Māsa. Brālis

by Ilze Graudiņa

Kopš pašas agrākās bērnības Māsa un Brālis ir komanda. Savienība, kurā māsa ir kārtīgā, bet brālis – apsviedīgais. Māsa centīgā, brālis gudrais. Romānā varoņu, protams, ir vairāk – arī tēvs un māte, kā bez viņiem. Pretpoli, kuri pievilkušies, lai cīnītos mūža garumā, un arī bērniem tur jāiesaistās. Jūra, neizzināmā un varenā stihija. Un mīlestība, kura sadalīta nevienlīdzīgās daļās… Pusaudzības izaicinājumi un pieaugušo dzīves līkloči brāli un māsu atsvešina, tomēr saikne saglabājas. Tās spēks ir pārāks par ikdienišķām ķildām, meliem, pārpratumiem un citām nelādzībām. Līdz dienai, kad… Skumjš, skaists un ārkārtīgi gaišs pieaugšanas stāsts.

416 pages, Hardcover

First published January 1, 2026

Reviews

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

Grūti

Sākšu ar to, ko man gribas uzsvērt- lielisko vāku (uz ko es arī iekritu). Viss, protams, ir subjektīvi, gan viedoklis, gan emocijas, gan interpretācija. Man ļoti patīk kā nosaukums integrēts ar ūdeni, kā arī sīkas detaļas, piemēram, putns pieturzīmes vietā. Viļņu plūstošās līnijas un bangošanās, tāpat kā putnu lidojums, simboliski apliecina, dzīves plūdmaiņu likumu, došanos, atgriešanos, laika līniju un virzības nepievaramo spēku, ko mēs nevaram kontrolēt.



Tieši tā arī šajā stāstā centrālie varoņi- viņš- brālis un viņa māsa (''Neīstās teicamnieces un gudrā divniekkaraļa'' (178.lpp.)). Iziet cauri pieaugšanas stāstam, no pirmajām bērnības atmiņām kopā, beidzot ar došanos katram savā dzīvē. Tomēr ģimenes neredzamās saites ik pa laikam velk atpakaļ, dažkārt pret savu gribu sažņaudz sevī vairāk kā gribētos, atraujas, velk kopā, sasien, klupina, mezglojas un dažubrīd par žņaudz. Neskatoties uz to, ka cetrā ir brāļa un māsas attiecību dinamika, tikpat svarīgi tēli ir vecāki, katrs ar savu dominanci, pievilkšanās spēku un emocionālo atsevšinātību. Arī politiskajam un ģeogrāfiskajam Padomijas fona troksnim ir liela nozīme varoņu dzīvē, no kā vienkārši nav iespējams izvairīties. Tā bija un paliks atmiņās gan lasītājiem, gan daudziem rakstniekiem, jo ir daļa no pašu pagātnes nospieduma.



Autorei ir spēja raiti un plūstoši ievilkt savā sižetā varoņu rakstura visas vēlamās un nevēlamās šķautnes, no vienas puses psiholoģiski spēlējoties ar lasītāja viedokli, patiku un nepatiku, no otras puses nogurdinot no šī cikliskā teksta un notikumiem. Sižetiski un konceptuāli grāmata sevi nepazaudētu arī 100 lappušu ietvaros, jo sajūta, ka šī teksta urdzīte ir izplūdusi nebeidzamā jūrā, kurā atstraume ievelk lasītāju dziļāk un viņš netiek vairs krastā. Varoņu naivisms un nespēja tikt laukā ārpus ģimenes robežas sajūtās, mani pavilka zem ūdens un es diemžēl vairs nespēju izpleldēt.



Mamma saka man, neesi tik kritiska, autore taču labi raksta. Bet dažkārt, lai iekarotu lasītāja uzmanību, nepietiek ar labu latviešu valodu un teicamu sacerējumu. Dažkārt ir jāparaugās uz to visu kritiskāk un jāpajautā, ko es patiesi ar to vēlos pateikt?!





2 zvaigznes

[Kristīne Stiķe]

Ne mana literatūra.
Tik vienkāršs un naivs sižets, ka bija grūti paredzēt notikumus, kas beigās bija vēl vienkāršāki un naivāki.
Kā māsa, kurai ir brālis un abi arī uzaugām 80-90tajos, nenoticēju gandrīz nevienai situācijai un dialogam.
Aiz cieņas pret autori - viena ⭐️

#grāmatapretatsauksmi

[Ligita]

Stāsts smeldzīgs un niansēts. Te nekas nav melnbalts. Tāpat kā dzīvē - katram savi trūkumi un priekšrocības. Tā kā stāsts veidots hronoloģiski un ar tādiem kā atmiņu zibšņiem, biju pārliecināta, ka tas ir balstīts uz patiesiem notikumiem. Vai tā ir, nav ne jausmas. Ja tā nav, tad autorei izdevies radīt ļoti pārliecinošu tēlu pasauli. Ja tās tomēr ir atmiņas, tad tās izstāstīt tik strukturēti, arī ir māksla. Jāuzteic arī laikmeta gara atspoguļojums. Tēli mainās līdz ar pasauli sev apkārt.

[Linda Cita]

Laikam šī grāmata nebija man. Lasījās pasmagi un saraustīti, sižeta negludumi leca acīs, brīžiem viss izšķīda un izplūda, brīžiem mezglojās. Tā arī neiedzīvojos viņā.
2,5 ⭐️