Autore “Lielo vēsturi” – Pirmo un Otro pasaules karu stāsta caur kādas ģimenes likteņa un Sudetijas reģiona vēstures kolīziju Čehijas pierobežā –prizmu. Galvenās varones Klāras tēls atspoguļo vācu un čehu likteņus, kuri bija atkarīgi no Vadoņa politikas. Stāsts sākas mūsdienu Čehijā, kad mūžībā dodas ģimenes tēvs un uz bērēm ierodas dēli un meita. Ir zināms, ka tēvam ir radi Vācijā, bet līdz šim ģimenē tā bijusi tabu tēma, jo atklājies, ka īstā māte to bērnībā pametusi. Kāds ir attaisnojums vecmāmiņas rīcībai, pametot bērnu, gatava noskaidrot nelaiķa meita. To vai tas ir galvenais autores izvirzītais jautājums, nākas apšaubīt drīz, jo romāna teksts, lai gan vienots un plūstošs, sastāv no īsiem mikrostāstiem ar izceltiem apakšvirsrakstiem (Bēres, Sēras, Ģertrūde, Firziķu pīrāgs, Smarža, Bailes, Nāve, u. c.). Autore bieži aizklīst no galvenās sižeta līnijas, pievēršoties dažādu cilvēku, pagātnes notikumu, cēloņu un seku aprakstīšanai. Drīz vien kļūst arvien sarežģītāk doties tālāk uz priekšu sižeta līnijā kopā ar visiem iesaistītajiem tēliem, bet paralēli rodas apjausma par autores vēlmi atklāt kopainu par laikmetu, ģeogrāfisko telpu un cilvēkiem tajā. Arī par to, kas ir “vācieši” romāna virsrakstā, kam acīmredzot nav tieša saikne ar tautību, jo romāna oriģinālais nosaukums Němci ir čehu vārds, kas nozīmē “vācieši”, taču šis termins cēlies no vārda “mēms” un norāda uz saspringto klusumu ap Čehijas un Vācijas kopīgo vēsturi.