Urasimataro

by Kārlis Jēkabsons, Kārlis Sūniņš (Illustrator)

Japāņu pasaka.

127 pages, Paperback

Published March 1, 1943

About the author

Kārlis Jēkabsons (1879–1946) – dzejnieks, rakstnieks un dramatiķis. Viņa literārais mantojums ir skaitliski apjomīgs, taču laika pārbaudi izturējusi tikai neliela daļa darbu. Pieder pie tiem latviešu rakstniekiem, kuri 20. gadsimta sākumā vēlējās modernizēt latviešu literatūru, mācoties kā pie krievu simbolistiem, tā Rietumeiropas rakstniekiem un filozofiem. Parakstījis tā saukto dekadentu jeb simbolistu manifestu "Mūsu mākslas principi" (Dzelme, 1906, Nr. 5). Jēkabsona dzejā saglabājas sentimentālisma tendences, modernisma iezīmes izpaužas impresionistiskā pasaules tvērumā un jūtu tēlojumā.


Dzimis Ogres pagasta "Skuķos" saimnieka astoņu bērnu ģimenē.

1911: februārī piedzīvo garīgu krīzi un uz pāris nedēļām tiek ievietots Dr. Šēnfelda nervu klīnikā.
1915–1917: dzīvo Pēterburgā.
1917: vasarā apprecas ar Malvīni Beču.
1917–1918: dzīvo Pleskavā.
1918: Jēkabsonu ģimenē piedzimst dēls Leonards.
1918: martā atgriežas Rīgā.
1945: maijā kopā ar dēlu bēgļu laivā dodas uz Zviedriju, pie Gotlandes krastiem padomju krastu apsardze bēgļus pārtver un atved atpakaļ uz Latviju.


LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1899: Emīla Klara dzejoļa "Viss kluss pie smēdes ugunskura..." tulkojums laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā 16. oktobrī.

1906: parakstījis latviešu dekadentu manifestu "Mūsu mākslas motīvi" (Dzelme, Nr. 5).
1906: iepazinies ar vācbaltiešu dzejnieku Johannesu fon Ginteru (Johannes von Guenther, 1886–1973), kas viņu iepazīstināja ar krievu simbolistu Alekseju Remizovu, kurš savukārt – ar Pēterburgas dzejniekiem simbolistiem Aleksandru Bloku, Andreju Beliju, Vjačeslavu Ivanovu.
1908: Kārlim Jēkabsonam un Jānim Akurateram bija iecere Pēterburgā apgādā Знание izdot latviešu literatūras krājumu krievu valodā. Jēkabsons algojis tulkotājus, braucis uz Pēterburgu, diemžēl iecere neīstenojās.

Dzejoļu krājumi
1904: “Uz mūsu zemes”
1905: “Gaitniecības ceļš”
1906: balāde “Sniegbaltīte”
1906: “Uz aizlauzta zara”
1906: “Pie meža ezera”
1907: “Dziesmas un balādes”
1907: balāde “Stāsts par kalpa sievu Ilzi”
1908: poēma “Lietavas sargi”
1909: “Poēmas”
1909: balāde “Ķēniņa nakts”
1909: poēma “Laumīte”
1909: poēma “Trīs meldera meitas un velns”
1909–1913: Kopoti raksti 3 sējumos (“Dziesmas un balādes”, poēmas, “Dziļš miers”)
1913: “Dziļš miers”
1922: “Mīla”
1923: “Jūra”
1923: “Sfinksa”
1923: “Šūpoles”
1927: “Dzidri tāļumi”
1937: “Debesgaisma”
1939: “Lirika”2 sējumos
1943: “Urasimataro”

Romāni
1906: “Uguns” (žurnālā “Pret Sauli”, Nr. 1–3, nepabeigts)
1907: “Dēmona slāpes” (žurnālā “Dzelme”, Nr. 2–6)
1921: “Muižnieka meita”
1923: “Sievietes grēks”
1927: “Briljantu karaliene”
1929–1930: "Heinrihs Rautenfelds”
1930: “Kristīne un Zigfrīds” (pastāv versija pēc paša Jēkabsona stāstītā, ka šo un iepriekšējo romānu sarakstījusi viņa sieva Malvīne)
1931: “Nikolajs II”
1942: “Dzimtā sēta”

Īsproza
1923: noveles “Vīzijas”
1926: stāsts “Jautri ļaudis”
1926: noveles “Sievietes”
1933: stāsts “Lilita”

Satīriskie darbi prozā
1907: “Ko Tas Kungs mīļo, tos Viņš pārmāca”
1910: “Kas ir tautas ienaidnieks?”

Lugas
1910: “Vieglprātības augļi”
1911: “Burtnieks”
1911: Ņemnaudu mantinieks”
1912: “Pilsētnieks””
1913: “Jaunā gada sagaidīšana”
1923: “Sirdsapziņa”
1924: “Līga”
1926: “Lāga vīrs”
1928: “Pa šķirtiem ceļiem”
1928: “Sultāna harēms”
1936: “Draudāru līgava

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI UN ATDZEJOJUMI

1906: Henriks Ibsens. Džons Gabriels Borkmans. Rīga: Imantas apgāds.
1906: Moriss Meterlinks. Piecpadsmit dziesmas. Rīga: Burtnieks.
1906: Ivans Mitropoļskis. Notiesātie. Rīga: R. Rātmaņa ģenerālkomisijā.
1907: Ali Trigs-Heleniuss. Bērnu teātrsi: dramatiski skati. (Ar Roberta Skargas vārdu.) Rīga: Ziemeļblāzma.
1908: Moljērs. Tartifs. (Ar Roberta Skargas vārdu.) Rīga: Imantas apgāds.
1908: Volts Vitmens. Zāļu stiebri. (Ar Roberta Skargas vārdu.) Rīga: Imantas apgāds.
1910: Henriks Ibsens. Doktors Stokmans. Rīga: D. Zeltiņš.
1911: Henriks Ibsens. Jūras sieviete. Rīg