What do you think?
Rate this book
Zilie Jūras Vērši
Vai zināt...
...kā pareizi sarunāties ar bazilisku?
...vai Saeimā tiešām ieperinājušies citplanētieši?
...kas spokojas Torņakalnā?
...kā uzsākt biznesu ar laika mašīnas palīdzību?
...un ar ko nodarbojas SIA “Hārons”?
Par to visu un vēl daudz ko citu lasiet otrajā latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumā “Zilie jūras vērši”!
Krājumu veido divdesmit stāsti, kas ieguva atzinību otrajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Autoru vidū ir gan jau pazīstami un populāri latviešu rakstnieki, gan debitanti.
...kā pareizi sarunāties ar bazilisku?
...vai Saeimā tiešām ieperinājušies citplanētieši?
...kas spokojas Torņakalnā?
...kā uzsākt biznesu ar laika mašīnas palīdzību?
...un ar ko nodarbojas SIA “Hārons”?
Par to visu un vēl daudz ko citu lasiet otrajā latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumā “Zilie jūras vērši”!
Krājumu veido divdesmit stāsti, kas ieguva atzinību otrajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Autoru vidū ir gan jau pazīstami un populāri latviešu rakstnieki, gan debitanti.
288 pages, Hardcover
First published January 18, 2015
1 person is currently reading
42 people want to read
About the author
Jānis Valks
5 books7 followersJānis Valks mācījies Tārgales pamatskolā, Skrundas arodvidusskolā, Latvijas Kultūras koledžā.
Rakstniecībā sācis darboties kopš 2001. gada. Sākotnēji tas bijis darbs tikai savam priekam, bet mācības Literārajā akadēmijā mudināja autoru pievērsties literatūrai jau mērķtiecīgi.
No 2012. gada ir Ventspils Galvenās bibliotēkas bibliotekārs.
Rakstniecībā sācis darboties kopš 2001. gada. Sākotnēji tas bijis darbs tikai savam priekam, bet mācības Literārajā akadēmijā mudināja autoru pievērsties literatūrai jau mērķtiecīgi.
No 2012. gada ir Ventspils Galvenās bibliotēkas bibliotekārs.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 19 of 19 reviews
February 11, 2015
3 zvaigznes - vidējā stāstu atzīme. Ir vairāki negaidīti asprātīgi stāsti un labas idejas, tomēr kopumā pirmais krājums šķita spēcīgāks.
Pilnā atsauksme https://gramatas.wordpress.com/2015/0...
Pilnā atsauksme https://gramatas.wordpress.com/2015/0...
August 24, 2015
Dažiem stāstiem nācās vilkties cauri kā pārāk sabriedušai biezputrai, bet daži tiešām idejas ziņā tāda vai citāda iemesla dēļ patiešām iedzirksteļoja un palika prātā - piemēram, Filemons (katram savu dēmoniņu), Ērms Nīmuss (mana dārgā, kanibālistiskā govs), Jēzus Ķirzaka (ak, dārgā Persefone, ak, meitenes!), Buļ ("Ja plūdīšu visu nakti, es varēju aizsaldēt izteku, pārlīt pāri vannai, aiziet līdz viņas gultai un, ceļos nokritis, raudāt tumsā.") un Atklātie (par kuriem tiešām i sanāca sasmieties!).
Laikam jau neiepatikās, ka pārāk daudziem šī...hologrammiskā distopija. Itin kā vienojoši, bet atkal nekonsekventi - un tad šīs citādās pasaules idejas, šķiet, arī bija uzmirgojošās.
Laikam jau neiepatikās, ka pārāk daudziem šī...hologrammiskā distopija. Itin kā vienojoši, bet atkal nekonsekventi - un tad šīs citādās pasaules idejas, šķiet, arī bija uzmirgojošās.
March 4, 2015
Tā pat kā pirmais krājums arī šis piesaista ar spilgto vāka noformējumu un ieintriģējošo anotāciju.Krājumā bija stāsti, kas ierāva savā pasaulē un kuri būt varējuši vēl turpināties, un tādi, kas īpaši neizcēlās uz pārējo fona un nepalika atmiņā. Krājums bija nedaudz drūmākas noskaņās, kā "Purpura karaļa galmā" un mazāk stāstu piesaistīja manu uzmanību.
Sīkāk par katru no stāstiem.
Džeina Tamuļeviča - Zilie jūras vērši. Nosaukums lika domāt, ka tas būs fantāzijas stāsts, bet laikam jau vairāk fantastika. Autore krāšņi attēlo, kā sapņu pasaulē mēs raugāmies bez robežām un ka tā rada mūsos ilgas un skumjas, jo nespējam to īstenot. Stāsts atsauca atmiņā Bernard Beckett grāmatu "Genesis. Stāsts par Ādamu", kā galvenā varone arī atšķiras no pārējiem, un beigās par to tiek "izslēgta".
Anna Kalna - Domracis. Doma par personu, kurš mūsu slēptākās domas, bailes un nepatīkamās atmiņas aizved no mums, ir kaut kas unikāls. Domrača personība ir unikāla un piesaistoša. Stāsts kopumā ir salīdzinoši nomācošs, bet tas ievelk sevī un ne brīdi negarlaikoja.
Anna Kalna - SIA Hārons. Firma, kas, tā teikt, ar godu pavada tevi pēdējā gaitā. Skatījums uz nākotnes pasauli caur pesimisma prizmu bija atsvaidzinoša, jo cilvēka dabā ir domāt, ka nākotnē jau viss būs labāk.
Anna Kalna - Skārda mūza Melānija. Mūza, kura lēnām saprot, ka vairs nav nepieciešama. Mīla, kaisle, bailes. Visos autores stāstos ir spilgti salīdzinājumi, spoži epiteti un metaforas, sižeti ierauj sevī, šie trīs stāsti ir vieni no maniem favorītiem šajā krājumā.
Lilija Berzinska - Filemons. Arī šis stāsts raisīja drūmas domas- iepriekšējās dzīves un to iespaids uz tagadni. Stāstā ir daudz teorijas, terminu, kas attālināja mani no uzrakstītā.
Jānis Valks - EMP. Cilvēku darbības rezultātā notika katastrofa, kā rezultātā pazuda elektrība, nekas vairs nedarbojas un to nevar salabot. Galvenais varoņa personība ir smaidu raisoša un Totiņš ir vienreizējs. Par šī stāsta varoņa piedzīvojumiem es noteikti varētu lasīt vēl, kas nav brīnums ņemot vērā autora pieredzi rakstniecībā.
Ieva Melngalve - Jēzus ķirzaka. Es līdz galam tā arī nesapratu šo stāstu. Ja autores mērķis bija lasītāju apmulsināt un radīt murgaina stāsta, ko redz apreibinājies cilvēks, viņai tas ir izdevies. Kaut kā neradās domas par raudzīšanos uz to dziļāku nozīmi.
Lāsma Ģibiete - Torņakalna dvēsele. Jauks spoku stāsts par Torņakalna iemītnieci, kas palika mīļa pat būdama spoks.
Lūsija Nīdvāla - Smiekli. Fantāzija ar lielu mistikas pieskaņu, kas neatklājās pat stāstam beidzoties. Līdz galam tā arī nesapratu, bija tāds kā pēkšņs pārrāvums, beigas netika līdz galam izstāstītas.
Arnis Buka - Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi. Stāsts, kas pēc izlasīšana, vēl ilgi nelika mieru manam prātam, jo, lai arī labi izstāstīts un it kā viss tika pateikts, palika vēl neatklāti noslēpumi, kas tikai raisa paša lasītāja domāšanu. Šis darbs spilgti izcēlās ar fantāzijas žanra elementiem un savdabīgajam galvenajam varonim noteikti daudzi lasītāji jūtīs līdz. Šķiet jau pats nosaukums nodeva to, ka stāsts būs aizraujošs un unikāls.
Ģirts Šīmanauskis - Rakstāmgalds. Manuprāt, ikvienā mitoloģijā valda uzskats, ka lietas iemājo sava īpašnieka dvēseli, garu, ko tādu, kas piešķir tam unikalitāti un var pat būt bīstamas svešiniekiem. Tieši šo uzskatu autors pauž šai savdabīgajā spoku stāstā.
Ilze Eņģele - Luna Mare. Nosaukums vedināja domāt, ka stāsts būs par jaunu planētu vai pasauli, kas arī savā ziņā tā bija, bet tas ir arī stāsts par cilvēces mantkārību un došanos pretī paša postam. Pensiju fonds- šie divi vārdi nemitīgi mitinās vecāku un pat ne tik vecu cilvēku prātos, un autore ir radījusi šausminošu apvidu šiem vārdiem, labais ir pārtapis ļaunumā, ko labāk būtu pazudināt. Vairāk!!! Tādam bija mana reakcija, kad uzrakstītais beidzās, bet šobrīd sāk šķist, ka pat vairs neprasās dziļāks ieskats radītajā nākotnē.
Inga Znotiņa - Atklātie. Stāsts, kas liek lasītājiem pasmaidīt. Sākumā centos iztēloties, kas ir šie jaunie radījumi, bet pēdējais ziņojumu kapteinim, atrisināja šo mīklu, pat liekot pasmieties.
Dace Znotiņa- Deja ar citādo. Šīs ir krājuma episkais mīlas stāsts. Fotomirklis- iespēja raudzīties cilvēkos, kas nekad nenovecos un nemainīsies. Mīlas motīvs raisa romantisku noskaņojumu, kas liek sapņaini smaidīt. Sižets lēni izved cauri svarīgākajiem varoņa dzīves posmiem, un beigās pat paliek vietas lasītāju fantāzijas ceļojumam.
Armands Skutelis - Zagļi. Citplanētieši ieperinājušies Saeimā! Šis teikums uz grāmatas vāka noteikti piesaistīja daudzus lasītāju uzmanību, arī es ar nepacietību gaidīju šo stāstu. Darbā savijās Latvijas pagātne, tagadne un nākotne, ko kopā saista laika mašīnā. Šāda perspektīva lika pasmaidīt un aizdomāties, ka, iespējams, tāda ir mūsu nākotne- mēs sēdēsim mājās, kamēr mūsu vietā visus izdarīs roboti vai kāds cits, un visu pārraudzīs šķietami perfektas un nekorumpētas būtnes.
Ginta Orinska- Spirģe - Saucējs. Šķietami ideālai pasaulei, kā jau vienmēr, atrodas savi mīnusi, ko atklāt lasītājiem. Beigas bija episkas, un tās laikam būs arī vienīgais, kas bez galvenās stāsta līnijas man paliks atmiņā. Neviena pasaule nav ideāla.
Mārīte Štāla - Buļ. Mīlas stāsts, kas paceļ debesīs un noskalo aizmirstībā. Šobrīd gribās teikt, ka darbs bija viena liela personifikācija vai simbolisms, ko es tā arī nesapratu.
Rihards Buivids - Ķivere. Vēl viens ceļojums laikā, kas vairāk koncentrējās uz stāsta izstāstīšanu, mazāk uz lasītāja iesaistīšanu.
Guntis Eņģelis - d3. Ceļošana kosmosā, kas pierāda, ka cilvēciskās vērtība, tikumi un prasmes nekad nevar novērtēt par zemu. Sākumā kapteiņa plānu uzvēru kā jauku, kas tiek izspēlēts pret 'vienroci', bet beigās tā izrādījās īstenība. Vēl vien stāsts, kas lika pasmaidiet un pat pasmieties par to, kāda bezpalīdzība ir cilvēces iespējamā nākotne.
Atis Gūtmanis - Cilpa. Došanās kosmosā, kas sāka kā savdabīga reklāma un beidzās kā traģēdija. Varoņu personības īpaši nepiesaistīja, bet ņemot vērā darba garumu vārds- garlaicīgs, līdz manām smadzenēm nenonāca.
Sīkāk par katru no stāstiem.
Džeina Tamuļeviča - Zilie jūras vērši. Nosaukums lika domāt, ka tas būs fantāzijas stāsts, bet laikam jau vairāk fantastika. Autore krāšņi attēlo, kā sapņu pasaulē mēs raugāmies bez robežām un ka tā rada mūsos ilgas un skumjas, jo nespējam to īstenot. Stāsts atsauca atmiņā Bernard Beckett grāmatu "Genesis. Stāsts par Ādamu", kā galvenā varone arī atšķiras no pārējiem, un beigās par to tiek "izslēgta".
Anna Kalna - Domracis. Doma par personu, kurš mūsu slēptākās domas, bailes un nepatīkamās atmiņas aizved no mums, ir kaut kas unikāls. Domrača personība ir unikāla un piesaistoša. Stāsts kopumā ir salīdzinoši nomācošs, bet tas ievelk sevī un ne brīdi negarlaikoja.
Anna Kalna - SIA Hārons. Firma, kas, tā teikt, ar godu pavada tevi pēdējā gaitā. Skatījums uz nākotnes pasauli caur pesimisma prizmu bija atsvaidzinoša, jo cilvēka dabā ir domāt, ka nākotnē jau viss būs labāk.
Anna Kalna - Skārda mūza Melānija. Mūza, kura lēnām saprot, ka vairs nav nepieciešama. Mīla, kaisle, bailes. Visos autores stāstos ir spilgti salīdzinājumi, spoži epiteti un metaforas, sižeti ierauj sevī, šie trīs stāsti ir vieni no maniem favorītiem šajā krājumā.
Lilija Berzinska - Filemons. Arī šis stāsts raisīja drūmas domas- iepriekšējās dzīves un to iespaids uz tagadni. Stāstā ir daudz teorijas, terminu, kas attālināja mani no uzrakstītā.
Jānis Valks - EMP. Cilvēku darbības rezultātā notika katastrofa, kā rezultātā pazuda elektrība, nekas vairs nedarbojas un to nevar salabot. Galvenais varoņa personība ir smaidu raisoša un Totiņš ir vienreizējs. Par šī stāsta varoņa piedzīvojumiem es noteikti varētu lasīt vēl, kas nav brīnums ņemot vērā autora pieredzi rakstniecībā.
Ieva Melngalve - Jēzus ķirzaka. Es līdz galam tā arī nesapratu šo stāstu. Ja autores mērķis bija lasītāju apmulsināt un radīt murgaina stāsta, ko redz apreibinājies cilvēks, viņai tas ir izdevies. Kaut kā neradās domas par raudzīšanos uz to dziļāku nozīmi.
Lāsma Ģibiete - Torņakalna dvēsele. Jauks spoku stāsts par Torņakalna iemītnieci, kas palika mīļa pat būdama spoks.
Lūsija Nīdvāla - Smiekli. Fantāzija ar lielu mistikas pieskaņu, kas neatklājās pat stāstam beidzoties. Līdz galam tā arī nesapratu, bija tāds kā pēkšņs pārrāvums, beigas netika līdz galam izstāstītas.
Arnis Buka - Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi. Stāsts, kas pēc izlasīšana, vēl ilgi nelika mieru manam prātam, jo, lai arī labi izstāstīts un it kā viss tika pateikts, palika vēl neatklāti noslēpumi, kas tikai raisa paša lasītāja domāšanu. Šis darbs spilgti izcēlās ar fantāzijas žanra elementiem un savdabīgajam galvenajam varonim noteikti daudzi lasītāji jūtīs līdz. Šķiet jau pats nosaukums nodeva to, ka stāsts būs aizraujošs un unikāls.
Ģirts Šīmanauskis - Rakstāmgalds. Manuprāt, ikvienā mitoloģijā valda uzskats, ka lietas iemājo sava īpašnieka dvēseli, garu, ko tādu, kas piešķir tam unikalitāti un var pat būt bīstamas svešiniekiem. Tieši šo uzskatu autors pauž šai savdabīgajā spoku stāstā.
Ilze Eņģele - Luna Mare. Nosaukums vedināja domāt, ka stāsts būs par jaunu planētu vai pasauli, kas arī savā ziņā tā bija, bet tas ir arī stāsts par cilvēces mantkārību un došanos pretī paša postam. Pensiju fonds- šie divi vārdi nemitīgi mitinās vecāku un pat ne tik vecu cilvēku prātos, un autore ir radījusi šausminošu apvidu šiem vārdiem, labais ir pārtapis ļaunumā, ko labāk būtu pazudināt. Vairāk!!! Tādam bija mana reakcija, kad uzrakstītais beidzās, bet šobrīd sāk šķist, ka pat vairs neprasās dziļāks ieskats radītajā nākotnē.
Inga Znotiņa - Atklātie. Stāsts, kas liek lasītājiem pasmaidīt. Sākumā centos iztēloties, kas ir šie jaunie radījumi, bet pēdējais ziņojumu kapteinim, atrisināja šo mīklu, pat liekot pasmieties.
Dace Znotiņa- Deja ar citādo. Šīs ir krājuma episkais mīlas stāsts. Fotomirklis- iespēja raudzīties cilvēkos, kas nekad nenovecos un nemainīsies. Mīlas motīvs raisa romantisku noskaņojumu, kas liek sapņaini smaidīt. Sižets lēni izved cauri svarīgākajiem varoņa dzīves posmiem, un beigās pat paliek vietas lasītāju fantāzijas ceļojumam.
Armands Skutelis - Zagļi. Citplanētieši ieperinājušies Saeimā! Šis teikums uz grāmatas vāka noteikti piesaistīja daudzus lasītāju uzmanību, arī es ar nepacietību gaidīju šo stāstu. Darbā savijās Latvijas pagātne, tagadne un nākotne, ko kopā saista laika mašīnā. Šāda perspektīva lika pasmaidīt un aizdomāties, ka, iespējams, tāda ir mūsu nākotne- mēs sēdēsim mājās, kamēr mūsu vietā visus izdarīs roboti vai kāds cits, un visu pārraudzīs šķietami perfektas un nekorumpētas būtnes.
Ginta Orinska- Spirģe - Saucējs. Šķietami ideālai pasaulei, kā jau vienmēr, atrodas savi mīnusi, ko atklāt lasītājiem. Beigas bija episkas, un tās laikam būs arī vienīgais, kas bez galvenās stāsta līnijas man paliks atmiņā. Neviena pasaule nav ideāla.
Mārīte Štāla - Buļ. Mīlas stāsts, kas paceļ debesīs un noskalo aizmirstībā. Šobrīd gribās teikt, ka darbs bija viena liela personifikācija vai simbolisms, ko es tā arī nesapratu.
Rihards Buivids - Ķivere. Vēl viens ceļojums laikā, kas vairāk koncentrējās uz stāsta izstāstīšanu, mazāk uz lasītāja iesaistīšanu.
Guntis Eņģelis - d3. Ceļošana kosmosā, kas pierāda, ka cilvēciskās vērtība, tikumi un prasmes nekad nevar novērtēt par zemu. Sākumā kapteiņa plānu uzvēru kā jauku, kas tiek izspēlēts pret 'vienroci', bet beigās tā izrādījās īstenība. Vēl vien stāsts, kas lika pasmaidiet un pat pasmieties par to, kāda bezpalīdzība ir cilvēces iespējamā nākotne.
Atis Gūtmanis - Cilpa. Došanās kosmosā, kas sāka kā savdabīga reklāma un beidzās kā traģēdija. Varoņu personības īpaši nepiesaistīja, bet ņemot vērā darba garumu vārds- garlaicīgs, līdz manām smadzenēm nenonāca.
February 1, 2016
Lai gan bija stāsti, kuri mani nepaķēra līdz galam, gandrīz visos bija 1 lieta, ko ļoti novērtēju - ideja. Man, kā cilvēkam, kas nelasa visu, kas vien izdots fantāzijas un fantastikas žanrā un nepārzina šajos žanros izdoto līdz sīkumam, šeit bija daudz interesanta un iepriekš nemanīta.
Garāka atsauksme būs manā blogā, bet šeit noteikti vēlos pieminēt savu top 3.
1. ''EMP'' un ''Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi''. Jā, abi man liekas vislabākie un patika visvairāk. Ļoti atšķirīgi un abus es ļoti, ļoti vēlētos lasīt papildinātā, pagarinātā versijā - romānā. No manis abu autoriem vnk bravo.
2. ''SIA Harons''. Autorei no manas puses vispār uzslavas par valodu visos trīs stāstos. Ļoti patika salīdzinājumi, izteiksme, valodas plūdums visos trīs. Vienkārši, sižetiski šis man patika vislabāk :)
3. ''Atklātie''. Mīnuss - bija par īsu :). Taču, sasmējos un ja autore radīs vēl kādu humorstāstiņu, es noteikti izlasīšu.
Vairākiem stāstiem, kas mani nepaķēra līdz galam - cepums par ideju. Piemēram, ''Buļ'' - līdz galam nepaķēra, bet man likās interesanta ideja par ūdeni, tā domām. Tas pats ar ''Luna Mare'' un ''Deja ar citādo'' un vel citiem.
Bija tikai viens stāsts, kurš mani nepaķēra un kurā neatradu neko...ne ideju, ne izpildījumu. Taču, tā esmu es. Konkursa žūrija un krājuma veidotāji bijuši citās domās. Tas bija stāsts ''Torņkalna dvēsele'' - nosaukums mani ieinteresēja, bet saturs man šķita visparastākais, zināmākais spoku stāsts kāds var būt. Manai gaumei tur trūka kaut vai vienas interesantas, nebijušas detaļas.
Man patika, ka kopīgā krājuma noskaņa nebija rožaina, puķaina un neizsakāma optimisma pielieta. Iespējams, tā ir tikai sakritība, nevis plāns, liekot kopā krājuma saturu, bet man tiešām patika, ka noskaņa vilka uz tumšo, skumjo, vientulīgo.
Garāka atsauksme būs manā blogā, bet šeit noteikti vēlos pieminēt savu top 3.
1. ''EMP'' un ''Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi''. Jā, abi man liekas vislabākie un patika visvairāk. Ļoti atšķirīgi un abus es ļoti, ļoti vēlētos lasīt papildinātā, pagarinātā versijā - romānā. No manis abu autoriem vnk bravo.
2. ''SIA Harons''. Autorei no manas puses vispār uzslavas par valodu visos trīs stāstos. Ļoti patika salīdzinājumi, izteiksme, valodas plūdums visos trīs. Vienkārši, sižetiski šis man patika vislabāk :)
3. ''Atklātie''. Mīnuss - bija par īsu :). Taču, sasmējos un ja autore radīs vēl kādu humorstāstiņu, es noteikti izlasīšu.
Vairākiem stāstiem, kas mani nepaķēra līdz galam - cepums par ideju. Piemēram, ''Buļ'' - līdz galam nepaķēra, bet man likās interesanta ideja par ūdeni, tā domām. Tas pats ar ''Luna Mare'' un ''Deja ar citādo'' un vel citiem.
Bija tikai viens stāsts, kurš mani nepaķēra un kurā neatradu neko...ne ideju, ne izpildījumu. Taču, tā esmu es. Konkursa žūrija un krājuma veidotāji bijuši citās domās. Tas bija stāsts ''Torņkalna dvēsele'' - nosaukums mani ieinteresēja, bet saturs man šķita visparastākais, zināmākais spoku stāsts kāds var būt. Manai gaumei tur trūka kaut vai vienas interesantas, nebijušas detaļas.
Man patika, ka kopīgā krājuma noskaņa nebija rožaina, puķaina un neizsakāma optimisma pielieta. Iespējams, tā ir tikai sakritība, nevis plāns, liekot kopā krājuma saturu, bet man tiešām patika, ka noskaņa vilka uz tumšo, skumjo, vientulīgo.
March 6, 2015
Par lielu brīnumu, šis stāstu krājums man patika daaaaudz labāk nekā pirmais. Varbūt noskaņa patīkamāka, varbūt vienkārši vairāk stāstu, kas pievērsa uzmanību, tomēr, jā, esmu laimīga, ka izlasīju visus burvīgos darbus.
Pēc katra stāsta izlasīšanas es to novērtēju (arī ar pusballēm, jo tā esmu es), un viss ir redzams šeit (nekādus skaidrojums te nepierakstīšu; šīs ir tikai manas domas un mans vērtējums):
1. "Zilie jūras vērši": 2/5
2. "Domracis": 4/5
3. "SIA Harons": 4/5
4. "Skārda mūza Melānija": 3.5/5
5. "Filemons": 4.5/5
6. "EMP": 5/5 (jā, šis ir mans mīļākais darbiņš no visa krājuma, un man jau gribējās samazināt vērtējumu, jo BIJA PAR ĪSU! Jā, MAN VAJAG TURPINĀJUMU! Lūdzu, Jāni Valk, izvērt šo ideju garstāstā! Lūdzu!)
7. "Jēzus ķirzaka": 1/5
8. "Torņkalna dvēsele": 3/5
9. "Smiekli": 2/5
10. "Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi": 3/5
11. "Rakstāmgalds": 3/5
12. "Luna Mare": 3.5/5
13. "Atklātie": 4/5
14. "Deja ar citādo": 4.5/5 (otrs mīļākais darbiņš. Perfekti radīta noskaņa visā lasīšanas gaitā)
15. "Zagļi": 4/5
16. "Saucējs": 2.5/5
17. "Buļ": 1/5
18. "Ķivere": 3.5/5
19. "d3": 4/5
20. "Cilpa": 3.5/5
Vidējais vērtējums gan nesanāk 4, tomēr manas sajūtas saka, ka šis krājums ir četru zvaigznīšu vērts. :)
Pēc katra stāsta izlasīšanas es to novērtēju (arī ar pusballēm, jo tā esmu es), un viss ir redzams šeit (nekādus skaidrojums te nepierakstīšu; šīs ir tikai manas domas un mans vērtējums):
1. "Zilie jūras vērši": 2/5
2. "Domracis": 4/5
3. "SIA Harons": 4/5
4. "Skārda mūza Melānija": 3.5/5
5. "Filemons": 4.5/5
6. "EMP": 5/5 (jā, šis ir mans mīļākais darbiņš no visa krājuma, un man jau gribējās samazināt vērtējumu, jo BIJA PAR ĪSU! Jā, MAN VAJAG TURPINĀJUMU! Lūdzu, Jāni Valk, izvērt šo ideju garstāstā! Lūdzu!)
7. "Jēzus ķirzaka": 1/5
8. "Torņkalna dvēsele": 3/5
9. "Smiekli": 2/5
10. "Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi": 3/5
11. "Rakstāmgalds": 3/5
12. "Luna Mare": 3.5/5
13. "Atklātie": 4/5
14. "Deja ar citādo": 4.5/5 (otrs mīļākais darbiņš. Perfekti radīta noskaņa visā lasīšanas gaitā)
15. "Zagļi": 4/5
16. "Saucējs": 2.5/5
17. "Buļ": 1/5
18. "Ķivere": 3.5/5
19. "d3": 4/5
20. "Cilpa": 3.5/5
Vidējais vērtējums gan nesanāk 4, tomēr manas sajūtas saka, ka šis krājums ir četru zvaigznīšu vērts. :)
February 16, 2015
Stāstu vidējais vērtējums velk uz trim zvaigznēm, bet pa vidu ir tādi, kas pelnījuši arī vairāk.
Grūti salīdzināt ar iepriekšējo krājumu, jo noskaņa un tematika ir pavisam cita, bet vispār varētu teikt, ka kvalitāte nav mainījusies.
Grūti salīdzināt ar iepriekšējo krājumu, jo noskaņa un tematika ir pavisam cita, bet vispār varētu teikt, ka kvalitāte nav mainījusies.
October 28, 2018
Dažādu latviešu autoru dažāda līmeņa fantāzijas un fantastikas stāsti. Kopumā krājums lasāms, lai gan pirms tam lasītais 3. apkopojums likās labāks. Bet varbūt tikai tāpēc, ka man tas bija pirmais. Nākamo jau neapzināti salīdzini ar pirmo. Autori savos darbos ir aptvēruši mūsu planētas nākotni no praktiski mūsdienām (Ķivere) līdz pat neatveramai nākotnei. Taču visur centrā ir pats cilvēks ar savām emocijām, jūtām un prasībām.
Nekā personīga, bet katra stāsta lakonisks vērtējums un atzīme baļļu skalā līdz 5:
Zilie jūras vērši - kas mēs esam un no kurienes mēs esam ieradušies. Labi iesaiņota ideja. 4/5 balles.
Domracis - ideja laba, bet izpildījums nekāds. Jau stāsta sākumā noprotams, kas būs beigās. Un beigas arī salkani pliekanas. Praktiski nekādas.... 1/5
SIA Harons - interesanta versija par iespējamu nākotnes biznesu. Kaut kas no Šveices. Varbūt prasījās garšigāks nobeigums. 3/5
Skārda mūza Melānija - viena no 100 versijām par dzejnieku un mūzu. 2/5
Filemons - mans absolūtais favorīts šajā krājumā. Reinkarnācija, saikne ar viņpasauli, kaut kas no Fausta. Beigās palika nedaudz baisi. Bet iesaiņots ļoti labā stāstā, kurš vēl kādu laiku pēc izlasīšanas liek atgriezties pie lasītā. 5/5
EMP - grāmatas beigās vairs neatcerējos, kas bija šājā stāstā, nācās pārlapot. laikam jau nekas īpašs. 3/5
Jēzus ķirzakas - narkomāna murgu izklāsts uz papīra. Laikam vairāk fantāzija nekā fantastika. 2/5
Torņakalna dvēsele - mēģinājums uzburt kādu leģēndu bet ar vāju noslēgumu. Beigās neliela piekāsiena sajūta. 2/5
Smiekli - neatceros saturu. 1/5
Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi - neliels šausmu stāsts, kur beigas ir neparedzamas. Felofiliem. 3/5
Rakstāmgalds - laba ideja. Varbūt pat labs stāsts. Varbūt nedaudz nenoslīpēts. 3/5
Luna Mare - idejiski sižetiski nedaudz sasaucas ar stāstu SIA Harons. Savdabīgs veids, kā risināt sabiedrības novecošanās problēmu. 4/5
Atklātie - būtu labs stāsts, ja ne latviešu valodniecības iepīšana starpplanētu sakaros. Izklausās pārāk bērnišķīgi. 2/5
Deja ar citādo - netāla nākotne ar iespējamām nākotnes iespējām. Kiborgu sākums. Bet cilvēks tomēr pāri visam. Love is all around. :) 4/5
Zagļi - vēl viens no favorītstāstiem. Mūsdienas un nākotne. Laika mašīna. Cilvēki tagad un nākotnē. Vai roboti pārņems pasauli? Šajā stāstā Latvijas pieminēšana ļoti labi iekļaujas. 5/5
Saucējs - varbūt nākotnes cietumi būs tādi? 3/5
Buļ - iespējams labs stāsts, bet tad ir jāļaujās fantāzijas lidojumam un gaisīgumam. Ne man. 2/5
Ķivere - it kā mūsdienas, tikai ķivere ar futūristiskām iespējām. Lai gan notikumi paredzami, uzrakstīts tik labi, ka izlasīju vienā elpas vilcienā. 4/5
d3 - fantastikas stāstā iemontētas arī (jau) mūsdienās aktuālas patiesības. Modernā pasaulē dažkārt ļoti noderīgas ir arī arhaistiskas un pirmā acu uzmetienā nevajadzīgas prasmes. 5/5
Cilpa - stāsts ar lielāko zinātnisko piegaršu. Būs jāpapēta, kas tur ar to Jupiteru ir. Vismaz par vairogu no meteorītiem. 4/5
Nekā personīga, bet katra stāsta lakonisks vērtējums un atzīme baļļu skalā līdz 5:
Zilie jūras vērši - kas mēs esam un no kurienes mēs esam ieradušies. Labi iesaiņota ideja. 4/5 balles.
Domracis - ideja laba, bet izpildījums nekāds. Jau stāsta sākumā noprotams, kas būs beigās. Un beigas arī salkani pliekanas. Praktiski nekādas.... 1/5
SIA Harons - interesanta versija par iespējamu nākotnes biznesu. Kaut kas no Šveices. Varbūt prasījās garšigāks nobeigums. 3/5
Skārda mūza Melānija - viena no 100 versijām par dzejnieku un mūzu. 2/5
Filemons - mans absolūtais favorīts šajā krājumā. Reinkarnācija, saikne ar viņpasauli, kaut kas no Fausta. Beigās palika nedaudz baisi. Bet iesaiņots ļoti labā stāstā, kurš vēl kādu laiku pēc izlasīšanas liek atgriezties pie lasītā. 5/5
EMP - grāmatas beigās vairs neatcerējos, kas bija šājā stāstā, nācās pārlapot. laikam jau nekas īpašs. 3/5
Jēzus ķirzakas - narkomāna murgu izklāsts uz papīra. Laikam vairāk fantāzija nekā fantastika. 2/5
Torņakalna dvēsele - mēģinājums uzburt kādu leģēndu bet ar vāju noslēgumu. Beigās neliela piekāsiena sajūta. 2/5
Smiekli - neatceros saturu. 1/5
Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi - neliels šausmu stāsts, kur beigas ir neparedzamas. Felofiliem. 3/5
Rakstāmgalds - laba ideja. Varbūt pat labs stāsts. Varbūt nedaudz nenoslīpēts. 3/5
Luna Mare - idejiski sižetiski nedaudz sasaucas ar stāstu SIA Harons. Savdabīgs veids, kā risināt sabiedrības novecošanās problēmu. 4/5
Atklātie - būtu labs stāsts, ja ne latviešu valodniecības iepīšana starpplanētu sakaros. Izklausās pārāk bērnišķīgi. 2/5
Deja ar citādo - netāla nākotne ar iespējamām nākotnes iespējām. Kiborgu sākums. Bet cilvēks tomēr pāri visam. Love is all around. :) 4/5
Zagļi - vēl viens no favorītstāstiem. Mūsdienas un nākotne. Laika mašīna. Cilvēki tagad un nākotnē. Vai roboti pārņems pasauli? Šajā stāstā Latvijas pieminēšana ļoti labi iekļaujas. 5/5
Saucējs - varbūt nākotnes cietumi būs tādi? 3/5
Buļ - iespējams labs stāsts, bet tad ir jāļaujās fantāzijas lidojumam un gaisīgumam. Ne man. 2/5
Ķivere - it kā mūsdienas, tikai ķivere ar futūristiskām iespējām. Lai gan notikumi paredzami, uzrakstīts tik labi, ka izlasīju vienā elpas vilcienā. 4/5
d3 - fantastikas stāstā iemontētas arī (jau) mūsdienās aktuālas patiesības. Modernā pasaulē dažkārt ļoti noderīgas ir arī arhaistiskas un pirmā acu uzmetienā nevajadzīgas prasmes. 5/5
Cilpa - stāsts ar lielāko zinātnisko piegaršu. Būs jāpapēta, kas tur ar to Jupiteru ir. Vismaz par vairogu no meteorītiem. 4/5
January 25, 2015
Šo krājumu veido divdesmit stāsti, kas ieguvuši atzinību Zvaigznes ABC rīkotajā otrajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Autoru vidū var atrast jau pazīstamus autorus, gan debitantus.
Sākot lasīt šo stāstu krājumu, ir jābūt gatavam uz to, ka stāstu kvalitāte un vēriens starp tiem diezgan daudz variēs. Šoreiz nolēmu īsi apskatīt katru stāstiņu, tā lai neviens neapvainojas, ka nav pieminēts.
Zilie jūras vērši by Džeina Tamuļeviča – Pamatā ir distopiska pasaule, kuru pārvalda korporācijas, cilvēki ir tikai skrūvītes. Taču arī skrūvītēm ir dota iespēja sevi pierādīt sociālajos tīklos. Par virtuālās un patiesās pasaules sajaukumu, par to cik viegli ir pašam sevi tajā visā pazaudēt. Manuprāt, stāsts labi ieskicēja pasauli un šādas distopijas problemātiku, par to kā sistēmas bags rutīnā var tapt uztverts kā nebijis piedzīvojums. Tāds vairāk apcerīgs nekā konkrēts.
Domracis by Anna Kalna – stāsta nosaukums jau visu pasaka priekšā. Kur paliek mūsu doma, tās, kas aiziet uz neatgriešanos, gan vajadzīgās, gan prom metamās. Domracis ir šī procesa personifikācija, viņam ir tāds darbs palīdzēt atbrīvoties no domām. Nedaudz ironisks par darba ētiku.
SIA Harons by Anna Kalna – pasaule mainās un mirušo pārcēlājiem ir jāmainās tiem līdzi. Distopiska pasaule, kur sabiedrība savā veidā ir apguvusi mākslu nomirt vai, precīzāk sakot, tapt nomirdinātiem. Neviens dzīvot nespiež, negribi, samaksā un mirsti, kad vien vēlies. Nedaudz paskumjš bet ar ironiju. Te gan jāpiezīmē, ka ir nācies lasīt daudz un dažādas variācijas par Hārona lomu mūsdienu sabiedrībā, un šajā nekas jauns nebija.
Skārda mūza Melānija by Anna Kalna – arī ironisks stāsts par mūzas un dzejnieka attiecībām. Fantāzija te ir tikai tik daudz kā pārdabiskas būtnes mūzas ieviešanas. Var teikt, ka tāds viegls pastāsts par mīlestību, pienākumu un mūzas būtību. Bija ok.
Filemons by Lilija Berzinska – par mūsu iepriekšējām dzīvēm, regresīvo hipnozi un par to, vai maz ir vērts interesēties par to, kas reiz jau bijis. Bonusā nedaudz demonoloģijas Filemona personā. Šis stāsts man ļoti atgādināja kādu senu A. Šaļimova stāstu „Logs uz bezgalību”. Filemonā darbība ir vairāk vērsta uz fantāzijas plāksni. Vispār ieteiktu izlasīt visiem, kuriem patīk Maikla Ņūtona grāmata „Dvēseļu ceļojumi”.
EMP by Jānis Valks – šķiet, kas stāsts tapis bastoties uz Lielā Hadronu Paātrinātāja palaišanas konspirāciju, tad arī „zinoši” ļaudis teica: „Tās ir cilvēces beigas!”. Stāstā cilvēci šīs beigas patiešām ir piemeklējušas, izdzīvojuši ir tikai daži, un nākotnes perspektīvas nav nekādas. Zombiju te nav, bet viņus nemaz arī nevajag, pietiek ar tehnogēnajām katastrofām, kuras izraisa cilvēku pēkšņa bojāeja. Diezgan loģiski, zinātniski un ekonomiski pamatots skatījums uz pēcapokaliptisko pasauli. Ir vērts izlasīt.
Jēzus ķirzaka by Ieva Melgalve – stāsts alegorija par bazilisku, īsti nevarēju saprast, vai lasot man vajadzēja tik daudz meklēt kopīgo ar Jēzus ķirzakas patieso dabu. Iespējams, ka es kaut ko arī palaidu garām, bet noskaņa, stāstījuma veids un nestandarta situācija man patika. Tāds modernizēts mīts par Persefoni, tikai bez Aīda. Patika, noteikti laiku pa laikam par šo stāstu apdomāšu.
Torņkalna dvēsele by Lāsma Ģībiete – stāsts par aizkapa dzīvu un dvēselēm, kas mīt mūsu vidū. Pēc stila nedaudz atgādināja Le Fanu darbus deviņpadsmitā gada beigās. Tad ar dvēseles pēc nāves lāgā nezināja ko darīt un dirnēja netālu no savas nāves vietas. Gribējās no stāsta nedaudz vairāk kā tikai par spoku neizprotamo dabu.
Smiekli by Lūsija Nīdvāla – par to kā ir būt pasaules gala vaininiekam. Oriģināla ideja, nedaudz apsēstības un cerība, ka stāsta galvenais tēls ir vienkārši jucis. Patika.
Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi by Arnis Buka – kādam stāstam taču ir jābūt vislabākajam, un šis man no krājuma patika vislabāk. Dīvaina pasaule un tikpat dīvainas paražas. Ērmu Nīmusu nav par ko apskaust, pēc Brīnuma viņš ir kļuvis citāds. Cik tieši citāds, viņš pats īsti nezina, reizēm jau viņam gribētos mainīties, bet ērmam taču ir jāēd un Māte jāklausa. Labprāt uzzinātu vairāk par Nīmusa pasauli, par Brīnumu un sociālo struktūru.
Rakstāmgalds by Ģirts Šimanauskis – labs spoku stāsts par nolādētām lietām un vietām. Studentiem jau visādi gadās. Tāds sadzīviski humorīgs gabals ar misticisma piesitienu.
Luna Mare by Ilze Eņģele – distopiskais stāsts par zemes sabiedrības noslāņošanos, naidu starp šīm divām cilvēces pusēm. Par atriebību, un vai vispār ir vērts atriebties. Stāstam, manuprāt, viens otrā plāna varonis bija lieks, nedeva nekādu pienesumu sižetam, tā vietā varēja atklāt vēl nedaudz Luna Mare pasaules faktu.
Atklātie by Inga Znotiņa – smieklīgs stāsts par daudzdimensionālām būtnēm un Zemes iedzīvotājiem. Īss, bet labs.
Deja ar citādo by Dace Znotiņa – stīmpanks latviski, tas bija visnotaļ negaidīti. Visnotaļ labs stāsts par dzīves jēgu. Mīlestību un vietu pasaulē. Ir vērts izlasīt.
Zagļi by Armands Skutelis – Stāsts kas noteikti jāizlasa visiem Latvijas patriotiem. Latvieši know-how un latvijas Nokiju nolēmuši uzbūvēt ar nelielu krāpšanos. Viņiem ir laika mašīna un tehnoloģijas tiek zagtas mūsu nākotnē. Aparāti tiek izjaukti Kurzemes mežos un pa kluso patentēti. Taču viņiem pretī stājas kaut kādi citplanētieši. Visnotaļ labi atainota mūsu pasaules un ideālās valdības uztvere, smalki un ironiski.
Saucējs by Ginta Orinska-Spriģe – distopija, par izredzētajiem un izraidītajiem. Bet izrādās, izraidītam nemaz nav tik slikti, iespējams, ka tieši tur ārā ir īstā dzīve. Labs stāstā ir tas, ka pasaule nav bipolāra, tai pat laikā rodas daudz jautājumu par izraidīto nozīmi tautsaimniecībā un notiekošā racionalitāti. Bet tai pat laikā var jau arī teikt, ka stāsts tomēr ir par to, cik labi ir atrast īsto vietu dzīvē.
Buļ by Mārīte Štāla – ūdens personifikācijas mīlestība, pret kādu sievieti. Normāls stāsts, bet nekā tāda, kas paliks vēlāk atmiņā, izņemot nosaukumu.
Ķivere by Rihards Buivids – stāsts par interesantu artefaktu, kura lietošana noved pie interesantām sekām. Pamācība, nebāz galvā to, no kā neko nesajēdz. Labs stāsts.
d3 by Guntis Enģelis – šis jau nedaudz atgādināja Šekliju pēc sava humora, ideja ir ļoti laba un diezgan oriģināla. Problēma aktuāla – par to, kur paliks mūsu rakstītprasme tehnoloģijām attīstoties. Noteikti ir vērts izlasīt, izklaidei labs gabals.
Cilpa by Atis Gūtmanis - zinātniskās fantastikas stāsts par lidojumu uz Jupiteru, un kas no tā sanāca. Protams, var apšaubīt autora centrālo stāsta ideju, bet mūsdienās ir gadījušies ne tādi joki vien. Labs un bez lieka patosa.
Stāstu krājumam lieku 7 no 10 ballēm, lielākā daļa no stāstiem mani spēja aizraut. Un tie, kuri nespēja, bija pietiekami īsi, lai paspētu mani garlaikot. Mans mīnuss kā lasītājam ir tas, ka fantāzijas un fantastikas stāsti ir mana mīļākā lasāmviela jau no bērna kājas, un katrā stāstā es spēju atrast daudzu citu stāstu ietekmi, neatkarīgi no tā, vai paši autori to apzinās vai nē. Domāju, ka šo krājumu ir vērts izlasīt.
Var jau, protams, spriedelēt vai kādu stāstu vispār ir vai nav vērts publicēt, bet, manuprāt, uz šo lietu vajag skatīties globālāk. Nekas nemudina autoru turpināt rakstīt kā fakts, ka viņa stāsti jau ir izdoti grāmatā. Ne visus, bet daļu tas noteikti pamudinās rakstīt labāk un interesantāk,
Sākot lasīt šo stāstu krājumu, ir jābūt gatavam uz to, ka stāstu kvalitāte un vēriens starp tiem diezgan daudz variēs. Šoreiz nolēmu īsi apskatīt katru stāstiņu, tā lai neviens neapvainojas, ka nav pieminēts.
Zilie jūras vērši by Džeina Tamuļeviča – Pamatā ir distopiska pasaule, kuru pārvalda korporācijas, cilvēki ir tikai skrūvītes. Taču arī skrūvītēm ir dota iespēja sevi pierādīt sociālajos tīklos. Par virtuālās un patiesās pasaules sajaukumu, par to cik viegli ir pašam sevi tajā visā pazaudēt. Manuprāt, stāsts labi ieskicēja pasauli un šādas distopijas problemātiku, par to kā sistēmas bags rutīnā var tapt uztverts kā nebijis piedzīvojums. Tāds vairāk apcerīgs nekā konkrēts.
Domracis by Anna Kalna – stāsta nosaukums jau visu pasaka priekšā. Kur paliek mūsu doma, tās, kas aiziet uz neatgriešanos, gan vajadzīgās, gan prom metamās. Domracis ir šī procesa personifikācija, viņam ir tāds darbs palīdzēt atbrīvoties no domām. Nedaudz ironisks par darba ētiku.
SIA Harons by Anna Kalna – pasaule mainās un mirušo pārcēlājiem ir jāmainās tiem līdzi. Distopiska pasaule, kur sabiedrība savā veidā ir apguvusi mākslu nomirt vai, precīzāk sakot, tapt nomirdinātiem. Neviens dzīvot nespiež, negribi, samaksā un mirsti, kad vien vēlies. Nedaudz paskumjš bet ar ironiju. Te gan jāpiezīmē, ka ir nācies lasīt daudz un dažādas variācijas par Hārona lomu mūsdienu sabiedrībā, un šajā nekas jauns nebija.
Skārda mūza Melānija by Anna Kalna – arī ironisks stāsts par mūzas un dzejnieka attiecībām. Fantāzija te ir tikai tik daudz kā pārdabiskas būtnes mūzas ieviešanas. Var teikt, ka tāds viegls pastāsts par mīlestību, pienākumu un mūzas būtību. Bija ok.
Filemons by Lilija Berzinska – par mūsu iepriekšējām dzīvēm, regresīvo hipnozi un par to, vai maz ir vērts interesēties par to, kas reiz jau bijis. Bonusā nedaudz demonoloģijas Filemona personā. Šis stāsts man ļoti atgādināja kādu senu A. Šaļimova stāstu „Logs uz bezgalību”. Filemonā darbība ir vairāk vērsta uz fantāzijas plāksni. Vispār ieteiktu izlasīt visiem, kuriem patīk Maikla Ņūtona grāmata „Dvēseļu ceļojumi”.
EMP by Jānis Valks – šķiet, kas stāsts tapis bastoties uz Lielā Hadronu Paātrinātāja palaišanas konspirāciju, tad arī „zinoši” ļaudis teica: „Tās ir cilvēces beigas!”. Stāstā cilvēci šīs beigas patiešām ir piemeklējušas, izdzīvojuši ir tikai daži, un nākotnes perspektīvas nav nekādas. Zombiju te nav, bet viņus nemaz arī nevajag, pietiek ar tehnogēnajām katastrofām, kuras izraisa cilvēku pēkšņa bojāeja. Diezgan loģiski, zinātniski un ekonomiski pamatots skatījums uz pēcapokaliptisko pasauli. Ir vērts izlasīt.
Jēzus ķirzaka by Ieva Melgalve – stāsts alegorija par bazilisku, īsti nevarēju saprast, vai lasot man vajadzēja tik daudz meklēt kopīgo ar Jēzus ķirzakas patieso dabu. Iespējams, ka es kaut ko arī palaidu garām, bet noskaņa, stāstījuma veids un nestandarta situācija man patika. Tāds modernizēts mīts par Persefoni, tikai bez Aīda. Patika, noteikti laiku pa laikam par šo stāstu apdomāšu.
Torņkalna dvēsele by Lāsma Ģībiete – stāsts par aizkapa dzīvu un dvēselēm, kas mīt mūsu vidū. Pēc stila nedaudz atgādināja Le Fanu darbus deviņpadsmitā gada beigās. Tad ar dvēseles pēc nāves lāgā nezināja ko darīt un dirnēja netālu no savas nāves vietas. Gribējās no stāsta nedaudz vairāk kā tikai par spoku neizprotamo dabu.
Smiekli by Lūsija Nīdvāla – par to kā ir būt pasaules gala vaininiekam. Oriģināla ideja, nedaudz apsēstības un cerība, ka stāsta galvenais tēls ir vienkārši jucis. Patika.
Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi by Arnis Buka – kādam stāstam taču ir jābūt vislabākajam, un šis man no krājuma patika vislabāk. Dīvaina pasaule un tikpat dīvainas paražas. Ērmu Nīmusu nav par ko apskaust, pēc Brīnuma viņš ir kļuvis citāds. Cik tieši citāds, viņš pats īsti nezina, reizēm jau viņam gribētos mainīties, bet ērmam taču ir jāēd un Māte jāklausa. Labprāt uzzinātu vairāk par Nīmusa pasauli, par Brīnumu un sociālo struktūru.
Rakstāmgalds by Ģirts Šimanauskis – labs spoku stāsts par nolādētām lietām un vietām. Studentiem jau visādi gadās. Tāds sadzīviski humorīgs gabals ar misticisma piesitienu.
Luna Mare by Ilze Eņģele – distopiskais stāsts par zemes sabiedrības noslāņošanos, naidu starp šīm divām cilvēces pusēm. Par atriebību, un vai vispār ir vērts atriebties. Stāstam, manuprāt, viens otrā plāna varonis bija lieks, nedeva nekādu pienesumu sižetam, tā vietā varēja atklāt vēl nedaudz Luna Mare pasaules faktu.
Atklātie by Inga Znotiņa – smieklīgs stāsts par daudzdimensionālām būtnēm un Zemes iedzīvotājiem. Īss, bet labs.
Deja ar citādo by Dace Znotiņa – stīmpanks latviski, tas bija visnotaļ negaidīti. Visnotaļ labs stāsts par dzīves jēgu. Mīlestību un vietu pasaulē. Ir vērts izlasīt.
Zagļi by Armands Skutelis – Stāsts kas noteikti jāizlasa visiem Latvijas patriotiem. Latvieši know-how un latvijas Nokiju nolēmuši uzbūvēt ar nelielu krāpšanos. Viņiem ir laika mašīna un tehnoloģijas tiek zagtas mūsu nākotnē. Aparāti tiek izjaukti Kurzemes mežos un pa kluso patentēti. Taču viņiem pretī stājas kaut kādi citplanētieši. Visnotaļ labi atainota mūsu pasaules un ideālās valdības uztvere, smalki un ironiski.
Saucējs by Ginta Orinska-Spriģe – distopija, par izredzētajiem un izraidītajiem. Bet izrādās, izraidītam nemaz nav tik slikti, iespējams, ka tieši tur ārā ir īstā dzīve. Labs stāstā ir tas, ka pasaule nav bipolāra, tai pat laikā rodas daudz jautājumu par izraidīto nozīmi tautsaimniecībā un notiekošā racionalitāti. Bet tai pat laikā var jau arī teikt, ka stāsts tomēr ir par to, cik labi ir atrast īsto vietu dzīvē.
Buļ by Mārīte Štāla – ūdens personifikācijas mīlestība, pret kādu sievieti. Normāls stāsts, bet nekā tāda, kas paliks vēlāk atmiņā, izņemot nosaukumu.
Ķivere by Rihards Buivids – stāsts par interesantu artefaktu, kura lietošana noved pie interesantām sekām. Pamācība, nebāz galvā to, no kā neko nesajēdz. Labs stāsts.
d3 by Guntis Enģelis – šis jau nedaudz atgādināja Šekliju pēc sava humora, ideja ir ļoti laba un diezgan oriģināla. Problēma aktuāla – par to, kur paliks mūsu rakstītprasme tehnoloģijām attīstoties. Noteikti ir vērts izlasīt, izklaidei labs gabals.
Cilpa by Atis Gūtmanis - zinātniskās fantastikas stāsts par lidojumu uz Jupiteru, un kas no tā sanāca. Protams, var apšaubīt autora centrālo stāsta ideju, bet mūsdienās ir gadījušies ne tādi joki vien. Labs un bez lieka patosa.
Stāstu krājumam lieku 7 no 10 ballēm, lielākā daļa no stāstiem mani spēja aizraut. Un tie, kuri nespēja, bija pietiekami īsi, lai paspētu mani garlaikot. Mans mīnuss kā lasītājam ir tas, ka fantāzijas un fantastikas stāsti ir mana mīļākā lasāmviela jau no bērna kājas, un katrā stāstā es spēju atrast daudzu citu stāstu ietekmi, neatkarīgi no tā, vai paši autori to apzinās vai nē. Domāju, ka šo krājumu ir vērts izlasīt.
Var jau, protams, spriedelēt vai kādu stāstu vispār ir vai nav vērts publicēt, bet, manuprāt, uz šo lietu vajag skatīties globālāk. Nekas nemudina autoru turpināt rakstīt kā fakts, ka viņa stāsti jau ir izdoti grāmatā. Ne visus, bet daļu tas noteikti pamudinās rakstīt labāk un interesantāk,
November 22, 2017
3,5/5. Daudzi stāsti bija patiešām interesanti un baudāmi, tomēr kopumā mazliet sliktāk nekā "Purpura karaļa galmā".
Blogā: http://readingthroughlines.blogspot.c...
Blogā: http://readingthroughlines.blogspot.c...
April 1, 2015
Daži stāsti uzrunāja vairāk, daži - mazāk, bet kopumā svaigs un inteliģents fantastikas krājumiņš. Grāmatplauktā noderēs!
June 18, 2023
1. Paldies Bārbala Simsone, ka šāds krājums eksistē.
2. Paldies, ka ir nevis tikai viens vai divi, bet pat trīs stāstu krājumi, kas dod iespējupiedzīvot, kā latviešu autoru fantāzijas un fantastikas pasaule mainās.
3. Paldies par dažiem patiesi elegantiem un iedvesojošiem stāstiem.
4. Paldies par iespēju iepazīties ar tik daudz dažādiem stāstu autoriem.
2. Paldies, ka ir nevis tikai viens vai divi, bet pat trīs stāstu krājumi, kas dod iespējupiedzīvot, kā latviešu autoru fantāzijas un fantastikas pasaule mainās.
3. Paldies par dažiem patiesi elegantiem un iedvesojošiem stāstiem.
4. Paldies par iespēju iepazīties ar tik daudz dažādiem stāstu autoriem.
April 28, 2015
Skumji. Latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāsti, kur vairumam fantāzija labi ja klibo un nozīmīgu daļu arī par stāstiem saukt kauns. Ir etīdes, miniatūras, ainavas vai kā to izvēlas nosaukt. Tie ir rakstnieciski vingrinājumi, kas, varbūt, demonstrē māku izteikties, bet nav stāstīšanas vērti stāsti.
Bet arī tur, kur kaut kas vismaz notiek, ir gūzma ar problēmām. Stāsti, kas apraujas tik tikko iesākušies. Uzstādījumi, kas prasa lasītājam pieņemt pārāk lielus māņus. Stāsta pakļaušana jokam, kas strādā tikai īpašā dzēruma/bezmiega stāvoklī.
Tad ir šis tas, kas ir kopumā ok. Piemēram, Gunta Eņģeļa "d3", kas kā stāsts darbojas diezgan labi, tikai centrālajai problēmai ir grūti noticēt. Vai Daces Znotiņas "Dejas ar citādo", kas nav īsti manā gaumē, bet būtībā ir labs.
Ir arī labās lietas. Ir Aša Gūtmaņa "Cilpa". Lai arī aiziet vienā, manuprāt, liekā atkāpē, lieliski attēlo ticamu nākotnes scenariju, tai pašā laikā ar aprakstīto problēmu nenostādot zinātni vai vispārējo cilvēka dabu galvenā ļaunuma lomā.
Ir Armanda Skuteļa "Zagļi". Ir spriedze, ir notikumi, ir sazvērestības un noslēpumi un, galvenais, ir loģiski. Laika ceļošanas stāsts, kas atturās no kārtējās paradoksu pārskatīšanas.
Bet arī tur, kur kaut kas vismaz notiek, ir gūzma ar problēmām. Stāsti, kas apraujas tik tikko iesākušies. Uzstādījumi, kas prasa lasītājam pieņemt pārāk lielus māņus. Stāsta pakļaušana jokam, kas strādā tikai īpašā dzēruma/bezmiega stāvoklī.
Tad ir šis tas, kas ir kopumā ok. Piemēram, Gunta Eņģeļa "d3", kas kā stāsts darbojas diezgan labi, tikai centrālajai problēmai ir grūti noticēt. Vai Daces Znotiņas "Dejas ar citādo", kas nav īsti manā gaumē, bet būtībā ir labs.
Ir arī labās lietas. Ir Aša Gūtmaņa "Cilpa". Lai arī aiziet vienā, manuprāt, liekā atkāpē, lieliski attēlo ticamu nākotnes scenariju, tai pašā laikā ar aprakstīto problēmu nenostādot zinātni vai vispārējo cilvēka dabu galvenā ļaunuma lomā.
Ir Armanda Skuteļa "Zagļi". Ir spriedze, ir notikumi, ir sazvērestības un noslēpumi un, galvenais, ir loģiski. Laika ceļošanas stāsts, kas atturās no kārtējās paradoksu pārskatīšanas.
July 8, 2015
Sākās daudzsološi. Lielākā daļa grāmatas pirmajā pusē man tīri labi patika, taču uz beigu pusi tā patikšana kaut kā pārgāja. Pēdējo stāstu vispār lauzu nost kā pa celmiem. Bet tā nu tas ir ar tām stāstu izlasēm. Viss nekad nebūs uz viena viļņa.
February 10, 2015
Daži stāsti šķita vairāk kā apraksti, bet daži bija patiešām uzjautrinoši. Mani favorīti "Filemons", "Zagļi" un "Ķivere".
February 22, 2015
Plašāk par grāmatu blogā- https://evijaspasaule.wordpress.com/2...
May 1, 2015
Salīdzinājumā ar "Purpura karaļa galmā", daudz vairāk spiests uz zinātnisko fantastiku (ļoti daudz distopiju), bet šķiet, ka vairāk arī labu stāstu. Gaidīsim nākamo!
June 4, 2015
Dažādu autoru dažādi stāsti – taču personīgi manās acīs neviens no tiem neizcēlās kā labāks (vai sliktāks). Ja stāstu krājumu vērtētu kā mūzikas albumu – pilnīgi neviena potenciāla singla...
November 22, 2015
grāmata ir ļoti laba, bet radas velmē dažus labus stāstus paplašināt grāmatas veidolā, jo man ar stāstiņu bija par maz
March 2, 2016
Stāsti likās kā nu kurais - pāris patika, no dažiem aizķērās kāda niecīga ideja, citi šķita drazas. Man vislabāk patika: "Skārda mūza Melānija", "EMP", "Filemons" un "Luna Mare".
Displaying 1 - 19 of 19 reviews