Rūdolfa Blaumana novele "Raudupiete" man patika vairāk nekā otrs viņa darbs, ko esmu
lasijusi - "Nāves enā". šajā novelē ļoti spilgti
parādītas cilveka jutas, kaislības un kļudas, kas rodas, kad mīlestiba kļūst akla un neapdomiga.
ipaši atmiņā palika doma: "kas pasaules valodā klausās, tas tālu nevar tikt”. tā parāda, cik
bistami ir dzīvot, balstoties tikai uz
citu cilvēku viedokļiem, nevis uz savu sirdi un
prātu.
taču galvenā mācība, ko es ieguvu no šis noveles, ir
- ja cilvēks nav tev domāts, to var saprast.
istajam cilvēkam nav jāmaina sevi vai jaizdara nežěligas lietas, lai tikai jūs būtu kopā.
"Raudupiete" liek aizdomāties par to, cik svarīgi
ir saglabāt veselo saprātu pat spēcīgu emociju
ietekmē.
no šīs noveles var mācīties ļoti daudz par dzīvi. šis visām Blaumaņa novelēm ir kopīgs.