What do you think?
Rate this book
Tikšanās Laikā
Uzsākot mācības desmitajā klasē, sešpadsmitgadīgajai Eleonorai viss ir jauns: jauna skola, jauni draugi, jauna iemīlēšanās... Tikai pastaigu vieta – Krustpils baznīcas sēta – paliek tā pati vecā. Tieši tur viņa pirmoreiz ierauga noslēpumaino svešinieku. Svešinieku, kurš negaisā sēž, lietus neskarts, runā un ģērbjas vecmodīgāk par citiem jauniešiem un nepamet baznīcas teritoriju...
Drīz vien tikšanās ar savādo puisi kļūst par Eleonoras pastaigu neatņemamu sastāvdaļu un gaismas stariņu sarežģītajās attiecībās ar skolasbiedriem. Tomēr viņa nespēj ne iedomāties, cik tālu jaunā draudzība viņu aizvedīs – un kāda būs tās cena...
Drīz vien tikšanās ar savādo puisi kļūst par Eleonoras pastaigu neatņemamu sastāvdaļu un gaismas stariņu sarežģītajās attiecībās ar skolasbiedriem. Tomēr viņa nespēj ne iedomāties, cik tālu jaunā draudzība viņu aizvedīs – un kāda būs tās cena...
- GenresTime Travel
352 pages, Unknown Binding
First published July 1, 2015
6 people are currently reading
34 people want to read
About the author
Elizabete Eglīte
1 book2 followersElizabete Eglīte studē valodas un interesējas par saskarsmes psiholoģiju. Brīvajā laikā aizraujas ar teātri, šausmu filmām un fantāzijas grāmatām un iedvesmu smeļas mistikā, noslēpumos un vēsturiskos faktos. Reizēm mēdz nogrimt sapņos, tomēr vairāk dzīvo šodienai un izbauda katru mirkli. Elizabetes pirmais romāns “Tikšanās laikā” ieguva veicināšanas prēmiju bērnu un jauniešu oriģinālliteratūras konkursā “Zvaigznes grāmata”.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 14 of 14 reviews
August 2, 2016
Es vienkārši pieņemšu, ka nav iespējams uzrakstīt jauniešu romanu bez kārtējās mīlas ģeometriskās figūras ar vismaz 3-4 stūriem.
Principā gan bija labāk, nekā gaidīju, varoņi ir labi izveidoti un sižets ir gana interesants, bet valoda mani pamatīgi nomocīja un es nevaru ciest tos mūžīgi salkanos mīlas stāstiņus, kuri nedod nekādu pievienoto vērtību gramatai.
Principā gan bija labāk, nekā gaidīju, varoņi ir labi izveidoti un sižets ir gana interesants, bet valoda mani pamatīgi nomocīja un es nevaru ciest tos mūžīgi salkanos mīlas stāstiņus, kuri nedod nekādu pievienoto vērtību gramatai.
February 13, 2018
Lasot grāmatas kopsavilkumu, grāmata neradīja sevišķu interesi. Tomēr palasīju atsauksmes un stāsts ieinteresēja, iegādājos. Izlasīju divās dienās.
Esmu sajūsmā par to, cik realistiski ir attēloti tēli, vide, notikumi, tajā pašā laikā ir dota telpa iztēlei. Daudzi sūdzas par stāsta sākumu, taču tā ir neatņemama sastāvdaļa, ņemot vērā, ka runa ir par 16-gadniekiem. Tas, ko citi te minējuši kā "kvalitātes" maiņu stāsta gaitā, es teiktu, ka ļoti sekmīgi attēlo Eleonoras pieaugšanas procesu - sākumā naivāka, nepieredzējusi, sapņu prinča gaidās, grāmatas beigās jau pieredzējusi pamatīgu vilšanos, saskārusies ar dzīves skarbo realitāti, kļuvusi nobriedušāka tādā mērā, ka vienaudžu likstas liekas nenozīmīgi smieklīgas. Līdzīgi pieauga arī Niks un Adele pieredzot Jēkaba nāvi. Es iemīlēju varoņus, viņu personības ir labi izstrādātas - Eleonora, Niks, Adele, Jēkabs, Johans, Kārlis, Heinrihs - līdzīgi kā cilvēki dzīvē nav tikai balti vai tikai melni, bet pretrunīgi. Niks liekas tik pieaudzis, citreiz kā pavisam mazs bērns, viņš nesaskata paralēles ar Adeles un Jēkaba attiecībām. Adeles personība ir tik dzīvespriecīga, cerību pilna, kas stāsta gaitā pēc notikumiem mainās. Jēkabs, lai gan pret Eleonoru nav nekādu simpātiju, izrāda tādu maigumu pret Adeli. Johans, kurš likās skarbs un nejūtīgs, bija rūpīgs un atjautīgs. Tā kā notikumi noris reālās vietās un atsevišķu tēlu vārdi, izskats kaut kādā mērā atbilst vēsturiskām personībām, tad stāsts man devis jaunu skatījumu uz vēsturiskajiem notikumiem - devis dziļu personisko dimensiju un sapratni par vēsturiskām personībām, par kurām nereti vien zināmi tikai dzimšanas/miršanas gadi, labākā gadījumā saglabājušies vien sausi galvenie dzīvesgājuma fakti. Pietiekami detālie apraksti un dialogi labi attēlo arī kalpu personības un man radīja pārdzīvojumu, ka šie cilvēki ar saviem personīgajiem pārdzīvojumiem paliek pagātnē aizmirsti (Jēkabs, Cecīlija un dārznieks, virtuves strādnieces u.c.). Deva vērtīgu ieskatu 19. gs. dzīvē Latvijā, pretnostatītu dzīvei 21. gs. Latvijā. Iemūrēšana pagrabos un aristokrātu aprēķina laulības (Adelei un Teofīlam, Nikam un mazajai Luīzei) radīja izmisumu par to, cik lielā mērā cilvēkam dažādos laikos atņemtas tiesības lemt par savu likteni. Šausmīgi bija tas, ka Eleonora zināja pagātnes cilvēku likteņus. Taču apbrīnojami ir apzināties, ka vēsture bija tāda kāda bija, pateicoties Eleonorai, kura pagātnē izglāba Nika dzīvību, no otras puses, ja viņa nebūtu iesaistījusies, nebūtu bijusi apšaude un Jēkābs būtu dzīvojis. Visskaistākais un reizē sāpīgākais visā, ka viņiem abiem palika atmiņas par īsajiem svētlaimes mirkļiem un abi mainīja viens otra likteņus, jo ir pilnīgi skaidrs, ka pēc piedzīvotā arī Eleonora vairs nebūs tāda kā agrāk. Lai gan stāsts beidzas negaidīti skumjā pavērsienā un atstāj lasītāju vēl ilgi domājam par notikušo, pastāv iespēja abiem atkal satikties, jo Eleonora palēnām atsāk staigāt + Niks atklāja iespēju nonākt nākotnē. Protams, kopā viņi nevarētu būt, bet tomēr. Tas dod cerību.
Par citu lasītāju kritiku, mans viedoklis grāmatas aizstāvībai.
1) Eleonora nebūt nav attēlota kā kāda īpaši izredzētā, viņa ir vienkārša meitene - prātīga, cenšas būt laipna, viduvēja mācībās, ir savi hobiji, sapņi, simpātijas. Nesaskatu līdzību ar „Twilight” nevienā brīdī.
2) Mīlas trijstūri un četrstūri ir normāla parādība, patiesībā tas tuvina stāstu realitātei. Gluži vienkārši Eleonora simpatizēja gan klasesbiedram Kārlim, jo abi ir nedaudz nobriedušāki par vienaudžiem, Heinriham tās bija derības, un tad sastapās ar Niku.
3) Piekrītu, ka vārds Elfa likās savāds. Tomēr uzmeklējot noskaidrojās, ka Latvijā šis vārds ir ~60 dāmām. Tiešām nepierasts.
3) Lielie laika lēcieni man netraucēja. Tas ir tikai dabiski, ka "action" nenotiek katru dienu. Piepildīt katru dienu ar lasītājam interesantiem notikumiem būtu samāksloti.
4) Eleonoras un Nika, kā arī Adeles un Jēkaba mīlasstāsti nebūt nebija salkani, manuprāt, tie ir detāli un skaisti. Pirmā lielā mīlestība. Eleonora tam ticēja. Gramatā man sanāca daudz atzīmes, meklējot pavedienus, kas palīdzētu prognozēt varoņu likteņus - viens no retajiem stāstiem, kuru neizdodas paredzēt, tas ieintereģēja vēl vairāk un tajā pašā laikā šausmināja. Bija skaidrs, ka Eleonora un Niks nevar būt kopā, tas nebija reāli, taču tajā pašā laikā man saglabājās neliela cerība - ja nu tomēr? Ja nu autore pārsteidz un atrod iespēju, kā abiem būt? Taču brīdī, kad Jēkabs nomira, es sapratu, ka nebūs labi un pamatīgi, ka rakstniece nebaidīsies pārsteigt ar nopietniem "plotvistiem". Kad Eleonora Nika dzimšanas dienu svinību vakarā sēdēja ķēķī blakus večiņai tīrot zemenes, uz viņas vārdiem "Īsta mīlestība ir mūžīga," večiņa atbildēja: "Mīlestība? Mūžīgi, bērniņ, ir pienākumi. Īsta patikšana sper kā zibens. Daudz spožuma, liels troksnis. Ja nenosper, tad apdegumi sūrst visu mūžu." Manuprāt, tieši tāda bija viņu iemīlēšanās.
Šī grāmata manā plauktā ir uz palikšanu. Tā uzjundījusi emocijas tādā mērogā, ka tuvākajā laikā to nebūšu spējīga pārlasīt. Nolikšu tikai redzamā vietā blakus citām sev mīļām grāmatām, jo uzmetot acis vien, jūtos saviļņota.
Esmu sajūsmā par to, cik realistiski ir attēloti tēli, vide, notikumi, tajā pašā laikā ir dota telpa iztēlei. Daudzi sūdzas par stāsta sākumu, taču tā ir neatņemama sastāvdaļa, ņemot vērā, ka runa ir par 16-gadniekiem. Tas, ko citi te minējuši kā "kvalitātes" maiņu stāsta gaitā, es teiktu, ka ļoti sekmīgi attēlo Eleonoras pieaugšanas procesu - sākumā naivāka, nepieredzējusi, sapņu prinča gaidās, grāmatas beigās jau pieredzējusi pamatīgu vilšanos, saskārusies ar dzīves skarbo realitāti, kļuvusi nobriedušāka tādā mērā, ka vienaudžu likstas liekas nenozīmīgi smieklīgas. Līdzīgi pieauga arī Niks un Adele pieredzot Jēkaba nāvi. Es iemīlēju varoņus, viņu personības ir labi izstrādātas - Eleonora, Niks, Adele, Jēkabs, Johans, Kārlis, Heinrihs - līdzīgi kā cilvēki dzīvē nav tikai balti vai tikai melni, bet pretrunīgi. Niks liekas tik pieaudzis, citreiz kā pavisam mazs bērns, viņš nesaskata paralēles ar Adeles un Jēkaba attiecībām. Adeles personība ir tik dzīvespriecīga, cerību pilna, kas stāsta gaitā pēc notikumiem mainās. Jēkabs, lai gan pret Eleonoru nav nekādu simpātiju, izrāda tādu maigumu pret Adeli. Johans, kurš likās skarbs un nejūtīgs, bija rūpīgs un atjautīgs. Tā kā notikumi noris reālās vietās un atsevišķu tēlu vārdi, izskats kaut kādā mērā atbilst vēsturiskām personībām, tad stāsts man devis jaunu skatījumu uz vēsturiskajiem notikumiem - devis dziļu personisko dimensiju un sapratni par vēsturiskām personībām, par kurām nereti vien zināmi tikai dzimšanas/miršanas gadi, labākā gadījumā saglabājušies vien sausi galvenie dzīvesgājuma fakti. Pietiekami detālie apraksti un dialogi labi attēlo arī kalpu personības un man radīja pārdzīvojumu, ka šie cilvēki ar saviem personīgajiem pārdzīvojumiem paliek pagātnē aizmirsti (Jēkabs, Cecīlija un dārznieks, virtuves strādnieces u.c.). Deva vērtīgu ieskatu 19. gs. dzīvē Latvijā, pretnostatītu dzīvei 21. gs. Latvijā. Iemūrēšana pagrabos un aristokrātu aprēķina laulības (Adelei un Teofīlam, Nikam un mazajai Luīzei) radīja izmisumu par to, cik lielā mērā cilvēkam dažādos laikos atņemtas tiesības lemt par savu likteni. Šausmīgi bija tas, ka Eleonora zināja pagātnes cilvēku likteņus. Taču apbrīnojami ir apzināties, ka vēsture bija tāda kāda bija, pateicoties Eleonorai, kura pagātnē izglāba Nika dzīvību, no otras puses, ja viņa nebūtu iesaistījusies, nebūtu bijusi apšaude un Jēkābs būtu dzīvojis. Visskaistākais un reizē sāpīgākais visā, ka viņiem abiem palika atmiņas par īsajiem svētlaimes mirkļiem un abi mainīja viens otra likteņus, jo ir pilnīgi skaidrs, ka pēc piedzīvotā arī Eleonora vairs nebūs tāda kā agrāk. Lai gan stāsts beidzas negaidīti skumjā pavērsienā un atstāj lasītāju vēl ilgi domājam par notikušo, pastāv iespēja abiem atkal satikties, jo Eleonora palēnām atsāk staigāt + Niks atklāja iespēju nonākt nākotnē. Protams, kopā viņi nevarētu būt, bet tomēr. Tas dod cerību.
Par citu lasītāju kritiku, mans viedoklis grāmatas aizstāvībai.
1) Eleonora nebūt nav attēlota kā kāda īpaši izredzētā, viņa ir vienkārša meitene - prātīga, cenšas būt laipna, viduvēja mācībās, ir savi hobiji, sapņi, simpātijas. Nesaskatu līdzību ar „Twilight” nevienā brīdī.
2) Mīlas trijstūri un četrstūri ir normāla parādība, patiesībā tas tuvina stāstu realitātei. Gluži vienkārši Eleonora simpatizēja gan klasesbiedram Kārlim, jo abi ir nedaudz nobriedušāki par vienaudžiem, Heinriham tās bija derības, un tad sastapās ar Niku.
3) Piekrītu, ka vārds Elfa likās savāds. Tomēr uzmeklējot noskaidrojās, ka Latvijā šis vārds ir ~60 dāmām. Tiešām nepierasts.
3) Lielie laika lēcieni man netraucēja. Tas ir tikai dabiski, ka "action" nenotiek katru dienu. Piepildīt katru dienu ar lasītājam interesantiem notikumiem būtu samāksloti.
4) Eleonoras un Nika, kā arī Adeles un Jēkaba mīlasstāsti nebūt nebija salkani, manuprāt, tie ir detāli un skaisti. Pirmā lielā mīlestība. Eleonora tam ticēja. Gramatā man sanāca daudz atzīmes, meklējot pavedienus, kas palīdzētu prognozēt varoņu likteņus - viens no retajiem stāstiem, kuru neizdodas paredzēt, tas ieintereģēja vēl vairāk un tajā pašā laikā šausmināja. Bija skaidrs, ka Eleonora un Niks nevar būt kopā, tas nebija reāli, taču tajā pašā laikā man saglabājās neliela cerība - ja nu tomēr? Ja nu autore pārsteidz un atrod iespēju, kā abiem būt? Taču brīdī, kad Jēkabs nomira, es sapratu, ka nebūs labi un pamatīgi, ka rakstniece nebaidīsies pārsteigt ar nopietniem "plotvistiem". Kad Eleonora Nika dzimšanas dienu svinību vakarā sēdēja ķēķī blakus večiņai tīrot zemenes, uz viņas vārdiem "Īsta mīlestība ir mūžīga," večiņa atbildēja: "Mīlestība? Mūžīgi, bērniņ, ir pienākumi. Īsta patikšana sper kā zibens. Daudz spožuma, liels troksnis. Ja nenosper, tad apdegumi sūrst visu mūžu." Manuprāt, tieši tāda bija viņu iemīlēšanās.
Šī grāmata manā plauktā ir uz palikšanu. Tā uzjundījusi emocijas tādā mērogā, ka tuvākajā laikā to nebūšu spējīga pārlasīt. Nolikšu tikai redzamā vietā blakus citām sev mīļām grāmatām, jo uzmetot acis vien, jūtos saviļņota.
This entire review has been hidden because of spoilers.
October 4, 2018
Jauka, tiešām jauka grāmata!! Ja autore veiktu kārtīgus vēstures pētījumus un saņemto suz turpinājumiem - mums būtu mūsmāju Gabaldone ar Latvijas vēsturi un savu Džeimiju un Klēru. Nu - ja arī tomēr ne - tad šī grāmata atjauno ticību jaunajiem latviešu rakstniekiem;)
Mīnus viena * par dažiem neveikliem sižeta pavērsieniem un pārlecieniem.
Mīnus viena * par dažiem neveikliem sižeta pavērsieniem un pārlecieniem.
May 25, 2017
Argh! Es nezinu, ko jūtu pret šo grāmatu. Man ne patika, ne nepatika. Nav arī tā, ka es "Tikšanās laikā" iekļautu savā "ok" vai "meh" grāmatu kategorijā.
Jāsāk laikam ar to, ka izlasot grāmatas aprakstu man nedaudz atgādināja "Krēslu". Mistiskais svešinieks...
Grāmatā aprakstītā skolas dzīve brīžiem likās neīsta. Lai gan tas, ka skolotāji 10. klasē cītīgi atgādina, ka vidusskola nav obligāta ir patiesība.
Vēl, kas man atgādināja "Krēslu" bija tas, kā Heinrihs kādu laiku veda Eleonoru uz un no skolas. Eleonoras satraukums un viņas mazā laimīte, ka Heinrihs viņu ved uz skolu ļoti oda pēc Bellas.
Vēl, kas man ļoti traucēja - lielie laika lēcieni. Hei, skat, skola sākas unn Helovīna ballīte arī! Nedaudz ziemas brīvlaika, šķipsniņa februāra un hop maijs jau klāt. Pag, ko?! Goda vārds vienubrīd domāju, ka grāmatai iztrūkst kāda lappuse, vēl trīsreiz pārbaudīju vai neesmu netīšām pāršķīrusi kādu lapu pa daudz, bet nē.
Izlasot grāmatu, sāku piekasīties lietai, kurai nekad nepiekasītos ārzemju autoru grāmatām - kompozīcija. Labi ekspozīcija ta ka ir, bet kur problēma, darbības attīstība, par kulmināciju vispār nerunājot? Tad seko atrisinājums, kas man īsti nav skaidrs kāds ir, jo nebija jau problēmas, ko atrisināt! Nē, nu varbūt problēma bija tā milzīgā ģeometrija. Mīlas trijstūris, kas, manuprāt, jau izveidojās par četrstūri. Un tad epilogs. Nu tās beigas vispār kaut kāds margarīns. Kas tur notika?! Visi bēg, skrien kur nu kurais un bāc! Niks viņu nosacīti pamet. Man pašai pret savu gribu noritēja asariņa. Nav tā, ka es Niku un Eleonoru būtu ļoti ship-ojusi, es vispār nefanoju par Eleonoras mīlas dzīvi, bet beigās viss tika sasteigts. Pamesta un viss. Niks vai Eleonora pati vēlāk nemēģināja līst cauri tam laika caurumam?
Varētu ieslīgt garā vaidēšanā par to, ka mīlestība/romantika starp Niku un Eleonoru bija sausa kā tuksnesis (nebija tāds kā detalizējums), bet slinkums rakstīt. :D
Tās trīs zvaigznītes ir noapaļotas.
Jāsāk laikam ar to, ka izlasot grāmatas aprakstu man nedaudz atgādināja "Krēslu". Mistiskais svešinieks...
Grāmatā aprakstītā skolas dzīve brīžiem likās neīsta. Lai gan tas, ka skolotāji 10. klasē cītīgi atgādina, ka vidusskola nav obligāta ir patiesība.
Vēl, kas man atgādināja "Krēslu" bija tas, kā Heinrihs kādu laiku veda Eleonoru uz un no skolas. Eleonoras satraukums un viņas mazā laimīte, ka Heinrihs viņu ved uz skolu ļoti oda pēc Bellas.
Vēl, kas man ļoti traucēja - lielie laika lēcieni. Hei, skat, skola sākas unn Helovīna ballīte arī! Nedaudz ziemas brīvlaika, šķipsniņa februāra un hop maijs jau klāt. Pag, ko?! Goda vārds vienubrīd domāju, ka grāmatai iztrūkst kāda lappuse, vēl trīsreiz pārbaudīju vai neesmu netīšām pāršķīrusi kādu lapu pa daudz, bet nē.
Izlasot grāmatu, sāku piekasīties lietai, kurai nekad nepiekasītos ārzemju autoru grāmatām - kompozīcija. Labi ekspozīcija ta ka ir, bet kur problēma, darbības attīstība, par kulmināciju vispār nerunājot? Tad seko atrisinājums, kas man īsti nav skaidrs kāds ir, jo nebija jau problēmas, ko atrisināt! Nē, nu varbūt problēma bija tā milzīgā ģeometrija. Mīlas trijstūris, kas, manuprāt, jau izveidojās par četrstūri. Un tad epilogs. Nu tās beigas vispār kaut kāds margarīns. Kas tur notika?! Visi bēg, skrien kur nu kurais un bāc! Niks viņu nosacīti pamet. Man pašai pret savu gribu noritēja asariņa. Nav tā, ka es Niku un Eleonoru būtu ļoti ship-ojusi, es vispār nefanoju par Eleonoras mīlas dzīvi, bet beigās viss tika sasteigts. Pamesta un viss. Niks vai Eleonora pati vēlāk nemēģināja līst cauri tam laika caurumam?
Varētu ieslīgt garā vaidēšanā par to, ka mīlestība/romantika starp Niku un Eleonoru bija sausa kā tuksnesis (nebija tāds kā detalizējums), bet slinkums rakstīt. :D
Tās trīs zvaigznītes ir noapaļotas.
November 5, 2015
Ceļošana laikā vienmēr ir bijusi man interesanta tēma, tāpēc arī jaunās latviešu autores romāns pievērsa manu uzmanību. Pats stāsts ir ļoti tipisks jauniešu romāns, kurā galveno varoni grib visi kaut cik simpātiskie vīriešu dzimuma pārstāvji, un mums vienkārši jātic, ka viņa ir asprātīga, gudra un patīkama sarunu biedre. Tāda romantiska, izklaidējoša lasāmviela... Pozitīvākais visā ir beigas – stāsta vienīgais loģiskais atrisinājums.
December 7, 2015
Neko lielu no pusaudžu mistikas romāna negaidīju, bet grāmata izrādījās patīkams pārsteigums. Inteliģenta, saistoša, pievilcīga vide. Un pārsteidzoši, ka tēli itin nemaz nelikās plakani vai teatrāli (kas nereti gadās latviešu literatūrā), bet dzīvi, elpojoši un smejoši.
Jāatzīst, ka pietiekami gudrs mistikas romāniņš, kuru došu savām meitām lasīt attiecīgajā vecumā.
Paldies autorei, patīkami!
Jāatzīst, ka pietiekami gudrs mistikas romāniņš, kuru došu savām meitām lasīt attiecīgajā vecumā.
Paldies autorei, patīkami!
October 20, 2015
Ai aia aia aia aiaiai!! Nav pieklājīgi tā palielināt kvalitāti pēdējās 20-30.lpp un beigās iesist ar emociju lāpstu tieši ģīmī! Teju uztveru sākumu kā citu grāmatu, tāds kontrasts te notiek. No otras puses - ja nebūtu sākuma muļķību, beigas nebūtu tik efektīvas. Katrā ziņā, gribu satikt autori un dzīvē redzēt, kas tas par zvēru mūsu vidū ieradies un pa taisno nonācis līderos jauniešu literatūrā.
November 22, 2024
Es domāju ka šī grāmata bija tiešām laba! Mani pārsteidza tas ka izrādās Niks bija barons. Man vienkārši patīk šada veida grāmatas. Tādas kuras lasot tev liekas ka galvenais notikums jau ir bijis bet tad BUMS un atkal kaut kas notiek.
Vienīgais iemesls kāpēc nevērtēju ar piecām zvaigznēm ir šāds: es nesapratu grāmatas beigas! Tas ir diezgan traucējoši😕
Vienīgais iemesls kāpēc nevērtēju ar piecām zvaigznēm ir šāds: es nesapratu grāmatas beigas! Tas ir diezgan traucējoši😕
This entire review has been hidden because of spoilers.
September 16, 2020
3.5 zvaigznes.
Kad grāmatu izlasīju uzreiz pēc tās iznākšanas, man tā likās virspusēja, sacaurumotu sižetu, nepatika galvenā varone un vispār viss šķita divdimensionāls. Iespējams, arī šobrīd pārlasot tā domātu. Tomēr jāatzīst, ka tā joprojām ir vienīgā (man zināmā) YA žanra grāmata par ceļošanu laikā Latvijā un, acīmredzot, tā ir atstājusi arī pozitīvu iespaidu - joprojām, kaut kur ceļojot un redzot pieminētus fon Korfus vai fon Bērus, atceros par "Tikšanās laikā". Un ne tās trūkumiem un izpildījumu, bet gan vienkārši to, ka tā tomēr bija forša ideja, kas kaut cik atdzīvina arī īsto vēsturi.
Kad grāmatu izlasīju uzreiz pēc tās iznākšanas, man tā likās virspusēja, sacaurumotu sižetu, nepatika galvenā varone un vispār viss šķita divdimensionāls. Iespējams, arī šobrīd pārlasot tā domātu. Tomēr jāatzīst, ka tā joprojām ir vienīgā (man zināmā) YA žanra grāmata par ceļošanu laikā Latvijā un, acīmredzot, tā ir atstājusi arī pozitīvu iespaidu - joprojām, kaut kur ceļojot un redzot pieminētus fon Korfus vai fon Bērus, atceros par "Tikšanās laikā". Un ne tās trūkumiem un izpildījumu, bet gan vienkārši to, ka tā tomēr bija forša ideja, kas kaut cik atdzīvina arī īsto vēsturi.
July 26, 2024
4 zvaigznes, jo dzīvoju netālu no vietas, kas aprakstīta grāmatā. Līdz ar to lasīju ar milzu interesi. Ikdienā vairs nevaru tā vienkārši paiet garām maģiskajai vietai, jo varbūt tiešām arī pati tur tikšu iekšā... :)
June 11, 2022
nebija slikta grāmata. tikai šausmīgs slowburn. tomēr,ir vērts lasīt.nebiju iedomājusies,ka var uzrakstīt tādu plot twist.Man patika. Iesaku:)
October 6, 2015
Man patika pāreja no viena laika uz otru. Nekā sarežģīta. Esmu ciemojusies grāmatā pieminētajās vietās un varbūt tas radīja tādu kā realitātes efektu. Es nezinu. Patika stāsts.
September 22, 2023
Grāmata, no kuras nespēju atrauties. Spraigs sižets, dzīvi atainota skolēnu saziņa un fantāzijas. Vēsturiskais aspekts atainots spilgti un skaisti.
Displaying 1 - 14 of 14 reviews