What do you think?
Rate this book
Precēto sieviešu (grēk)sūdzes
Grāmata ļauj izdzīvot stāstus, kuri ikdienā mīt starp mums – vīramāte, kura ir klātesoša ik dzīves solī, emocionāli salts vīrs, grūtības tikt pie bērniņa un slogs, ko tas uzliek attiecībām, partneris, kura rakstura īpašības sākumā valdzināja, bet tagad tracina, ilgas, kuras mēģinām apslāpēt, lai tikai paliktu savā “drošajā dzīvē”. Cik ļoti gribas kaut mazāko uzmanību un rūpes saukt par mīlestību, ticēt, cerēt... Lai tikai nav jāskatās patiesībai acīs. Kādus attaisnojumu musturus veidojam savos stāstos...
Kristīne Kreile, attiecību koučs, geštaltterapeite
Aizverot šo grāmatu, man bija sajūta, ka nule esmu izlasījis skandināvu feminisma literatūras jaunāko prozas krājumu. Šie stāsti elpo ar ziemeļu sieviešu plaušām, un elpo dziļi. Reizēm tik dziļi, ka sareibst galva.
Dr. Gatis Līdums, psihoterapeits
Kristīne Kreile, attiecību koučs, geštaltterapeite
Aizverot šo grāmatu, man bija sajūta, ka nule esmu izlasījis skandināvu feminisma literatūras jaunāko prozas krājumu. Šie stāsti elpo ar ziemeļu sieviešu plaušām, un elpo dziļi. Reizēm tik dziļi, ka sareibst galva.
Dr. Gatis Līdums, psihoterapeits
256 pages, Paperback
First published January 1, 2025
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 53 reviews
January 3, 2026
Zanes jaunā grāmata ir kā smalku šokolādes konfekšu kārba - katra stāsta “pildījums” atklājas lēnām, pamatīgi un iegulstas sajūtās kā dažādas garšas vēl ilgi atstājot pēcsajūtu un pēcgaršu - saldu, rūgtenu, gaisīgu un reizēm arī skumju.
Sieviešu stāsti - gan tie, ko redzam ār’pasaulē, bet vēl vairāk tie - kas notiek iekš’pus! Pārmaiņu rosinoši, dzīves un dzīvības motivējoši. Atļaušanās un ļaušanās. Noliegums un padošanās. Sevis upurēšana citiem un sevis atklāšana, svinēšana, pieņemšana un mīlēšana. Vienlaikus.
Viss ir tieši tā - būt Sievietei!
Sieviešu stāsti - gan tie, ko redzam ār’pasaulē, bet vēl vairāk tie - kas notiek iekš’pus! Pārmaiņu rosinoši, dzīves un dzīvības motivējoši. Atļaušanās un ļaušanās. Noliegums un padošanās. Sevis upurēšana citiem un sevis atklāšana, svinēšana, pieņemšana un mīlēšana. Vienlaikus.
Viss ir tieši tā - būt Sievietei!
March 15, 2026
Zane Zusta ar "Nepieradināto putnu" un Laura Vinogradova ar "Vārnām" atgrieza mani pie daiļliteratūras lasīšanas. Tāpēc jau vien man abas autores ir ļoti mīļas un vienmēr tādas paliks.🤍
Šo grāmatu savā īpašumā ieguvu, jo bija paredzēts autores vakars Cēsīs un vēlējos kādā grāmatā ierakstu. Biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes par šo grāmatu, pat salīdzinājumu ar Ezeras "Zemdegām" (nesen to lasīju, biju sajūsmā, lai arī tā tomēr ir cita valodas dimensija..🫣, sieviešu ilgas abās varbūt ir vienojošais...). Interesēja šo izlasīt pašai un saprast, ko jutīšu. ✨
Tā kā nākamajā nedēļā došos arī uz izrādi, bija vien jāsāk lasīt. Katru dienu vairāk vai mazāk lasīju pa stāstam. Domāju, tā nebija sliktākā pieeja.🤗
Godīgi sakot, jau lasot mani sāka nodarbināt iekšējā dilemma par vērtējumu. Nespēju saprast, vai likšu 4 vai 3, jo grāmata ir laba, bet manu sirdi līdz galam tā neaizskāra (pat par spīti tik daudz atzīmētām vietām lapaspusēs🤍📖).
Sākšu ar to, kas ļoti patika.
Šī grāmata ir ļoti sievišķīga - tāpat kā autore - gan vizuāli, gan tekstuāli. Esmu arī dāvinājusi šo grāmatu, tā noteikti ir skaista dāvana draudzenei un jebkurai sievietei, jo katra kādā tēlā noteikti samanīs daļiņu sevis! Starp citu, minētā dāvana tika izlasīta vienā cēlienā un bija ārkārtīgi uzrunājusi.✨
Man simpatizēja grāmatas uzbūve - Zanes izdomātais stāsts par kādu precētas sievietes dzīves aspektu + kodolīga atziņa par stāstu + īss Zanes atmiņu stāsts par īstiem cilvēkiem, kas iedvesmojuši konkrēto autores stāstu. Jāatzīmē, ka man ļoti noderēja autores stāstījums Cēsu pasākumā, kur viņa apgalvoja, ka tie ir izdomāti stāsti, bet, ka viņai ar bērniem ir mīļa rotaļa fantazēt par apkārt redzamiem cilvēkiem un viņu dzīvi. Šī spēlēšanās ar precētām sievietēm ir ļoti jūtama šajā grāmatā. Vienīgi pirmais un noslēdzošais sievietes tēls nez kāpēc man saslēdzās vizuāli ar pašu autori 🫢, un kaut kas tur sajūtās man nojautās no Grencbergas "Marija /de javu/". (Un pie reizes pieminēšu, ka tā Marta mani ļoti kaitināja 😅🫣.)
Kā jau minēju, šeit ir stāsti par dažādiem ar laulību/attiecībām/ģimeni saistītiem aspektiem. Esmu atzīmējusi ļoti daudz vietu, kas, acīmredzot, ar mani rezonējušas.🤍 Lai arī stāsti bija interesanti, man bija sajūta, ka tie ir kā stāsti no glancēta sieviešu žurnāla - stilīgi, skaisti izstāstīti, bet manai gaumei tuvāki ir tie, kas raupji un sāpinoši (lai arī te nudien ir arī sāpīgas pieredzes!), tādi, kas paņem manu sirdi un sažmiedz to kā skrūvspīlēs, un es sažmiegta raudu 🫣. Šoreiz man līdz aizkustinājumam un asarām bija diezgan tālu.
Vēl interesants novērojums. Lasīšanas procesā stāsti it kā saauga kopā, un nespēju atcerēties konkrētus stāstus. Lai cik jocīgi nebūtu, visspilgtāk atmiņā palicis teātra kurpju pazušanas stāsts un tā atziņa nobeigumā.🤍 Emocionāli daudz sevi saskatīju "Arī fejas lido" un "Īsfilma".
Ja emocionāli mani īsti līdz galam neuzrunāja šī sievišķīgā grāmata, tad vizuāli un idejiski, kā arī tas, ka man bija iespēja beidzot satikt pašu autori, kā arī vēl būs brauciens uz Rīgu - visa šī dzīves bagātināšana, kas saistīta ar šo grāmatu, paaugstina manu vērtējumu. 🤍
No rīta aizbrauc līdz jūrai, satiec kādu garām skrejošu suni, pavēro citas sievietes un pārus, mājās nesteidzīgi uzvāri ūdeni piparmētru tējai, atver grāmatu, dzer tēju un iedvesmojies sievietes dažādajām šķautnēm. Šādi redzu šo grāmatu...✨
Šo grāmatu savā īpašumā ieguvu, jo bija paredzēts autores vakars Cēsīs un vēlējos kādā grāmatā ierakstu. Biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes par šo grāmatu, pat salīdzinājumu ar Ezeras "Zemdegām" (nesen to lasīju, biju sajūsmā, lai arī tā tomēr ir cita valodas dimensija..🫣, sieviešu ilgas abās varbūt ir vienojošais...). Interesēja šo izlasīt pašai un saprast, ko jutīšu. ✨
Tā kā nākamajā nedēļā došos arī uz izrādi, bija vien jāsāk lasīt. Katru dienu vairāk vai mazāk lasīju pa stāstam. Domāju, tā nebija sliktākā pieeja.🤗
Godīgi sakot, jau lasot mani sāka nodarbināt iekšējā dilemma par vērtējumu. Nespēju saprast, vai likšu 4 vai 3, jo grāmata ir laba, bet manu sirdi līdz galam tā neaizskāra (pat par spīti tik daudz atzīmētām vietām lapaspusēs🤍📖).
Sākšu ar to, kas ļoti patika.
Šī grāmata ir ļoti sievišķīga - tāpat kā autore - gan vizuāli, gan tekstuāli. Esmu arī dāvinājusi šo grāmatu, tā noteikti ir skaista dāvana draudzenei un jebkurai sievietei, jo katra kādā tēlā noteikti samanīs daļiņu sevis! Starp citu, minētā dāvana tika izlasīta vienā cēlienā un bija ārkārtīgi uzrunājusi.✨
Man simpatizēja grāmatas uzbūve - Zanes izdomātais stāsts par kādu precētas sievietes dzīves aspektu + kodolīga atziņa par stāstu + īss Zanes atmiņu stāsts par īstiem cilvēkiem, kas iedvesmojuši konkrēto autores stāstu. Jāatzīmē, ka man ļoti noderēja autores stāstījums Cēsu pasākumā, kur viņa apgalvoja, ka tie ir izdomāti stāsti, bet, ka viņai ar bērniem ir mīļa rotaļa fantazēt par apkārt redzamiem cilvēkiem un viņu dzīvi. Šī spēlēšanās ar precētām sievietēm ir ļoti jūtama šajā grāmatā. Vienīgi pirmais un noslēdzošais sievietes tēls nez kāpēc man saslēdzās vizuāli ar pašu autori 🫢, un kaut kas tur sajūtās man nojautās no Grencbergas "Marija /de javu/". (Un pie reizes pieminēšu, ka tā Marta mani ļoti kaitināja 😅🫣.)
Kā jau minēju, šeit ir stāsti par dažādiem ar laulību/attiecībām/ģimeni saistītiem aspektiem. Esmu atzīmējusi ļoti daudz vietu, kas, acīmredzot, ar mani rezonējušas.🤍 Lai arī stāsti bija interesanti, man bija sajūta, ka tie ir kā stāsti no glancēta sieviešu žurnāla - stilīgi, skaisti izstāstīti, bet manai gaumei tuvāki ir tie, kas raupji un sāpinoši (lai arī te nudien ir arī sāpīgas pieredzes!), tādi, kas paņem manu sirdi un sažmiedz to kā skrūvspīlēs, un es sažmiegta raudu 🫣. Šoreiz man līdz aizkustinājumam un asarām bija diezgan tālu.
Vēl interesants novērojums. Lasīšanas procesā stāsti it kā saauga kopā, un nespēju atcerēties konkrētus stāstus. Lai cik jocīgi nebūtu, visspilgtāk atmiņā palicis teātra kurpju pazušanas stāsts un tā atziņa nobeigumā.🤍 Emocionāli daudz sevi saskatīju "Arī fejas lido" un "Īsfilma".
Ja emocionāli mani īsti līdz galam neuzrunāja šī sievišķīgā grāmata, tad vizuāli un idejiski, kā arī tas, ka man bija iespēja beidzot satikt pašu autori, kā arī vēl būs brauciens uz Rīgu - visa šī dzīves bagātināšana, kas saistīta ar šo grāmatu, paaugstina manu vērtējumu. 🤍
No rīta aizbrauc līdz jūrai, satiec kādu garām skrejošu suni, pavēro citas sievietes un pārus, mājās nesteidzīgi uzvāri ūdeni piparmētru tējai, atver grāmatu, dzer tēju un iedvesmojies sievietes dažādajām šķautnēm. Šādi redzu šo grāmatu...✨
December 18, 2025
izcila kā visas Zanes Zustas grāmatas. Lasiet un baudiet:)
Un, ja jums vēl sanāca dzirdēt Rēzijas Kalniņas izpildījumā stāstu "Kurpe", tad jūs sapratīsiet manu sajūsmu.
Ja iepriekšējā autores grāmata pievērsās meitas un tēva attiecībām, tad “Precēto sieviešu (grēk)sūdzes” raugās uz sievieti laulībā un ģimenē: blakus ir vīrs, vīramāte, vēlme pēc bērna vai sāpe par to neesamību, kā arī attiecību nogurums, kas nemanot ielavās ikdienā.
Autore pievēršas ļoti aktuālām tēmām - emocionāli nepieejamiem partneriem, pareizo ģimenes scenāriju spiedienu, ilgas pēc tuvības un drošības sajūtas, kas dažkārt aizsedz atklāsmi par to, kas notiek patiesībā
Grāmatā apkopotās mūsdienu sieviešu grēksūdzes ir atklātas, sāpīgas un reizē pieņemošas, ļaujot ieraudzīt, kādos stāstos un attaisnojumos nereti dzīvojam mēs pašas.
Zane norāda, ka sievietes šajā grāmatā nav izvēlētas nejauši. Viņa tās sastapa. Vai arī viņas sastapa autori. Katra ar savu stāstu, sāpi un noslēpumu.
un vispār atzīšos, Zane Zusta ir mana rakstniece
Un, ja jums vēl sanāca dzirdēt Rēzijas Kalniņas izpildījumā stāstu "Kurpe", tad jūs sapratīsiet manu sajūsmu.
Ja iepriekšējā autores grāmata pievērsās meitas un tēva attiecībām, tad “Precēto sieviešu (grēk)sūdzes” raugās uz sievieti laulībā un ģimenē: blakus ir vīrs, vīramāte, vēlme pēc bērna vai sāpe par to neesamību, kā arī attiecību nogurums, kas nemanot ielavās ikdienā.
Autore pievēršas ļoti aktuālām tēmām - emocionāli nepieejamiem partneriem, pareizo ģimenes scenāriju spiedienu, ilgas pēc tuvības un drošības sajūtas, kas dažkārt aizsedz atklāsmi par to, kas notiek patiesībā
Grāmatā apkopotās mūsdienu sieviešu grēksūdzes ir atklātas, sāpīgas un reizē pieņemošas, ļaujot ieraudzīt, kādos stāstos un attaisnojumos nereti dzīvojam mēs pašas.
Zane norāda, ka sievietes šajā grāmatā nav izvēlētas nejauši. Viņa tās sastapa. Vai arī viņas sastapa autori. Katra ar savu stāstu, sāpi un noslēpumu.
un vispār atzīšos, Zane Zusta ir mana rakstniece
December 30, 2025
Esmu Zanes Zustas fans un tas ir fakts.
Arī šī grāmata neliek man vilties.
Zane Zusta, Jana Egle, Džena Andersone, Inga Grencberga, Lelde Jauja ir atgriezušas manī latviešu literatūras mīlestību. Arī fakts.
Arī šī grāmata neliek man vilties.
Zane Zusta, Jana Egle, Džena Andersone, Inga Grencberga, Lelde Jauja ir atgriezušas manī latviešu literatūras mīlestību. Arī fakts.
December 26, 2025
Teciņiem aizskrēju uz grāmatnīcu, kad izlasīju atsauksmi, ka ar šo stāstu krājumu Zusta ir pārspējusi Regīnu Ezeru. Iespējams, tā bija lielākā kļūda - sākt lasīt tieši no šāda skatupunkta. Jo salīdzinājums te drusku kā no vecās anekdotes “Zirgu zini?” Citiem vārdiem, Ezeras pieminēšana bija veikls reklāmas triks, jo citādi, visticamāk, šo grāmatu es nenopirktu, bet nekādas līdzības, kur nu vēl pārspēšanu gan nesaskatu.
Bet tas galīgi nenozīmē, ka grāmata ir slikta, nē. 13 stāsti par sievietēm, kuras lielākoties nejūtas visai laimīgas savā laulības dzīvē, pie kā lielākoties vainīgi vīrieši.
Mani vairāk aizrāva “skati no malas” (jeb stāsti par to, kā autore(?) satikusi varoņus), liekot apdomāt, cik dažādi redzam vienas un tās pašas situācijas dzīvē. Tiesa, visus līdz galam nesapratu.
Daži stāsti man izlasījās līdz gandrīz visām 5⭐️ (piemēram, “Kurpe” vai “Arī fejas lido”), bet lielākoties īsti nesaslēdzos ne ar varoņu problēmām, ne to skaidrojumiem un gribējās, lai šīm košo instagramģimeņu bildēm tiek noņemts nost ne tikai pirmais spožais slānis, bet pameklēts arī 3.un 4., un vēl citi.
Bet tā jau kopumā labi, tikai negaidiet Ezeru, tā ir Zusta.
Bet tas galīgi nenozīmē, ka grāmata ir slikta, nē. 13 stāsti par sievietēm, kuras lielākoties nejūtas visai laimīgas savā laulības dzīvē, pie kā lielākoties vainīgi vīrieši.
Mani vairāk aizrāva “skati no malas” (jeb stāsti par to, kā autore(?) satikusi varoņus), liekot apdomāt, cik dažādi redzam vienas un tās pašas situācijas dzīvē. Tiesa, visus līdz galam nesapratu.
Daži stāsti man izlasījās līdz gandrīz visām 5⭐️ (piemēram, “Kurpe” vai “Arī fejas lido”), bet lielākoties īsti nesaslēdzos ne ar varoņu problēmām, ne to skaidrojumiem un gribējās, lai šīm košo instagramģimeņu bildēm tiek noņemts nost ne tikai pirmais spožais slānis, bet pameklēts arī 3.un 4., un vēl citi.
Bet tā jau kopumā labi, tikai negaidiet Ezeru, tā ir Zusta.
February 8, 2026
Esmu latviešu autoru stāstu fane, jo mūsu rakstniekiem tiešām ir talants tajos iekļaut tik daudz no pazīstamā, par ko mēs paši parasti neaizdomājamies. Šie ir stāsti par šķietami parastām sievietēm, kuras savā dvēselē slēpj okeānu ar nepateiktām emocijām.
January 24, 2026
Atlikt.
Pa mazam kumosiņam, padrupināt, nesaraust, nesarīties.
Nesalikt visu vienā skrējienā, lai netrinas un nesaklūp kopā, nesamisējas.
Viņas visas kopā ir nospiedoši daudz, jo ikvienas elpas smagais nopūtiens jāuzņem caur sevi, tāpēc es velku dienu no dienas, katrai stāstītājai ļaujot izpausties bez nervozas steigas.
Tomēr pašas varones ir savas dzīves un domu savaņģotas, sasietas visas kopā ar precēto (važu) saitēm. Viņas krīt, klūp un dauza punus. Bet, iespējams, lai uzsāktu lidot, jāizkrīt laukā no ligzdas.
Dažubrīd stāstos iezogas sentimentālisms, traģikomēdijas elementi, liktenis un cerība, bet viņos visos manāma eksistencionālisms, kurā iekšējā vientulība un vienpatība sajaucas ar ilgu skumjām.
Stāsti kā atbilde, kurā lasītājs vēlas vai pie sevis nodomā, kā rakstniece spēj izdomāt šo sižetu, varoņus, pagriezienus. No kurienes rakstniecei piezogas iedvesma un ideja?
Zane Zusta šajos stāstos mēģina to parādīt, pēc katra stāsta izstāstot savu satikšanās stāstu ar varonēm, tālāk jau ļaujoties savai fantāzijai, kurā izspēlēt etīdes ar šiem tēliem.
Noklausīta saruna, vientuļa pasažiere vilcienā, sieviete pretējā mājā- viņas visas kaut kas vieno. Varbūt ilgas tikt pamanītām un sadzirdētām.
Daži no stāstiem paskrēja garām kā trolejbusa pietura, kurā es neizkāpju, bet par dažiem es domāju arī dienas pēc tam. Man visu laiku acu priekšā uznirst teātra zāle, garās solu rindas un kurpe. Šis stāsts arī ļoti atšķiras no pārējiem, gan izspēlētās traģikomēdijas stilā, gan ritma, intrigas un enerģijas ziņā. Šī stāsta dēļ vien ir vērts lasīt visu krājumu.
Un vēl viena aina, tieši epizodiskā aina, bija manas sajūsmas vērta. Tā ir iepazīšanās aina no stāsta ''Balkons''.
Pat, ja visos stāstos figurē viņš, gan kā stiprā mugura, gan kā nospiedošais lielums, kas stāv starp viņu un sapņiem, viņš vienmēr ir otrā vai pat trešā plāna lomā. Šis ir stāsts par viņām, sievietēm, kas sapņo tikt sadzirdētas, pamanītas un mīlētas. Viss ir tieši tik sarežģīti, cik vienkārši.
4 zvaigznes
PS. Grāmatas vāka stāsts ir atgādinājums, ka dzīvē stāsti ir vēl neticamāki, kā mūsu fantāzija spētu mūs aizvest.
Pa mazam kumosiņam, padrupināt, nesaraust, nesarīties.
Nesalikt visu vienā skrējienā, lai netrinas un nesaklūp kopā, nesamisējas.
Viņas visas kopā ir nospiedoši daudz, jo ikvienas elpas smagais nopūtiens jāuzņem caur sevi, tāpēc es velku dienu no dienas, katrai stāstītājai ļaujot izpausties bez nervozas steigas.
Tomēr pašas varones ir savas dzīves un domu savaņģotas, sasietas visas kopā ar precēto (važu) saitēm. Viņas krīt, klūp un dauza punus. Bet, iespējams, lai uzsāktu lidot, jāizkrīt laukā no ligzdas.
Dažubrīd stāstos iezogas sentimentālisms, traģikomēdijas elementi, liktenis un cerība, bet viņos visos manāma eksistencionālisms, kurā iekšējā vientulība un vienpatība sajaucas ar ilgu skumjām.
Stāsti kā atbilde, kurā lasītājs vēlas vai pie sevis nodomā, kā rakstniece spēj izdomāt šo sižetu, varoņus, pagriezienus. No kurienes rakstniecei piezogas iedvesma un ideja?
Zane Zusta šajos stāstos mēģina to parādīt, pēc katra stāsta izstāstot savu satikšanās stāstu ar varonēm, tālāk jau ļaujoties savai fantāzijai, kurā izspēlēt etīdes ar šiem tēliem.
Noklausīta saruna, vientuļa pasažiere vilcienā, sieviete pretējā mājā- viņas visas kaut kas vieno. Varbūt ilgas tikt pamanītām un sadzirdētām.
Daži no stāstiem paskrēja garām kā trolejbusa pietura, kurā es neizkāpju, bet par dažiem es domāju arī dienas pēc tam. Man visu laiku acu priekšā uznirst teātra zāle, garās solu rindas un kurpe. Šis stāsts arī ļoti atšķiras no pārējiem, gan izspēlētās traģikomēdijas stilā, gan ritma, intrigas un enerģijas ziņā. Šī stāsta dēļ vien ir vērts lasīt visu krājumu.
Un vēl viena aina, tieši epizodiskā aina, bija manas sajūsmas vērta. Tā ir iepazīšanās aina no stāsta ''Balkons''.
Pat, ja visos stāstos figurē viņš, gan kā stiprā mugura, gan kā nospiedošais lielums, kas stāv starp viņu un sapņiem, viņš vienmēr ir otrā vai pat trešā plāna lomā. Šis ir stāsts par viņām, sievietēm, kas sapņo tikt sadzirdētas, pamanītas un mīlētas. Viss ir tieši tik sarežģīti, cik vienkārši.
4 zvaigznes
PS. Grāmatas vāka stāsts ir atgādinājums, ka dzīvē stāsti ir vēl neticamāki, kā mūsu fantāzija spētu mūs aizvest.
January 11, 2026
Nepieradināts putns joprojām ir mana mīļākā Zanes Zustas grāmata, bet arī šie stāsti ir līdzīgās nokaņās. Zanei ir savs rokraksts un balss, ko viegli atpazīt. Kā silta sega, zem kuras gribas ierausties lietainā dienā ar tējas krūzi un grāmatu rokās.
December 19, 2025
Grāmata, kura ierodas īstajā laikā…
…“pirmo reizi kādam biju prioritāte, nevis slēpjams cepumiņš, ar kuru mieloties no visa cita brīvajos brīžos”…
…“pirmo reizi kādam biju prioritāte, nevis slēpjams cepumiņš, ar kuru mieloties no visa cita brīvajos brīžos”…
March 16, 2026
Man ļoti patīk kā raksta Z.Zusta, un arī pēc šīs grāmatas izlasīšanas manas domas nav mainījušās. No šī darba plūst sievišķība- neuzbāzīga,rāma un skaista. Valoda ir eleganta un ,protams,sievišķīga, maiga un ar pietāti pret katra stāsta varoni.
Lasīju pa vienam stāstam dienā, un man šāds formāts ļoti patika. Ja būtu izlasījusi visu uzreiz, manuprāt, tie saplūstu vienā lielā stāstā!Lasot pamazām, katrs stāsts ieguva savu laiku un pārdomas.
Man ļoti patika autores pēcvārdi katra stāsta beigās. Īsi ieskati par to, kur un kā autore sastapusi savas varones. Šo stāstu burvība slēpjas tajā, ka tie nav dramatiski vai līdz asarām satricinoši.Tie ir klusi un ikdienišķi, kā cilvēki, kuriem paejam garām uz ielas, ar acs kaktiņu pamanīti, bet reti patiesi ieraudzīti, lai gan katram ir savs stāsts.
Zinu,ka līdz piektajai zvaigznei man pietrūka mazliet lielāka emocionālā dziļuma. Bet arī šādā, mierpilnā formā šo grāmatu lasīt bija patīkamo.
Un tagad laiks doties uz izrādi.☺️
Lasīju pa vienam stāstam dienā, un man šāds formāts ļoti patika. Ja būtu izlasījusi visu uzreiz, manuprāt, tie saplūstu vienā lielā stāstā!Lasot pamazām, katrs stāsts ieguva savu laiku un pārdomas.
Man ļoti patika autores pēcvārdi katra stāsta beigās. Īsi ieskati par to, kur un kā autore sastapusi savas varones. Šo stāstu burvība slēpjas tajā, ka tie nav dramatiski vai līdz asarām satricinoši.Tie ir klusi un ikdienišķi, kā cilvēki, kuriem paejam garām uz ielas, ar acs kaktiņu pamanīti, bet reti patiesi ieraudzīti, lai gan katram ir savs stāsts.
Zinu,ka līdz piektajai zvaigznei man pietrūka mazliet lielāka emocionālā dziļuma. Bet arī šādā, mierpilnā formā šo grāmatu lasīt bija patīkamo.
Un tagad laiks doties uz izrādi.☺️
January 18, 2026
Zane teica, lai lasu vēlāk. Sieviete mazo bērnu periodā mēdz būt pārāk jūtīga, un tā kā es no dabas jau esmu pārāk jūtīga, tad man noteikti būtu jāmeklē kāds bezjūtīgāks laiks. Tikai es nevarēju nociesties un nenožēloju.
Zanes stāstus lasīju pa dažiem dienā, ar pauzēm. (Atzīšos, vispirms gan izlasīju sākumu un beigas, piedošanu.) Tos nevajag sasteigt, vajag izbaudīt. Labi, baudai būtu jābūt bez vajag, taču doma skaidra. Skaists, rūpīgs, niansēts, jūtīgs, protams, ka jūtīgs stāstu krājums. Reizēm gribējās noskurināties, viss atainots rūpīgi, tik kā dzīvē, ka esmu droša, katra sieviete šeit spēs saskatīt sevi. Tomēr lielākais dārgums visā tomēr šķiet autores iedvesmas stāsti. Cik bieži tā autors ar mums dalās?
Zanei ir savs un tikai savs rokraksts, kurš var patikt vai nepatikt, man patīk, es izbaudīju, nu jau teju katrā grāmatā pasmaidu, kad lasu par kādu minci, jo uzreiz iedomājos, ka iedvesma nākusi no Zanes skaistā kaķa. Vieglas piecas zvaigznes, tā lūk.
Zanes stāstus lasīju pa dažiem dienā, ar pauzēm. (Atzīšos, vispirms gan izlasīju sākumu un beigas, piedošanu.) Tos nevajag sasteigt, vajag izbaudīt. Labi, baudai būtu jābūt bez vajag, taču doma skaidra. Skaists, rūpīgs, niansēts, jūtīgs, protams, ka jūtīgs stāstu krājums. Reizēm gribējās noskurināties, viss atainots rūpīgi, tik kā dzīvē, ka esmu droša, katra sieviete šeit spēs saskatīt sevi. Tomēr lielākais dārgums visā tomēr šķiet autores iedvesmas stāsti. Cik bieži tā autors ar mums dalās?
Zanei ir savs un tikai savs rokraksts, kurš var patikt vai nepatikt, man patīk, es izbaudīju, nu jau teju katrā grāmatā pasmaidu, kad lasu par kādu minci, jo uzreiz iedomājos, ka iedvesma nākusi no Zanes skaistā kaķa. Vieglas piecas zvaigznes, tā lūk.
January 1, 2026
“Mēs visi vēlamies, lai kāds mūs izglābj. Bet neviens to nevar izdarīt labāk par mums pašiem.”
March 15, 2026
Skaisti un smeldzīgi stāsti par sievietēm.
"Grāmatas balstītas uz patiesiem notikumiem - patiesi notikumi balstīti uz grāmatām. Viss sajaucies tā, ka būtu jāveic nopietna ekspertīze, burtu autopsija. Bet kuram tam ir laiks?"
"Vai nav briesmīgi, ka dzīves svarīgākos lēmumus pieņemam tad, kad no dzīves vēl neko nesaprotam? Un tad kā pieaugušie esam spiesti risināt sava "iepriekšējā, jaunākā es" sastrādāto?"
"Dzīve būtu daudz vieglāka, ja pieļautās kļūdas varētu pamanīt jaut to izdarīšanas brīdī."
"Tikai pieļautie kritieni mums palīdz pacelties pilnīgi jaunā līmenī."
"Putni dažreiz šķiet gudrāki par cilvēkiem... Ir, ir - nav, nav. Nu labi. Tie neriņķos tur, kur nav jēgas un cerības."
"Es tikai mazliet atpūtīšos no šī trieciena, tad skaļi ieķērkšos un aizlidošu. Viss būs kārtībā."
"Grāmatas balstītas uz patiesiem notikumiem - patiesi notikumi balstīti uz grāmatām. Viss sajaucies tā, ka būtu jāveic nopietna ekspertīze, burtu autopsija. Bet kuram tam ir laiks?"
"Vai nav briesmīgi, ka dzīves svarīgākos lēmumus pieņemam tad, kad no dzīves vēl neko nesaprotam? Un tad kā pieaugušie esam spiesti risināt sava "iepriekšējā, jaunākā es" sastrādāto?"
"Dzīve būtu daudz vieglāka, ja pieļautās kļūdas varētu pamanīt jaut to izdarīšanas brīdī."
"Tikai pieļautie kritieni mums palīdz pacelties pilnīgi jaunā līmenī."
"Putni dažreiz šķiet gudrāki par cilvēkiem... Ir, ir - nav, nav. Nu labi. Tie neriņķos tur, kur nav jēgas un cerības."
"Es tikai mazliet atpūtīšos no šī trieciena, tad skaļi ieķērkšos un aizlidošu. Viss būs kārtībā."
March 4, 2026
Ļoti patīk Zanes rakstības stils, valoda. Interesanti pasniegts kā notikusi satikšanās ar katru stāstu.
March 19, 2026
Bija interesanti. Katrai savs stāsts, pārdzīvojums. Biju iedomājusies, ka grāmatā slēpsies daudz skarbākas lietas. Bet arī tas, ko izlasīju, lika padomāt - vai tiešām tā notiek? Tu dzīvo savu dzīvi un nemaz nenojaut, kādas grūtības šobrīd izdzīvo garāmgājējs.. traki. Bet ir labi tur, kur mūsu nav!☝🏻
April 3, 2026
Domu virpuļi, apvīti ar stereotipiem vai tomēr tik līdzīgām pieredzēm. “… Jaunības naivums, kad nezini, ka pēc gadiem Tu vairs nespēsi to izrurēt, jo apmātā mīlestības fāze būs apdzisusi, noklususi kā vētra jūrā, bet uz gludās ūdens virsmas viss šķitīs mazliet kaitinoši…”
February 20, 2026
Mirdzošas četras zvaigznes. Man patika grāmatas koncepts, valodas plūdums un sadzīviskais, ikdienišķais apcerīgums. Katrs stāsts iztina domu kamolīti, kas palika vaļā - cits atstājot murckuli, cits taisnu dzijas pavedienu, cits sākot adīt jaunu stāstu. Priecājos, ka neviens no tiem nepārtrūka. Autorei ir savs, īpašs rakstīšanas stils, kas šoreiz man šķita vietā un ne pašmērķīgs.
March 24, 2026
Zanes Zustas “Nepieradināts putns” man tik ļoti patika un iespiedās atmiņā, ka brīdī, kad uzzināju par jaunu autores grāmatu, to gaidīju ar nepacietību.
Lasīt sāku laikā, kad biju nelasīšanas periodā. Vai tā bija pareizā izvēle? Grūti pateikt. Taču tas ļāva grāmatu izbaudīt nesteidzīgi - gandrīz nedēļas garumā, katru dienu izlasot dažus stāstus. Šī nebija grāmata, kuru gribējās izlasīt vienā elpas vilcienā. Tieši pretēji - to gribējās lasīt lēnām, stāstu pa stāstam, ļaujot katram no tiem nosēsties.
Šie stāsti ielaiž ļoti personīgā pasaulē - sieviešu domās, sajūtās un attiecību realitātē. Te nav idealizētu laulību vai perfekto scenāriju. Te ir dzīve, kāda tā mēdz būt - ar šaubām, vilšanos un reizēm arī cerību. Un, iespējams, kādā brīdī lasītāja šajos stāstos atpazīs arī daļiņu sevis.
Vai tā bija grāmata, ko gaidīju? Šoreiz jāatzīst - manas ekspektācijas bija nedaudz augstākas. Tomēr kopumā grāmata man patika. Man patīk kā raksta Zane. Valoda ir vienkārša, bet trāpīga. Vairākas vietas gribējās atzīmēt un mazliet padomāt. Tā liek domāt par attiecībām, izvēlēm un to, cik godīgi mēs esam paši pret sevi. 🤍
Lasīt sāku laikā, kad biju nelasīšanas periodā. Vai tā bija pareizā izvēle? Grūti pateikt. Taču tas ļāva grāmatu izbaudīt nesteidzīgi - gandrīz nedēļas garumā, katru dienu izlasot dažus stāstus. Šī nebija grāmata, kuru gribējās izlasīt vienā elpas vilcienā. Tieši pretēji - to gribējās lasīt lēnām, stāstu pa stāstam, ļaujot katram no tiem nosēsties.
Šie stāsti ielaiž ļoti personīgā pasaulē - sieviešu domās, sajūtās un attiecību realitātē. Te nav idealizētu laulību vai perfekto scenāriju. Te ir dzīve, kāda tā mēdz būt - ar šaubām, vilšanos un reizēm arī cerību. Un, iespējams, kādā brīdī lasītāja šajos stāstos atpazīs arī daļiņu sevis.
Vai tā bija grāmata, ko gaidīju? Šoreiz jāatzīst - manas ekspektācijas bija nedaudz augstākas. Tomēr kopumā grāmata man patika. Man patīk kā raksta Zane. Valoda ir vienkārša, bet trāpīga. Vairākas vietas gribējās atzīmēt un mazliet padomāt. Tā liek domāt par attiecībām, izvēlēm un to, cik godīgi mēs esam paši pret sevi. 🤍
March 5, 2026
Dažādu sieviešu stāsti dažādās dzīves situācijās. Kā vienmēr Zanes valoda ir sulīga un raiti lasāma, bet stāstos man šoreiz kaut kas pietrūka vai bija pārāk daudz didaktikas. Es pagaidām neesmu sapratusi. Gaidu jaunu Zanes Zustas romānu.
![Profile Image for Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja].](https://i.gr-assets.com/images/S/compressed.photo.goodreads.com/users/1659017528i/124023459._UX200_CR0,0,200,200_.jpg)
February 3, 2026
Grāmatas nosaukums jau pasaka priekšā, ko no tās gaidit.
Tieši tik vienkārši – stāstu krājums par precētām sievietēm un to, ko viņas nereti noklusē. Noklusēšanas iemesli ir dažādi, bet visbiežāk tās ir bailes. Bailes netikt saprastai vai tikt pārprastai, bailes no tā, ko citi padomās, un arī fiziskas bailes no vardarbības.
Grāmata ir arī par precētu sieviešu lēmumiem aiziet, izmēģināt citādāk, atklāties un noslēpties.
Iepriekš rakstītais varētu likt domāt, ka saturiski stāsti ir smagi, taču es teiktu, ka tādi tie nav. Jā, tie raisa pārdomas, reizēm liek skumt līdzi, bet daži pat raisa smaidu un aicina aizdomāties par “trakajiem mums līdzās”. Stāsts “Iedīglis”, piemēram, man bija tieši par to.
Kā jau stāstu krājumos, bija stāsti, kas mani aizkustināja vairāk, un bija tādi, kas mazāk. Taču kopumā grāmatu izlasīju ar interesi, un, iesākot katru stāstu, gribējās uzzināt, kā tas atrisināsies. Jāatzīst, ka ļoti gaidīju Zanes – es pat nezinu, kā to nosaukt – pēcvārdu katram stāstam, kurā lasītājs uzzina, kas katram stāstam kalpojis par iedvesmu. Tas man šķita kaut kā ļoti simpātiski.
Visvairāk man patika stāsti “Gaisma” un “Īsfilma”.
Tieši tik vienkārši – stāstu krājums par precētām sievietēm un to, ko viņas nereti noklusē. Noklusēšanas iemesli ir dažādi, bet visbiežāk tās ir bailes. Bailes netikt saprastai vai tikt pārprastai, bailes no tā, ko citi padomās, un arī fiziskas bailes no vardarbības.
Grāmata ir arī par precētu sieviešu lēmumiem aiziet, izmēģināt citādāk, atklāties un noslēpties.
Iepriekš rakstītais varētu likt domāt, ka saturiski stāsti ir smagi, taču es teiktu, ka tādi tie nav. Jā, tie raisa pārdomas, reizēm liek skumt līdzi, bet daži pat raisa smaidu un aicina aizdomāties par “trakajiem mums līdzās”. Stāsts “Iedīglis”, piemēram, man bija tieši par to.
Kā jau stāstu krājumos, bija stāsti, kas mani aizkustināja vairāk, un bija tādi, kas mazāk. Taču kopumā grāmatu izlasīju ar interesi, un, iesākot katru stāstu, gribējās uzzināt, kā tas atrisināsies. Jāatzīst, ka ļoti gaidīju Zanes – es pat nezinu, kā to nosaukt – pēcvārdu katram stāstam, kurā lasītājs uzzina, kas katram stāstam kalpojis par iedvesmu. Tas man šķita kaut kā ļoti simpātiski.
Visvairāk man patika stāsti “Gaisma” un “Īsfilma”.
April 14, 2026
Esmu Zanes fane kopš "Aiz durvīn"izlasīšanas. Man ļoti patīk psiholoģiski romāni, turklāt apbrīnoju tos rakstniekus, kuri tik viegli un gaiši prot runāt par tumšākām problēmām. Arī Zane. Rīgas grāmatu svētkos nopirku Zanes jauno stāstu krājumu, parunājos ar autori, un biju pilnīgi pārliecināta, ka stāstus izlasīšu ļoti ātri, varbūt pat nākamajā dienā, tā viegli.
Jau pirmais stāsts salauza šo iedomu, es paliku ar grāmatu rokās un pārdomās. Un nevarēju tā vienkārši šķirt nākamo lappusi. Tā notika ar katru stāstu. Man vajadzēja brīdi, lai atjēgtos, un pa vidu es izlasīju salīdzinoši ļoti vieglu romānu, lai atslēgtu prātu no tām, kuras nevis dzīvoja Zanes grāmatas lappusēs, bet bija man līdzās, ienāca manā mājā ar savām sāpēm, grūtsirdību, un ievilka mani savos atspulgos, tā pavisam vienkārši, un nevarēju tam pretoties. Man bija it kā jākļūst par viņu ēnām.
Paldies par šo ceļojumu!
Jau pirmais stāsts salauza šo iedomu, es paliku ar grāmatu rokās un pārdomās. Un nevarēju tā vienkārši šķirt nākamo lappusi. Tā notika ar katru stāstu. Man vajadzēja brīdi, lai atjēgtos, un pa vidu es izlasīju salīdzinoši ļoti vieglu romānu, lai atslēgtu prātu no tām, kuras nevis dzīvoja Zanes grāmatas lappusēs, bet bija man līdzās, ienāca manā mājā ar savām sāpēm, grūtsirdību, un ievilka mani savos atspulgos, tā pavisam vienkārši, un nevarēju tam pretoties. Man bija it kā jākļūst par viņu ēnām.
Paldies par šo ceļojumu!
March 16, 2026
Man patīk kā Zane raksta.
Bija stāsti kas uzrunāja vairāk un stāsti, kas uzrunāja mazāk, bet kopumā, tāda sajūta, ka es būtu pasēdējusi terapeita kabinetā, bet šoreiz ne kā pacients, bet gan kā pats terapeits klausoties citu sieviešu stāstos.
«Par to, ka viņš mani mīl vairāk par visu, šaubu nav, bet dažreiz ir ļoti vientuļi. Un šo stāvokli vislabāk var izvēdināt tieši pie jūras. Labprātīgi atdot tai sakrājušās emocijas kā depozītu, par ko jūra savukārt sniegs atpakaļ emocionālu bonusu. Ikviens, kurš arī ar jūru ir šādās attiecībās, mani sapratīs.»
Bija stāsti kas uzrunāja vairāk un stāsti, kas uzrunāja mazāk, bet kopumā, tāda sajūta, ka es būtu pasēdējusi terapeita kabinetā, bet šoreiz ne kā pacients, bet gan kā pats terapeits klausoties citu sieviešu stāstos.
«Par to, ka viņš mani mīl vairāk par visu, šaubu nav, bet dažreiz ir ļoti vientuļi. Un šo stāvokli vislabāk var izvēdināt tieši pie jūras. Labprātīgi atdot tai sakrājušās emocijas kā depozītu, par ko jūra savukārt sniegs atpakaļ emocionālu bonusu. Ikviens, kurš arī ar jūru ir šādās attiecībās, mani sapratīs.»
February 23, 2026
Šoreiz nebija. Izlasot grāmatas nosaukumu, lasītājs arī saņem tieši to – grēksūdzes. Laikam biju cerējusi uz kaut ko vairāk, dziļāku un emocionālāku. Pēc autores iepriekšējā darba – Nepieradinātais putns – šķiet, ka manas gaidas bija pārāk augstas.
"Sievietei būt nav viegli. Un ar sievieti būt nav viegli. To pašu, protams, var teikt par vīrieti, jo par cilvēku būt vispār nav viegli."
"Attiecībās, kurās nevaru izrunāties, manis vienkārši nav. Tā ir tikai samiernieciska līdzāspastāvēšana. Ģimene kā uzņēmums - kā darba vieta, kurā visi rūpīgi pilda savas funkcijas."
"Vislielākā intimitāte divu cilvēku starpā ir atklāta saruna."
"Sievietei būt nav viegli. Un ar sievieti būt nav viegli. To pašu, protams, var teikt par vīrieti, jo par cilvēku būt vispār nav viegli."
"Attiecībās, kurās nevaru izrunāties, manis vienkārši nav. Tā ir tikai samiernieciska līdzāspastāvēšana. Ģimene kā uzņēmums - kā darba vieta, kurā visi rūpīgi pilda savas funkcijas."
"Vislielākā intimitāte divu cilvēku starpā ir atklāta saruna."
April 4, 2026
Stāstu krājumi laikam īsti nav mans žanrs, un tomēr grāmata ievilka...
Patika tieši tas, ka tādas ikdienišķas, parastas sajūtas ieliktas, ko vairums no mums reizēm piedzīvo...
un patika, ka katra stāsta beigās iedots otrs stāsts, kā šī sieviete satikta/ieraudzīta.. tas iedeva tādu kā otru pusi šai grāmtai
Patika tieši tas, ka tādas ikdienišķas, parastas sajūtas ieliktas, ko vairums no mums reizēm piedzīvo...
un patika, ka katra stāsta beigās iedots otrs stāsts, kā šī sieviete satikta/ieraudzīta.. tas iedeva tādu kā otru pusi šai grāmtai
December 27, 2025
"vislielākā intimitāte divu cilvēku starpā ir atklāta saruna."
pārdroša atklātība, savu slēptāko domu izgaismošana, sevis atklāšana ir tas, kas vieno šos stāstus.
"jo par cilvēku būt nav viegli".
pārdroša atklātība, savu slēptāko domu izgaismošana, sevis atklāšana ir tas, kas vieno šos stāstus.
"jo par cilvēku būt nav viegli".
December 28, 2025
Zanes darbi vienmēr ir tik emocionāli piesātināti, tik pilni ar emocijām un atkailinātiem nervu galiem...ka reizēm grūti lasīt, bet nevar nelasīt, jo tas ir tik patiesi un dzīvi...
March 16, 2026
Iespējams sagaidīju, ko vairāk un ko dziļāku, bet kopumā patika
January 3, 2026
📚 Precēto sieviešu (grēk)sūdzes
Sievietē ir spēks - spēks, ko radām pašas un spēks, ko gūstam no citiem.
🔸 Pavisam īsi, lai zini - patika stāsts Īsfilma, netaisnīgas emocijas izjutu par stāstu - Iedīglis.
🔸 Lielākoties ikdienas mēs pavadām savā drošajā, rutīniskajā un ierastajā burbulī, bet šie stāsti parāda – cik dažādas ir cilvēku, šajā gadījumā sieviešu, dzīves, kurās prieki mijās ar bēdām un emocionāliem izaicinājumiem.
🔸 Precēto sieviešu (grēk)sūdzes parāda ne vien to, cik dažādas var būt sieviešu attiecības laulībā, bet arī to, cik dažādi varam domāt un rīkoties! Nav vienas pareizās dzīves atbildes un rīcības, katrai no stāsta varonēm ir sava vēlme un plāns laimīgai dzīvei.
🔸 Mirkļiem lasot gribās teikt: “patiesi? šādi tiešām var notikt?”, bet Zane spējusi lieliski aprakstīt pēc katra stāsta, kā ir sastapusies ar šo sievieti un ļāvusies vārdiem tapt rakstītiem un iemūžinātiem grāmatu vākos.
🔸 Sieviešu stāsti ir tik dažādi, kas ļauj būt pārliecinātai, ka katrai no mums kāds sieviešu dzīves piedzīvojums rezonēs savu pieredzi un gūtās emocijas.
🔸 Jāatzīst, ka neesmu lasījusi Zanes grāmatu – Tarakāni manā galvā, bet zinu, ka tajā stāsti ir papildināti ar Diānas Zandes psiholoģes/psihoterapeites skaidrojumiem.
Gribētu teikt, ka arī šajā grāmatā būtu aizraujoši uzzināt psihologa viedokli par sieviešu pieredzēm un pieņemtajiem lēmumiem.
🔸 Gredzenveida stāsta noslēgums bija kā odziņa uz kūkas, kas prasmīgi noslēdza sieviešu stāstus un aizgūtās emocijas lasīšanas laikā.
Sievietē ir spēks - spēks, ko radām pašas un spēks, ko gūstam no citiem.
🔸 Pavisam īsi, lai zini - patika stāsts Īsfilma, netaisnīgas emocijas izjutu par stāstu - Iedīglis.
🔸 Lielākoties ikdienas mēs pavadām savā drošajā, rutīniskajā un ierastajā burbulī, bet šie stāsti parāda – cik dažādas ir cilvēku, šajā gadījumā sieviešu, dzīves, kurās prieki mijās ar bēdām un emocionāliem izaicinājumiem.
🔸 Precēto sieviešu (grēk)sūdzes parāda ne vien to, cik dažādas var būt sieviešu attiecības laulībā, bet arī to, cik dažādi varam domāt un rīkoties! Nav vienas pareizās dzīves atbildes un rīcības, katrai no stāsta varonēm ir sava vēlme un plāns laimīgai dzīvei.
🔸 Mirkļiem lasot gribās teikt: “patiesi? šādi tiešām var notikt?”, bet Zane spējusi lieliski aprakstīt pēc katra stāsta, kā ir sastapusies ar šo sievieti un ļāvusies vārdiem tapt rakstītiem un iemūžinātiem grāmatu vākos.
🔸 Sieviešu stāsti ir tik dažādi, kas ļauj būt pārliecinātai, ka katrai no mums kāds sieviešu dzīves piedzīvojums rezonēs savu pieredzi un gūtās emocijas.
🔸 Jāatzīst, ka neesmu lasījusi Zanes grāmatu – Tarakāni manā galvā, bet zinu, ka tajā stāsti ir papildināti ar Diānas Zandes psiholoģes/psihoterapeites skaidrojumiem.
Gribētu teikt, ka arī šajā grāmatā būtu aizraujoši uzzināt psihologa viedokli par sieviešu pieredzēm un pieņemtajiem lēmumiem.
🔸 Gredzenveida stāsta noslēgums bija kā odziņa uz kūkas, kas prasmīgi noslēdza sieviešu stāstus un aizgūtās emocijas lasīšanas laikā.
February 8, 2026
Saprotu grāmatas konceptu – sieviešu iekšējās pasaules stāsti dažādu attiecību kontekstos –, turklāt Zanes Zustas romāni mani mēdz aizraut, taču es noteikti neesmu šīs grāmatas mērķauditorija. Lasīju stāstus, pēdējos divus arvien ātrāk pārlapojot, un secināju šo (ko es personīgi jau zināju):
vajag runāt.
nevajag noklusēt.
vajag meklēt palīdzību.
vajag darīt to, ko pašam kārojas (jā, arī sievietēm).
nevajag uzņemties mātišķas rūpes par savu vīrieti.
nevajag darīt visu vienai.
vajag mācīties mīlēt (jo tā ir prasme, nevis nejaušs notikums).
Mērķauditorijai šī grāmata noteikti patiks – par to arī trīs zvaigznes. Iespējams, esmu pārāk laimīgās attiecībās un miermīlīgā dzīves etapā, lai izbaudītu šos stāstus un varētu sasaistīties ar stāstos esošajiem sieviešu iekšējiem pārdzīvojumiem. Tie mani pat drīzāk sadusmo: jo neviens nav atbildīgs par tavu laimi, tikai tu pats. Tas ir savā ziņā skumji, bet arī atbrīvojoši.
Ikvienā drāmā, manuprāt, ir brīdis, kad no skumjas bezspēcības ir jāpāriet uz darbībām, lai nonāktu pavisam citā, labvēlīgākā savas dzīves romānā. Tas ir iespējams. Un tad tās nelaimīgās attiecībās šķiet pavisam, pavisam sveša dzīve, kuru vairs nav vilkmes pārlapot.
vajag runāt.
nevajag noklusēt.
vajag meklēt palīdzību.
vajag darīt to, ko pašam kārojas (jā, arī sievietēm).
nevajag uzņemties mātišķas rūpes par savu vīrieti.
nevajag darīt visu vienai.
vajag mācīties mīlēt (jo tā ir prasme, nevis nejaušs notikums).
Mērķauditorijai šī grāmata noteikti patiks – par to arī trīs zvaigznes. Iespējams, esmu pārāk laimīgās attiecībās un miermīlīgā dzīves etapā, lai izbaudītu šos stāstus un varētu sasaistīties ar stāstos esošajiem sieviešu iekšējiem pārdzīvojumiem. Tie mani pat drīzāk sadusmo: jo neviens nav atbildīgs par tavu laimi, tikai tu pats. Tas ir savā ziņā skumji, bet arī atbrīvojoši.
Ikvienā drāmā, manuprāt, ir brīdis, kad no skumjas bezspēcības ir jāpāriet uz darbībām, lai nonāktu pavisam citā, labvēlīgākā savas dzīves romānā. Tas ir iespējams. Un tad tās nelaimīgās attiecībās šķiet pavisam, pavisam sveša dzīve, kuru vairs nav vilkmes pārlapot.
January 8, 2026
Ļoti gaidīju autores jauno grāmatu, jo "Nepieradināts putns" mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem un kļuva par manu 2024. gada top grāmatu.
"Precēto sieviešu (grēk)sūdzes" ir stāsti par dažādām sievietēm un viņu dzīvēm, izvēlēm un attiecībām. Es laikam tomēr neesmu liela stāstu piekritēja, jo man vienmēr paliek sajūta, ka tikko kā es kādu tēlu iepazīstu un sāku ar to sasaistīties, tā jau stāsts ir cauri un paliek tāda nepabeigtības sajūta. Manuprāt daļu no šiem stāstiem varētu izvērst par individuālām grāmatām un būtu tiešām interesanti izdzīvot šo sieviešu dzīves detalizētāk.
Kopumā grāmata lasās raiti un es tiešām izbaudīju, Zanes valoda ir tik plūstoša un aizraujoša, ka dažreiz gribas vienkārši iepauzēt un izgaršot interesantos vārdu salikumus. Un man patika teikums par pašmāju rakstniecēm un vārnām (if you know you know) :D
Katrā ziņā iesaku grāmatu izlasīt, katrs tajā atradīs kādu stāstu sev un ir labi aizdomāties par to kādas cilvēku dzīves ir mums tepat līdzās.
Mans vērtējums 4.3 zvaigznes.
"Precēto sieviešu (grēk)sūdzes" ir stāsti par dažādām sievietēm un viņu dzīvēm, izvēlēm un attiecībām. Es laikam tomēr neesmu liela stāstu piekritēja, jo man vienmēr paliek sajūta, ka tikko kā es kādu tēlu iepazīstu un sāku ar to sasaistīties, tā jau stāsts ir cauri un paliek tāda nepabeigtības sajūta. Manuprāt daļu no šiem stāstiem varētu izvērst par individuālām grāmatām un būtu tiešām interesanti izdzīvot šo sieviešu dzīves detalizētāk.
Kopumā grāmata lasās raiti un es tiešām izbaudīju, Zanes valoda ir tik plūstoša un aizraujoša, ka dažreiz gribas vienkārši iepauzēt un izgaršot interesantos vārdu salikumus. Un man patika teikums par pašmāju rakstniecēm un vārnām (if you know you know) :D
Katrā ziņā iesaku grāmatu izlasīt, katrs tajā atradīs kādu stāstu sev un ir labi aizdomāties par to kādas cilvēku dzīves ir mums tepat līdzās.
Mans vērtējums 4.3 zvaigznes.
Displaying 1 - 30 of 53 reviews