Aizliegtais grāmatu klubs

by Linda Nemiera

Pagātnes atbalsis ietekmē mūsu dzīvi cauri gadu desmitiem, kariem un varas maiņām.

Notikumi kā apļi ūdenī saviļņo dzīvi, pieskaroties vien nejauši – garāmejot.



Omulīgs mazpilsētas grāmatu lasītāju klubiņš vai biedējošu notikumu epicentrs?

Skolotāja Sintija, nesen pametusi Rīgu, savas mājas pagalmā sastop baisu parādību.

Noslēpumainos apstākļos pazūd pašvaldības policijas inspektores Agneses brālis.

Zobārste Aija ārstē pacientu no tuvējās militārās bāzes, taču pateicības vietā saņem draudus.

Kāds ļaundaris nolaupa bibliotekāres Baibas mājdzīvniekus. Brīdinājums vai mistisks rituāls?

Skolotāju Dainu piemeklē dīvaina slimība, kuras iemeslu ārsti nespēj atrast.

Katrs no šiem notikumiem atsevišķi liekas nenozīmīgs, tomēr visi kopā raisa neomulīgas priekšnojautas.

Visi pavedieni šķietami ved uz militāro bāzi netālu no pilsētiņas robežām ...

478 pages, Hardcover

Published January 1, 2025

About the author

Linda Nemiera (bij.Dreimane) ir rakstniece, kas visplašāk pārstāv latvijas urbānās fantāzijas žanru.
Viņa ir absolvējusi Rīgas Valsts 1. ģimāziju un studējusi Vadības zinības, strādājusi Bruņotajos spēkos un kā menedžeris kosmētikas kompānijā.
Rakstniece par sevi atzīst, ka ir trauksmaina un nemierīga. Lindai patīk grāmatas un lielākā aizraušanās ir ceļojumi, kuru laikā bieži rodas iedvesma jauniem romāniem.

Lindas pirmais romāns, "Vilcenes stāsts" ieguva veicināšanas prēmiju Zvaigznes ABC rīkotajā jauniešu literatūras konkursā, kā arī otro vietu Bērnu žūrijā un 2011.gadā saņēma Lielo lasītāju balvu kā gada labākā oriģinālproza jauniešiem.

Reviews

[Norelle · Rating 4 out of 5]

Es liktu 3,5 zvaigznes par pašu stāstu. Taču, pavilku uz augšu par to, ka autore ir darījusi to, ko daļai nepatīk darīt, jo tas prasa actually iedziļināties – papētījusi lietas, kuras iekļauj savā stāstā. Es esmu par slinku, lai pārbaudītu visu, bet to, ko es pačekoju – atbilst, ir bijušas un nav vnk no gaisa parautas.

5 zvaigžņu iespēju šī grāmata gan pazaudēja ar dzīvnieku nāvi. Sorry. Tas ir mans subjektīvais trigeris. Jā, šeit netiek grafiski aprakstīta darīšana pāri dzīvniekiem, bet ir rakstīts, kā viņi izskatījās, kad tos atrada. Un man ar to pietiek. Tie bija mājdzīvnieki. Mani tas vnk trigerē. Es varu sadzīvot ar to, ka varonis konstatē faktu, ka pazuda truši vai putniņi. Un ka vēlāk konstatē faktu, ka iepriekšējos gadus arī citiem ir pazuduši dzīvnieki. Viss. Tas ir neitrāli. Viss cits, kas jau liek man lasīt kā viņi izskatījās, kad viņus mirušus atrada, mani ir vnk.. nē, jo es tāpat tad sāku domāt, ko viņi pārcieta utt. Bet šī ir subjektīva lieta, jo citiem varbūt vispār nekādas emocijas.

Es dzīvoju puskriminālā Rīgas mikrorajonā, netālu no militāristu bāzes un staidzinu suni brikšņos, kur nav gaismas (te vnk nav baigās izvēles, kur staidzināt un darba dienās vnk laika dēļ jāizvēlas tuvākās vietas, nevis tur izsmalcinātākās). Autorei vietām labi izdodas uzburt to neomulīgo sajūtu, tāpēc labi, ka vakarā lasot, ar manu dzīvo iztēli… es vismaz nebiju viena mājās, kad lasīju :D. Labi, es nedomāju, ka mana bāze dara kko shady. Valsts budžetā piķis tomēr ir problēma :D

Man patika, ka autore nav pārkāpusi to robežu, kurā viss jau ir par daudz samudrīts un Holivudiski neticams. Viņai manuprāt, izdodas visu noturēt tā piezemēti, nepārspīlēti. Mazpilsētas vide ir ticama. Tie visi shady notikumi un dīvainības arī ir salīdzinoši piezemētas. Neuzrodas kkādi 3 galvu monstri vai radiācijas zombiji utt. Izdomātās noslēpuma lietas man šķita labi savītas ar to, kas ir paņemts no realitātes un ir reiz bijis.

Sižetā bija par maz grāmatu kluba. Bija dažas tikšanās, bet varēja būt vairāk (vai tās pašas vairāk iekļaut grāmatu diskusiju). Man arī šķita vienu brīdi, ka pārāk ilgi ir aizvilcies tas, ka notiek dīvainas lietas ar katru no viņām, bet viņas nestāsta viena otrai vai nemēģina salikt to visu kopā. Man nepatika Baiba un viņas attieksme. Īpaši tad, kad viņa tur pūtās klubā, ka kāda gribēja lasīt savu izvēli, nevis to, ko Baiba piešķir, kā katrai atbilstošu. Taču tas, ko es nespēju saprast un nespēju atrast loģiku, bija fakts, ka POLICISTE Agnese pusgadu neziņoja par sava brāļa pazušanu. Saprotu, pirmās dienas, nedēļu tur marinē, gaidi, ka viņš uzradīsies, nespēj noticēt, ka pazudis utt. Bet pēc tam tak pieslēdzam loģiku un iesniedzam ziņojumu par pazušanu. Nevis pusgadu kaut ko marinē. Un es neesmu policiste vai kkāds izmeklēšanas ģēnijs, bet pat man pēc pirmā dīvainā zvana, ko saņēma viņas bērns, bija skaidrs, ka tas ir pilnīgi shady un ne jau apliecinājums, ka viss ir labi. Vnk likās neloģiski, ka policiste pusgadu neziņo.

Šī grāmata mani izvilka no pēdējo mēnešu nelasīšanas purva, kurā es biju iestigusi, jo man kārtējo reizi nebija enerģijas lasīt. Man bija interesanti un pat ar visām kkādām iebildēm, man patika.

[Daiga Sulaine-Vorslava shupiiic_booktime · Rating 4 out of 5]

3,5

[Linda Tukiša · Rating 5 out of 5]

Lieliska grāmata! Linda Nemiera ir mana mīļākā latviešu autore, tāpēc tiklīdz redzēju jauno grāmatu, zināju, ka man vajag (nopirkt, izlasīt). Man ļoti patika. Bija intriga, interesants sižets, kā arī labprāt tiktos ar grāmatas galvenajām varonēm kādā citā grāmatā, citā notikumā! Paldies, patiesi izbaudīju grāmatu!

[Elina Brige · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata mani ievilka pamazām, bet pamatīgi. Aizliegtais grāmatu klubs rada sajūtu, ka zem šķietami mierīgas ikdienas nepārtraukti kaut kas virmo un briest.

Lasīšanas laikā vairāk valdīja noskaņa nekā skaidras atbildes. Tas ir viens no tiem stāstiem, par kuriem grūti runāt – ne tāpēc, ka nebūtu ko teikt, bet tāpēc, ka viss būtiskais notiek sajūtās, nevis vārdos.

Beigās man personīgi pietrūka atrisinājuma. Tomēr pats ceļš līdz tam bija pietiekami interesants, lai grāmata paliktu atmiņā kā savdabīga, nedaudz mistiska un domas rosinoša lasāmviela.

[Ilze Eņģele · Rating 5 out of 5]

Vai ir gadījies nonākt lēni ritošā sapnī, kurā it kā nekas nenotiek, bet tā nostūros neredzamais un vien nojaušamais salti vēro, kā kūļājies uz priekšu, nekādi nespējot izkļūt no baisās pasaules? Linda ir noskaņas meistars un prasmīgi rotaļājas ar lasītāja nerviem.

[Diāna Remese · Rating 4 out of 5]

Ļoti ievilkta stāsts. iespējams,ka arī ļoti "izlaidu" caur sevi, jo dažādas sižeta līnijas bija kā tādas paralēles ar mani. tomēr beigas bija pārāk straujas un mazliet par vienkāršu. tāpēc tikai 4⭐

[Liene Zizlāne · Rating 5 out of 5]

4,5. Kaut kā pietrūka beigās,bet kopumā ļoti aizraujošs darbs.

[Nita · Rating 2 out of 5]

Tik ļoti kaitināja, ka VISI personāži aizmirsa visādus pārdabiskus brīnumus gandrīz jau nākošajā dienā, ka augstāku vērtējumu ielikt nevaru.