Dzejnieces Elīnas Vendijas Rībenas (1997) jaunais (trešais) dzejoļu krājums aptver tekstus, kas radīti laikā no 2022. līdz 2025. gadam un tie apliecina dzejnieces talanta pieaugšanu. Dzejas krājumā “Piena mugurkauls” (pēc analoģijas ar “piena zobiem”) autore pievēršas ķermeņa un psihes trauslumam un to savādajai mijiedarbei radošajā procesā. Šī dzeja ir vienlaikus gan smalka, gan tieša, kartējot noteiktus apziņas stāvokļus.
Grāmatas redaktore ir Anna Auziņa, dizainere - Katrīna Juhna, korektors - Rūdis Bebrišs.
Rībena līdz šim sarakstījusi divus dzejoļu krājumus - “Suursna” (“40 grādi”, 2021) un “Kreveles” (“Valters Dakša”, 2023), publicējas kopš 2017. gada, ir daļa no dzejnieču grupējuma “Post-mistiķi”, regulāri uzstājas dažādos pasākumos un festivālos.
Krājuma redaktore Anna Auziņa par topošo grāmatu izsakās šādi: "Autores poētika trešajā dzejas krājumā "Piena mugurkauls" ir uzplaukusi un atbrīvojusies. Tradicionālas, jaunai sievietei autorei raksturīgas liriskas tēmas tiek risinātas droši un trāpīgi, nesaudzīgi atklājot ķermeniskas pieredzes un sociālu realitāti, bet vienlaikus arī niansēti un smalki attēlojot jūtīgu, iejūtīgu un laikmetīgu pasaules vērojumu. Refleksijās par personības nobriešanas procesiem prasmīgi izmantota ne vien dzīvotā pieredze, bet arī kvalitatīva humanitārā izglītība."
..jau aizmirsu, cik ļoti sajūsminājos sākumā, kad lasīju un kas krājumā notika pa vidu, bet uz beigām es biju sajūsmā. man ļoti patika. varbūt ir pat 4,5*
Skaista grāmata, nekā lieka, var just tiešām labu redakciju. Kā sakārtota istaba - liek justies patīkami, elpot ir viegli un kopumā tāda atslābuma sajūta, jo nekas nekasās pret spalvu lasot.
parasti esmu ļoti izvēlīga, lasot dzejas krājumus un spriežot, patiks vai nē. šobrīd eju cauri vairākām dzīves bedrēm, bet šis krājums (it īpaši pēdējais dzejprozas darbs “viss pāries”) man lika uz to visu paskatīties no pavisam cita perspektīva. lai arī cik klišejiski, bet šis tiešām iedzēla.
Iepriekšējie krājumi bija krietni, krietni spēcīgāki. Šķiet, autore sāk izsmelt savu metaforu tematisko lauku, kas atspoguļojas arī nemitīgā formas atkārtojumā jau trešajā grāmatā pēc kārtas.
Man ļoti emocionāli uzrunāja dzejoļi par tēvu. Neesmu gan pārāk liels fans dzejoļiem par mīlestību, dīvaini lasīt jo neesmu to pieredzējusi. Bet kopumā superīgs lasījums!