Bronzas un senākais dzelzs laikmets

by Andrejs Vasks

Andrejs Vasks (dzimis 1947. g.) ir latviešu vēsturnieks un arheologs. Habilitēts vēstures doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. 2014. gadā saņēmis IV šķiras Atzinības krustu un Ministru kabineta balvu par darbu izdevuma “Latvieši un Latvija” redkolēģijā. Andrejs Vasks dzimis un uzaudzis Rīgā. Absolvējis Rīgas Valsts 2. ģimnāziju. Jau no 13 gadu vecuma vasarās piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Jāņa Graudoņa vadībā. No 1965. līdz 1970. gadam studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. No 1980. līdz 1983. gadam aspirants PSRS Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta Ļeņingradas nodaļā. No 1968. līdz 1980. gadam Latvijas PSR Vēstures muzeja zinātniskais līdzstrādnieks. Kopš 1993. gada Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, no 1997. gada profesors Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Kopš 1999. gada Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedras vadītājs. Piecu monogrāfiju un ap 240 zinātnisku rakstu autors. Vadījis arheoloģiskos izrakumus 30 dažādu periodu arheoloģiskajos pieminekļos – Bīlavu laivveida akmeņu krāvuma senkapos, Pukuļu un Ābelnieku senkapos, Kerkūzu apmetnē, Brikuļu, Padures, Mežītes un Krievukalna pilskalnā. Latvijas Arheologu biedrības biedrs. Galvenie Andreja Vaska pētījumu virzieni ir bronzas un senākais dzelzs laikmets Latvijas teritorijā. Monogrāfijā ir apkopoti autora 16 raksti, kas publicēti kopš 2000. gada dažādos izdevumos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Rakstos aplūkots bronzas laikmets Latvijā kopumā, ražojošās saimniecības ieviešanās Latvijas teritorijā, bronzas apstrāde un tās nozīme sabiedrisko attiecību jomā, sakari un maiņa, akmens darba cirvju izmantošana u. c. jautājumi. Atsevišķi raksti ir papildināti ar vēlāk iegūtajiem radioaktīvā oglekļa (14C) analīžu datiem par attiecīgo objektu hronoloģiju. Ar akseleratoru masspektrometrijas (AMS) metodi iegūtie datējumi tika kalibrēti (kal.) OxCal datorprogrammā, norādot laboratorijas šifru un analīzes numuru. Tāpat raksti ir papildināti ar informāciju, kas nākusi klāt pēc to publicēšanas.

264 pages, Hardcover

First published January 1, 2024

Reviews

[Ints · Rating 5 out of 5]

Izcils lasāmais, sevišķi ja interesē grāmatas nosaukumā minētā tēma. Tā kā es ikdienā Latvijas arheoloģijas aktualitātēm nesekoju līdz, tad šāds noteikta perioda kopsavilkums bija pašā laikā. Nevar teikt, ka man kā nespeciālistam dikti aizrautu visi šeit apkopotie darbi. Piemēram, Pukuļu kalna kapulauka detalizētais apraksts, tas noteikti būs interesants tikai jomas speciālistam un kādam, kas savu darbu vēlāk balstīs uz šo darbu. Visu cieņu autoram, bet pie desmitā kapa es vairs informāciju nespēju uztvert. Mani secinājumi bija, kaut kā mūsu senči ir diezgan pavirši būvējuši tos akmens uzkalniņus kapiem, pēc principa tā ir jādara, bet pārāk daudz resursu netērēsim.
Savukārt jaunu informāciju ieguvu par to ka izmantojot oglekļa datēšanas metodi var uzzināt, no kā ir pārticis datējamais subjekts. Izrādās, ka pēc izotopa koncentrācijas var noteikt vai cilvēks ēdis zivis, medījumu vai miežus. Es tiešām brīnos, kā ko tādu es biju palaidis garām.
Otrs jautājums ir, kas ellē notiek ar tiem akmens cirvjiem tie apzināti kādi 1630 (tas ir muzejos), ja ņem vērā ka viena pagatavošana aizņem 4-10 stundas, tad ko mūsu senči ir tos gadu tūkstošus darījuši, pa cirvim gadā? Kas interesanti autors izvērš ideju, ka tie iespējams vēlāk lietoti kā talismani lauku auglības palielināšanai (zinot, ka tagad dažas labs bioloģiskais lauksaimnieks ierok zemē ar speciāliem mēsliem pildītus govs ragus, es šo hipotēzi uzskatu par vērā ņemamu).
Vislabākais bija pataupīts pašās beigās darbā "Kārstuve, deglis vai ogļu trauks?" Bieži gadās, ka arheologi izrok kaut kādu priekšmetu un viņiem nav ne jausmas, kādm nolūkam tas ticis izmantots. Tad parasti labos gadījumos atnāk kāds audējs uz muzeju un prasa kāpēc jums šis aušanas rīks nosaukts kā nenosakāmas funkcijas? Sliktākos, neviens nezina, kas tas ir. Šis ir viens no tādiem cilindrs ar caurumiņiem un atvērtu augšu. Sākotnējā iedeja, ka tas ir bijis biezpiena nokāšanai, tad kā deglis emaljas uzklāšanai un laikam jau beigās īstais uzparikte ogļu saglabāšanai, bet iespējams pavisam kaut kas cits.
10 n0 10 ballēm.