What do you think?
Rate this book
Täiusliku lause surm
Nõukogude Liidu lagunemise aegadel Tallinnas, Helsingis, Leningradis ja Stockholmis toimuv põnevuslugu harutab lahti inimsuhete sasipuntraid usaldamatuse, poliitiliste pingete, lootuste ja hirmude õhkkonnas. Tegemist on korraga spiooni- ja armastuslooga, mille tegelased ei saa isegi alati täpselt aru, millisel poolel nad on ja mis asja ajavad. Aga olulistes küsimustes tuleb oma valikud teha neil sellegipoolest.
176 pages, Hardcover
First published January 1, 2015
16 people are currently reading
252 people want to read
About the author
Rein Raud
71 books369 followersRein Raud was born in 1961 as the son of Eno Raud and Aino Pervik, both authors of popular books for children as well as novels and poetry. He graduated from St.Petersburg University (Japanese Studies, 1985) and defended his doctorate in the University of Helsinki (Literary Theory, 1994). In addition to novels, stories, poetry collections and essays, he is the author of numeorous academic publications in the areas of cultural theory and especially classical Japanese literature and philosophy, as well as a number of translations, mainly from Japanese into Estonian.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 55 reviews
November 7, 2020
Grāmata stāsta par interesantu un neparastu laiku ne tikai Igaunijas, bet visu Baltijas valstu vēsturē, proti, par periodu tieši pirms neatkarības atgūšanas, stāstā sapinot gan VDK darbiniekus, gan jauniešus, kas cīnās par brīvu un neatkarīgu Igauniju. Jāsaka gan, ka man bija grūti saslēgties ar stāstu un tā varoņiem gandrīz līdz pašām grāmatas beigām. Iespējams, ka šī ir grāmata, kas jāizlasa vienā piegājienā, lai noķertu to pareizo sajūtu. Man tā lasīšana bija pietiekami saraustīta, lai īsti nespētu just līdzi stāsta varoņiem. Autors arī mēģināja iestarpināt atsauces uz savu personīgo tā laika pieredzi, kas ne visur bija itin veiksmīgi. Šoreiz būšu piekasīga un pasūdzēšos par tekstlodziņiem (vai kā tos pareizi nosaukt?) ar visādu blakus informāciju, kas man vismaz vairāk traucēja nekā palīdzēja. Ja tas pats būtu ieintegrēts tekstā, tad droši vien pat nemanītu un uztvertu kā stāsta daļu, bet šādi kaut kā novērsa uzmanību.
Kopumā ilgi svārstījos starp 3 vai 4 zvaigznēm, bet pagaidām ielikšu 4, jo šoreiz ir sajūta, ka kā lasītājs nedevu grāmatai vajadzīgo uzmanības devu (pārāk liels fona troksnis un nogurums no visa pārējā, kas apkārt notiek). Un uzrakstīta jau grāmata ir labi, lapas arī šķīrās raiti, tātad kaut kas tai stāstā tomēr bija.
Kopumā ilgi svārstījos starp 3 vai 4 zvaigznēm, bet pagaidām ielikšu 4, jo šoreiz ir sajūta, ka kā lasītājs nedevu grāmatai vajadzīgo uzmanības devu (pārāk liels fona troksnis un nogurums no visa pārējā, kas apkārt notiek). Un uzrakstīta jau grāmata ir labi, lapas arī šķīrās raiti, tātad kaut kas tai stāstā tomēr bija.
sampled
July 4, 2018Read up to p.27. For a novel titled The Death of the Perfect Sentence, there are a surfeit of imperfect and cliché-packed sentences to choose from (“had hit the nail right on the head” is where I chose to stop, after four or five other wincers). This translation is rather flat and relegates Raud’s prose to the pedestrian (in The Brother, his existential western, Raud’s talents are translated with vim), and in a novel composed of tangents and fragments in multiple narrative voices, the prose has to pull the reader into the world evoked with violent, stylish tugging.
March 22, 2018
Grāmatas atvēršanas pasākumā autors un tulkotāja galvoja, ka šī grāmata palīdzēs saprast Atmodas laiku, Čekas maisus un sarežģīto Padomijas norietu, tas nekas, ka Igaunijā. Pie mums jau bija tāpat.
Piekrītu. Bet lai saprastu, ar vienu lasīšanas reizi nepietiek. Tēlu tīkls tik samudžināts, VDK, utt., protams. Mazliet toni nosita nesen redzētā igauņu filma par "Ātrajiem igauņu puišiem" (vai karstajiem?), kura, lai gan nebija tik komēdija kā tika solīts reklāmā, pieklājīga drāma tā bija gan, bet ne tik dziļa kā "Perfektā teikuma nāve".
Gaidu, kad būs līdzvērtīga latviešu refleksija par šo laiku.
Bet man ļoti, ļoti patika!
Piekrītu. Bet lai saprastu, ar vienu lasīšanas reizi nepietiek. Tēlu tīkls tik samudžināts, VDK, utt., protams. Mazliet toni nosita nesen redzētā igauņu filma par "Ātrajiem igauņu puišiem" (vai karstajiem?), kura, lai gan nebija tik komēdija kā tika solīts reklāmā, pieklājīga drāma tā bija gan, bet ne tik dziļa kā "Perfektā teikuma nāve".
Gaidu, kad būs līdzvērtīga latviešu refleksija par šo laiku.
Bet man ļoti, ļoti patika!
December 19, 2021
Tomēr izlēmu likt 5 zvaigznes, lai gan gluži perfekta grāmata nebija (ha ha, kura ir?), piemēram, varoņu tīks šķita par daudz samudžināts un īsti neizstrādāts. Bet.
- pirmkārt, grāmatu bija intersanti lasīt. Vienkārši interesanti - kas notiks tālāk? Kāds būs atrisinājums? Un bija pārsteigumi un negaidīti atrisinājumi, pirmajā cēlienā pielādētās bises turpmākajos izšāva. Tādā ziņā - ļoti profesionāli uzrakstīts darbs.
- Grāmata ir godīga.
- Grāmata ir gudra .
- Bet visvairāk mani aizkustināja līnija, kurā autors pieskārās ZAUDĒJUMIEM - zaudētajam godam, attiecībām - tam, ko cilvēkiem nācās zaudēt vēsturisko lielo un mazo nejaušību dzirnakmeņos.
Šis periods - Baltijas Atmoda - pagaidām ir ļoti maz aprakstīts daiļliteratūrā šādā līmenī.
- pirmkārt, grāmatu bija intersanti lasīt. Vienkārši interesanti - kas notiks tālāk? Kāds būs atrisinājums? Un bija pārsteigumi un negaidīti atrisinājumi, pirmajā cēlienā pielādētās bises turpmākajos izšāva. Tādā ziņā - ļoti profesionāli uzrakstīts darbs.
- Grāmata ir godīga.
- Grāmata ir gudra .
- Bet visvairāk mani aizkustināja līnija, kurā autors pieskārās ZAUDĒJUMIEM - zaudētajam godam, attiecībām - tam, ko cilvēkiem nācās zaudēt vēsturisko lielo un mazo nejaušību dzirnakmeņos.
Šis periods - Baltijas Atmoda - pagaidām ir ļoti maz aprakstīts daiļliteratūrā šādā līmenī.
May 24, 2024
Foršs trilleris par Atmodas laiku kaimiņvalstī. Spēju iztēloties, ka tā būtu varējis notikt. Autors koncentrējas uz cilvēcisko - grūtajām izvēlēm nenoteiktības laikā. Sākumā ļoti traucēja tā visam pāri stāvošā un pārgudrā autora balss, bet vai nu uz beigām palika neuzkrītošāka, vai arī es pieradu. Joprojām nepamet doma, ka individuāli cilvēki brīvības atgūšanā varēja izdarīt tik maz, bet vienlaikus - kopumu veido individuāli cilvēki.
June 18, 2020
From Estonia With Love
Review of the Vagabond Voices paperback edition (2017) translated from the Estonian original Täiusliku lause surm (2015)
The title of Rein Raud's "The Death of the Perfect Sentence" derives from a passage ending with "Then he whispered the perfect sentence into her ear." We are not told what the sentence is but we are given a moment to ponder it because the very next page reads "This page intentionally left blank." Based on the preceding romantic set-up, the most likely guess would be "I love you."
That is a good example of the type of meta-fiction that the novel contains. Author Raud regularly makes interjections into the text, sometimes writes page-long footnotes commenting on the action and providing context or just stops the action entirely to force you to take a pause to think. The style won't necessarily appeal to everyone, but does have its charms. Certainly the context is necessary for those who aren't familiar with the history of the end of the Soviet Union in 1991. But those who are familiar with it will still find quirky bits of nostalgic dark humour along the way. Case in point, remember those bitter anecdotes about the incompetence of the Soviet regime? There is one here that I have never heard before describing a scene in a German-made western film:
Winnetou gathers his tribe and says: "I've got one piece of good news and one piece of bad news. Which would you like to hear first?"
"The bad news, oh Winnetou."
"The bad news is that we've used up all our food, so we have to start eating bison shit."
The tribe grows despondent and starts to wail, then one of them asks what the good news is.
"The good news is that I know a place where we can get hold of bison shit."
As Raud then observes, people who lived under the Soviet regime would totally understand this bitter humour and know that it was a joke about their own system.
Raud takes us back to those times of hope which existed alongside the continuing paranoia of a totalitarian regime that many did not know was teetering on the point of collapse. He sets this all up with a group of Estonian dissidents acting as an amateur spy network to smuggle information to the west and builds quite a lovely bitter-sweet romance story into the mix. It truly takes us back to when we lived in "interesting times."
Trivia that perhaps only an Estonian might recognize
On pg. 164 A Soviet intelligence officer suggests that agent files should be seeded with Estonian nationalists in a disinformation campaign: "You could start with that damned Lennart Meri."
On pg. 167 the description of the files includes: "a photo of a man who was getting on a bit, with a long face and thinning hair, and a big hearty smile," which is a good description of Lennart Meri.
Links
The book's official publication date is set for June 21, 2017. but pre-orders made directly at the publisher's web-store at https://www.vagabondvoices.co.uk/book... will be shipped as of April 2017.
#ThereIsAlwaysOne (or Two)
Errata
pg. 167 "the person sitting the other side of the table" should presumably be "the person sitting on the other side of the table."
pg.186 "Properity" should presumably be "Prosperity."
Review of the Vagabond Voices paperback edition (2017) translated from the Estonian original Täiusliku lause surm (2015)
The title of Rein Raud's "The Death of the Perfect Sentence" derives from a passage ending with "Then he whispered the perfect sentence into her ear." We are not told what the sentence is but we are given a moment to ponder it because the very next page reads "This page intentionally left blank." Based on the preceding romantic set-up, the most likely guess would be "I love you."
That is a good example of the type of meta-fiction that the novel contains. Author Raud regularly makes interjections into the text, sometimes writes page-long footnotes commenting on the action and providing context or just stops the action entirely to force you to take a pause to think. The style won't necessarily appeal to everyone, but does have its charms. Certainly the context is necessary for those who aren't familiar with the history of the end of the Soviet Union in 1991. But those who are familiar with it will still find quirky bits of nostalgic dark humour along the way. Case in point, remember those bitter anecdotes about the incompetence of the Soviet regime? There is one here that I have never heard before describing a scene in a German-made western film:
Winnetou gathers his tribe and says: "I've got one piece of good news and one piece of bad news. Which would you like to hear first?"
"The bad news, oh Winnetou."
"The bad news is that we've used up all our food, so we have to start eating bison shit."
The tribe grows despondent and starts to wail, then one of them asks what the good news is.
"The good news is that I know a place where we can get hold of bison shit."
As Raud then observes, people who lived under the Soviet regime would totally understand this bitter humour and know that it was a joke about their own system.
Raud takes us back to those times of hope which existed alongside the continuing paranoia of a totalitarian regime that many did not know was teetering on the point of collapse. He sets this all up with a group of Estonian dissidents acting as an amateur spy network to smuggle information to the west and builds quite a lovely bitter-sweet romance story into the mix. It truly takes us back to when we lived in "interesting times."
Trivia that perhaps only an Estonian might recognize
On pg. 164 A Soviet intelligence officer suggests that agent files should be seeded with Estonian nationalists in a disinformation campaign: "You could start with that damned Lennart Meri."
On pg. 167 the description of the files includes: "a photo of a man who was getting on a bit, with a long face and thinning hair, and a big hearty smile," which is a good description of Lennart Meri.
Links
The book's official publication date is set for June 21, 2017. but pre-orders made directly at the publisher's web-store at https://www.vagabondvoices.co.uk/book... will be shipped as of April 2017.
#ThereIsAlwaysOne (or Two)
Errata
pg. 167 "the person sitting the other side of the table" should presumably be "the person sitting on the other side of the table."
pg.186 "Properity" should presumably be "Prosperity."
April 13, 2025
Toks estiškas... Adomėnas
August 23, 2017
Tas nebija perfekti, bet man ļoti patika. Aprakstītais šķita patiess kā izvilkumi no dienasgrāmatas, nejaušību virkne, cilvēku kaislības, kuru dēļ tiek izdarītas izvēles, bailes, bailes būt nodevējam, tikt pieķertam. Daudz kā, kas asociējas ar padomju laikiem un sadzīvi, arī noskaņa ģimenē, paaudžu nesaprašanās. Man patika tā daļa par kluso fronti. Reizēm šķiet, ka arī latviešos tas ir gēnu līmenī - izdzīvošana, kuras dēļ tiek paciestas daudzas lietas.
Šis darbs mani uzrunāja ļoti personīgi un domāju par sajūtām, ko tas uzjundīja.
Šis darbs mani uzrunāja ļoti personīgi un domāju par sajūtām, ko tas uzjundīja.
December 26, 2015
"Kõige parema meelega oleks ta olnud tegelane Tšehhovi näidendist, kellel on võimalus õilsalt ja väärikalt kannatada oma mõttetult elatud elu pärast. Aga paraku oli ta sündinud aega ja kohta, kus mõttetult elada polnud ei õilis ega väärikas." lk 123
August 6, 2019
Kui palju mõjutab meid meie sünniaasta? Ma ei räägi siin Hiina kalendrist ning mingitest tulesigadest ja puuhärgadest, vaid hoopis pidevalt muutuvast ühiskonnast meie ümber ja selle mõjudest. Kuidas ma tajuksid tänapäevast Eestit, kui ma oleksin sündinud viis või kümme aastat varem? Kahekümnest rääkimata?
Näiteks ma olen ääretult rõõmus, et ma kasvasin 1990ndail ja mäletan tolleaegset Lasnamäe turgu (vuhvelkassettide ja -särkide paradiis), Viru hotelli kõrval olevat pooltühja parkimisplatsi ning hullust nimega Chupa Chupsi cap'sid (Nancy ja Hovery Covery üle ma eriti rõõmus muidugi ei ole). Usun, et lapsepõlve pidamiseks olid "pöörased üheksakümnendad" täitsa mõnus kümnend (tolleaegsed fotod muidugi peidaks neil kantud "moodsate" riiete tõttu sügavale lauasahtlisse ära).
Kuid nõukogude ajaga mul otsene side ja võrdlusmoment puudub, kuigi veetsin mõned esimesed eluaastad selles "töölisrahva paradiisis". Just nendest aastatest, kui mina alles mööda põrandat ringi roomasin ja kaisuloomadega Eesti vabastamise plaane pidasin, räägib Rein Raua romaan "Täiusliku lause surm".
Aastad, millal peaaegu kõigile oli juba selge, et vanaviisi see jama enam kesta ei saa. Kuigi näiliselt oli vabadusi juba robinal juurde tulnud (isegi Helsingis sai natuke vaeva nähes ja tutvusi omades käidud), siis varjulistes tänavasoppides seisid veel pikkades mustades mantlites mehed, kellega keegi ei soovinud tutvust teha. Just neist varjukujudest ja ühiskonda sisse juurdunud hirmutundest räägibki Raua romaan, mida võib isegi žanriliselt spiooniromaaniks liigitada, mida meie kirjandusmaastikul ikka väga harva kohtab.
Raud vaatab romaanis tagasi ja ka edasi. Kuidas tema põlvkond sel perioodil oma rada otsis ning missugused pained ja hirmud neid sel ajal saatsid ning ka saatma jäidki. Teisalt kirjutab Raud mingil määral lahti KGB tollaste agentide tegevust Eestis ja nende püüdeid juba juhitamatuks muutuvat olukorda jäärapäiselt oma kontrolli alla saada. Just selle sumbunud hirmu ja ootuse õhkkonna edasi andmine ongi Raual kõige paremini õnnestunud ning muudab teksti millekski enamaks kui lihtsalt põnevusromaaniks 1980ndate lõpu Tallinnas. Just selliste raamatute puhul olen ütlemata rõõmus, et saan raamatute abil ajas rännata ning ei pea isiklikult kõike kogenud olema.
Teisi minu arvustusi saate lugeda blogist aadressil:
http://kirjanduslikpaevaraamat.blogsp...
Näiteks ma olen ääretult rõõmus, et ma kasvasin 1990ndail ja mäletan tolleaegset Lasnamäe turgu (vuhvelkassettide ja -särkide paradiis), Viru hotelli kõrval olevat pooltühja parkimisplatsi ning hullust nimega Chupa Chupsi cap'sid (Nancy ja Hovery Covery üle ma eriti rõõmus muidugi ei ole). Usun, et lapsepõlve pidamiseks olid "pöörased üheksakümnendad" täitsa mõnus kümnend (tolleaegsed fotod muidugi peidaks neil kantud "moodsate" riiete tõttu sügavale lauasahtlisse ära).
Kuid nõukogude ajaga mul otsene side ja võrdlusmoment puudub, kuigi veetsin mõned esimesed eluaastad selles "töölisrahva paradiisis". Just nendest aastatest, kui mina alles mööda põrandat ringi roomasin ja kaisuloomadega Eesti vabastamise plaane pidasin, räägib Rein Raua romaan "Täiusliku lause surm".
Aastad, millal peaaegu kõigile oli juba selge, et vanaviisi see jama enam kesta ei saa. Kuigi näiliselt oli vabadusi juba robinal juurde tulnud (isegi Helsingis sai natuke vaeva nähes ja tutvusi omades käidud), siis varjulistes tänavasoppides seisid veel pikkades mustades mantlites mehed, kellega keegi ei soovinud tutvust teha. Just neist varjukujudest ja ühiskonda sisse juurdunud hirmutundest räägibki Raua romaan, mida võib isegi žanriliselt spiooniromaaniks liigitada, mida meie kirjandusmaastikul ikka väga harva kohtab.
Raud vaatab romaanis tagasi ja ka edasi. Kuidas tema põlvkond sel perioodil oma rada otsis ning missugused pained ja hirmud neid sel ajal saatsid ning ka saatma jäidki. Teisalt kirjutab Raud mingil määral lahti KGB tollaste agentide tegevust Eestis ja nende püüdeid juba juhitamatuks muutuvat olukorda jäärapäiselt oma kontrolli alla saada. Just selle sumbunud hirmu ja ootuse õhkkonna edasi andmine ongi Raual kõige paremini õnnestunud ning muudab teksti millekski enamaks kui lihtsalt põnevusromaaniks 1980ndate lõpu Tallinnas. Just selliste raamatute puhul olen ütlemata rõõmus, et saan raamatute abil ajas rännata ning ei pea isiklikult kõike kogenud olema.
Teisi minu arvustusi saate lugeda blogist aadressil:
http://kirjanduslikpaevaraamat.blogsp...
August 20, 2025
Prisiminimuose iškyla ir mūsų giminės frontas💚⚔️- nesibaigiančios diskusijos apie partizanus, stribus, ir “kas būtų, jeigu būtų” kaime po šienapjūtės ar bulviakasio…
ir kaip taiklu apie tai, kas tada buvo vertinga☺️🇪🇪
“Karo būta tylaus, taip, išties, bet jau tokio tylaus, kad ir pati budriausia ausis sykiais užmiršdavusi jo patrankų gausmą, ir net protingieji dėdės užsienyje tarp savęs buvo nusprendę: tos nugaros taip sukumpusios, kad nebeatsities. Paskui apie savo apsirikimą perskaitė laikraščiuose ir neįstengė šito paaiškinti. (…) tūkstančiai, šimtai tūkstančių mažų frontelių, slenkančių per susirinkimų kambarius, vestuvininkus, šeimos nuotrauką, pavienį žmogų, kuris nuo devintos iki penkių galėjo būti šauniu sovietiniu tarnautoju, o vakare, per Suomijos televiziją žiūrėdamas žinias, - aršiu idealistu; (…) Vis dėlto spausdinti pinigai didelės reikšmės tada neturėjo - nors daugybė prakaituotų delnų jų toli gražu neniekino, tačiau cirkuliavo kita svarbi valiuta. Pasitikėjimas. (…) Su tais, kuriais pasitikėjai, galėjai dalintis knygomis, telefono numeriais, rūkyta dešra, vasarnamiu, visomis savo galimybėmis, o ir pačiu pasitikėjimu - vardais, vietomis ir laiku. Dantų neleisdavai taisyti gydytojui, kuriuo nepasitiki, laiško giminėms į Švediją neduodavai žmogui, kuriuo nepasitiki. Kiek įstengei, apskritai neturėjai reikalų su žmonėmis, kuriais nepasitiki, - kiekvienas jų galėjo būti iš kitapus linijos.
Pasitikėjimas buvo vienintelė galiojanti moneta.
Ak, tai vargino.
Todėl juo ir sumokėjome už savo laisvę: grąžą smulkiaisiais tebegaunam iki pat šiandienos.”
April 10, 2022
Ja varētu, liktu 4,5, jo 5 varbūt gluži nav, bet 4 ir par maz. Šī grāmata atkal sasaucās ar netālu notiekošo, atgādinot cik daudzi un dažādi ir faktori, kas ietekmē indivīda domu gaitu un izpratni par notiekošo.
Un tad vēl jaunā Valmieras teātra izrāde "Mēs, roks, sekss un PSRS" ar savu stāstu par smago pieredzes nastu, ko negribot un neapzināti saņem katra nākamā paaudze.
Jā, tēlu grāmatā daudz, un nav viegli izsekot katram un viņu attiecībām, bet tas tikai nostiprina vēlmi lasīt vēlreiz - iespējams, ka lēnāk un vēl vairāk iedziļinoties.
Un tad vēl jaunā Valmieras teātra izrāde "Mēs, roks, sekss un PSRS" ar savu stāstu par smago pieredzes nastu, ko negribot un neapzināti saņem katra nākamā paaudze.
Jā, tēlu grāmatā daudz, un nav viegli izsekot katram un viņu attiecībām, bet tas tikai nostiprina vēlmi lasīt vēlreiz - iespējams, ka lēnāk un vēl vairāk iedziļinoties.
March 10, 2018
Patika KĀ uzrakstīts.
Es noteikti neuzrakstītu labāk, tāpēc iecitēšu gabaliņu no Bārbalas Simsones recenzijas "Dienā":
"Var jau asarām acīs dziedāt tālaika neoficiālās himnas, atcerēties trīcošās rokas, kas grozīja radio slēdžus, klausoties Tautas frontes dibināšanas kongresu, un likt rakstniekiem novākt rokas no svētuma. Taču svētums, kurš nevar izturēt pieskaršanos, riskē palikt tikai lapiņzelta līmenī. Nepārprotiet, autors nenicina ne laiku, ne cilvēkus, taču grib par tiem runāt godīgi. Savās pārdomās viņš vaļsirdīgi atzīst, ka plaisa, kas mūsu iztēlē atdala "to laiku" no "šā laika", ar gadiem izpletusies par veselu kanjonu: "Atceroties pagātni, atmiņa saraujas. Laiks paātrinās", un bezmaz atvainojas lasītājam, ka neiekļauj stāstā ierastās klišejas – "Ļeņina attēlus mājas lielumā, veikalus ar tukšām letēm un uz ielas padomju karavīrus, kas salauž briļļaina zēna vijoli"."
Es noteikti neuzrakstītu labāk, tāpēc iecitēšu gabaliņu no Bārbalas Simsones recenzijas "Dienā":
"Var jau asarām acīs dziedāt tālaika neoficiālās himnas, atcerēties trīcošās rokas, kas grozīja radio slēdžus, klausoties Tautas frontes dibināšanas kongresu, un likt rakstniekiem novākt rokas no svētuma. Taču svētums, kurš nevar izturēt pieskaršanos, riskē palikt tikai lapiņzelta līmenī. Nepārprotiet, autors nenicina ne laiku, ne cilvēkus, taču grib par tiem runāt godīgi. Savās pārdomās viņš vaļsirdīgi atzīst, ka plaisa, kas mūsu iztēlē atdala "to laiku" no "šā laika", ar gadiem izpletusies par veselu kanjonu: "Atceroties pagātni, atmiņa saraujas. Laiks paātrinās", un bezmaz atvainojas lasītājam, ka neiekļauj stāstā ierastās klišejas – "Ļeņina attēlus mājas lielumā, veikalus ar tukšām letēm un uz ielas padomju karavīrus, kas salauž briļļaina zēna vijoli"."
Read
January 22, 2016Mulle väga meeldis, väga haarav ja nauditav lugemine, selle perioodi õhkkonda täpselt tabav, raske käest panna. Panin veidi imeks ajastuvälised külma sõja spioonilugude klisheesid (edasiantav ümbrik puuõõnes vmt) - kas mingi nalja pärast sinna pandud, mõtlesin...
Tärne tuttavatele autoritele ei pane:-)
Tärne tuttavatele autoritele ei pane:-)
March 26, 2017
..politiskās lietas nekad nav bijušas mans lauciņš nedz dzīvē, nedz grāmatās, bet šis darbs ir pasniegs interesanti :)
May 12, 2023
Turpinu iepazīt igauņu literatūru.
Piekrītu citām atsauksmēm par to samudžinātību un grūtībām iebraukt visos tēlos. Bet kopumā laba laikmeta liecība par abām frontes pusēm brīdī, kad juka un bruka PSRS. Un runājot par stukačiem un KGB, kuri prata iekārtoties arī jaunajā varā, Latvijā jau nekas tolaik nenotika citādāk..
Piekrītu citām atsauksmēm par to samudžinātību un grūtībām iebraukt visos tēlos. Bet kopumā laba laikmeta liecība par abām frontes pusēm brīdī, kad juka un bruka PSRS. Un runājot par stukačiem un KGB, kuri prata iekārtoties arī jaunajā varā, Latvijā jau nekas tolaik nenotika citādāk..
June 8, 2018
Labs spiegu gabala un "Padomijā bija traki" žanra sajaukums, pat ja neko īpaši iespaidīgu vai jaunu nesniedza.
October 16, 2019
Mõnikord on ju nii, et see põhiline, mis teises inimeses on paistab kohe välja, aga sa ei oska kuidagi nimetada, mis täpselt. Mingi dNa spiraal või graafik. Kusjuures see joon ei ole liikumatu! (lk60). Ma armatan su sisemist joont!
Kuidas said üliõpilased unistada elust Põhja-Koreas!
Kuidas said üliõpilased unistada elust Põhja-Koreas!
January 17, 2022
teikumam nāve, bet stāstam saraustītība. nesapratu īsti mērķi tam. visādi citādi atsvaidzināja atmiņas par PSRS galu
Read
May 27, 2024Upea, monitahoinen romaani Viron lähimenneisyydestä. Syvällinen agenttitarina, rakkausromaani, oman aikani historiaa. Täytyy lukea Raudin esikoisteos Rekonstruktio.
September 19, 2024
vara, mīlestība un brīvība. no visas sirds iesaku izlasīt.
September 14, 2017
Grāmata ir mazliet juceklīga, nu gluži kā tajā apeakstītais laiks - Padomju režīma sabrukums. Autors gribējis parādīt, kā dažādu cilvēku likteņi savijas ap vienu notikumu, taču brîžiem varoņu bija pārlieku daudz, tie sajuka, un bija grūti atšķetināt katra individuālo iesaisti notikumā.
Patika doma par to, ka mūsdienās tie paši vēži, kas vadīja komunistisko režīmu, turpina vadīt savas politiskās intereses nu jau brīvā Igaunijā. Cik pazīstama situācija!
Patika doma par to, ka mūsdienās tie paši vēži, kas vadīja komunistisko režīmu, turpina vadīt savas politiskās intereses nu jau brīvā Igaunijā. Cik pazīstama situācija!
February 22, 2019
Ja man pajautātu, kas notika tajā grāmata es nevarētu atbildēt, jo reāli neko saprātīgu neatceros. Vai nu pie vainas bija tas, ka lasīju kamēr slimoju vai tiešām šī grāmata ir vienkārši nesakarību kopums.
There are no words to describe this even. The only I have on mind is NOTHING. This simply is not worth grading. Maybe some role in this was playing me being sick, but even then I do remember the book I read before this. This one seems like just a pile of gibberish.
There are no words to describe this even. The only I have on mind is NOTHING. This simply is not worth grading. Maybe some role in this was playing me being sick, but even then I do remember the book I read before this. This one seems like just a pile of gibberish.
January 21, 2021
Ostensibly a spy story, but more of an exploration of life in Estonia in the final days of the Soviet Union, where a plot to smuggle photos of KGB files out of the country sparks a chain of events that change the course of people’s lives forever. I enjoyed the meandering narrative and details of day-to-day life.
August 29, 2018
Rauds ir uzrakstījis gandrīz perfektu grāmatu par laikposmu Igaunijā, kurā cilvēki reizēm baidījās uzticēties pat savai ēnai, krampjaini sliecās pasargāt savu ādu, vienlaikus mīlēja un vīlās, un cerēja un tiecās pēc brīvības atgriešanās pašu dzimtenē.
June 24, 2024
I picked this up from among a small selection of Estonian novels that had been translated to English sold in a bookshop in Tallinn on a recent trip there. Following the lives of a group of activists plotting to win Estonia its independence after years of Soviet occupation, the novel switches viewpoints and builds a picture of the very human motivations both the activists and their KGB adversaries have.
This was so fascinating to me and more and more gripping the further it went on. I almost wish I'd read the whole thing in a day (I did read maybe the last 2/3rds all in one go) since the large cast of characters takes some effort to keep track of. But it was so interesting and deeply moving to me to be put right inside such a historic time and see such ordinary people caught up in it and working for change — sometimes for their own personal rather than political reasons.
There was something so poignant about it, the idea of this time and these lives that had made sacrifices to change the course of history and then been largely forgotten. The author's notes mixed in with the story really emphasised that, not a device I'd usually enjoy but it worked very well here. I'm sure the book will stay in my mind for a long time, particularly Maarja and Alex's story. And Lidia's. And Karl's! Despite so many characters in such a short amount of pages it is amazing I felt so emotionally invested in so many.
This was so fascinating to me and more and more gripping the further it went on. I almost wish I'd read the whole thing in a day (I did read maybe the last 2/3rds all in one go) since the large cast of characters takes some effort to keep track of. But it was so interesting and deeply moving to me to be put right inside such a historic time and see such ordinary people caught up in it and working for change — sometimes for their own personal rather than political reasons.
There was something so poignant about it, the idea of this time and these lives that had made sacrifices to change the course of history and then been largely forgotten. The author's notes mixed in with the story really emphasised that, not a device I'd usually enjoy but it worked very well here. I'm sure the book will stay in my mind for a long time, particularly Maarja and Alex's story. And Lidia's. And Karl's! Despite so many characters in such a short amount of pages it is amazing I felt so emotionally invested in so many.
April 3, 2025
Tahtsin kinkida oma hispaanlasest mentorile eesti autori raamatut. Raamatupoes polnud ingliskeelse eesti tõlkekirjanduse sektsioonis just suur valik. Aga oli see raamat, mis põgusal sirvimisel tundus just sobivat. Igaks juhuks lugesin nüüd ise ka läbi, et veenduda, kas sai ikka hea valik. Selgus, et sai jah. Mäletan Eesti taasiseseisvumise eelsest ajast ise väga vähe, aga mulle tundub, et seda aega on siin raamatus hästi edasi antud. No ja parajalt põnevust ja suhteid ja mitmekihilisi karaktereid oli ka, nii et võiks olla huvitav lugemine ka neile, keda Eesti lähiajalugu ei köida. Igatahes õnnestunum valik, kui Tammsaare "Tõe ja õiguse" I osa, mille ingliskeelse tõlke kinkisin ühele briti sõbrale, kes sellest kohusetundlikult isegi pool läbi luges. (Ärge saage valesti aru, see on mu lemmikraamat, aga pole midagi imestada, et 19.saj. eesti taluelu tänapäeva londonlast eriliselt ei kõneta.) Raua "Täiusliku lause surm" see eest võiks meeldida ka lugejale, kel Eestiga otsest sidet ei ole.
"Kui me alati ette teaksime, mis tuleb, siis me käituksime nagu masinad. Nii et teatud mõttes teevad just ootamatused meid nendeks, kes oleme." (Lk 46)
"Kui me alati ette teaksime, mis tuleb, siis me käituksime nagu masinad. Nii et teatud mõttes teevad just ootamatused meid nendeks, kes oleme." (Lk 46)
June 25, 2018
Ideana ihan ok, toteutus taas vähän turhan sekava. Henkilöitä on kirjassa paljon ja puolet ajasta olin melko ulkona siitä kuka kukin on ja mitä osaa itse kukanenkin heistä tässä tarinassa esittää. Osa henkilöistä tuntui itse asiassa melko irrallisilta kokonaisuuden kannalta, vaikka he olivatkin mukana samassa "agentti"juonessa kuin muutkin.
Itse juoni oli sekava, sen tarkoitus ei oikeastaan minulle valjennut vaikka esineitä ja asioita kuljetettiinkin rajan yli silloin tällöin ja kaikilla oli pelko perseessä kiinnijäämisen mahdollisuuden vuoksi. Eli tarina oli köykäinen, hahmoja vähän turhan monia ja tarinan ulottuvuuksia niin paljon, ettei kokonaisuutta saada kurottua yhteen mitenkään järkevästi vaan tarina jää jotenkin täyttymättä ja loppu tuntuu heppoiselta. 2 tähteä.
Itse juoni oli sekava, sen tarkoitus ei oikeastaan minulle valjennut vaikka esineitä ja asioita kuljetettiinkin rajan yli silloin tällöin ja kaikilla oli pelko perseessä kiinnijäämisen mahdollisuuden vuoksi. Eli tarina oli köykäinen, hahmoja vähän turhan monia ja tarinan ulottuvuuksia niin paljon, ettei kokonaisuutta saada kurottua yhteen mitenkään järkevästi vaan tarina jää jotenkin täyttymättä ja loppu tuntuu heppoiselta. 2 tähteä.
August 3, 2019
Intressant att läsa en historisk skönlitterär bok från Estland. Boken utspelar sig mest i Tallin men även i Helsingfors. Spännande handling om politisk organisering för Estlands självständighet. Den har självreflekterande delar insprängt, vilket jag gillar. Jag är dock tveksam till språket - kan det möjligen ha med översättningen att göra? Ytterligare ett minus är att den känns gubbig i sin beskrivning av de kvinnliga karaktärerna.
March 23, 2022
Grāmata, kura raisīja daudzas pārdomas – par cilvēku izvēlēm, par Atmodas laiku (gribot/negribot nāca prātā salīdzinājums ar Latviju – vai būtu tāpat kā Igaunijā, vai arī nē) un citus jautājumus.
Pilnām piecām zvaigznēm, man zināmā mērā grāmatā pietrūka asums, proti, ļoti daudz varoņu šajā darbā (līdz ar to, samērā grūti izsekot katram varonim), tomēr nenoliedzami izcils darbs, kurš parāda konkrētu laika periodu un cilvēkus šajā periodā.
Pilnām piecām zvaigznēm, man zināmā mērā grāmatā pietrūka asums, proti, ļoti daudz varoņu šajā darbā (līdz ar to, samērā grūti izsekot katram varonim), tomēr nenoliedzami izcils darbs, kurš parāda konkrētu laika periodu un cilvēkus šajā periodā.
Displaying 1 - 30 of 55 reviews