Veģetāriete

by Ganga Hana, Ildze Škestere (Translator), Han Kang

“Savāds, līdz sāpīgumam trausls pētījums par iekāres brutalitāti un šo alku ignorēšanas liktenīgumu… Izsmalcināti!”
Īmera Makbraida, īru rakstniece


Jonghje dzīvo šķietami parastu dzīvi: viņa ir apzinīga sieva, bet viņas vīrs – kluss, pieklājīgs biroja darbinieks. Kādu dienu, grotesku nakts sapņu pamudināta, Jonghje nolemj kļūt par veģetārieti. Tomēr Dienvidkorejā, kur veģetārisms gandrīz nav zināms un tradīcijas tiek strikti ievērotas, tas tiek uzskatīts par šokējošu apvērsumu.
Jonghjes pasīvās pretošanās izpausmes strauji kļūst vēl dīvainākas un biedējošākas – no seksuāla sadisma līdz pašnāvības mēģinājumam un arvien erotiskākiem un satraucoši nelīdzsvarotiem mākslas darbiem, kas viņu ievelk arvien dziļāk fantāziju pasaulē…


Vienlaikus satraucošais un brīnišķīgais romāns “Veģetāriete” ir kā literāra atklāsme par mūsdienu Dienvidkoreju, tas ir stāsts par kaunu, alkām un mūsu vilcināšanos saprast un ieklausīties citos.

192 pages, Unknown Binding

Published August 1, 2026

Reviews

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Nu šī bija riktīga wtf? grāmata!😅 Pirmajās desmit lapās jau jūti, ka tas būs viens traks gājiens, bet valoda jau uzreiz aizķer un ievelk! Tā šķiet neierasta, svaiga, uzmanību piesaistoša. Sākumā gribas pat ķiķināt, bet pēc brīža jau nonāc asiņainos sapņos un ķermeniskā mutulī...

Par ko vispār stāsts? Ir sieviete, kas redz sapni, kura dēļ vienu nakti pārstāj ēst gaļu, top par veģetārieti. Un šis ir punkts, kas izmaina visu viņas līdzšinējo it kā mierīgo un citus apmierinošo pastāvēšanu, eksistēšanu. Viņu moka bezmiegs, viņas dienvidkorejiešu ģimenei šis viss šķiet kā pret vīru necienīgs trakums, izraisās konflikts, kas noved pie arvien nopietnākām sekām...

Stāsts ir ārkārtīgi ievelkošs! Sen vienā piegājienā nebiju uzreiz izlasījusi 150 lapas! Tas mani reāli ievilka, lai arī reizēm galīgi nesapratu, ko man jāsaprot, ko autore man mēģina pateikt, kas tie visi par dziļajiem korejiešu simboliem? Kas te vispār notiek un ko es par šo tagad jūtu?🫣

Grāmata sastāv no trim daļām. Interesanti, ka neviens nestāsta no pašas "veģetārietes" skatu punkta. Te runā viņas vīrs, svainis un māsa. Bet kopumā tas iezīmē visu situāciju un parāda, kā katrs no savas puses cenšas kontrolēt un izmantot galveno varoni...

Sākumā šķita, ok, grāmata gan jau būs par veģetārismu, ietekmēs mani tā, ka atkal "aiziešu ciet" un mēģināšu dzīvot veselīgāk...🫢 Nope, šis nebūs tas gadījums. 😅 Atteikšanās no gaļas šeit ir tikai kā pirmais trigeris visam pārējam...

Pats grūtākais man bija saprast par ko šis romāns ir savā saknē... Man šķiet, tas ir par to, ka dzīvē mūs bieži vēlas kontrolēt citi, grib noteikt, kā mēs dzīvojam, kā mums jāuzvedas konkrētās dzīves lomās; daži pat reizēm uzskata, ka spēj būt noteicoši pār mums vistuvāko - mūsu pašu ķermeni. Grāmata ir ļoti fiziska, tajā ir seksuālā vardarbība, tajā ir piespiešana ēst, tajā ir pļaukas, asinis, tumši sapņi. Šeit arī daudz tumšas un īpatnējas erotikas. Es teiktu, ka grāmatas vāks šoreiz lieliski papildina saturu... Cilvēki nesaprot viens otru un pat necenšas saprast, katrs velk veģetārieti uz savu pusi, cenšas viņu izmantot sev...

Veģetāriete lēnām pāriet citā līmenī, pārvēršas par pasīvu dumpinieci šai kontrolei, principā mēģina pārvērsties par kaut ko maksimāli nekaitīgu un nejūtīgu, bet pat šo pēdējo kontroli pār savu ķermeni citi viņai nevēlas dot.

Lasīšanas pieredze bija burvīga, bet varbūt viss šķita pārāk īpatnējs un "šīzīgs", lai pilnībā izprastu un saslēgtos ar šo darbu. Bet lasījās kā konča, patiešām! Ja gribi ļoti ķermenisku un neierastu emociju lavīnu ar ievērptu filozofisku domu, noteikti lasi! 🌟

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

… šī grāmata tieši un nesaudzīgi satricina visas lasītāja maņas … lai gan lasīju to arī eng, tikai tagad - izcilā Ildzes Šķesteres tulkojumā - es saprotu Nobela žūriju … lasot šo grāmatu - neko negaidiet, lasiet ar atvētu prātu - un jūs saņemsiet visu, ko vien var sniegt grāmata …

[..] viņš sajuta spēku kā neapgrieztā mežonīgā kokā [..]

[Vilis · Rating 5 out of 5]

Grāmatu, ko nepatīkami lasīt, bet šajā gadījumā tā ir uzslava. Pārlasot tā likās kādu kripatu mazāk maģiska nekā pirmajā reizē, taču grāmatas spēks vienalga bija skaidri sajūtams

[Laila Silina · Rating 5 out of 5]

O.
Oho.

[Lauma Gurgone · Rating 3 out of 5]

Man ir grūti pievienoties pārējo sajūsmai. Lai arī man patika doma par to, cik maz mēs saprotam citus un ka bieži vien negribam to darīt, pats stāsts man šķita pārāk abstrakts un sajūtu “es šo noteikti ieteikšu citiem” nenoķēru. Bet tā gadās.

[Sintija Buhanovska · Rating 5 out of 5]

"Šis viss bija bezjēdzīgs.
Viņa to vairs nevarēja izturēt.
Viņa vairs nevarēja iet uz priekšu.
Viņa negrib iet tālāk.
Viņa vēlreiz pārlaida skatienu mājas lietām. Tās nepiederēja viņai. Tieši tāpat šķita, ka viņas dzīve nepiederēja viņai."
Un nē, šīs nav galvenās varones domas.
Lieliska grāmata, kas parāda sabiedrības tradīcijas, sievietes identitāti un to, kā viens pateikts “nē” maina dzīves. Skarba un ne visiem piemērota lasāmviela.

[Alise Veiskopa · Rating 4 out of 5]

Rakstu uz karstām pēdām tikko aizvērtai grāmatai. Tā nedaru nekad, jo parasti liekas, ka vai nu "rīts gudrāks par vakaru" vai arī "nestreb karstu".
Bet šoreiz strebju. Jo grāmata vienkārši nelīdzinās nekam citam līdz šim lasītam. Un saprotu, ka pēdējā laikā augstāk vērtēju tieši spēju rakstīt tā, kā neviens to vēl nav darījis.
Visticamāk šo darbu neieteikšu cilvēkam, kuru labi nepazīstu vai nezinu, cik atvērts viņa prāts dažādiem vēstījumiem. Jo stāsts ir ārprātīgi intīms, īpatns un apdullinošs. Valoda ir lieliska (paldies Ildzes Šķesteres tulkojumam), ievelkoša un lasot es pazudu tajā.
Katrā ziņā autore priekšā neko nepasaka. Katrs pats var izvēlēties, ko saprast un ko domā. Kādu kodolu un jēgu tajā atrast.
Viens no šī gada atklājumiem man.

[monta · Rating 4 out of 5]

īsa pamācība ķermeniskumā. ķermeniskumā, kurš sniedzas pāri racionālajam, nokļūst intuitīvu emociju varā — nu, un kas, ja intuīcija saka, ka esi koks?

[Sanita Liede · Rating 2 out of 5]

Lasāms bija, bet diez vai kādam ieteiktu.

[Elvis Friks · Rating 5 out of 5]

Romāns sastāv no trim daļām. Katrai no tām cits ir stāstītājs. Jonghje – galvenā varone (bet varbut, ne viņa?) – mums atklājas no vīra, svaiņa un māsas pozīcijas. Man ir aizdomas, ka Ganga Hana mūs maldina katrā nodaļā. Vismaz mani noteikti! Vīrs stāstīja par kaunu no darba kolēģiem, par kaunu no kaimiņiem un no vecākiem, it kā dzīvot nozīmē, izdabāt iedomātiem viltus rituāliem. Un tas ir tikai Jonghje mēģinājums izrauties? Jonghje nomoca asiņaini sapņi, bērnībā pieredzēta vardarbība. Tēvs atgriezies no Vjetnamas kara. Otrā daļā pavīd cerība, ka Jonghje piedzīvos kaut ko skaistu. Viņa varētu kļūt par ziedu vai daļu no augu pasaules. Noslēgumā rūpes par Jonghje uzņemas māsa. Pamīšus skaistais sapinies ar traģisko, ko nevar uzreiz saprast un atšķetināt.
Varbūt, ja ne svainis, būtu viss bijis citādāk. Ja ne tēvs? Bet varbūt ne Vjetnamas karš?

[Cundurs · Rating 2 out of 5]

Nepievienošos vispārējai sajūsmai. Mani šizofrēniska domāšana nesaista un neliek sajūsmā mirdzēt acīm, es tajā nesaskatu pacilātu poētiku. Tas tāds stāsts, kas spēlējas ar ideju, bet nepiedāvā īsti nekādu realitātes segumu.

[Laura · Rating 5 out of 5]

Mazliet sašaubījos, vai palikt pie 4 zvaigznītēm, bet nē, nē, tomēr došu visas 5, jo patiešām izcils literārs baudījums, lai gan savdabīgs un īpatnējs. Tik laba sajūta, ka autors pārsteidz ar savu pieteikumu, kad man nav nekādu gaidu un pieņēmumu, kad esi gatavs uzņemt visu, ko dod un kādā veidā. Grāmata galīgi nav par veģetārismu kā tādu, lai gan ar to viss aizsākas, bet tā ir par varu un kontroli, par ķermeni un ķermeniskumu, par ķermeni kā mākslas darbu, par seksualitāti un par piederību sev un otram, galu galā arī par totālu vardarbību. Grāmata, kas noteikti liks aizdomāties, kas kādu iztracinās vai nobiedēs, bet noteikti neatstās vienaldzīgu. Mani fascinē tās simbolisms, tās poētiskā valoda, lai arī ļoti daudz tekstā ir tumšā un pat pretīgā, mani paņem grāmatas atmosfēra. Veiksmīga ir arī grāmatas struktūra, kad Jonghjes stāstu izstāsta nevis viņa pati, bet trīs personas, katra no sava skatupunkta. Psiholoģiski nebūs viegla lasāmviela, lai gan tehniski lasās ātri un raiti. Grāmata, kas noteikti pārsteidz. Un galu galā tā ir par brīvību, par tiesībām būt noteicējam pār savu ķermeni, pār savu dzīvi, arī par tās noslēgumu savā veidā.

[Zanda Borga · Rating 4 out of 5]

Es joprojām nezinu, ko domāju par šo grāmatu. Bet zinu, ka tai ir lielisks tulkojums un ka tā skan kā dzejolis. To nevar tvert ar prātu, vien ļauties kādām sajūtām - reizēm neizpratnei, riebumam, sapratnei, skaistumam.
Ieteikt šo grāmatu ir grūti, tā nebūs visiem - līdz galam nebija arī man, taču jāatzīst, ka to lasot, iekļuvu gandrīz tādā dīvaini meditatīvā stāvoklī.
Savdabīgi dīvains literārais baudījums.

[Vita Zaloksne · Rating 5 out of 5]

Autore patiešām ir pelnījusi būt Nobela prēmijas literatūrā laureāte. Es teiktu, ka šo darbu vislabāk lasīt vienā piegājienā, lai pilnībā izbaudītu valodas smalkumu un nianses. Apbrīnojami, cik ēteriskā, gandrīz netveramā valodā autore spēj atklāt traģisko un smago.

[Martins Cepliss · Rating 5 out of 5]

8/10

[Janeta Valge · Rating 4 out of 5]

Kaut kas var tā satricināt, ka izmaina visu ģimeni-sākot ar sevi, līdz pat visai ģimenei.

[Sintija Levica · Rating 4 out of 5]

Nu šis bija kas nebijis! Ļoti pārdomu raisinošs. Dažas nianses iespējams līdz galam nesapratu, bet stāsts uzrunāja, pārliecināja, aizskāra.