What do you think?
Rate this book
X RALPHI INDRAE
Didzis Sedlenieks (1963) ir pirmā fantastikas žanra stāstu krājuma “Bohēmijas zaglis” autors latviešu literatūrā, piedāvājot asprātīgas versijas par kosmosa dzīlēm, zemes noslēpumiem, par zināmām un nezināmām civilizācijām, par svešo, kas mīt katrā no mums. Savukārt “X RALPHI INDRAE” ir D. Sedlenieka pirmais romāns, kurā rakstnieks palicis uzticīgs fantastikai, ļaujot lasītājam kopā ar galvenajiem varoņiem ceļot laikā.
Viens no viņiem – sešpadsmitgadīgais Ralfs – ir spiests pamest ierasto vidi, lai vasaras brīvlaikā pēc vecāku vienošanās dotos pie sava tēva, izcilā paleoantropologa Papandreu uz Āfriku. Ralfs jūtas kā visnelaimīgākais jaunietis pasaulē, turklāt pirmajās dienās viņu piemeklē visādas likstas cita pēc citas, līdz viena no tām kļūst liktenīga un ne tikai viņam vien.
Dzīve fanātisko zinātnieku nometnē puisim tomēr iepatīkas, it sevišķi pēc iepazīšanās ar pārgalvīgo meiteni Indru. Viņi Afaras tuksnesī pilnīgi nejaušā kārtā kļūst par kādas cilvēku priekšteču sugas atklājējiem, un abiem par godu tā tiek nodēvēta par x ralphi indrae.
Drīz vien negaidīta izdevība jauniešus nogādā ļoti tālā pagātnē, kur pašiem ir jāiejūtas pirmcilvēku x ralphi indrae ādā, un sākas piedzīvojumi, par kādiem neviens nebija spējis pat iedomāties. Nu galvenais mērķis viņu bīstamajā eksistencē ir nokļūšana atpakaļ savā 2016. gadā, taču tas nebūt nav viegli, jo apziņa un pašsaglabāšanās instinkts pretojas vienīgajam nosacījumam, lai atgriešanās būtu iespējama. Tāpēc viņu ceļojums senatnē negribēti ieilgst.
Cilvēka senču meklējumi, slepenas tehnoloģijas, apbrīnojami notikumi aizvēsturē un tagadnē, ķermeņu aizgūšana, gūsts citplanētiešu gaisakuģī, jūtas, kuras rada un spēcina kopīgi pārdzīvojumi, un vēl daudz kas cits izlasāms D. Sedlenieka jaunajā aizrautīgajā romānā.
Viens no viņiem – sešpadsmitgadīgais Ralfs – ir spiests pamest ierasto vidi, lai vasaras brīvlaikā pēc vecāku vienošanās dotos pie sava tēva, izcilā paleoantropologa Papandreu uz Āfriku. Ralfs jūtas kā visnelaimīgākais jaunietis pasaulē, turklāt pirmajās dienās viņu piemeklē visādas likstas cita pēc citas, līdz viena no tām kļūst liktenīga un ne tikai viņam vien.
Dzīve fanātisko zinātnieku nometnē puisim tomēr iepatīkas, it sevišķi pēc iepazīšanās ar pārgalvīgo meiteni Indru. Viņi Afaras tuksnesī pilnīgi nejaušā kārtā kļūst par kādas cilvēku priekšteču sugas atklājējiem, un abiem par godu tā tiek nodēvēta par x ralphi indrae.
Drīz vien negaidīta izdevība jauniešus nogādā ļoti tālā pagātnē, kur pašiem ir jāiejūtas pirmcilvēku x ralphi indrae ādā, un sākas piedzīvojumi, par kādiem neviens nebija spējis pat iedomāties. Nu galvenais mērķis viņu bīstamajā eksistencē ir nokļūšana atpakaļ savā 2016. gadā, taču tas nebūt nav viegli, jo apziņa un pašsaglabāšanās instinkts pretojas vienīgajam nosacījumam, lai atgriešanās būtu iespējama. Tāpēc viņu ceļojums senatnē negribēti ieilgst.
Cilvēka senču meklējumi, slepenas tehnoloģijas, apbrīnojami notikumi aizvēsturē un tagadnē, ķermeņu aizgūšana, gūsts citplanētiešu gaisakuģī, jūtas, kuras rada un spēcina kopīgi pārdzīvojumi, un vēl daudz kas cits izlasāms D. Sedlenieka jaunajā aizrautīgajā romānā.
208 pages, Hardcover
First published June 1, 2015
About the author
Didzis Sedlenieks
3 books1 followerDidzis ir absolvējis Rīgas pirmo vidusskolu un pēc tās- Latvijas Universitāti.
Strādājis par tulkotāju kā arī žurnālistu. Didža hobiji ir kalnu slēpošana un kajaki.
" Pirmo reizi ar grāmatām saskāros tieši un visai sāpīgi. Vectēva kabinetā bija milzīgs grāmatplaukts – līdz pašiem griestiem. Kādu dienu sakārojās tuvāk iepazīties ar grezni iesietajām Meijera enciklopēdijām, kas nelaimīgā kārtā atradās pašā augstākajā plauktā. Tālākais patiesībā nebūtu jāstāsta, jo katrs pats var iztēloties, kas notiek, ja piecgadīgs zeņķis rāpjas augšā pa grāmatplauktu. Tieši tā – kāds plaukts bija nestabilāks par citiem. Pēc maza lidojuma biju uz grīdas un zem pamatīgas grāmatu grēdas.
Man patīk stāsta forma, patīk fantastika un fantāzija, patīk izklaide ar grāmatu rokā. Kāpēc gan to nepiedāvāt arī citiem? Lūdzu, lidosim kopā fantāzijas laukos ar fantastikas spārniem!"
Strādājis par tulkotāju kā arī žurnālistu. Didža hobiji ir kalnu slēpošana un kajaki.
" Pirmo reizi ar grāmatām saskāros tieši un visai sāpīgi. Vectēva kabinetā bija milzīgs grāmatplaukts – līdz pašiem griestiem. Kādu dienu sakārojās tuvāk iepazīties ar grezni iesietajām Meijera enciklopēdijām, kas nelaimīgā kārtā atradās pašā augstākajā plauktā. Tālākais patiesībā nebūtu jāstāsta, jo katrs pats var iztēloties, kas notiek, ja piecgadīgs zeņķis rāpjas augšā pa grāmatplauktu. Tieši tā – kāds plaukts bija nestabilāks par citiem. Pēc maza lidojuma biju uz grīdas un zem pamatīgas grāmatu grēdas.
Man patīk stāsta forma, patīk fantastika un fantāzija, patīk izklaide ar grāmatu rokā. Kāpēc gan to nepiedāvāt arī citiem? Lūdzu, lidosim kopā fantāzijas laukos ar fantastikas spārniem!"
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 11 of 11 reviews
August 13, 2015
Es šeit varētu iekopēt Melgalves dēla atsauksmi, ar to arī pietiktu.
-Nu, patika?
-Nezinu, es vienkārši lasu.
Ir tīri okei. Notiek ļoti daudz kā, vienā milzīgā putras katlā ir samesta gan ceļošana laikā, gan aizvēsture, gan citplanētieši, gan filozofēšana par dzīvi un nāvi, gan THE ONE TRUE LOVE . Un šis putras katls ir visai sekls - tikai 200 lappuses -, līdz ar to rodas sajūta, ka pavāram ir bijis tik daudz sastāvdaļu, ka ne ūdenim, ne pienam vietas nav pieticis. Ļoti sasteigti ir itin viss - gan piedzīvojumi, kuru grāmatā ir biezā slānī, gan tēli, kuriem tu tā īsti nevienam nepieķeries, jo nepaspēj ar viņiem iepazīties. Šāda apjoma sižetam vajadzētu vismaz divreiz vairāk lappušu, lai pietiktu laika atvilkt elpu un sākt tiešām uztraukties par varoņu likteni. Šādā skrējienā tu pat nepaspēj pamanīt, ka notiek kaut kas, kas varētu beigties dikti slikti.
Bet Pēdējais Sūds tas tiešām nav. Latvieši fantastikas putras mācās brūvēt ātri un prasmīgi.
-Nu, patika?
-Nezinu, es vienkārši lasu.
Ir tīri okei. Notiek ļoti daudz kā, vienā milzīgā putras katlā ir samesta gan ceļošana laikā, gan aizvēsture, gan citplanētieši, gan filozofēšana par dzīvi un nāvi, gan THE ONE TRUE LOVE . Un šis putras katls ir visai sekls - tikai 200 lappuses -, līdz ar to rodas sajūta, ka pavāram ir bijis tik daudz sastāvdaļu, ka ne ūdenim, ne pienam vietas nav pieticis. Ļoti sasteigti ir itin viss - gan piedzīvojumi, kuru grāmatā ir biezā slānī, gan tēli, kuriem tu tā īsti nevienam nepieķeries, jo nepaspēj ar viņiem iepazīties. Šāda apjoma sižetam vajadzētu vismaz divreiz vairāk lappušu, lai pietiktu laika atvilkt elpu un sākt tiešām uztraukties par varoņu likteni. Šādā skrējienā tu pat nepaspēj pamanīt, ka notiek kaut kas, kas varētu beigties dikti slikti.
Bet Pēdējais Sūds tas tiešām nav. Latvieši fantastikas putras mācās brūvēt ātri un prasmīgi.
August 13, 2015
Teikšu, kā ir, šīs grāmatas iznākšanu es gaidīju. Diemžēl latviešu autoru zinātniskās fantastikas grāmatas neiznāk tik bieži, lai varētu kādu arī negaidīt. Un ja jau gaidīju, tad liku uz to arī cerības. Tādēļ tās iznākšanas dienā, ieraudzījis grāmatu bodē, nopirku un pa ceļam uz mājām arī gandrīz izlasīju.
Sešpadsmitgadīgais Ralfs ir spiests pamest ierasto vidi, lai vasaras brīvlaikā pēc vecāku vienošanās dotos pie sava tēva, izcilā paleoantropologa Papandreu uz Āfriku. Dzīve fanātisko zinātnieku nometnē puisim tomēr iepatīkas, it sevišķi pēc iepazīšanās ar pārgalvīgo meiteni Indru. Viņi Afaras tuksnesī pilnīgi nejaušā kārtā kļūst par kādas cilvēku priekšteču sugas atklājējiem, un abiem par godu tā tiek nodēvēta par x ralphi indrae. Drīz vien negaidīta izdevība jauniešus nogādā ļoti tālā pagātnē, kur pašiem ir jāiejūtas pirmcilvēku x ralphi indrae ādā, un sākas piedzīvojumi, par kādiem neviens nebija spējis pat iedomāties.
Izlasījis grāmatas anotāciju, uzreiz sapratu, ka nevar būt nekā labāka par telepātiskiem cilvēkpērtiķiem, citplanētiešiem un vēl laika mašīnu. Sākšu ar labo, grāmata ir laba. Nav tā, ka ļoti laba vai izcila, bet vienkārši laba. Ja piesēžas, tad grūti no notikumiem atrauties. Pusaudžu piedzīvojumi pēc pilnas programmas. Valoda salīdzinoši vienkārša, tie pāris svešvārdi nav nekas smags, un vietām pat atrodamas zemsvītras piezīmes. Pie tam pareizajā vietā lapas apakšā nevis grāmatas beigās.
No sižetiskā viedokļa vērtējot pret zinātniskās fantastikas žanru kopumā, tad šeit nav nekādu inovāciju un jaunu konceptu ieviešanu. Viss ir kaut kur jau redzēts vai kas līdzīgs lasīts. Taču prieks, ka autors ir izvairījies no pārliekas aizraušanās ar laika mašīnas darbības principu izskaidrošanu. Autors izvēlas, manuprāt, vislabāko metodi - vispārīgi ieskicēt un detaļas, lai katrs piedomā pats pēc savas vēlmes. Arī par slaveno laika ceļotāju biedu - “tauriņa efektu” autoram ir savas idejas par telplaika inerci, un arī te viss ir pēc kanona. Nīgrāks lasītājs gan laika mašīnas pamatprincipā saskatīs veco labo teoriju (zinātniskās fantastikas literatūrā) par informācijas laukiem, kas caurvij telplaiku, kas netieši paredz laiktelpa noturību pret globālām izmaiņām.
Ceļošanai laikā ir izvēlēta tiešās iemiesošanās metode. Tai ir zināmas priekšrocības - galvenajam varonim nav jātērē laiks, lai ieberztos aborigēnu uzticībā. Viņš jau pats ir gatavs aborigēns un ierodas viņu ciltī kā vietējais. Sākumā domāju, ka autors aizies “Alu lauvas” un “Cīņa par uguni” sliedēs. Man jau nebūtu nekas pretī, senvēstures rekonstrukcija, lai ar' kāda, vienmēr ir bijusi mana vājā vieta. Taču ar to šeit bija daudz par maz. Varēja jau nedaudz pacensties, ja nu ne pirmajā grāmatas daļā, tad vismaz otrajā.
Autors uzsvaru liek nevis uz pasaules attīstību, bet uz galvu aizraujošiem piedzīvojumiem. Kas gan liedz citplanētiešiem nolaupīt rūsganu pērtiķi, kuri savstarpēji sazinās telepātiski? Tādēļ visa darba gaitā parādās tāda nepabeigtības sajūta. Galvenie varoņi visu laiku lēkā no vienas situācijas uz otru, nedodot atelpu un atstājot daudzas lietas neatbildētas. Vietām parādās epizodes, kuras nekur tālāk neattīstās, piemēram, Ralfa tēva un katoļu kardināla saruna. Viņa acīmredzot ielikta, lai pafilozofētu par apziņu un dvēseli, bet nekādu ietekmi uz grāmatu tā neatstāj. Iespējams, ka pusaudzis nav tik cimperlīgs un viņam pietiek, ka tiek rosināta viņa fantāzija. Bet man kā pieaugušajam cilvēkam ir zināmas pretenzijas. Es negribu lasīt grāmatu ar izslēgtu loģisko aparātu. Sižeta struktūra ir laba asaka, uz kuras gribēju redzēt vairāk uzaudzētas miesas.
Nākamā problēma ir konflikta trūkums. Galvenais varonis Ralfs ir puņķains tīnis, kuram visa dzīve vēl priekšā. Tēvs ar mammu dzīvo katrs savu dzīvi, un bērni ir pamesti novārtā. Tik daudz viss ir labi, kuram bērnam gan neliekas, ka viņam pievērš pārāk maz uzmanības? Vecāki viņam liek darīt lietas, kas nepatīk. Taču tā kā grāmata nav smalks psiholoģisks romāns, kur galvenais varonis ir pats savs lielākais ienaidnieks, trūkst tāda nopietna spēka, kas uz dzītu uz priekšu sižetu. Laiku pa laikam situācija saasinās, bet pat pret saasinājuma izraisītājiem nerodas nekādas sajūtas, tie ir bezmaz vai kā dabas spēki un ko nu uz tiem apvainoties. Tas pats ir sakāms par Ralfu un Indru, bija grūti ar viņiem identificēties un just tiem līdzi. Skraida pa pasauli tāds standarta pusaudzis un pusaudze, un nav nekas kur emocionāli pieķerties.
Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Var labi lasīt kā piedzīvojumu grāmatu, un jaunākajai paaudze labi noderēs kā ātrs grāmatu bada remdinātājs. Lasīt var, bet pieaugušā vecumā būs diezgan daudz iebildes pret varoņu rīcību un notikumiem, tā kā riskējiet paši!
Sešpadsmitgadīgais Ralfs ir spiests pamest ierasto vidi, lai vasaras brīvlaikā pēc vecāku vienošanās dotos pie sava tēva, izcilā paleoantropologa Papandreu uz Āfriku. Dzīve fanātisko zinātnieku nometnē puisim tomēr iepatīkas, it sevišķi pēc iepazīšanās ar pārgalvīgo meiteni Indru. Viņi Afaras tuksnesī pilnīgi nejaušā kārtā kļūst par kādas cilvēku priekšteču sugas atklājējiem, un abiem par godu tā tiek nodēvēta par x ralphi indrae. Drīz vien negaidīta izdevība jauniešus nogādā ļoti tālā pagātnē, kur pašiem ir jāiejūtas pirmcilvēku x ralphi indrae ādā, un sākas piedzīvojumi, par kādiem neviens nebija spējis pat iedomāties.
Izlasījis grāmatas anotāciju, uzreiz sapratu, ka nevar būt nekā labāka par telepātiskiem cilvēkpērtiķiem, citplanētiešiem un vēl laika mašīnu. Sākšu ar labo, grāmata ir laba. Nav tā, ka ļoti laba vai izcila, bet vienkārši laba. Ja piesēžas, tad grūti no notikumiem atrauties. Pusaudžu piedzīvojumi pēc pilnas programmas. Valoda salīdzinoši vienkārša, tie pāris svešvārdi nav nekas smags, un vietām pat atrodamas zemsvītras piezīmes. Pie tam pareizajā vietā lapas apakšā nevis grāmatas beigās.
No sižetiskā viedokļa vērtējot pret zinātniskās fantastikas žanru kopumā, tad šeit nav nekādu inovāciju un jaunu konceptu ieviešanu. Viss ir kaut kur jau redzēts vai kas līdzīgs lasīts. Taču prieks, ka autors ir izvairījies no pārliekas aizraušanās ar laika mašīnas darbības principu izskaidrošanu. Autors izvēlas, manuprāt, vislabāko metodi - vispārīgi ieskicēt un detaļas, lai katrs piedomā pats pēc savas vēlmes. Arī par slaveno laika ceļotāju biedu - “tauriņa efektu” autoram ir savas idejas par telplaika inerci, un arī te viss ir pēc kanona. Nīgrāks lasītājs gan laika mašīnas pamatprincipā saskatīs veco labo teoriju (zinātniskās fantastikas literatūrā) par informācijas laukiem, kas caurvij telplaiku, kas netieši paredz laiktelpa noturību pret globālām izmaiņām.
Ceļošanai laikā ir izvēlēta tiešās iemiesošanās metode. Tai ir zināmas priekšrocības - galvenajam varonim nav jātērē laiks, lai ieberztos aborigēnu uzticībā. Viņš jau pats ir gatavs aborigēns un ierodas viņu ciltī kā vietējais. Sākumā domāju, ka autors aizies “Alu lauvas” un “Cīņa par uguni” sliedēs. Man jau nebūtu nekas pretī, senvēstures rekonstrukcija, lai ar' kāda, vienmēr ir bijusi mana vājā vieta. Taču ar to šeit bija daudz par maz. Varēja jau nedaudz pacensties, ja nu ne pirmajā grāmatas daļā, tad vismaz otrajā.
Autors uzsvaru liek nevis uz pasaules attīstību, bet uz galvu aizraujošiem piedzīvojumiem. Kas gan liedz citplanētiešiem nolaupīt rūsganu pērtiķi, kuri savstarpēji sazinās telepātiski? Tādēļ visa darba gaitā parādās tāda nepabeigtības sajūta. Galvenie varoņi visu laiku lēkā no vienas situācijas uz otru, nedodot atelpu un atstājot daudzas lietas neatbildētas. Vietām parādās epizodes, kuras nekur tālāk neattīstās, piemēram, Ralfa tēva un katoļu kardināla saruna. Viņa acīmredzot ielikta, lai pafilozofētu par apziņu un dvēseli, bet nekādu ietekmi uz grāmatu tā neatstāj. Iespējams, ka pusaudzis nav tik cimperlīgs un viņam pietiek, ka tiek rosināta viņa fantāzija. Bet man kā pieaugušajam cilvēkam ir zināmas pretenzijas. Es negribu lasīt grāmatu ar izslēgtu loģisko aparātu. Sižeta struktūra ir laba asaka, uz kuras gribēju redzēt vairāk uzaudzētas miesas.
Nākamā problēma ir konflikta trūkums. Galvenais varonis Ralfs ir puņķains tīnis, kuram visa dzīve vēl priekšā. Tēvs ar mammu dzīvo katrs savu dzīvi, un bērni ir pamesti novārtā. Tik daudz viss ir labi, kuram bērnam gan neliekas, ka viņam pievērš pārāk maz uzmanības? Vecāki viņam liek darīt lietas, kas nepatīk. Taču tā kā grāmata nav smalks psiholoģisks romāns, kur galvenais varonis ir pats savs lielākais ienaidnieks, trūkst tāda nopietna spēka, kas uz dzītu uz priekšu sižetu. Laiku pa laikam situācija saasinās, bet pat pret saasinājuma izraisītājiem nerodas nekādas sajūtas, tie ir bezmaz vai kā dabas spēki un ko nu uz tiem apvainoties. Tas pats ir sakāms par Ralfu un Indru, bija grūti ar viņiem identificēties un just tiem līdzi. Skraida pa pasauli tāds standarta pusaudzis un pusaudze, un nav nekas kur emocionāli pieķerties.
Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Var labi lasīt kā piedzīvojumu grāmatu, un jaunākajai paaudze labi noderēs kā ātrs grāmatu bada remdinātājs. Lasīt var, bet pieaugušā vecumā būs diezgan daudz iebildes pret varoņu rīcību un notikumiem, tā kā riskējiet paši!
April 6, 2026
Sešpadsmitgadīgais Ralfs Papandreu ir tālu no nepacietības pārņemtas sajūsmas, kad tam savs vasaras brīvlaiks jāpavada pie tēva kaut kādā Āfrikas nekurienes valstī Etiopijā, kur tēvs Afarā nodevies tam neizprotamas nozīmes izrakumiem. Ralfs pat nevar iedomāties, kas gan tik tam nebūs jāpiedzīvo un jāpieredz, kur gan laikā, gan telpā vien pāris nedēļu laikā tam būs lemts nokļūt.
https://poseidons99.com/2026/04/06/di...
https://poseidons99.com/2026/04/06/di...
March 1, 2018
Grāmatas sākumā mani patiešām iepriecināja, ka autors runā varoņa balsī. Ralfa nepatika pret vasaras plāniem bija tik labi jūtama. Šo daļu es patiešām izbaudīju. Diemžēl grāmatas gaitā šī balss pazuda. Es saprotu, ka mainījās varoņa attieksme pret izrakumiem, bet līdz ar to stāstījums kļuva par vienkārši tekstu, un jauno Ralfu es vairs neatradu. Ar Indru bija līdzīgi. Es viņu vispār nesapratu, jo viņa uzvedās haotiski un līdz galam neizprotami. Ideja par pagātni un dažādām teorijām, kā arī par to, kā sīkumi pagātnē ietekmē tagadni, man patika. Es pat neiebilstu, ja par to būtu vairāk. Grāmatas vidū sižetā iestājās tāda kā bremze. Ja sākumā bija piedzīvojums un arī beigās bija kaut kas līdzīgs, tad vidusdaļā notiekošās filosofiskās apspriedes kaut kā radīja sajūtu, ka viss interesantais jau ir beidzies. Laika mašīna, lai arī cik fantastiska, bija stāstā iederīga, bet savādais, izgaistošais disks stāsta beigās gan šķita ļoti aiz matiem pievilkts. Tur tikpat labi varēja atlidot Gendalfs un pasniegt sūtījumu personiski. Arī varoņu nākšana no dažādām valstīm īsti neko nedeva. Ralfs un Indra mierīgi varētu būt arī no Latvijas vai jebkuras citas valsts. Par vietējiem jauniešiem smalkā ekspedīcijā es pat priecātos vairāk. Kopumā piedzīvojumi interesanti un sasaiste ar zinātni arī. Pietrūka iespēja iejusties varoņos un vietām motivācijas. Gribētu lasīt vēl kaut ko līdzīgā stilā kā grāmatas sākums.
February 2, 2025
Lieku zvaigznes, noapaļojot uz augšu - par to, ka šis ir viens no nedaudziem mana mīļākā žanra romāniem, ko sarakstījis latviešu autors, kā arī par to, ka fantastika apvienota ar manu otru mīļo jomu - arheoloģija, aizvēsture.
Var piekrist citu recenziju autoriem, ka visu plašā tematika būtu prasījusi lielāku lappušu apjomu. Pašlaik tas bija pusaudžu piedzīvojumu stāsts, bet varoņu raksturi, pārdomas, problēmas īpaši netika apskatītas. Man ir neliela iebilde par varoņu skatpunktu - sākumā likās, ka pusaudži domā pārāk "gudri" - vai cilvēks, kas nekad nav dzirdējis par Padomju Savienību (?), domās pielietotu salīdzinājumu "...kā galeru vergi"? Bija vēl dažas līdzīgas vietas.
Palika neatrisināti svarīgi jautājumi - kas īsti ir Lundkvists, kas notiks tālāk.
Citplanētiešu ieviešana sākumā šķita par daudz, taču vēlāk viss salikās un pati... kaulu ideja man šķita ļoti laba. Arī pats darbības princips atšķīrās no redzētām filmām, bet pieļauju, ka līdzīgi risinājumi kaut kur jau varētu būt bijuši redzēti. Bet ja nē - tad gan super! Patika dažādie skatpunkti.
Ieskatoties dziļāk varoņos un citās pasaulēs, veidojot spilgtākus pavērsienus, no šī varētu/varēja uztaisīt sirdi plosošu darbu - šī bija tāda piedzīvojumu skice. Bet man bija interesanti lasīt.
Var piekrist citu recenziju autoriem, ka visu plašā tematika būtu prasījusi lielāku lappušu apjomu. Pašlaik tas bija pusaudžu piedzīvojumu stāsts, bet varoņu raksturi, pārdomas, problēmas īpaši netika apskatītas. Man ir neliela iebilde par varoņu skatpunktu - sākumā likās, ka pusaudži domā pārāk "gudri" - vai cilvēks, kas nekad nav dzirdējis par Padomju Savienību (?), domās pielietotu salīdzinājumu "...kā galeru vergi"? Bija vēl dažas līdzīgas vietas.
Palika neatrisināti svarīgi jautājumi - kas īsti ir Lundkvists, kas notiks tālāk.
Citplanētiešu ieviešana sākumā šķita par daudz, taču vēlāk viss salikās un pati... kaulu ideja man šķita ļoti laba. Arī pats darbības princips atšķīrās no redzētām filmām, bet pieļauju, ka līdzīgi risinājumi kaut kur jau varētu būt bijuši redzēti. Bet ja nē - tad gan super! Patika dažādie skatpunkti.
Ieskatoties dziļāk varoņos un citās pasaulēs, veidojot spilgtākus pavērsienus, no šī varētu/varēja uztaisīt sirdi plosošu darbu - šī bija tāda piedzīvojumu skice. Bet man bija interesanti lasīt.
April 10, 2021
Lasīju šo grāmatu pa vakariem priekšā savam dēlam, kurš pirms tam jau to pats bija izlasījis. Jocīga izvēle latviešu autoram rakstīt par franču pusaudzi un kanādiešu meiteni, kas satiekas arheoloģiskajos izrakumos Etiopijā. Un vēl tur ir laika mašīna, viņi nokļūst 2 miljonus gadus senā pagātnē, un sastop cilvēka senčus. Kad liekas, ka visi brīnumi jau bijuši, parādās arī citplanētieši, telepātija un apziņas pārceļošana starp dažādiem ķermeņiem. Ā, un ceļojums uz Mēnesi arī. Beigās man, goda vārds, likās, ka autors kaut ko salietojies, skaidrā prātā grūti šādas kombinācijas iedomāties. Bet nu labi. Kamēr tomēr vismaz 3 zvaigznes? Jo stāsts lasījās raiti, nebija garlaicīgs, un sniedza pietiekami pieklājīgu ieskatu man mīļās paleoantropoloģijas pamatos.
December 12, 2017
Es absolūti neesmu fantastikas cienītāja un šī žanra grāmatām metu līkumu. Atzīšos, ka vienmēr arī licies, ka latviešu autori un fantastika ir divas nesavienojamas lietas. Tomēr jāsaka, ka patīkami esmu kļūdījusies. Vietām darbība risinās pārāk gausi, tēli aprakstīti vien virspusēji, bet vietām notikumi tik spraigi, ka acis zibenīgi slīd pār teikumiem, lai tikai uzzinātu atrisinājumu. Kopumā neslikti, dodu 2,5 zvaigznes.
May 5, 2018
Pusaudžu fantāzijas žanram tīri tā neko. Daudz spraigi notikumi, zinātne un happy end. Nu labi, man kā pieaugušajam (uh ah) laikam tā pirmā love likās pa salkanu. Bet nu tā mana problēma.
May 18, 2024
Šī ir tagad viena no manām mīļākajām grāmatām. Es nekad neesmu lasījusi pat līdzīgu grāmatu. Bet es mīlu šo grāmatu.
March 11, 2024
Traucēja varoņu plakanums un pliekanums. Tāpat arī dialogi nereti bija bez jebkādas ticamības. Bet pats stāsts bija gana aizraujošs.
February 4, 2016
Nezinu, vai latviešu rakstniekiem tas, ka viņu darbi piesaista uzmanību ar to, ka ir latviešu autora darbi vien patīk, vai nē. Protams, ka šis ir darbs, kuru izlasīju tieši šā iemesla pēc.
Jāatzīst, ka tajā ir daudz kā par daudz vai tieši otrādi – par maz. Pārāk daudz sižeta pavērsienu un kāpinājumu tik plānais grāmatai. Pārāk maz tēlu izvērsuma – visi paliek tādi plakani un stereotipiski. Pati ideja gan nav slikta: ja te būtu klāt nācis klāt ļoti talantīgs literārais redaktors (nezinu, vai Latvijā maz tā profesija darbojas kā filmās, kad labo nevis ortogrāfiju un interpunkciju, bet iesaka kā mainīt pašu sižetu), tad te būtu patiešām labs romāns (šis izklausās pēc „Supernovas” atlases tiesneša, kurš teica, ka dziesma varētu būt laba, ja to apstrādātu labs producents).
Nu tāda kā tā ir iznākusi, tā ir tāda tīri normāla un lasāma grāmata.
Jāatzīst, ka tajā ir daudz kā par daudz vai tieši otrādi – par maz. Pārāk daudz sižeta pavērsienu un kāpinājumu tik plānais grāmatai. Pārāk maz tēlu izvērsuma – visi paliek tādi plakani un stereotipiski. Pati ideja gan nav slikta: ja te būtu klāt nācis klāt ļoti talantīgs literārais redaktors (nezinu, vai Latvijā maz tā profesija darbojas kā filmās, kad labo nevis ortogrāfiju un interpunkciju, bet iesaka kā mainīt pašu sižetu), tad te būtu patiešām labs romāns (šis izklausās pēc „Supernovas” atlases tiesneša, kurš teica, ka dziesma varētu būt laba, ja to apstrādātu labs producents).
Nu tāda kā tā ir iznākusi, tā ir tāda tīri normāla un lasāma grāmata.
Displaying 1 - 11 of 11 reviews