What do you think?
Rate this book
Belašs jeb Vilcienā lasāma grāmata
Īsprozas krājums ar apetītlīgo nosaukumu "Belašs jeb Vilcienā lasāma grāmata" neierobežo nākamos lasītājus grāmatu lietot arī citos transportlīdzekļos, lai aizgaiņātu garlaicību. TR Notārs piedāvā patiešām pikantu stāstu "ēdienkarti", prozas saulītē ieceldams tādus varoņus, kurus par varoņiem var dēvēt tikai literāriskajā nozīmē, jo tie visnotaļ var pretendēt uz vietu TR. Taču tiem apbrīnojamā kārtā piemīt vai nu ģenētisks nezāles dzīvelīgums, vai arī aerodiuma cienīgs domu lidojums. Tādi ir gan ašie puiši Ļoša un Goša ar azartiskām kriminālām tieksmēm un ar kaķa apsviedīgumu biznesā apveltītais Jonikāns, gan sievietes ar plašo dvēseli un šauro intelekta apvārsni Valentīna Staņislavovna un veikala operatore Ludmila, gan sapņainais garīgā skolotāja gaidītājs Marģeris un raižpilnais parlamenta spīkers. Un tie nebūt nav visi.
Stāstu krājumā ietvertos paradoksālos dzīves vērojumus un atzinumus autors ietērpis lieliskā valodā, kas bagātīgi smēlusies no dažādiem leksikas minerālavotiem. Pārsteidz un sajūsmina TR Notāra drosme un meistarība, kāda savulaik piemita renesanses dižgariem Rablē un Bokačo, rādot sava laika sabiedrību satīriskā un groteskā formā.
Grāmata lasītājiem sniegs gan izklaidi un patiesi jautrus brīžus, neviļus ievelkot ne tikai asprātīgajos tekstos, bet arī pārdomu vērtos zemtekstos.
Stāstu krājumā ietvertos paradoksālos dzīves vērojumus un atzinumus autors ietērpis lieliskā valodā, kas bagātīgi smēlusies no dažādiem leksikas minerālavotiem. Pārsteidz un sajūsmina TR Notāra drosme un meistarība, kāda savulaik piemita renesanses dižgariem Rablē un Bokačo, rādot sava laika sabiedrību satīriskā un groteskā formā.
Grāmata lasītājiem sniegs gan izklaidi un patiesi jautrus brīžus, neviļus ievelkot ne tikai asprātīgajos tekstos, bet arī pārdomu vērtos zemtekstos.
208 pages, Paperback
First published July 1, 2015
4 people are currently reading
35 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 29 of 29 reviews
March 20, 2020
Lūk, par šādiem tēliem (lielākoties) vēl nebija nācies lasīt.
Viegli, izklaidējoši un - jāatzīst - aizraujoši.
Un valoda, salīdzinājumi, metaforas, ak!
Viegli, izklaidējoši un - jāatzīst - aizraujoši.
Un valoda, salīdzinājumi, metaforas, ak!
June 15, 2016
Sākumā biju nedaudz skeptiska par šo grāmatu. Pirmajās lappusēs paustais mazliet mulsināja, taču biju absolūtā sajūsmā par smalko veidu, kā implicēti lamuvārdi.
Stāstu kvalitāte, pēc manām domām, bija diezgan atšķirīga. Viens labāks par citu. Vispār priecājos par to, ka tie bija tik īsi, cik bija. Garākos zaudētu interesi, sprādziena efekta, ko izjutu, nebūtu. Visuzjautrinošāk lasīt bija stāstus par krāpšanos, mānīšanos, naivu cilvēku vešanu ap stūri. Centrāltirgus vibrācijas bija spēcīgi jūtamas. Rīgas atmosfēra ļāva visu labāk izjust, uztvert.
Ja būtu jāizceļ labākais stāsts - noteikti izvēlētos Rīgas Apasionātu, lai gan arī Rinda šķita tuva sirdij (spēju iztēloties scēnu nekur citur, kā piemājas "Latā").
Autoram, manuprāt, ir ļoti baudāms izteiksmes veids, trāpīgi teicieni, savdabīgi situāciju un personu apraksti. Paši tēli arī diezgan kolorīti. Ļoti patika tas, ka tie bija ikdienas dzīvē it kā nesastopami, mazliet pārspīlēti, bet tajā pašā laikā īsti.
Piecas zvaigznes laikam liedza ielikt tikai tas, ka konkrēti stāsti brīžiem nebija tik iespaidīgi, kā biju cerējusi. Muļķīgi, bet arī mēdzu nedaudz apvainojos par kādu nevīžīgu sievietes attēlojumu, nekorektiem lamuvārdiem. Piemiedzot acis uz to, Belašs ir tiešām izklaidējoša lasāmviela.
Stāstu kvalitāte, pēc manām domām, bija diezgan atšķirīga. Viens labāks par citu. Vispār priecājos par to, ka tie bija tik īsi, cik bija. Garākos zaudētu interesi, sprādziena efekta, ko izjutu, nebūtu. Visuzjautrinošāk lasīt bija stāstus par krāpšanos, mānīšanos, naivu cilvēku vešanu ap stūri. Centrāltirgus vibrācijas bija spēcīgi jūtamas. Rīgas atmosfēra ļāva visu labāk izjust, uztvert.
Ja būtu jāizceļ labākais stāsts - noteikti izvēlētos Rīgas Apasionātu, lai gan arī Rinda šķita tuva sirdij (spēju iztēloties scēnu nekur citur, kā piemājas "Latā").
Autoram, manuprāt, ir ļoti baudāms izteiksmes veids, trāpīgi teicieni, savdabīgi situāciju un personu apraksti. Paši tēli arī diezgan kolorīti. Ļoti patika tas, ka tie bija ikdienas dzīvē it kā nesastopami, mazliet pārspīlēti, bet tajā pašā laikā īsti.
Piecas zvaigznes laikam liedza ielikt tikai tas, ka konkrēti stāsti brīžiem nebija tik iespaidīgi, kā biju cerējusi. Muļķīgi, bet arī mēdzu nedaudz apvainojos par kādu nevīžīgu sievietes attēlojumu, nekorektiem lamuvārdiem. Piemiedzot acis uz to, Belašs ir tiešām izklaidējoša lasāmviela.
April 13, 2021
Sākumā likās tiešām smieklīgi, pirmais stāsts ar tik intelektuāliem lamuvārdiem. Un vēl daži nākamie stāsti arī smaidu izraisoši. Bet kaut kā saguru un uz beigām smieklīgi vairs nelikās. Kaut sacerēt ko šādu noteikti nav vienkārši. Par to 3ā zvaigznīte autoram.
Read
March 26, 2023Laurim Vanagam aka TR Notāram ar pašironiju, satīrisku humoru, sulīgu valodu un fantāziju viss kārtībā. “Belašā” no pikantiem lamuvārdiem, spilgtiem tipiņiem un paradoksa nav iespējams izvairīties.
Nu gluži kā pats nosaukums, tā ir kā speķains belašs ar apšaubāmu pildījumu-un nevajag jau gaidīt arī desertu no augstākajiem plauktiem, ja esi nonācis tirgus bodītē ar mikroviļņu krāsni. Pēc skumjo un smago grāmatu biruma tā ir tieši laikā, lai pabarotu lasītapetīti ar ko supervieglu un aizmirstu. .
.
🦐Pirmajā stāstā lamufrāzes savā galvā turpināju tulkot atpakaļ uz krievu valodu, jo latviski tie gluži vienkārši ir tik pliekani un neiederīgi. Stāsti vietām liek pasmaidīt par ikdienas ainiņām mikrorajonos, valsts iestādēs un apšaubāma paskata stūra veikaliņos.
Brīžiem gan stāsti nobīdās un izstaipās, ka grūti noturēt fokusu. .
Nu gluži kā pats nosaukums, tā ir kā speķains belašs ar apšaubāmu pildījumu-un nevajag jau gaidīt arī desertu no augstākajiem plauktiem, ja esi nonācis tirgus bodītē ar mikroviļņu krāsni. Pēc skumjo un smago grāmatu biruma tā ir tieši laikā, lai pabarotu lasītapetīti ar ko supervieglu un aizmirstu. .
.
🦐Pirmajā stāstā lamufrāzes savā galvā turpināju tulkot atpakaļ uz krievu valodu, jo latviski tie gluži vienkārši ir tik pliekani un neiederīgi. Stāsti vietām liek pasmaidīt par ikdienas ainiņām mikrorajonos, valsts iestādēs un apšaubāma paskata stūra veikaliņos.
Brīžiem gan stāsti nobīdās un izstaipās, ka grūti noturēt fokusu. .
December 5, 2015
Sākumā it kā pat uzjautrinoši, bet stāstījums nekur tālāk neaizved. Tualetes humors pēc kāda laika kļūst nogurdinošs un diezgan truls. Vilcienā šo grāmatu arī atstāšu.
July 22, 2016
Oriģināla pieeja stāstiem par mūsu laikmetu, bet pēcgarša kā pēc īsta belaša- smaržo labāk, kā garšo.
February 24, 2019
Belašs dvēselei.
Ar īstu gaļu vai nē, tas bija tieši manā gaumē. Kopš šī brīža visi belaši garšos citādāk.
Labāk.
Ar īstu gaļu vai nē, tas bija tieši manā gaumē. Kopš šī brīža visi belaši garšos citādāk.
Labāk.
April 29, 2023
It kā nekas īpašs, bet sen nebiju tā smējies, lasot grāmatu. Lielupe, stulbi bandīti, 90tie... Labs!
December 9, 2021
Daži stāsti ir smieklīgi, bet kopumā tāds laika nosišanas līdzeklis.
December 7, 2025
forši stāstiņi, bet tomēr sarežģīti sacakotā mežģīņainā valoda drīzāk traucēja izbaudīt sižetu. vērts izlasīt, kaut vai lai paskatītos uz sevi no malas. izcili personāži.
Izlasīju vēlreiz tagad, 2025.g beigās, man jau likās, ka esmu kaut kad lasījusi:)))) jā - uz lasīšanas brīdi ir jautri, izklaidei un prāta atpūtināšanai ļoti ok!
Izlasīju vēlreiz tagad, 2025.g beigās, man jau likās, ka esmu kaut kad lasījusi:)))) jā - uz lasīšanas brīdi ir jautri, izklaidei un prāta atpūtināšanai ļoti ok!
March 15, 2017
3,5
Lielākoties pat ļoti patika, vienīgi tie pēdējie stāsti, kas uz visa kopējā fona šķita neiederīgi un sabojāja visu kopainu. Juglas pusē bieži būts, darot šo par daudz interesantāku lasīšanas pieredze.
Lielākoties pat ļoti patika, vienīgi tie pēdējie stāsti, kas uz visa kopējā fona šķita neiederīgi un sabojāja visu kopainu. Juglas pusē bieži būts, darot šo par daudz interesantāku lasīšanas pieredze.
May 25, 2018
Salīdzināt šo ar Rablē un Bokačo? Jūs ko – pavisam [ievietot kādu no paša autora dāsni lietotajiem piparotajiem apzīmējumiem]?
Vispār tāda duāla situācija: ja šos pašus tekstiņus es būtu lasījusi blogā, tad, iespējams, būtu stāvā sajūsmā. Vai arī ja lasītu tikai vienu no šiem pastāstiņiem. Taču grāmatā... meh. Manuprāt, līdz grāmatas līmenim nedavelk. Stāstu līmenis ļoti dažāds: vieni vairāk nostrādāti, citi – mazāk. Vairākās vietās acīmredzami trūkst kāda, kas pielabo loģiku pat ne teksta, bet tīri teikuma līmenī – tur labi redzams, ka doma metaforiskajai spalvai aizskrējusi pa priekšu, un teikuma sākumā gribēts to noformulēt tā, bet beigās – jau citādi, veidojot hibrīdu ne-šis-ne-tas. Arī teksta līmenī loģika šur tur pieklibo, piemēram, pretendējot uz Jonikāna paša rakstītu dienasgrāmatu, tekstā vienu minūti pēc iepriekšējā teksta tapšanas laika parādās teikums a'la "tagad man ir sekss". Nē, nu, patiešām?
Humors interesants, taču vienveidīgs, un, ja sākumā šķita atsvaidzinoši un pāris vietās pat balsī noķiķinājos, tad jau dažas lappuses tālāk vienīgā reakcija, ko tas man izraisīja, bija – nu, cik var ņemties.
Galīgi slikti nebija, sižets risinājās, un arī atsauces uz šo to no Latvijas folklorizējušās ikdienas ir feinas, bet nepamet sajūta, ka, lai arī grāmatai ir gan redaktors, gan mākslinieciskā redaktore, tā nopietni cauri izlasījis neviens pirms izdošanas nav. Vai arī tad stāsti pirms lasīšanas ir bijuši tik briesmīgi, ka tas, kas tik ļoti dūrās acīs man, salīdzinājumā vēl ir ziediņi. Pat nezinu, kurš variants būtu labāks.
Vispār tāda duāla situācija: ja šos pašus tekstiņus es būtu lasījusi blogā, tad, iespējams, būtu stāvā sajūsmā. Vai arī ja lasītu tikai vienu no šiem pastāstiņiem. Taču grāmatā... meh. Manuprāt, līdz grāmatas līmenim nedavelk. Stāstu līmenis ļoti dažāds: vieni vairāk nostrādāti, citi – mazāk. Vairākās vietās acīmredzami trūkst kāda, kas pielabo loģiku pat ne teksta, bet tīri teikuma līmenī – tur labi redzams, ka doma metaforiskajai spalvai aizskrējusi pa priekšu, un teikuma sākumā gribēts to noformulēt tā, bet beigās – jau citādi, veidojot hibrīdu ne-šis-ne-tas. Arī teksta līmenī loģika šur tur pieklibo, piemēram, pretendējot uz Jonikāna paša rakstītu dienasgrāmatu, tekstā vienu minūti pēc iepriekšējā teksta tapšanas laika parādās teikums a'la "tagad man ir sekss". Nē, nu, patiešām?
Humors interesants, taču vienveidīgs, un, ja sākumā šķita atsvaidzinoši un pāris vietās pat balsī noķiķinājos, tad jau dažas lappuses tālāk vienīgā reakcija, ko tas man izraisīja, bija – nu, cik var ņemties.
Galīgi slikti nebija, sižets risinājās, un arī atsauces uz šo to no Latvijas folklorizējušās ikdienas ir feinas, bet nepamet sajūta, ka, lai arī grāmatai ir gan redaktors, gan mākslinieciskā redaktore, tā nopietni cauri izlasījis neviens pirms izdošanas nav. Vai arī tad stāsti pirms lasīšanas ir bijuši tik briesmīgi, ka tas, kas tik ļoti dūrās acīs man, salīdzinājumā vēl ir ziediņi. Pat nezinu, kurš variants būtu labāks.
July 29, 2024
Autors teicami ietērpis vārdos to, kāpēc jau ilgstoši sabiedrībai ir neuzticība dažādu iestāžu darbiniekiem, kāpēc valsts attīstība neiet straujiem soļiem uz priekšu, kāpēc viss notiek tikai caur sarunāšanu... Valoda gan ir izcila un sulīga, arī izsmieties var kārtīgi. Skumdina fakts, ka tā, visticamāk, ir patiesība, un šādu darboņu ir krietni daudz...
***
"[..]Tas bija laiks, kad nezināmu utainu SIA vienpersoniskie īpašnieki, valžu priekšsēdētāji un darbinieki līdz ar citiem "vajadzīgiem cilvēkiem" un "labiem cilvēkiem" vienā rāvienā kļuva par domes struktūrvienību un pašvaldības uzņēmumu vadītājiem un atbildīgiem darbiniekiem. Padomju aizlaikos stingri ieaudzinātās sabiedriskā labuma izlaupīšanas iemaņas nebija zudušas, tādēļ vecie instinkti līdzēja jaunizceptajiem priekšniekiem naski tikt pie rocības [..]." (93.lpp.)
***
"[..]Tas bija laiks, kad nezināmu utainu SIA vienpersoniskie īpašnieki, valžu priekšsēdētāji un darbinieki līdz ar citiem "vajadzīgiem cilvēkiem" un "labiem cilvēkiem" vienā rāvienā kļuva par domes struktūrvienību un pašvaldības uzņēmumu vadītājiem un atbildīgiem darbiniekiem. Padomju aizlaikos stingri ieaudzinātās sabiedriskā labuma izlaupīšanas iemaņas nebija zudušas, tādēļ vecie instinkti līdzēja jaunizceptajiem priekšniekiem naski tikt pie rocības [..]." (93.lpp.)
July 12, 2019
No manis šī grāmata otro zvaigzni nopelna tikai ar to, ka attaisno savu nosaukumu - tā tiešām varētu būt ērti vilcienā lasāma grāmata, jo stāsti ir ne pārāk gari, izklaidējoši un neprasa nekādu intelektuālo piepūli.
February 18, 2017
Nav gluži Cehs, bet padibeņu dzīves novērojumi(fantāzijas) un attēlojums trāpīgi. Jautrība garantēta.
July 17, 2019
Interesanta, viegli lasāma, uzjautrinoša, beigās pat nopietna. Vilcienam, autobusam vai vakaram pēc smagas darba dienas. Ir vērts veltīt laiku.
November 23, 2020
Interesanta, viegla lasāmviela. Spilgta, tēlaina valoda, interesanti notikumi, kuri šķetinās vaļā kā dzijas kamoliņš.
June 14, 2021
Mani reti sasmīdina teksti, bet Belašam izdevās, brīžiem smējos līdz asarām.
July 17, 2022
Jā. Kaut kas jauns. Nav gluži mans, bet patika. Īpatnēji, jautri un pat ģeniāli. Paldies
December 9, 2023
Nekas tāds, ko nedrīkstētu palaist garām, bet jāatzīst, ka tekstveides talants autoram piemīt un daļa joku labi saglabājušies.
October 26, 2015
Ja ir kādas reklāmas, uz ko es uzķeros vienmēr, tad tās ir labas atsauksmes par grāmatu. Lai gan TR Notārs interneta vidē mani pilnīgi neuzrunā, pavilkos uz labajām atsauksmēm – un atkal nopriecājos, ka grāmatas pārsvarā ņemu bibliotēkā, tāpēc mans vilšanās vismaz nekā neatsaucas uz manu maku.
Ja tā godīgi, šie stāsti man likās vienā līmenī ar „Ievā” publicētajiem dažādu Annu piedzīvojumiem (tikai ja tie ir tipiski sievišķīgi, te viss ir tipiski vīrišķīgs). Nepārprotiet, tā pilnīgi noteikti ir man mīļākā „Ievas” daļa, ja kādreiz es to žurnālu dabūju rokās, tieši Annas sleja ir tā, ko es izlasu, bet man ar to formātu pietiek, puliceru es tiem nedotu, skaļā balsī nesmejos un žurnālu nesāku regulāri lasīt to dēļ. Jā, grāmatā ir savs humors, bet tieši tādā līmenī, lai, sejā pat neatplaukstot smaidam, veltītu komentāru: LOL.
Kas man patika – nu ļoti ticami tēli (realitātei diemžēl pārāk reāli un ielās redzēti) un autora valodas metode ar lamāšanos nelamājoties (izkalidējoši visu prātā mēģināt pārveidot kā tad īstenībā saka – mans vārdu krājums gan reizēm aptrūkās, lai pārceltu visu tekstu atpakaļ oriģinālā, ar to arī sevi pati apsveicu).
Ja tā godīgi, šie stāsti man likās vienā līmenī ar „Ievā” publicētajiem dažādu Annu piedzīvojumiem (tikai ja tie ir tipiski sievišķīgi, te viss ir tipiski vīrišķīgs). Nepārprotiet, tā pilnīgi noteikti ir man mīļākā „Ievas” daļa, ja kādreiz es to žurnālu dabūju rokās, tieši Annas sleja ir tā, ko es izlasu, bet man ar to formātu pietiek, puliceru es tiem nedotu, skaļā balsī nesmejos un žurnālu nesāku regulāri lasīt to dēļ. Jā, grāmatā ir savs humors, bet tieši tādā līmenī, lai, sejā pat neatplaukstot smaidam, veltītu komentāru: LOL.
Kas man patika – nu ļoti ticami tēli (realitātei diemžēl pārāk reāli un ielās redzēti) un autora valodas metode ar lamāšanos nelamājoties (izkalidējoši visu prātā mēģināt pārveidot kā tad īstenībā saka – mans vārdu krājums gan reizēm aptrūkās, lai pārceltu visu tekstu atpakaļ oriģinālā, ar to arī sevi pati apsveicu).
August 3, 2017
Interesanti, ka pavisam nejauši iznāca lasīt šo grāmatu uzreiz pēc P. Bankovska "Trakajiem večiem". Starp šiem diviem darbiem varu vilkt zināmas paralēles. Šis arī ir stāstu krājums, kas no vienas puses izsmej dažādas mūsdienu sabiedrības grupas un ļauj iepazīt to pārdzīvojumus tuvāk, bet no otras - atklāj skaudro realitāti, jo katrā varonī mēs varam atrast daļiņu sevis.
Dziļāk saturā gan nav vērts rakties, grāmata kā pats belašs vairāk pieder pie tādas "aiz neko darīt" lasāmvielas, kad jānosit stundas vilcienā vai uzgaidāmajā telpā. Autora valoda ir nudien bagāta, dzīva un koša, kas piesaistīs daudzus lasītājus, un sižets katram stāstam ir tiešām saistošs, taču brīžiem liekas, ka tiek aiziets par tālu un aplamības, kurām būtu jāraisa smiekli, drīzāk šķiet jēlas un pārspīlētas.
Dziļāk saturā gan nav vērts rakties, grāmata kā pats belašs vairāk pieder pie tādas "aiz neko darīt" lasāmvielas, kad jānosit stundas vilcienā vai uzgaidāmajā telpā. Autora valoda ir nudien bagāta, dzīva un koša, kas piesaistīs daudzus lasītājus, un sižets katram stāstam ir tiešām saistošs, taču brīžiem liekas, ka tiek aiziets par tālu un aplamības, kurām būtu jāraisa smiekli, drīzāk šķiet jēlas un pārspīlētas.
April 2, 2016
Grāmatas pēdējie trīs stāsti izpelnījās trešo zvaigzni. Par rakstības stilu, valodas pārbagātību un epitetu daudzveidību visu cieņu, lieliski. Sulīga valoda. Dažviet varbūt pat par daudz, ka attopies aizmaldījies no būtības šajā sulīgajā izteiksmes veidā.
Grāmata gan visdrīzāk plauktā nenonāks, bet kļūs par dāvinājumu. Kas arī ir neslikti.
nu kā saka, vismaz vilcienā neatstāju.
Grāmata gan visdrīzāk plauktā nenonāks, bet kļūs par dāvinājumu. Kas arī ir neslikti.
nu kā saka, vismaz vilcienā neatstāju.
July 4, 2015
Tas nu ir kas nebijis latviešu literatūrā! Sulīga valoda, dzīvīga iztēle, humors, kas noved pie smiešanos balsī līdz elpas trūkumam. Netrūkst ne šodiens sadzīves folkloras, ne arī politiskas ironijas. Izlasīju ar baudu un patiesu sajūsmu.
February 1, 2016
Diezgan interesanti.
Jautras un svaigas vēsmas.
Gribas teikt, ka drosmīgi, jo nu...nav mums daudz tādu darbu.
''Septiņpadsmit pavasara dziesmas'' ir mans mīļākais stāsts :) Lai gan ''Rīgas apasionāta'' un ''Rinda'' arī ir kolorīti.
Jautras un svaigas vēsmas.
Gribas teikt, ka drosmīgi, jo nu...nav mums daudz tādu darbu.
''Septiņpadsmit pavasara dziesmas'' ir mans mīļākais stāsts :) Lai gan ''Rīgas apasionāta'' un ''Rinda'' arī ir kolorīti.
December 9, 2015
Neko smieklīgāku nav nācies lasīt. Par šo būs jāuzraksta sava pirmā grāmatu recenzija!
July 31, 2015
Sākumā daudz lamājās, bet ir ok.
Ieteicama cilvēkiem, kas saprot gan krievu, gan latviešu valodas.
Ieteicama cilvēkiem, kas saprot gan krievu, gan latviešu valodas.
April 18, 2016
Humors tīri angļu stilā. Dzirkstošas pērles, it sevišķi pirmajā stāstā :) Labi arī ekranizētos, manuprāt!
November 9, 2016
so funny!
Displaying 1 - 29 of 29 reviews