, ne? 😂 Sāksim ar to, ka uzrunāja autori. Bērnības grupa "Saule", nedaudz "Logo" ar Ansi Klintsonu - ak, man viņš šķita nu dikti smuks 🤣 (lielisks iemesls grāmatas izvēlei, protams 🤣).
Kā saka paši krājuma sastādītāji, tā ir sūdīgākā grāmata, kuru būsiet lasījuši (šoreiz burtiskā nozīmē 😏). Visi stāsti ir reāli, īstu cilvēku iesūtīti. Šis projekts mazliet atgādināja "Zīlītes" veidotās bērnu spoku stāstu grāmatiņas (varbūt atceraties tādas - nu jau arī folkloru?).
Daži stāsti bija pilnīgi "crazy", bet laikam tāpēc arī paši jautrākie un prātā paliekošākie. Man prātā paliks 2 - pats pirmais, kur Kristīne mēģina atmest smēķēšanu un viens no beidzamajiem "Brīdinājums: lamuvārdi!" (šo pat vīram iedevu izlasīt 😂). Pārējie ik pa laikam izvilināja manu smaidu vai ieplestas acis, vai izņurcītas sejas izteiksmes, jo tēma tomēr delikāta un fantāzija strādā 😂. Daudzi bija arī ne visai smieklīgi, bet par tēmu.
Mazliet pat kauns, ka tādu grāmatu lasi vai ņem no bibliotēkas (lai arī šobrīd Cēsu bibliotēkā 8 cilvēki nemaz nekaunas un gaida uz manu atdodamo eksemplāru 😮😂). Bet ko tur liegties, nav vērts - meitenes arī čurā, kakā un purkšķina 😂. Kā reiz bērnībā teica, kas dabīgs, tas nav riebīgs 😂.
Augstā māksla jau šī grāmata nav, bet arī pieaugušajiem (tāpat kā bērniem!) reizēm gribas palasīt par šādām tēmām. 😂 Un jāteic, ka laikam piekritīšu, ka gan jau katram no mums ir kāds kaku stāstiņš, jautājums tikai, vai gribas un vajag to atklāt😂. Un vēl, man šķiet, ka šī grāmata nudien kādu dienu aizpildīs 21. gs. latviešu tualetes folkloras nišu. 😂 Ja gribat anekdotiskus un ātri izlasāmus stāstiņus par vienkāršā latvieša piedzīvojumiem mazmājiņā (un ne tikai...), izlasiet! 🙈
Ko tur liegties - pēdējos pāris mēnešus kakas manā dienaskārtībā ieņem daudz lielāku lomu nekā līdz šim. 😅 Ok, skaidrs, ka šī nav augsto plauktu literatūra un ar tādu pieeju arī jālasa. Nav nekāds šedevrs - var lasīt un var nelasīt. Bet brīžam bija tiešām stulbi, bet jautri - pie dažiem stāstiņiem viebos un skurinājos, pie dažiem ķiķināju, pie pāris pat iesmējos. Ko gan vel vajag, lai pasmietos par citu, ja ne pieliktas bikses (vēlams tam citam, ne Tev)? 🤭 Un tagad tā godīgi padomā, vai tiešām arī Tev nav kāds kaku/čuru/wc stāstiņš, ko būtu kauns stāstīt? 🤨
P.S. Tikko pamanīju, ka grāmata izdota arī angliski. Ko lai saka, malači Klintsoni. P.P.S. Izlasot grāmatu, uzliku "Man nav kauns" un pāris citus Logo gabalus. Ehh, jaunība.. 😊
Īstenībā varētu likt vēl vienu zvaigzni klāt par uzdrīkstēšanos. Parādīt to,ka visi ir cilvēki un ikvienam var dzīvē gadīties un sagadīties smieklīgas ,apkaunojošas un kādas tik vēl ne situācijas. Tādas,kas ir ārpus instagram rozā puķu rāmīšiem. Atļāvu sev arī sirsnīgi izsmieties pie daža laba stāsta. Bet smieklīgi tas ir tiktāl,kamēr tas nav tava paša stāsts 😀
Vispār vērtējums starp 3,5. :) Varbūt nav lielas literārās vērtībās, taču noteikti kā tautas folkloras vācele, paldies autoriem! Žēl, ka nepamanījām nepieciešamību iesūtīt, mums ģimenē arī ir pāris stāstu, ar ko padalīties. Noslēgumā gan epasts ir norādīts. Vai es vēlētos lasīt vēl vienu šādu grāmatu ? Laikam nē :) Viegli var iedomāties, kā cilvēki šos stāstus stāsta savu draugu, paziņu un ģimenes lokā. Lasās viegli. Ir smieklīgi. Taču bagātas fantāzijas lasītājiem reizēm var uznākt šķērmi ap dūšu :) Atzīšos - es lasīju šo grāmatu tualetē. Tieši īstā vieta. Iedomājos to acu priekšā stāvam katrā stilīgā lauku sirsniņmājā vai mājas WC bibliotēkā :)
Shit happens - dažreiz pavisam burtiski. Par to arī šajā grāmatā. Viegla lasāmviela drūmiem ziemas vakariem, kas dažbrīd sasmīdina un dažbrīd liek neizpratnē saraukt pieri. Bet pāri visam forša sajūta, ka varam padalīties ar ne tiem glaimojošākajiem dzīves brīžiem, pasmieties paši par sevi un ļaut to darīt arī citiem.
Grāmatas nosaukums izsaka visu un nevajag te gaidīt lielo mākslu. Dodu visas 5* par to, ka varēju kārtīgi izsmieties, lasot vairākus stāstus. Mans favorīts ir Stāsts par Studentu (219.lpp) un Brīdinājums: lamuvārdi (237.lpp). Sen nebiju tā smējusies līdz pat asarām