Jaunie lasītāji jau iepazinuši Kristas Betijas grāmatu pusaudžiem “Kima – mana neveiklā dzīve”. Tagad tapis pirmais darbs no autores iecerētās jauniešu romānu sērijas.
Kad izcilniece Undīne negaidīti nonāk Ventspils tehnikumā, nevis prestižā ģimnāzijā, kur būtu viņas īstā vieta, meitene ir pārliecināta – tā ir lielākā kļūda viņas dzīvē. Jauna vide, kopmītņu haoss, kaitinoši kursabiedri un nodevības rūgtums liek Undīnei cīnīties ne tikai ar apkārtējiem apstākļiem, bet arī pašai ar sevi. Viņa kaļ atriebības plānus, cenšas iederēties un sapņo pierādīt visiem – īpaši bijušajam puisim –, ka spēj sasniegt ko īpašu. Taču aiz asprātīgajiem komentāriem un dramatiskajām fantāzijām slēpjas jautājums, kas pazīstams daudziem jauniešiem: ko darīt, kad dzīve pēkšņi nenotiek pēc plāna?
“Kā es ienīstu tehnikumu” ir dzīvs, emocionāls un humora pilns stāsts par pirmo lielo vilšanos, draudzību, identitātes meklējumiem un mēģinājumiem atrast savu vietu pasaulē.
vajadzēja izlasīt, jo mamma strādā tai pašā tehnikumā, kur norisinās stāsts + Ventspils ir manas mājas :p
galvenā varone pēkšņi pēc šķiršanās ar 9. klases bojfrendu drastiski mainījusies no populārās izcilnieces uz nevīžīgu, ne-pārāk-laimīgu "teķinieci", kurai šķiet, ka vecāki par viņu vairs nedomā, varbūt pat vairs nemīl. cenšoties atrast sevi jaunā pilsētā, jaunā vietā, Undīne cenšas sadraudzēties ar parasto tehnikuma audzēkņa stereotipu (kas dzer, pīpē, tusē), un drīz vien atrod "savējos", kam potenciāli varbūt arī uzticēties. pusaudžu drāmas, pavērsieni, pārdomas un neierastas sajūtas neierastā vietā.
grāmata (viennozīmīgi) pusaudžiem – autore, šķiet, jau laicīgi izvēlējusies savas auditorijas vecumu un veiksmīgi iepinusi tekstā daudz frāžu, ko vislabāk atpazīs un sapratīs tieši pusaudži. bet tad atkal rodas sajūta, ka to frāžu ir mazliet par daudz. bet varbūt es tā jūtos tāpēc, ka pusaudžu gadus esmu godam pārvarējusi :D
asprātīga un raita valoda, teksts ir ļoti viegli lasāms, jo vienkāršs. lasot es smaidīju, brīžiem pat iesmējos.
3,5⭐️ no manis! grāmatu nevarēju nolikt malā līdz vēlai naktij. gaidu Undīnes gan 2., gan 3., gan 4. kursa piedzīvojumus. un sveicu jauno rakstnieci ar pirmo grāmatu :))
Grāmata nebūtu nokļuvusi manà redzeslokā un lasāmajā sarakstā, ja anotācijā nebūtu pieminēts darbiņš - Ventspils tehnikums. Pieļauju ka daļa kolēģu arī izlasīs tikai tāpēc vien. Bet laikam jau jāapbēdina visi sensāciju meklētāji. Romānā nav stāsts par tehnikumu principā nemaz (tie pāris skolas apraksti tāpat neatbilst realitātei). Stāsts ir par jaunu, apjukušu un ļoti saudzīgs vidē augušu jaunu dāmu, kas pieņem pati sev (kur nu vēl apkārtējiem) nesaprotamu lēmumu un vienu mācību gadu cīnās gan ar sevi, gan izdomātām problēmām, gan jauno apkārtējo vidi. Ļoti simpātisks bija vectēva pavediens. Kopumā jauka, mīļa un gan jau arī diezgan reālistiska grāmata par jauniešiem. Autorei visas iespējas kļūt par jauniešu grāmatu rakstnieci - viegla valoda, pāris asprātīgi sižeta pavērsieni un galvenais - pašas jaunība.
Vienīgais negatīvais no mana subjektīvā skatu punkta - nosaukums vispār neatbilst saturam. Bet varbūt tas var palīdzēt pievērst lasīšanai attiecīgā vecuma jauniešus.
Pēc pāris pēdējā laikā izlasītās Young adults tēmas grāmatām, biju nolēmusi vairs tās nelasīt, jo visas vienveidīgas un ļoti paredzamas. Un tā kā šis dzīves periods jau sen aiz muguras, nekas mani šajā faktā neskumdina. Ir daudz kā laba ko lasīt.
Tāpēc speciāli šo grāmatu nemeklēju, autores grāmata nejauši gadījās pie manis. Patīkama jau pati pirmā iepazīšanās- patika vāks un arī latviskotais #minipieaugušie. Izlasīju pirmo teikumu un sapratu, ka lasīšu arī tālāk.
Autorei ir ļoti laba valodas izjūta. Man patīk grāmatas, kurās valoda rit raiti, nepiespiesti un skaisti, parādot autora spēju strādāt ar valodu kā instrumentu. To es atradu šai grāmatā, arī asprātīgu humoru, bija vietas, par kuram smējos skaļi. Savukārt draudzības atainojums un vectēva līnija aizkustināja līdz asarām.
Sižets kā jau jauniešiem, šeit ir viss- prieki un bēdas, sapņi un vēlme atrast vietu šajā dzīvē. Patīkami pārsteidza sižeta risinājums, kurš ļoti atšķiras no ārzemju Young adults grāmatām ar ainām, kurām būtu jāraksta 18+ klāt - šeit tas nav, jauniešiem aktuālākas tēmas tiek apspriestas gaumīgi.
Aizvēru grāmatu un sapratu, ka ļoti gaidu nākamo daļu.
Teikšu godīgi - mani uzrunāja grāmatas nosaukums. Domāju - cik interesanti, ka grāmata būs nevis par standarta ģimnāzijas jauniešiem, bet gan tehnikuma audzēkņiem. Bet izskats mēdz būt maldīgs.
Grāmata - ļoti laba. Sižets aizraujošs un Undīne pusgada laikā piedzīvo tik ļoti daudz ko. Es ļoti gaidu turpinājumu. Grāmata ir daudzsļānaina, tāpēc noderēs gan vecākiem, kuru jaunieši plāno mācīties koledža vai tehnikuma un dzīvot kojās. To noteikti ir jāuzlasa arī jauniešiem un jāsaprot, ka viņi nav vieni.
Vislielākais prieks, ka pa ilgiem laikiem ir iznākusi oriģinālliteratūras grāmata jauniešiem :)
Man grāmata “Kā es ienīstu tehnikumu” likās viegli lasāma un aizraujoša. Valoda bija bagāta, stāsts ātri ievilka un gribējās lasīt tālāk. Sākumā gan bija nedaudz grūti iejusties, jo bija daudz tēlu un bija jāatceras viņu vārdi, bet man tā parasti ir, kad sāku lasīt jaunu grāmatu. Arī es savos pusaudža gados mācījos tehnikumā, tāpēc daudzas grāmatā aprakstītās situācijas likās ļoti pazīstamas un reālas. Lasot man atgriezās atmiņas par to laiku. Tieši tāpēc grāmata man likās īpaši saistoša un tuva.
Parasti nelasu jauniešu grāmatas, bet šī mani uzrunāja. Laikam piesaistīja nosaukums un vāka dizains. Mērķauditorija ir jauni cilvēki, teiksim mani mazbērni. Lasot šo grāmatu man likās, ka esmu atgriezusies tajos gados, kad pati mācījos, vai kad meitas mācījās. Autorei ir tik raita un dzīva valoda, ka nevarēju atrauties līdz izlasīju pēdējo lapu. Gaidu turpinājumu.