Šis nav mans žanrs. Māmiņdzeja

by Kristīne Stakena

Mūsdienīgs skatījums caur dzeju uz sievietes transformāciju par māti.

74 pages, Hardcover

First published January 1, 2025

Reviews

[Kristīne]

Ļoti ambiciozs projekts, perfekti nostrādāts konceptuāli, vizuāli, komunikabli, dzejnieki uz divriteņiem varētu tikai sapņot, patiesībā jebkurš autors varētu pasapņot, ka viņa grāmata piedzīvo tik pilnasinīgu nākšanu pasaulē un iesakņošanos fiziskajā pasaulē. Es laikam gribētu, lai Kristīne Stakena pievēršas arī citu grāmatu mārketingam.

Par pašu dzeju. Ļoti plaša sajūtu amplitūda - gan dzejoļu kvalitātes, gan tēmu ziņā. Es savos gandrīz 39os joprojām jūtos kā jaunā māmiņa, jo audzinu 1.3gadnieci, ikdienas domas un kritiskie punkti ļoti pazīstami, aizkustinoši reāli un piedzīvoti. Bet saprotu, ka tomēr dzīvojam dažādas dzīves, jo es nezinu, kas ir pūdēts fuet vai mounjaro, bet man nevajag zemsvītras skaidrojumu vārdiem elēģija un žanrs.

Kopumā teiktu, ka tekstam ir potenciāls, lai gan jūtams debijas naivums, atskaņas, atsevišķas izteiksmes, pēdējās izceltās rindas, kas mazliet nokauj lasītāja domu lidojumu. Pie brutālākas redaktūras un mazāk kolorīta grāmatas dizaina šis darbs noteikti iekļautos latviešu dzejas pamatplūsmā, bet kāpēc būt vienam no, ja vari būt balles karaliene?

[Elina Dlohi]

Nenoliedzami es sekoju līdzi grāmatu jaunumiem, un arī Kristīnes Stakenas dzejas krājums bija nonācis manā redzeslokā. Taču nodomāju- es mamma esmu jau sešpadsmit gadus, mazo bērnu periods man ir tālu aiz muguras, un arī dzeja īsti nav mans žanrs.

Laiks ritēja...

Cēsu sarunu festivālā LAMPA @laikslasit un @luta.lv grāmatu maiņas punktā pamanīju šo skaisto grāmatu. Pašķirstīju un nodomāju: "Nez, vai man to vajag?" Noliku malā ar domu, ka vēlāk izlemšu. Varbūt kāds cits paņems. Bet pēc pāris h grāmata sagaidīja tieši mani.

Pirmajā lapā Kristīne bija ierakstījusi: "Jo Tev to vajag."
Tiešām vajadzēja

Lasot dzejoļus, pieķēru sevi pie domas, cik ļoti būtu gribējies, lai pirms padsmit gadiem kāds tik precīzi spētu vārdos ietērpt jaunās mammas sajūtas. Pusotra gada es laikā kļuvu par mammu trim bērniem (kad vecākajai meitiņai bija pusotrs gads, pievienojās dvīnītes) un tas laiks man palicis kā migla- pilns mīlestības, bet arī noguruma, šaubu, aizvainojuma, bezmiega un milzīgu izaicinājumu.

Kristīne ir ļoti drosmīgi un atkailināti izrakstījusi sevi šajos dzejoļos. Un tie mani aizveda atpakaļ tajā laikā. Pie sajūtām, kuras biju piemirsusi, bet kuras izrādās joprojām dzīvo kaut kur dziļi.

Jā, būt par mammu ir skaisti. Taču tas vienlaikus ir arī grūti, nogurdinoši un reizēm ļoti vientuļi. Man šķiet, ka šī grāmata daudzām mammām var kļūt par sajūtu apliecinājumu, ka viņas nav vienas, ka viņu emocijas ir normālas un ka par mātes pieredzi drīkst runāt godīgi.
Izrādās, šis tomēr bija mans žanrs.

[Guna Federe]

Neko citu nepateikšu kā Ērika Bērziņa (redaktore krājumam): "Māmiņdzejā atklājas jaunās mammas ikdienas realitāte (..) apzinoties, ka ikdiena ar mazu bērnu ir dzīves posms, kas jāizdzīvo..."

[Baiba]

Viena, divas, trīs bērna diendusas un grāmata izlasīta! Tādā ziņā - izcils formāts mammām. Lai gan dzeja nav mans žanrs, ļoti gribēju izlasīt Kristīnes grāmatu. Tā ir personīga, drosmīga un novērtēju viņas uzdrošināšanos par tēmu runat ne tikai "vienradži un cukurvate" stilā. Bija dzejoļi, kas aizķēra vai saplūda arī ar manu pieredzi. Gribu īpaši uzteikt grāmatas pavadošo komunikāciju un vizuālo noformējumu - skaisti un pārdomāti līdz katrai detaļai.

Rindas, kas mani uzrunāja visspēcīgāk:
"Perfektā māte dzīvo
perfektajā pasaulē,
ar īsto būs jāsamierinās
katram bērnam šai saulē."

[Ketija]

⭐️ viena liela trekna zvaigzne par krājuma vizuālo noformējumu. Tiešām skaisti, pārdomāti, taktili patīkami.

Pati dzeja… varbūt arī dažas rindas izlauzās ārā no tā metāla BMW X5 salona, bet kaut kā ne līdz galam varēju identificēties ar tiem grūtumiem, kas nešķita tik smagi, kā realitātē mēdz būt citām mammām.

P.S. Liels paldies Limbažu galvenajai bibliotēkai, kas neilgi pēc vaicājuma sagādāja grāmatu savā krājumā. Ja es par šo iztērētu teju tricāru, būtu vīlusies. 🙈

[Katrīna Ostrovska]

Atklāta dzeja. Tajā izlasīju nogurumu, vientulību un smagumu par to, par ko reti kura runā skaļi. Lasot pārņēma skumjas, apzinoties, ka ar dzejā pieminēto varētu identificēties plašs māmiņu pulks. Tajā pašā laikā tas rada arī savdabīgu kopības sajūtu.

[Līga Zālīte]

Bauda acīm, skaists vāks, lapaspuses. Saturiski gan 2/5 +1/5 par dizainu.

[Lauma Gruzda]

Skaista grāmata, spilgtas emocijas, tuva tēma… Grāmata, ko izvilkt no plauktiņa, izlasīt, pasmaidīt, padomāt…