Sapņi pilnos teikumos

by Ilze Jansone, Ina Kantiķe (Illustrator)

Krājums “Sapņi pilnos teikumos” ir sava veida spēle ar ārkārtīgi vienkāršiem noteikumiem — es jau biju atlasījusi virkni citātu, kurus vēlējos greizi interpretēt, un nosūtīju tos māksliniecei Inai Kantiķei. Viņa savukārt veidoja vizuālu pārpratumu — vai sapņu — ciklu, ilustrācijas izstrādājot ogles tehnikā. Manuprāt, svarīga šī nelielā krājuma vērtība ir tieši dubultvērojums, kuram saskaņā ar mūsu ieceri vajadzētu apliecināt atšķirīgos skatpunktus, tādējādi aicinot arī lasītāju vismaz prātā pievienot savu sapņojumu par katru epigrāfu.
Ilze Jansone

155 pages, Hardcover

First published April 27, 2026

Reviews

[Arvis Austrums]

Atsaucoties uz autorei acīmredzot nozīmīgiem vai rosinošiem citātiem, tapuši vairāk nekā septiņi stāsti. Tie ļāvuši iejusties dažādu tēlu - dažādos ikdienas notikumos. Amplitūda ir ievērojama: no atkritumu savācēja līdz MI eksperimenta izmēģinājuma trusīšiem. Lai gan tēli ir sociāli atšķirīgi, autore tos spējusi vispārināt, padarot tos kaut kādā ziņā līdzīgus. Varbūt tāpēc, ka autore tur apzināti atstājusi kaut ko no sevis. Varbūt tāpēc, ka tie ir tik ļoti vientuļi, ka sāk uzvesties nedaudz kā Dievi.
Tas viss veido spēcīgu mūsdienu cilvēka vispārinājumu - viņa attiecībām ar citiem cilvēkiem dažubrīd visai apokaliptiskos apstākļos. Kas īpaši - šajos apstākļos viegli iejusties. Diez kāpēc?
Un varbūt tāpēc, ka apstākļi piespiež pasteigties, autore pārāk ilgi neuzkavējas savu varoņu dzīvēs un notikumos. Tas savukārt neļauj līdz galam pieslēgties mērķim, ko grāmata šķietami uzstāda – sajust tos dziļākos slāņus man laikam neizdodas. Iespējams, citāti, kuri šeit ir kā apsolījums, ka nepastāv viena noteikta versija, man būtu jāstudē atsevišķi tās pirmajā nozīmē, lai es ļautos pārpratumam.
Atmiņā visspilgtāk iegulst uzrakstītā pasaule stāstā, kurā ledus pārņemtā zeme funkcionē kā metaforisks vispārinājums sabiedrības garīgajai izolācijai un apjukumam.

[Laura]

Sākšu ar to, ka šajā reizē ļoti uzrunāja grāmatas vāka dizains. Arī ilustrācijas skaisti sabalsojas ar tekstiem. Tematiksi jau rēķinājos ar Jansonei raksturīgo tematiku - filozfija, reliģija, garīgums. Šeit it kā ikdienišķās situācijās vijas cauri šis tematiskais slānis. Jāsaka gan, ka pēdējie pāris stāsti mani ne gluži samulsināja, bet tik ļoti neuzrunāja kā pirmie. Nolasīt spēli ar katru stāsta sākumā minēto citātu var, lasītājs var vērtēt pats šī simbolisma interpretācijas un veikt savas. Stāsti, kas stāsta paši savu stāstu caur alegorijām un atsaucēm.

[Kurmisrupucis]

Kad honorārs jau saņemts, bet nekas jauns nedzimst, tad vienmēr var apkopot kaut kur jau publicētus stāstus. Žēl, ka dzīvē negadās stāstāmas lietas, jo spēja aprakstīt jau tā kā būtu

[Kristīna Spēlmane IG meitene_ar_gramatu]

Kā jau Ilzes Jansones darbos, nekas nekad nav pašsaprotami. Tomēr šajā darbā daudz vairāk sajutu vēlmi apstāties un ieslīgt filozofijā. Apcerēt savas pārliecības un zināšanas, saskatīt acīmredzami paslēpto mūsos ikvienā - ticība. Katram sava.

[Kristīne Bulle]

Grāmatas izdošanas faktam, acīmredzot, ir kāds iemesls, bet vismaz smukas ilustrācijas.