Nekas

by Kārlis Vērdiņš

Kārlis Vērdiņš (1979) — dzejnieks, literatūrzinātnieks, atdzejotājs, redaktors. Pirmās dzejas publikācijas kopš 1997. gada. Dzejas krājumu “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008), “Mēs” (kopotā dzeja, 2012), “Pieaugušie” (2015), “Gatavā dzeja” (2020), “Lībiešu balādes / Līvõd balādõd” (2023) autors. Sarakstījis arī četrus dzejas krājumus bērniem. Vairāku nozīmīgu literāru apbalvojumu laureāts, tostarp — trīskārtējs Latvijas Literatūras gada balvas saņēmējs. Dzeja tulkota vairākās pasaules valodās. Viens no nozīmīgākajiem un pazīstamākajiem savas paaudzes dzejniekiem. Dzejai raksturīgs ironisks skatījums uz sociālām konvencijām, kultūras un literatūras tradīcijām; tautas psiholoģijas portretēšana, groteska, kā arī labsirdīgs humors, erotisms un cilvēkmīlestība.

Genres: Poetry

112 pages

Published January 1, 2026

About the author

One of the most versatile poets writing in the Baltic, Latvian Kārlis Vērdiņš is a renowned critic and a prize winning poet. His selected poems in English translation "Come to Me" (translated by Ieva Lešinska) was published by Arc Publications in 2015. His books were published also in Lithuanian, Polish, Czech, French, Russian, Spanish, and Slovenian translation.

Studējis kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā (1998-2004), ieguvis doktora grādu Latvijas Universitātē (2009). Dzeju publicējis kopš 1997. gada, iznākuši dzejoļu krājumi – „Ledlauži”, „Biezpiens ar krējumu”, "Es" un "Pieaugušie".

Kopš 2007. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. No 2010. līdz 2015. strādājis literārā žurnāla "Latvju Teksti" redakcijā. Vērdiņa dzejas grāmatas iznākušas Krievijā, Polijā, Čehijā, Lielbritānijā, Spānijā un Slovēnijā, dzeja iekļauta latviešu dzejas antoloģijās lietuviešu, bulgāru, angļu, turku, slovēņu, horvātu, vācu un zviedru valodā. Raksta literatūras kritikas un apceres Latvijas presē. Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus. Atdzejojis T.S. Eliota, V.B. Jeitsa, Emīlijas Dikinsones, Josifa Brodska, Čārlza Simiča, Volta Vitmena, Konstantīna Bībla, Georga Trākla, Ļeva Rubinšteina, Semjona Haņina un citu dzejnieku darbus.
2001, 2008 un 2015. gadā ieguvis laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā, 2006. gadā - Autortiesību bezgalības balvu, 2007. gadā - Olivereto balvu par dzejoli "Karavīri". Par krājumu "Es" saņēmis Dzejas dienu balvu (2008), par krājumu "Burtiņu zupa" Literatūras gada balvu (2007). Par krājumu "Pieaugušie" saņēmis Literatūras gada balvu (2015) un par krājumu "Tētis" J. Baltvilka balvu (2016).

Reviews

[Inga Pizāne · Rating 4 out of 5]

Droši vien ir grūti būt Kārlim, jo latiņa ļoti augsta. "Pieaugušie" ir mans mīļākais Kārļa dzejas krājums, un "Nekas" tam stāv ļoti tuvu. Asprātīgs, ironisks, atklāts, gatavs bakstīt iekšā sabiedrības skabargainajās acīs tā, ka maz neliekas. Visu cieņu!

[Oskars Kaulēns · Rating 4 out of 5]

mēs izaugam no nekā, lai būtu nekas. ar visu savu kaislību, miesaskārību un cilvēcību.

[Ieva · Rating 4 out of 5]

Patīk Vērdiņa dzeja! Bet viena zvaigzne nost par to, ko nesapratu. Bet patīk!

[māris šteinbergs · Rating 3 out of 5]

man tieši nepatika nekas

[katrīna paula pupura · Rating 5 out of 5]

dikti patika!

[Diana · Rating 5 out of 5]

Vēl tikai līdz pusei biju izlasījusi, kad jau iegāju Neputnā un pasūtīju sev šo pašu grāmatu. Domāju nolikt plauktā kā zāles un kad jau tik tālu prom no mājām būšu aizgājusi, ka neviens mani vairs nesapratīs, tad pasniegšos pēc Vērdiņa un tur “divas olīvas kā lauku bērniņi no likvidētas skolas” visu sapratīs.

[Alise · Rating 5 out of 5]

identificējos ar krupīti

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Laikam NEKO iepriekš no Kārļa Vērdiņa nebiju lasījusi, bet šo dzejnieku atceros no skolas laikiem, kad viņš un Marts Pujāts mums lasīja savus dzejoļus. Pirmā reize, kad apzināti ārpus literatūras stundu konteksta piefiksēju dzeju kā interesantu literatūras formu. Pēc tam pat bibliotēkā kaut kādu dzeju paņēmu, kas krietni atšķīrās no klasiskās skolā piedāvātās.

Braucot uz Ventspili divu autobusu ietvaros, izlasīju šo darbu. Tā nav tikai dzeja, tur ir arī īsi prozas darbi. Grāmata iedalīta trijās daļās. Man noteikti vislabāk patika pirmā daļa, kas saucas "Pirmsākumi". Vismazāk man patika pašas (pašas!) grāmatas beigas, kas mani piebeidza🤣🫢 un arī grāmatai noņēma manu zvaigni.

Šajā grāmatā ir daudz jo daudz visa kā. Te, šķiet, ir viss, kas sakrājies Kārļa Vērdiņa galvā un pieredzē kādu laiku. (Nez kāpēc tāds grāmatas nosaukums? "Nekas šeit nepaliks no manis" - tās ir atmiņas par pasauli mums apkārt, kas izzūd un mainās? Pat kontinenti un naudas valūtas izzūd... Vai tas ir šis Nekas? Nekas, kas nav mūžīgs.) Te ir atmiņas, Dieva pasaules radīšana caur IKEA prizmu 😄👍, skolas laiks, dzejnieku sajūtas, ikdienas novērojumi ballītēs, atsauces uz citiem kultūras cilvēkiem un darbiem, nedaudz būšana ārzemēs, homoseksualitāte un sonets par divu sieviešu izlaidīgo seksu ar visiem...🫣

Katram dzejolim vai īsprozai šeit, protams, divi līmeņi. Pirmais - diezgan skaidrs un izprotams teksts, šo to var "ieguglēt" un uzzināt, iemācīties, ka arī veiksmīgāk izprast otro slāni, kurš jau ir zemtekstos, ironijā, tēmas apspēlē. Reizēm šis zemslānis paslēpts zem ļoti privokatīvās (lai gan kas vispār mūsdienās vairs tāds ir?! Drīz provokācija būs klasika🤣) un brutālās virskārtas.

Ja reiz par to, tad "Dzejnieka atmiņas" un "Ohola, oholiba" nu galīgi nebija man, ne man patika to lasīt, ne es sajutos bagātāka... Nu, man nebija vajadzības to visu vizualizēt, piedodiet - par šo grāmatas beigu noti un manu pieredzi savu atzīmi samazinu. 😏🤷

Tomēr lielākoties man ļoti patika šis krājums, jo tas bija asprātīgs, domāt liekošs, ar savu īpatnējo stilu, dzejnieka domas un pieredzi prezentējošs. Atzīšos, ka bieži iespurdzos smieklos vai atklāsmēs, reizēm pārlasot kaut ko otrreiz. 🤍 Mans top viens bija "Aiz kalniņa", šādi apspēlēt manā bērnībā tik mīļo dziesmiņu 😅👍🤣, tik ļoti patika! Patiesībā neraksturīgi man - diezgan daudz gabaliņu te paliks atmiņā.

Ja patīk kaut kas mazliet dulls un gribat paskatīties uz pasauli nedaudz asprātīgi un citādākā perspektīvā, lasiet! ☀️

[Laila Silina · Rating 5 out of 5]

Mhm.

[Madara · Rating 5 out of 5]

Vērdiņa gars tiek saglabāts vislabākajā ziņā

[Nojausmas · Rating 5 out of 5]

Vērtīgi pavadīts laiks. Kļovi spēlējas ar valodiņu,tās slāņiem un lamu vārdiem.
Pēdējais (Oholibas) motīvs mazāk aizrāva,bet pratu novērtēt arī to.

[Diāna Lauska · Rating 4 out of 5]

Labākais pēdējā laikā lasītais salīdzinājums - “Pasažieris stumjas caur lidostas labirintu kā sūdi pa zarnu”

[Sintija Buhanovska · Rating 4 out of 5]

Uzminiet nu, vai tiešām šis ir dzejas krājums! Tā vien gribas teikt: "Nekas, ja dzeja liksies proza, bet proza – dzeja, jo "Nekas" ir tieši šāds "viskas"."
Asprātīgi, tieši, reizēm kaitinoši, jo gribas autoram pateikt, ka šādi, vecīt, var uzrakstīt arī bez grāmatas izdošanas (piemēram, teksts ar nosaukumu "Ludziņa", kas sākas grāmatas 77. lpp.). Tomēr kaut kāds šarms visos šajos tekstos ir, un tā nu nebūs, ka lasīšanai atvēlētais laiks šķitīs velti izniekots. No manis pavisam godīgas 4*.

[Kurmisrupucis · Rating 4 out of 5]

4.2* daudz kas tik pazīstams, tirdziņš gan man nebija tik nežēlīgs, dabūju arī zemenes paēst pati. Žēl tikai, ka tās daļas tādas aprautas, šķiet, ka vēl tak kaut ko paturpināt vajadzētu, bet autors jau aizskrējis pie nākamās dzīves sadaļas
vismaz 5 dzejoļi, kas atmiņā paliek. prieks arī par sabiedrības kritikas ieskanēšanos. patīkams pārsteigums, jo līdz šim dzejnieku darbos vairāk manīta tikai jūsma par sevi un paša smago dzīvi. vismaz kāds pamana arī, kas pasaulē notiek

[Arnis Arnicāns · Rating 3 out of 5]

Kaut kā izmocīju. Apmēram līdz pusei gāja tīri veikli, bet otrā daļa, kas laikam skaitās dzejproza, bija tīrās mokas. Ne es īsti sapratu, ko autors gribēja teikt, ne man bija aktuāli tas, ko un kā viņš saka.

[Austra · Rating 4 out of 5]

Tā nekas.

[Janta Putniņa · Rating 4 out of 5]

ironijlillā - mīļākā krāsa šim autoram