Rets ir gadījums, kad bērni atsakās turpināt lasīt kopā kādu grāmatu. 😂 Es jau to gan kā paraugskolniece izlasīju līdz finišam, bet, godīgi sakot, tikai tāpēc, lai būtu pilnīgs skatījums un, vēlreiz godīgi sakot, tas mani vēl vairāk pārliecināja, ka šis bija kaut kas pilnīgi nejēdzīgs un vājprātīgs.😆🤣
Šo somu autora grāmatu (plus vēl vienu citu daļu par Ellu) uzdāvināju meitai pagājušajos Ziemassvētkos. Nodomāju, ka jāizlasa pa vakariem. Bet tā izrādījās grāmata ne gluži mūsu visu gaumē.
Cik saprotu, tad šajā sērijā ir daudz grāmatu, un šī, ja nemaldos, ir numur 10. Lai arī bija šādas tādas atsauces uz citām daļām, tas netraucēja lasīt grāmatu atsevišķi.
Grāmata stāsta par Ellu un viņas klasesbiedriem, viņu skolotāju un viņa sievu, ekskursijas vadītāju un dažu bērnu vecākiem, kuri ar motorkuģi dodas ekskursijā (es gan īsti pat neatceros, uz kurieni). Un tur, protams, šis tas atklājas un atgadās..😎😄
Grāmata bija jocīga, haotiska, pārspīlēta, dīvainiem jokiem, nesakarīgiem dialogiem pārpildīta. Visi varoņi bija nenormāli (nu nopietni!😂). Pieaugušie tēli uzvedās kā jukuši un kā mazi bērni. Puikas pusi grāmatas skraida ar plikiem dibeniem, kas izdaiļo arī ilustrācijas. 😂 Viens tēvs visu laiku lec ūdenī un atkārto vienu un to pašu. Kauslis runā totālu bezsakaru, bet vismaz vienā stilā.😅 Skolotājs un ekskursijas vadītāja "lecas" kā pusaudži. Beigās skolotāja sievai gandrīz piedzimst varde 🐸 (labi, pārspīlēju, bet nu uz to pusi, lai saprastu, cik "crazy" bija šī grāmata 😄😵💫😄). Pati Ella, kuras vārdā nosaukta šī grāmata, vispār ir nejūtama un nesataustāma...
Labais? Pāris absurdas vietas izvilināja tomēr manu smaidu.
Piedod, Timo Parvella un dārgā Ella, laiks doties uz grāmatu apmaiņas punktu. Bye🫡