Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes

by Aidis Tomsons

Kas patiesībā notiek ārpus ētera un kā top viedokļi, kas ietekmē mūsu valsti? Šī grāmata ielūdz aizkulisēs – tur, kur žurnālists, būdams klātesošs politiskajos procesos daudzus gadus, sastopas ar lēmumu pieņēmējiem, piedzīvo vēsturiskus brīžus un mācās no savām kļūdām. Personisku piezīmju, spilgtu epizožu un godīgu atzīšanos pavedieni savijas vienotā stāstā par atjaunotās Latvijas ceļu un to, kā zināšanas un izpratne veido mūsu skatījumu uz notikumiem.

Te nav tikai hronoloģija. Tās ir dzīvas sarunas, novērojumi un cēloņsakarību skaidrojumi, kas palīdz ieraudzīt, kāpēc lietas notiek tā, kā notiek. No tikšanām ar gandrīz visiem valsts prezidentiem un valdību vadītājiem līdz ikdienas žurnālista izvēlēm – lasītājs iegūst retu iespēju saprast gan politikas mehāniku, gan mediju virtuvi.

Grāmata būs vērtīgs ceļabiedrs jauniešiem, kuri meklē atbildes uz “kāpēc?”, un ikvienam, kurš nevēlas atkārtot vakardienas kļūdas. Tā aicina domāt kritiski, ieraudzīt plašāku kontekstu un drosmīgi veidot savu viedokli, balstītu zināšanās, nevis mītos. Aicinājums ne tikai lasīt, bet domāt un diskutēt.

128 pages, Paperback

First published May 1, 2026

Reviews

[Norelle · Rating 3 out of 5]

3,5

Bet ļoti cienījami 3,5. Es vienu brīdi gribēju likt 4, bet tad tas būtu tikai autora personības un manas cieņas pret viņu dēļ. Kāpēc saturiski es neliktu 4? Jo man subjektīvi likās, ka grāmata ir par īsu, par lakonisku. Ik pa laikam notika neliela lēkāšana hronoloģijā (man šķita, ka varbūt katra nodaļa rakstīta kā atsevišķs raksts un pēc tam liktas kopā, nevis rakstīts plūstoši pēc kārtas, tāpēc tur tā hronoloģija lēkā) un man subjektīvi nepatika tās ''internetā var atrast vairāk info'' piebildes. Man prasījās, lai tad labāk viņš uzmet galvenos faktus, kaut vai no neta, par tām situācijām un pakomentē vairāk.

Also, subjektīvi un gan jau šādas nodaļas nebija, jo tas neiederētos kopīgajā stilā, bet - man gribējās nodaļu par ''Brīvo mikrofonu''. Tādu mazu pārskatu, kā tas radās, kā mainījušies (vai nav mainījušies) cilvēki, kas zvana un par ko zvana. Aivars no Daugavpils ir ''Brīvā mikrofona'' mēbele, bet varbūt bija laiks, kad viņš nezvanīja? Varbūt sākumā zvanīja par ko citu, nevis par to, kas tur šobrīd izskan. Tak pa šiem gadiem Aidis ir tiiiikkk daudz ko dzirdējis, ka viņam noteikti ir skatījums uz sabiedrību radies, tāpat kā uz tiem politiķiem, par kuriem bija rakstīts :D.

Kad Zigfrīds Muktupāvels aizgāja no ''Kultūras rondo'', tas raidījums manās acīs un ausīs daudz zaudēja. Aidis Tomsons vnk nedrīkst kādā brīdī izdomāt pamest ''Krustpunktā'', jo tad tas raidījums vnk ir jāslēdz. Viņš tur ir galvenais balsts un vnk... tas vairs nebūtu "Krustpunktā", ja nebūtu viņa.

Biogrāfiskas grāmatas, kas rakstītas pēc notikumiem nevis notikumu laikā, ir jāvērtē ļoti kritiski. Jo autoram pēc notikumiem, zinot, kā viss beidzās un kā viss notika tālāk, ir bieži tendence uzlabot savu pienesumu, padarīt sevi gudrāku (''es jau toreiz zināju...'') kā patiesībā bija utt.
Man šķiet, ka Aidis nav iekāpis šajā purvā. Viņš ir diezgan atklāts par sevi un lietām, ko varbūt varēja tak arī noklusēt un sevi baltāku iztēlot. Piemēram, viņš atklāti uzraksta, ka Šķēle viņu ciemos aicināja un viņš vienreiz arī aizbrauca. Viņš arī neizliekas, ka politiskā žurnālistika bija viņa plāns jau kopš bērna kājas utt. Un viņš saka, ka tolaik kko nebija ievērojis vai bija naivāk skatījies uz lietām, kā skatās tagad, kad ir vecāks, pieredzējušāks utt.

Viņš nekad nav slēpis, ka ir ticīgs, tāpēc grāmatā ieslīd arī ticības lietas. Bet tā salīdzinoši minimāli. Man šķiet, ka būtu dīvaini, ja tas tur neparādītos. Teiksim, viņš runā par to, ka vispār nebija domājis, ka varēs mācīties augstskolā, jo padomju laiks un atklāti ticīgi cilvēki... neteiksim, ka viņiem bija baigi viegla dzīve vai visas durvis vaļā.

Ir interesanti tā padomāt, ka viņš tagad vada "Krustpunktā'' un runā par politiku šobrīd, ar visu to zināšanu bagāžu, kas viņam pa gadiem ir sakrājusies. Tie vārdi, kas maļas pa politiku tagad, malās pa politiku arī daudzus gadus atpakaļ. Vnk viņa skatījums uz lietām šobrīd nāk ar gadiem ilgu zināšanu bagāžu un kā viņam ir klausīties šodienas politiķu solījumus, kad viņš tās pašas sejas jau pirms 20 gadiem ir redzējis un dzirdējis.
Šlesers man liekas, ir bļāvis kā viņu uz radio izteikties neaicina... bet savulaik viņš gribēja, lai Aidis būtu viņa preses sekretārs.
Tās sadaļas no nodaļām, kur bija par politikas aizkulisēm, man šķita vnk tik fascinējošas un interesantas. Tieši tāpēc liekas, ka grāmatai vajadzēja būt 2x biezākai. Es ceru, ka Aidim kaut kur datora cietajā diskā ir tāda 2x garāk versija, kur ir vēl daudz epizodes, jo es pieļauju, ka viņš zina vēl tik ļoti daudz.

[Vilhelms · Rating 3 out of 5]

Ļoti interesants ieskats pēdējās desmitgadēs Latvijas politikā.

Grāmata patika tematiski un saturiski, bet tādā rakstniecības ziņā vairāk atgādināja dienasgrāmatas pierakstus – kas nav obligāti slikti, bet tomēr attur no augstāka vērtējuma.

[Inga Kalna · Rating 4 out of 5]

Man ļoti gribējās izlasīt šo vairāku iemeslu dēļ - ļoti cienu Aida profesionālismu, man interesē radio un, kā žurnālistikas studentei kādreiz un jomai līdzās stāvošai, interesē Aida viedoklis par lielajām lietām.
Tomēr 4zvaigznes, jo bija par ātru un īsu. Es ceru, ka šis ir tikai tāds garāks ievads memuāriem, ko Aidis plāno uzrakstīt pensijā. :) Šķita, ka visam autors raiti pārskrien pāri, lai gan varētu ieskriet iekšā un piesēst.

[Baiba · Rating 4 out of 5]

Interesants un kompakts pārskats par Latvijas jaunāko laiku politiku žurnālista acīm. Aidis Tomsons, manuprāt, ir viens no cienījamākajiem mediju vides pārstāvjiem, kurš spējis saglabāt politisko līdzsvaru un patiesi uzklausīt arī iedzīvotāju viedokļus un bažas. Daudzas viņa aprakstītās epizodes nepārsteidz, tikai liek domāt - ārprāts, cik daudz vairāk viņš noteikti zina. Katra grāmata, atmiņas un piezīmes iziet cauri zināmam redakcionālam procesam. Šoreiz cerēju, ka tā būs mazāk un varēšu uzzināt vēl vairāk to, kas palicis ārpus ētera.

Tomsons raksta labi, saprotami un skaidri. Dažviet traucēja pārlēkšana notikumu hronoloģiskajā secībā. Novērtēju un ticu, ka vēstījums nāk no patiesas vēlmes skaidrot sabiedrībai procesus, veicināt kritisko domāšanu un sniegt arī zināmu pienesumu nākamās paaudzes izglītošanā.

Grāmata man patika, bet dodu 4 zvaigznes, jo gribētos dzirdēt vēl - asāk, tiešāk un detalizētāk.

[Elina Dlohi · Rating 5 out of 5]

Ļoti patika gan Aida personīgās atzīšanăs un darba aizkulises, gan atmiņu stāstījums par politiku. Cik gan mūsu atmiņa ir selektīva un daudz notikumus jau esmu aizmirsusi. Paldies. Īpaši svarīgi tagad pirms vēlēšanām

[Betija · Rating 4 out of 5]

Grāmatnīcā nespēju paiet garām šai grāmatai, jo ļoti cienu Aidi Tomsonu kā žurnālistu. Mani ieinteresēja iespēja uzzināt vairāk par viņa gaitām žurnālistikā un saskarsmi ar atjaunotās Latvijas redzamākajiem politiķiem. Grāmata sniedz noderīgu, bet lakonisku ieskatu 90. gadu un gadsimtu mijas pirmās desmitgades politiskajos notikumos, kurus pati atceros tikai fragmentāri.

Kopumā grāmata šķita interesanta, taču pēc izlasīšanas palika tāda kā nepabeigtības sajūta. Daudziem tematiem Aidis pieskaras tikai garāmejot, norādot, ka plašāka informācija atrodama internetā. Tomēr man gribējās vairāk tieši viņa paša skatījuma – dziļāku analīzi, pārdomas un personīgo vērtējumu par aprakstītajiem notikumiem. Radās sajūta, ka viņam noteikti vēl būtu daudz ko stāstīt, bet laika trūkuma (vai kāda cita iemesla) dēļ tas netiek darīts.

[Inga Ievina · Rating 4 out of 5]

Tās tiešām ir tikai piezīmes, atmiņas, ko svarīgi piefiksēt, pirms laiks tās pārlieku nopulējis. Subjektīvi - kā jau personīgas piezīmes, bet palīdz lasītājam pašam veidot objektīvu skatu uz Latvijas jaunāko laiku politisko vēsturi. Tomsons apzināti neuzkavējas pie tematiem, par kuriem daudz rakstīts presē un mudina guglēt pašiem.
Interesents bija arī ieskicējums “Mikrofona” beigu dienām Latvijas Radio.
Arvienvārdsakot, izrausiet cauri divos vakaros kàru muti un sauksiet: “Tas viss? Gribu vēl!”
4.zvaigzne ir vairāk cieņas apliecinājums vienam no labākajiem žurnālistiem Latvijā.

p.s. vērtīga lasāmviela atmiņas atsvaidzināšanai pirms vēlēšanām.

[Profesore Minerva Maksūra · Rating 3 out of 5]

aidis ir ļoti sirsnīgs un grāmatas pēcvārds atsver visu

[Grieta · Rating 5 out of 5]

Šī grāmata ir interesants, saturiski bagāts un lakonisks ieskats Latvijas politiskajos procesos pēdējo desmitgažu laikā. Lai gan "objektīvs personīgās pieredzes stāsts" ir gandrīz oksimorons, Aids Tomsons veiksmīgi līdzsvaro savu skatpunktu ar faktoloģisku atturību.

Augstu vērtēju skaidro un viegli uztveramo valodu — bez liekas samudžinātības, pārmudrītiem teikumiem un stilistiskiem akrobātikas vingrinājumiem.

Īpaši iesaku izlasīt tiem, kuri apzināti mēģina turēties pa gabalu no politikas, bet tomēr šo un to ir dzirdējuši. Iesaku arī tiem, kuri pārzina Šlesera, Šķēles un co politisko vēsturi. Galu galā ik pa laikam ir vērts atsvaidzināt savu politisko atmiņu.

[Sandra · Rating 3 out of 5]

Augsti novērtēju Aidi kā žurnālistu un uzskatu par mūsdienu lielāko sava amata pratēju. Ar interesi lasīju viņa piezīmes, bet šķiet, ka pietrūka dziļuma un arī apjoma. Tādā ziņā autors nemānās - tās tiešām ir “piezīmes”.

[Linda Tomase]

Paldies par ikdienas darbu un šo grāmatu!