Ir 2035. gads, un P. Stradiņa slimnīcā nolemts pirmo reizi dzīva cilvēka atmiņu nolasīšanai pielietot daudzfunkcionālo neironu lasītāju jeb Neirolasi. Par zinātniskā eksperimenta objektu izvēlēts miljardieris Rūdolfs Tērauds, cerībā, ka revolucionārā tehnoloģija atklās, kā tieši notika negadījums, kura rezultātā uzņēmējs nonāca komā.
Atzīšos, ka sāku lasīt ar nelielu skepsi.. bet izrādijās, ka velti, jo bija tā vērts.
Neirolasis ir mākslīgā intelekta rīks, kuru darbības profesors dokumentē un plāno savus rezultātus “laist pasaulē”, lai glābtu vēl vairāk cilvēkus. Rūdolfs Tērauds ir cinisks vīrietis, kuram visa dzīve ir nauda. Viņam piemīt seksisms, rasisms un vēl daudz briesmīgu tieksmju. Tad viņš iemīlās un šķietami mainās, tomēr cieš nelaimes gadijumā (kurš varbūt nemaz nav nelaimes gadījums), bet šis brīnumainais Neirolasis spēj darīt burvju lietas un iespējams pat atgriezt cilvēkus, kuriem vairs nav cerību starp dzīvajiem, protams, ne klasiskajā variantā.. surogātķermenī, kas jaunajā nākotnē ir pilnīgi pieņemama lieta, jo notiek zinātnes vārdā.. taču arī tas neglābj Rūdolfu un ļaundari nogalina surogātķermeni.. bet tikmēr Rūdolfa īstā ķermeņa stāvoklis uzlabojas, un Neirolasim ir iespēja lemt vai šādu cilvēku atstāt sabiedrībā.
Godīgi, biju tik pārsteigta uzzinot, kas ir slepkava, un kā tā to visu izplānoja. (Mazliet arī bēdīga, jo es noticēju skaistajām jūtām).. un tas bija lielisks pavērsiens.
Iespaidīgi. Grāmata liek apdomāt mūsdienu vērtības un to, kādas tās varētu kļūt nākotnē. Grāmatā tā bija ne tik tāla nākotne-2035.gads. Un lai arī tās ir tikai autora fantāzijas, ar kurām mūs izklaidēt, es ar nožēlu varu apgalvot, ka daļa no tā visa tiešām var lēnām piepildīties.
Romāns ir humora un lielisku pārdomu pilns. Grāmata māca nešķirot cilvēkus pēc rases, tautības, dzimuma un citiem parametriem. Tāpat arī to, ka bagātie ne ar ko neatšķiras no nabadzīgajiem, vai vienkārši parastiem cilvēkiem. Arī viņiem pieder tās pašas cilvēka funkcijas.
Visa tā robo-dzīvnieku un robo-lietu padarīšana mani pavisam nedaudz biedēja.. negribētu es tādu nākotni.. tāpat arī ne iespēju manas atmiņas pārkopēt citā ķermenī, ne arī to, ka kāds spēj izvēlēties kā man dzīvot, bet lasīt par to bija ļoti interesanti.
Šis romāns lika saprast, ka man laikam īstenībā tīri labi patīk zinātniskā fantastika.