Dzīvs, atklāts un unikāls dzīvesstāsts, kas nesaraujami ieausts Latvijas pēdējo septiņu desmitgažu vēsturē. Jānis Šipkēvics ir žurnālists, Radio SWH un Radio SWH TV līdzdibinātājs un vadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Jaunajā grāmatā autors aicina lasītājus neparastā ceļā cauri savai padomju laika bērnībai, Atmodas gadiem un valsts pārmaiņām līdz personīgajiem panākumiem un karjeras augstākajiem punktiem. Būdams žurnālists, Jānis ir ticies ar daudziem pasaulslaveniem mūziķiem un leģendārām personībām un intervējis tās sava raidījuma "Ar dziesmu par dzīvi" ietvaros. Jānim piemīt talants "atslēgt" cilvēkus un veidot interesantas sarunas par un ap mūziku un dzīvi, un pats saka: spētu intervēt pat laternas stabu. Grāmatas ievadā teikts, ka tekstu pārtraukšot "reklāmas pauzes" - dziesmas, kas par autora dzīvi izsaka vairāk, nekā spēj izteikt viņš pats.
Pēc vairāk nekā 440 lapaspusēm es aizveru "Ar dziesmu par dzīvi" un varu tikai smaidā nopūsties - cik bagātīga, krāšņa un piesātināta dzīve ir bijusi Jānis Šipkēvicam. Un joprojām ir.
Manas spilgtākās bērnības atmiņas neizbēgami saistās ar Labvakar, Latvija! - laiku tieši pirms Atmodas un tās laikā. Tas bija brīdis, kad man bija jādodas gulēt, bet pa durvju spraugu vēl varēju dzirdēt šo trijotni un viņu balsis . Īpaši mani aizkustināja stāsts par mazo Jāni - zēnu no Liepājas, kurš četru gadu vecumā zaudē mammu, aug ar audžumammu, bet nezaudē sevī drosmi. Drosmi darīt, drosmi runāt, drosmi lekt nezināmajā. Un jā - arī drosmi uzaicināt Raimondu Paulu uz skolas koncertu. Šis motīvs caurvij visu grāmatu: ja es varēju, tad tu arī vari.
Ļoti baudīju arī autora stāstus par dzīvē satiktajiem cilvēkiem - gan Juri Rubeni, Filipu Rubeni, gan dzīvē tik daudz satiktajām superzvaigznēm. Būt īstajā laikā un īstajā vietā. Un īpaši grāmatā mani aizkustināja sirsnība, ar kādu viņš raksta par saviem bērniem- Jāni, Tīnu un Oliveru. Tas piešķir grāmatai cilvēciskumu un sirsnību
Šī nav tikai autobiogrāfija. Tā ir iedvesma. Tā ir atgādinājums par drosmi. Tā ir dziesma par dzīvi. Grămatā ir qr kodi- veltiet laiku arī tiem.
Nereti no jums saņemu lūgumus par grāmatu ieteikumiem. Šo esmu ieteikusi vairākkārt. Ļoti labi noderēs izlaidumam- skolotājām.
Grāmata ar vienu no izcilākajiem noformējumiem, kas redzēti un rokā turēti. Iegādājos pēc tam, kad noklausījos autora dalību "Cilvēkjaudā" ar viņa stāstiem no grāmatas. Iepriekš nebiju pamanījusi, cik J.Šipkevics seniors ir emocionāls un sentimentāls. No bērnības atceros "Labvakar" un atmodas kustību, tādēļ caur šo grāmatu vēlējos gūt ieskatu par to laiku.
Grāmatai ar 400lpp. pie katra stāsta ir pievienots QR kods ar ilustrējošu muzikālo pavadījumu vai vēsturisku videofragmentu no TV arhīviem. Tas viss ir vērtība, bet.....autora pašslavināšanās, seksisms un pārāk daudz un lieki lietotie anglicismi manām acīm bija par daudz. Neiet kopā ar filologus beiguša atmodas laika žurnālista valodu. Reizēm sajūta, ka lasīju Minhauzena makšķernieku stāstus, tomēr pieņemu, ka mazajā Latvijā, kur agri vai vēlu visi viens otru pazīst, viss ir iespējams. + ja vēl autors ir gana liels veiksminieks ar talantu būt pareizajā laikā pareizajā vietā.
Aizkustinoša ir autora vārdiskās mīlestības izpausmes pret bērniem un pēdējo sievu, jaunāko dēlu un viņa māti teju idealizējot.
Pieļauju, ka, lai saglabātu autora valodas un narcisistiskās personības autentiskumu, viņa teksta pieraksti tika atstāti oriģināli un bez korekcijām. Tomēr nebūtu nācis par ļaunu, ja korektors no malas būtu bijis gana drosmīgs autoram pateikt - šis atkārtojas, tas ir par daudz, te ir pelēkā zona, utt. - un darbs ar korekcijām būtu tikai ieguvis.
“Es jūtos lutināts un izredzēts, ka piedzīvoju šo sajūtu. Vismaz pašlaik, kad rakstu šīs rindas. Kas būs pēc piecām minūtēm, to nezina neviens. Tāpēc jau dzīve ir tik interesanta, noslēpumaina, aizraujoša un iespēju pilna. Es pateicos, novērtēju un mīlu šādu dzīvi.”💯
Jāņa Šipkēvica vecākā dzīve ir gana aizraujoša. Grāmatā ir daudz interesantu domu graudu un dzīves gudrību. Jānis kā jau īsts darbaholiķis lielākoties stāsta tieši par darbu, kamēr privātā dzīve paliek fonā. Nedaudz traucēja lielīšanās par sasniegumiem un slavenību satikšanu, kas arī aizņēma (pārāk?) daudz vietas autora stāstā. Bet katram jau savs. Un kopsummā vērtīgs inteliģenta un interesanta cilvēka stāsts.
“Noteikti draudzējies ar tiem, kuri ir labāki par tevi. Tas būs mokoši, citreiz – ne visai patīkami, bet ļoti noderīgi. Tā ir iespēja augt!” 👌🏻👌🏻👌🏻
“Neviens mūs neatpazītu bez mūsu lauriem un sasitumiem. Ar tiem mēs kļūstam par lielāku personību. Mūsu spēks daudzkāršojas. Cik patīkamas sāpes kaulos un muskuļos ir pēc treniņiem! Jo apzināmies, ka tie aug, palielinās un nostiprinās, tiem vajag ādā vietu, tie grib sevi parādīt. Ar smadzenēm un sirdi notiek tas pats. Arī tās sāpēs norūdās un paplašinās.” 👍🏻