Kārlis Jēkabsons (1879–1946) – dzejnieks, rakstnieks un dramatiķis. Viņa literārais mantojums ir skaitliski apjomīgs, taču laika pārbaudi izturējusi tikai neliela daļa darbu. Pieder pie tiem latviešu rakstniekiem, kuri 20. gadsimta sākumā vēlējās modernizēt latviešu literatūru, mācoties kā pie krievu simbolistiem, tā Rietumeiropas rakstniekiem un filozofiem. Parakstījis tā saukto dekadentu jeb simbolistu manifestu "Mūsu mākslas principi" (Dzelme, 1906, Nr. 5). Jēkabsona dzejā saglabājas sentimentālisma tendences, modernisma iezīmes izpaužas impresionistiskā pasaules tvērumā un jūtu tēlojumā.
Dzimis Ogres pagasta "Skuķos" saimnieka astoņu bērnu ģimenē.
1911: februārī piedzīvo garīgu krīzi un uz pāris nedēļām tiek ievietots Dr. Šēnfelda nervu klīnikā. 1915–1917: dzīvo Pēterburgā. 1917: vasarā apprecas ar Malvīni Beču. 1917–1918: dzīvo Pleskavā. 1918: Jēkabsonu ģimenē piedzimst dēls Leonards. 1918: martā atgriežas Rīgā. 1945: maijā kopā ar dēlu bēgļu laivā dodas uz Zviedriju, pie Gotlandes krastiem padomju krastu apsardze bēgļus pārtver un atved atpakaļ uz Latviju.
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija 1899: Emīla Klara dzejoļa "Viss kluss pie smēdes ugunskura..." tulkojums laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā 16. oktobrī.
1906: parakstījis latviešu dekadentu manifestu "Mūsu mākslas motīvi" (Dzelme, Nr. 5). 1906: iepazinies ar vācbaltiešu dzejnieku Johannesu fon Ginteru (Johannes von Guenther, 1886–1973), kas viņu iepazīstināja ar krievu simbolistu Alekseju Remizovu, kurš savukārt – ar Pēterburgas dzejniekiem simbolistiem Aleksandru Bloku, Andreju Beliju, Vjačeslavu Ivanovu. 1908: Kārlim Jēkabsonam un Jānim Akurateram bija iecere Pēterburgā apgādā Знание izdot latviešu literatūras krājumu krievu valodā. Jēkabsons algojis tulkotājus, braucis uz Pēterburgu, diemžēl iecere neīstenojās.
Romāni 1906: “Uguns” (žurnālā “Pret Sauli”, Nr. 1–3, nepabeigts) 1907: “Dēmona slāpes” (žurnālā “Dzelme”, Nr. 2–6) 1921: “Muižnieka meita” 1923: “Sievietes grēks” 1927: “Briljantu karaliene” 1929–1930: "Heinrihs Rautenfelds” 1930: “Kristīne un Zigfrīds” (pastāv versija pēc paša Jēkabsona stāstītā, ka šo un iepriekšējo romānu sarakstījusi viņa sieva Malvīne) 1931: “Nikolajs II” 1942: “Dzimtā sēta”