What do you think?
Rate this book
Danse Macabre #2
Zem mākslīgām zvaigznēm
Iestājoties Karaliskajā maģijas akadēmijā, Viktorija Roze Elingtona tikai gribēja uzzināt patiesību par sava tēva nāvi. Meitenei nebija ne jausmas, ka viņa atklās sazvērestību, kas apdraud visu Londonas iedzīvotāju dzīvību. Viņai ne prātā neienāca, ka šeit viņa mirs.
Stemfordas grāfs Taniels Glāss paglābj Viktorijas dvēseli, taču viņiem jādodas prom no Augšlondonas, iekams slepkava ir pabeidzis iesākto. Nelaimīgu notikumu virkne aizved bēgļus uz Lejaslondonu. Tumsā un trūkumā pamestie ļaudis nebūt nav draudzīgi un viesmīlīgi pret viesiem no Augšlondonas, tomēr tieši te Viktorija un Taniels atrod palīgus. Un palīgi viņiem ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad, jo gan Viktorijai, gan Londonai laika ir pavisam maz...
Stemfordas grāfs Taniels Glāss paglābj Viktorijas dvēseli, taču viņiem jādodas prom no Augšlondonas, iekams slepkava ir pabeidzis iesākto. Nelaimīgu notikumu virkne aizved bēgļus uz Lejaslondonu. Tumsā un trūkumā pamestie ļaudis nebūt nav draudzīgi un viesmīlīgi pret viesiem no Augšlondonas, tomēr tieši te Viktorija un Taniels atrod palīgus. Un palīgi viņiem ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad, jo gan Viktorijai, gan Londonai laika ir pavisam maz...
284 pages, Hardcover
First published October 7, 2015
2 people are currently reading
27 people want to read
About the author
Laura Dreiže
41 books122 followersLaura Dreiže (1990) is a Latvian writer, translator, editor, author of acclaimed fantasy and science fiction novels. Her first stories were crafted during her school days, ignited by a fascination for myths, legends, history, and folklore from various cultures, which still remains her primary source of inspiration. She's a three-time winner of the Zvaigzne ABC award, and several of her books have been included in the reading promotion program Children, Youth and Parents' Jury. She also created the Latvian branch of the National Novel Writing Month challenge.
When not writing, Laura is either busy traveling and exploring the world, or curled up with a book and knitting needles.
When not writing, Laura is either busy traveling and exploring the world, or curled up with a book and knitting needles.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 23 of 23 reviews
November 3, 2015
Pēc izlasītām ~600 lpp jeb divām triloģijas grāmatām ir radies pamatots jautājums - par ko ir šīs grāmatas? Mans minējums - par to kā Viktorija sarkst un bālē, un bola acis, bet Taniels dusmās sažņaudz dūres. Sipnopsēs solītajam stāstam - kas nogalināja tēti, kas glābs krītošo Augšlondonu - pa divām grāmatām kopā ir veltītas labākajā gadījumā 50 lapaspuses. Šīs grāmatas 16.nodaļā kurā tiek svinēti Ziemassvētki manī nāca apjausma - tas ir tvaikpanka (kā pie mums tagad moderni dēvē fantāziju kostīmdrāmu) Ugunsgrēks - notiek visāds ņigu-ņegu, bet tas viss tikai notikšanas pēc, bez jebkādas īpašas jēgas. Autore intervijā stāsta - ļauju stāstam sevi vest, bet tās vadāšanas galaiznākums ir tāds, ka divas nedēļas pēc pirmās grāmatas izlasīšanas viss ko no tās atceros ir tas, ka Taniels daudz dzēra, dušīja Viktoru un Viktors nojājās pa skursteni.
Atsevišķs stāsts ir salīdzinājumi. Man nekad nevienā grāmatā tā nav acīs dūrušies salīdzinājumi, es tikai nevaru saprast kas ar tiem - vai nu tie ir dikti dīvaini, vai mākslīgi sasprausti un līdz ar to nedabīgi.
Īsāk sakot mans kāpj ārā šajā pieturā, es ceru ka viss beigsies labi un Ieva izglābs Ediju no Leona un Fēliksa nagiem.
Protams, jūs teiksiet - tu esi pārāk skarbs, tā taču bērnu grāmata - un, iespējams, ka jums ir taisnība, bet ko lai dara, ja pirksti niez uz burkšķēšanu?
Atsevišķs stāsts ir salīdzinājumi. Man nekad nevienā grāmatā tā nav acīs dūrušies salīdzinājumi, es tikai nevaru saprast kas ar tiem - vai nu tie ir dikti dīvaini, vai mākslīgi sasprausti un līdz ar to nedabīgi.
Īsāk sakot mans kāpj ārā šajā pieturā, es ceru ka viss beigsies labi un Ieva izglābs Ediju no Leona un Fēliksa nagiem.
Protams, jūs teiksiet - tu esi pārāk skarbs, tā taču bērnu grāmata - un, iespējams, ka jums ir taisnība, bet ko lai dara, ja pirksti niez uz burkšķēšanu?
November 4, 2015
Pirmā grāmata beidzās ar diezgan saspringtu mirkli Viktorijas dzīvē, un bija skaidrs, ka ieplānota sižeta virziena izmaiņa, taču uz kaut ko tik radikālu es pat nebiju cerējis. Viktorija nomirst.
Stemfordas grāfs Taniels Glāss paglābj Viktorijas dvēseli, taču viņiem jādodas prom no Augšlondonas, iekams slepkava ir pabeidzis iesākto. Nelaimīgu notikumu virkne aizved bēgļus uz Lejaslondonu. Tumsā un trūkumā pamestie ļaudis nebūt nav draudzīgi un viesmīlīgi pret viesiem no Augšlondonas, tomēr tieši te Viktorija un Taniels atrod palīgus. Un palīgi viņiem ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad, jo gan Viktorijai, gan Londonai laika ir pavisam maz...
Lasīšanas un intrigas ziņā ar grāmatu viss ir kārtībā. Lasās ļoti raiti, atzīšos man patīk autores rakstīšanas stils, vārdu izvēle un teikumu struktūras. Ļoti labi iet kopā ar maniem lasīšanas paradumiem. Es šo grāmatu klasificētu kā piedzīvojumu ar fantāzijas elementiem un vietām stīmpanka elementiem. Sižeta attīstība ir tieši tāda, kādu sagaidām no dēku stāsta. Varoņi nemitīgi iekuļas visdažādākajās ķezās un daudz laika pavada cenšoties tikt no tām ārā. Nedaudz ir zudis stāsta fokuss, Viktorijai ir radušās jaunas prioritātes - atgūt ķermeni, un ir grūti paralēli risināt ar tēva nāvi saistīto noslēpumu atklāšanu. Vēl jo vairāk, viņai rodas jautājums vai tas maz ir vajadzīgs? Manas lūgšanas daļēji ir tikušas uzklausītas, un par apkārtējo Augš un Apakšlondonas pasauli es uzzināju nedaudz vairāk. Jā, iespējams, ne tik daudz kā es to vēlētos, bet tomēr. Taču vispozitīvākais ir tas, ka otrā grāmata man atbildēja uz pāris iebildēm, kuras radās lasot pirmo.
Piemēram, Taniela Glāsa un viņa pārstāvētā institūta darba apjomu. No pirmās varēja saprast, ka ar dvēseļu pavadīšanu līdz nāves slieksnim nodarbojas viens nabaga Taniels, lai gan parasta kalkulācija parādītu, ka tā laika Londonā būtu nepieciešamas vismaz 120 Taniela darba kolēģu. Šajā grāmatā bija neliels ieskats Nāvju organizācijas struktūrā, un šis fakts mani iepriecināja. Vēl mani nomocīja jautājums, kur baroneses meita ir iemācījusies tādu augstdzimušajiem neparastu mākslu kā ēdiena gatavošana. Taču arī uz to tika rasta atbilde šajā grāmatā. Protams, nebija jau tā, ka šajā grāmatā, man viss šķistu gludi. Zirgi ar alumīnija spārniem ir laba lieta, taču vismaz mūsvēstures pasaulē alumīnija ražošana, lai arī sākās deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmito beigās, tas tomēr mazajā aviācijā nebija izmantojams savu īpašību dēļ. Pareizie alumīnija sakausējumi tika iegūti tikai divdesmitā gadsimta sākumā. Bet piedzīvojumu stāstā piekasīties pie šādiem niekiem ir nedaudz nepiedienīgi. Ir tikai viens nieks, kas mani kā ar lidojošu Londonu apsēstu lasītāju kaitināja. Ja jau no jūdzēm augstas Augšlondonas ved lejā kāpnes uz Apakšlondonu, kā var nepamanīt pilsētas augstuma samazināšanos? Šķiet, ka es saprotu, ko autore domā ar to Londonas krišanu, un tas viens teikums pirmajā grāmatā par to, kā Londona cik tur gadu laikā nokritusi par ceturdaļjūdzi noteikti, būs paslīdējis garām rediģēšanas procesā.
Bet nu savus no pārgudrības radušos iebildumus izteicis, pievērsīšos pozitīvajiem aspektiem. Grāmatā parādās viens īstens kaktu mags Misteriums. Tipisks trakais zinātnieks, kas apsēsts ar vienu vienīgu ideju. Viņam ir arī izpalīgs puišelis ar iesauku Putnubiedēklis. Misteriums ir haotisks ļaunais tēls, prātā nedaudz nestabils, bet ar lielu potenciālu, kuru viņš nekautrējas likt lietā. Šajā grāmatā viņš ir arī stīmpanka tēmas dzinējspēks, viņam ir pašdarināti roboti, maģiskas ierīces un tāda kā Betmena laboratorija iekārtota Londonas graustu rajonā. Viennozīmīgi mans mīļākais tēls. Ļaunos varoņus reti kad lasītāji novērtē, bet tieši viņi ir tie, kas dzen uz priekšu sižetu, rada varoņiem šķēršļus un liek tiem izaugt. Ceru sastapt viņus arī triloģijas nākošajā grāmatā. Gribēšu arī uzzināt, kur Misteriums ir ticis pie savas gudrības un visu viņa dzīves stāstu.
Tanielam šajā grāmatā ir uzdota loma auklēties ar Viktoriju sev neierastā vidē. Neteiktu, ka viņš ar to spoži tiktu galā, bet nu lēnā garā viņš saprot kādēļ viņš savu karjeru ziedojis Viktorijas labā. Tanielam gan ir problēmas ar reālo apstākļu pareizu novērtēšanu, bet tas nav nekas tāds, ko ar pāris lauztām ribām nevarētu izārstēt. Visādi citādi saprātīgs puisis, kura aizraušanās ir biotehnoloģijas.
Viktorija atgādina kaprīzu meitenīti, bet ko gan var gribēt no cilvēka, kurš pārdzīvojis smagu psiholoģisku traumu, diez vai nonākot viņas vietā kāds spētu rīkoties racionāli. Nedaudz pārsteidz meitenes kautrīgums no Taniela, ņemot vērā, ka tieši viņš uzkonstruēja ķermeni, kurā pārvietot Viktorijas dvēseli. Bet lai jau būtu, skarbais vīrietis un kautrīgā meitene ir viens no čiklita pīlāriem, un tur nu neko nevar darīt.
Ļaunie tēli, tie tagad sāk līst ārā no visiem stūriem kā žurkas. Nevaru gan teikt, ka tas būtu pārsteigums, otrajās grāmatās uz laukuma ir jāuzliek visas figūras, lai pēdējā varētu visu sasiet vienā mezglā un parādīt atrisinājumu. Mani reizē priecina un skumdina tas, ka esmu galveno ļauno tēlu uzminējis jau no paša sākuma. Taču uzminēt ir viens, bet saprast motivāciju ir kaut kas pavisam cits, to, cerams, uzzināšu triloģijas noslēgumā.
Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, labs piedzīvojums ar fantāzijas un nedaudz stīmpanka elementiem. Ja ir lasīta pirmā grāmata, tad noteikti izlasīsies arī šī. Salīdzinoši šī pagaidām ir spēcīgākā triloģijas grāmata. Joprojām rodas iespaids, ka šīs grāmatas auditorija ir daiļā dzimuma pārstāves. Šķiet, ka pēdējā triloģijas daļā autorei nāksies krietni pasvīst, lai visu saliktu savās vietās. Ar nepacietību gaidīšu nākamo grāmatu.
Stemfordas grāfs Taniels Glāss paglābj Viktorijas dvēseli, taču viņiem jādodas prom no Augšlondonas, iekams slepkava ir pabeidzis iesākto. Nelaimīgu notikumu virkne aizved bēgļus uz Lejaslondonu. Tumsā un trūkumā pamestie ļaudis nebūt nav draudzīgi un viesmīlīgi pret viesiem no Augšlondonas, tomēr tieši te Viktorija un Taniels atrod palīgus. Un palīgi viņiem ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad, jo gan Viktorijai, gan Londonai laika ir pavisam maz...
Lasīšanas un intrigas ziņā ar grāmatu viss ir kārtībā. Lasās ļoti raiti, atzīšos man patīk autores rakstīšanas stils, vārdu izvēle un teikumu struktūras. Ļoti labi iet kopā ar maniem lasīšanas paradumiem. Es šo grāmatu klasificētu kā piedzīvojumu ar fantāzijas elementiem un vietām stīmpanka elementiem. Sižeta attīstība ir tieši tāda, kādu sagaidām no dēku stāsta. Varoņi nemitīgi iekuļas visdažādākajās ķezās un daudz laika pavada cenšoties tikt no tām ārā. Nedaudz ir zudis stāsta fokuss, Viktorijai ir radušās jaunas prioritātes - atgūt ķermeni, un ir grūti paralēli risināt ar tēva nāvi saistīto noslēpumu atklāšanu. Vēl jo vairāk, viņai rodas jautājums vai tas maz ir vajadzīgs? Manas lūgšanas daļēji ir tikušas uzklausītas, un par apkārtējo Augš un Apakšlondonas pasauli es uzzināju nedaudz vairāk. Jā, iespējams, ne tik daudz kā es to vēlētos, bet tomēr. Taču vispozitīvākais ir tas, ka otrā grāmata man atbildēja uz pāris iebildēm, kuras radās lasot pirmo.
Piemēram, Taniela Glāsa un viņa pārstāvētā institūta darba apjomu. No pirmās varēja saprast, ka ar dvēseļu pavadīšanu līdz nāves slieksnim nodarbojas viens nabaga Taniels, lai gan parasta kalkulācija parādītu, ka tā laika Londonā būtu nepieciešamas vismaz 120 Taniela darba kolēģu. Šajā grāmatā bija neliels ieskats Nāvju organizācijas struktūrā, un šis fakts mani iepriecināja. Vēl mani nomocīja jautājums, kur baroneses meita ir iemācījusies tādu augstdzimušajiem neparastu mākslu kā ēdiena gatavošana. Taču arī uz to tika rasta atbilde šajā grāmatā. Protams, nebija jau tā, ka šajā grāmatā, man viss šķistu gludi. Zirgi ar alumīnija spārniem ir laba lieta, taču vismaz mūsvēstures pasaulē alumīnija ražošana, lai arī sākās deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmito beigās, tas tomēr mazajā aviācijā nebija izmantojams savu īpašību dēļ. Pareizie alumīnija sakausējumi tika iegūti tikai divdesmitā gadsimta sākumā. Bet piedzīvojumu stāstā piekasīties pie šādiem niekiem ir nedaudz nepiedienīgi. Ir tikai viens nieks, kas mani kā ar lidojošu Londonu apsēstu lasītāju kaitināja. Ja jau no jūdzēm augstas Augšlondonas ved lejā kāpnes uz Apakšlondonu, kā var nepamanīt pilsētas augstuma samazināšanos? Šķiet, ka es saprotu, ko autore domā ar to Londonas krišanu, un tas viens teikums pirmajā grāmatā par to, kā Londona cik tur gadu laikā nokritusi par ceturdaļjūdzi noteikti, būs paslīdējis garām rediģēšanas procesā.
Bet nu savus no pārgudrības radušos iebildumus izteicis, pievērsīšos pozitīvajiem aspektiem. Grāmatā parādās viens īstens kaktu mags Misteriums. Tipisks trakais zinātnieks, kas apsēsts ar vienu vienīgu ideju. Viņam ir arī izpalīgs puišelis ar iesauku Putnubiedēklis. Misteriums ir haotisks ļaunais tēls, prātā nedaudz nestabils, bet ar lielu potenciālu, kuru viņš nekautrējas likt lietā. Šajā grāmatā viņš ir arī stīmpanka tēmas dzinējspēks, viņam ir pašdarināti roboti, maģiskas ierīces un tāda kā Betmena laboratorija iekārtota Londonas graustu rajonā. Viennozīmīgi mans mīļākais tēls. Ļaunos varoņus reti kad lasītāji novērtē, bet tieši viņi ir tie, kas dzen uz priekšu sižetu, rada varoņiem šķēršļus un liek tiem izaugt. Ceru sastapt viņus arī triloģijas nākošajā grāmatā. Gribēšu arī uzzināt, kur Misteriums ir ticis pie savas gudrības un visu viņa dzīves stāstu.
Tanielam šajā grāmatā ir uzdota loma auklēties ar Viktoriju sev neierastā vidē. Neteiktu, ka viņš ar to spoži tiktu galā, bet nu lēnā garā viņš saprot kādēļ viņš savu karjeru ziedojis Viktorijas labā. Tanielam gan ir problēmas ar reālo apstākļu pareizu novērtēšanu, bet tas nav nekas tāds, ko ar pāris lauztām ribām nevarētu izārstēt. Visādi citādi saprātīgs puisis, kura aizraušanās ir biotehnoloģijas.
Viktorija atgādina kaprīzu meitenīti, bet ko gan var gribēt no cilvēka, kurš pārdzīvojis smagu psiholoģisku traumu, diez vai nonākot viņas vietā kāds spētu rīkoties racionāli. Nedaudz pārsteidz meitenes kautrīgums no Taniela, ņemot vērā, ka tieši viņš uzkonstruēja ķermeni, kurā pārvietot Viktorijas dvēseli. Bet lai jau būtu, skarbais vīrietis un kautrīgā meitene ir viens no čiklita pīlāriem, un tur nu neko nevar darīt.
Ļaunie tēli, tie tagad sāk līst ārā no visiem stūriem kā žurkas. Nevaru gan teikt, ka tas būtu pārsteigums, otrajās grāmatās uz laukuma ir jāuzliek visas figūras, lai pēdējā varētu visu sasiet vienā mezglā un parādīt atrisinājumu. Mani reizē priecina un skumdina tas, ka esmu galveno ļauno tēlu uzminējis jau no paša sākuma. Taču uzminēt ir viens, bet saprast motivāciju ir kaut kas pavisam cits, to, cerams, uzzināšu triloģijas noslēgumā.
Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, labs piedzīvojums ar fantāzijas un nedaudz stīmpanka elementiem. Ja ir lasīta pirmā grāmata, tad noteikti izlasīsies arī šī. Salīdzinoši šī pagaidām ir spēcīgākā triloģijas grāmata. Joprojām rodas iespaids, ka šīs grāmatas auditorija ir daiļā dzimuma pārstāves. Šķiet, ka pēdējā triloģijas daļā autorei nāksies krietni pasvīst, lai visu saliktu savās vietās. Ar nepacietību gaidīšu nākamo grāmatu.
October 10, 2015
Nu...
Es pat nezinu...
Citējot Līgu ''Alumīnija un elektrības diskusijas ar mani var nesākt...'' :)
Protams, piepildījās tas, ko es vēlējos vismazāk. Protams, es zināju, ka te būs tas sasodītais lovestorijs, bet...es tomēr mazliet cerēju, ka nebūs. Īpaši pēc tā, kā autore atrisināja Viktorijas situāciju(bija interesantāks risinājums, nekā domāju, ka būs un par to cepums) - gaidīju, ka būs pārsteigums un loves nebūs.
Besīja Misteriums. Ar katru lappusi aizvien vairāk. Ceru, ka viņa līnija šeit arī beidzas un es viņu trešajā grāmatā nesastapšu.
Galvenos varoņus piekāsa tas personāžs, par kuru man jau pirmajā grāmatā likās, ka piekāsīs(tagad gan gribu zināt motivāciju - tā skaidri un gaiši, kāda velna pēc, ko ar to grib panākt un kāds šim personāžam no tā visa vispār ieguvums). Bija arī personāžs, ar kuru saistās atklājums, kas man izraisīja vnk - kooooaaaa reakciju :) Kā arī - Taniels kļuva manai gaumei par saldu, zaudēja visu savu drūmo auru, kas man viņā tik ļoti patika pirmās grāmatas sākumā.
Par labo - lielākoties lasījās uz priekšu ātri. Autorei joprojām ir patīkama valoda un rakstības stils. Vienīgi es beigu daļā noguru no tās Viktorijas situācijas un ikdienas. Apnika. Gribēju piedzīvojumus, gribēju lai uz priekšu risinās visa tā plātņu un dzinēju problēmsituācija. Tādā ziņā man pirmā grāmata patika labāk - nebija tādu brīžu, kuri man liktos par daudz ievilkušies.
Man patika arī izvēle par labu pērtiķēnam nevis kkam glamūrīgam, izsmalcinātam un smukiņam.
Tāpat jāsaka, ka man ļoti patīk autores izvēles romāna nosaukumu ziņā. Man patīk tie momenti, kuros es saprotu, kāpēc tāds nosaukums.
Vēl bija viena epizode, ko es reāli, reāli nesapratu. Vienkārši... es nesapratu. Varbūt es palaidu garām kādus pavedienus, taču...tajā pašā laikā esmu droša, ka nepalaidu garām, jo it kā viss sākumā bija skaidri pateikts. Tāpēc es vnk...reāli nesapratu.
(Es zinu, ka šī rindkopa nepasaka neko, bet šovakar mani tā situācija vnk neliek mierā, tāpēc man par to ir jāpagaudo :D)
Anyway - es gribu zināt, kā šis viss beigsies un kā šī puzle salīmēsies kopā :) Jūtu, ka vajadzētu būt vēl ne vienam vien pārsteigumam :)
Es pat nezinu...
Citējot Līgu ''Alumīnija un elektrības diskusijas ar mani var nesākt...'' :)
Protams, piepildījās tas, ko es vēlējos vismazāk. Protams, es zināju, ka te būs tas sasodītais lovestorijs, bet...es tomēr mazliet cerēju, ka nebūs. Īpaši pēc tā, kā autore atrisināja Viktorijas situāciju(bija interesantāks risinājums, nekā domāju, ka būs un par to cepums) - gaidīju, ka būs pārsteigums un loves nebūs.
Besīja Misteriums. Ar katru lappusi aizvien vairāk. Ceru, ka viņa līnija šeit arī beidzas un es viņu trešajā grāmatā nesastapšu.
Galvenos varoņus piekāsa tas personāžs, par kuru man jau pirmajā grāmatā likās, ka piekāsīs(tagad gan gribu zināt motivāciju - tā skaidri un gaiši, kāda velna pēc, ko ar to grib panākt un kāds šim personāžam no tā visa vispār ieguvums). Bija arī personāžs, ar kuru saistās atklājums, kas man izraisīja vnk - kooooaaaa reakciju :) Kā arī - Taniels kļuva manai gaumei par saldu, zaudēja visu savu drūmo auru, kas man viņā tik ļoti patika pirmās grāmatas sākumā.
Par labo - lielākoties lasījās uz priekšu ātri. Autorei joprojām ir patīkama valoda un rakstības stils. Vienīgi es beigu daļā noguru no tās Viktorijas situācijas un ikdienas. Apnika. Gribēju piedzīvojumus, gribēju lai uz priekšu risinās visa tā plātņu un dzinēju problēmsituācija. Tādā ziņā man pirmā grāmata patika labāk - nebija tādu brīžu, kuri man liktos par daudz ievilkušies.
Man patika arī izvēle par labu pērtiķēnam nevis kkam glamūrīgam, izsmalcinātam un smukiņam.
Tāpat jāsaka, ka man ļoti patīk autores izvēles romāna nosaukumu ziņā. Man patīk tie momenti, kuros es saprotu, kāpēc tāds nosaukums.
Vēl bija viena epizode, ko es reāli, reāli nesapratu. Vienkārši... es nesapratu. Varbūt es palaidu garām kādus pavedienus, taču...tajā pašā laikā esmu droša, ka nepalaidu garām, jo it kā viss sākumā bija skaidri pateikts. Tāpēc es vnk...reāli nesapratu.
(Es zinu, ka šī rindkopa nepasaka neko, bet šovakar mani tā situācija vnk neliek mierā, tāpēc man par to ir jāpagaudo :D)
Anyway - es gribu zināt, kā šis viss beigsies un kā šī puzle salīmēsies kopā :) Jūtu, ka vajadzētu būt vēl ne vienam vien pārsteigumam :)
December 26, 2015
* Kāpēc vienu biezu grāmatu, kura sadalīta trīs plānākās, saukt par triloģiju? Šajā daļā viss galvenais stāsts tomēr tā īsti uz priekšu pavirzījās tikai pēdējās ~50 lappusēs. Pārējais ir muļļāšanās pa Lejaslondonu un Viktorijas/Taniela attiecību veidošana. Labi izstrādāta un nesasteigta romance ir labi, taču krītošo Londonu glābt un tēta noslēpumu var šķetināt arī bez tā (lai vai kā tās hurt-comfort un fluff nodaļas man patika).
* Es pieņemu, ka šī grāmata nebūtu notikusi, ja Viktorija nebūtu tāda aitas galva, ka līstu katakombās viena pati. Just sayin'.
*Vēl, protams, jāizlasa pēdējā daļa, bet pieņemu, ka grāmatas kopsavilkums ir aptuveni šāds :
viņi: Viktorij, nē!
Viktorija: Viktorij, jā!
* Vēlāk savas domas izvērsīšu blogā.
* Es pieņemu, ka šī grāmata nebūtu notikusi, ja Viktorija nebūtu tāda aitas galva, ka līstu katakombās viena pati. Just sayin'.
*Vēl, protams, jāizlasa pēdējā daļa, bet pieņemu, ka grāmatas kopsavilkums ir aptuveni šāds :
viņi: Viktorij, nē!
Viktorija: Viktorij, jā!
* Vēlāk savas domas izvērsīšu blogā.
February 4, 2018
Šeit drusku par maz vietas, tāpēc:
http://wp.me/p3llvl-3O
http://wp.me/p3llvl-3O
October 17, 2015
>satur šādus tādus spoilerus. vēlams, ja ir lasīta pirmā daļa<
Kā otrajai daļai, šai grāmatai ir jākāpina spriedze, jākāpina tēlu dziļums, un jārada vēl lielāku kāpumu triloģijas intrigās. Vai tas arī izdevās? Dažreiz.
Raiti, punktā no pirmās daļas pēdējiem vārdiem, turpinās aktivitāte, sākums raits, sola visādus brīnumus, un Taniels ir spiests veikt sev smagu lēmumu. Šim es apakšā joprojām gaidu kādu papildus motīvu bez pieķeršanās vai vispārēja paguruma no nāves. Skaidrs, ka šī trešā motīva nav, un mēs sadzīvojam ar tikai diviem jau minētajiem. Kas principā liek teikt - Viktorijas un Taniela paredzētā romance šķiet pārāk strauja. Pārāk sakāpināta. Ar pārāk maz pamatu? Var appelēt, ka stresa apstākļos, un divatā, simpātijas ir veselīgas, lai kaut sadarbotos, bet šis ne vienmēr šķiet šis gadījums.
Grāmatas ilgākā misija ir epopeja ar Viktorijas neapskaužamajiem realitātes apstākļiem. Tā ir interesanta lieta, ko apspēlēt, un ainas, kas šos notikumus pavada, ir tas bonusiņš tēlu dziļuma dibināšanai, kaut šķiet, ka iekšā slēpēs vēl lielāks, nerealizēts potenciāls. Un vēlme mīlēt un bezierunās rūpēties Tanielu padara nedaudz atūdeņotu. Labi, ka savu kretīnismu viņš nav zaudējis pilnībā.
Visvairāk jutos vīlusies pagriezienā ar lēdiju Vinčesteri. Ļoti ilgi tajā konfrontācijas ainā domāju, ka viņai ir gluži savādāks iemesls rīkoties šādi - lai piesegtu savas pēdas un motīvus ienaidnieku priekšā. Nenonākt pie vajātajiem pašiem, un ka incidentu izjaucošā maģija ir viņas, nevis deus ex machina mātes pirksts (dieva dēļ, ja Viktorijas mātei rūp viņas bērnu liktenis, tad kāpēc būt tik nolāpīti skopai? kas bija liedzis Viktoriju aizmest uz Franciju uzreiz, ja dūmīgā teleportācija ir tik ātrs un viegls process? nolāpītais Gredzenu Pavēlnieka ērglis!). Joprojām ceru, ka Vinčesterei padomā ir kaut kas cits. Kaut kas gudrāks. Bet nu labi. Pagaidām pieņemsim, ka ir jāatstāj galvenie varoņi ienaidnieku ielokā.
Un Misteriums? Skatoties uz viņam pieejamo maģiju, kādēļ gan šis izcilais burvis dzīvo Lejaslondonā?
Šajā daļā ritms nolūza biežāk, kā pirmajā, kas ir ironiski, ja otrā sižetiski ir daudz vienmērīgāk pildīta ar vērtīgu materiālu, kā pirmā. Varbūt tādēļ, ka atlabšanas procesā tēli emocionāli zaudēja ceļu, tā ceļu nozaudēt varēja arī lasītājs. Toties, nenoliedzami, Lejaslondonas viedoklis pasaules uzskatos stāstam bija neizbēgami vajadzīgs. Un pat tad Viktorijai un Tanielam krietni noveicās savos turienes dzīves apstākļos, par spīti regulārajai iekaustīšanai. Ai, kā Dreižei patīk savus tēlus regulāri fiziski ietekmēt. Vai bijis kaut mirklis, kad Tanielam nav zilumu?
Ir plotholi, kaut vai ar to pašu māti un lēdiju Vinčesteri. Lielā mistērija joprojām ir neatbildēta. Emocionāli tēli varbūt ir mainījušies (uz labu vai sliktu, tas kā kuram), bet lielajā intrigas sižetā pozīcija ir teju tā pati.
Un vai man kāds pateiks, kas notika ar Teo?! Like, kāds no šī tēla pagaidām ir bijis labums?
Bet kā apliecina grāmatas pēdējie vārdi - shit is falling down. Burtiski. Jāskatās, kur un kā triloģija atradīs savu kulmināciju, vai Viktorija iemācīsies rīkoties bez Taniela stīvā pleca, kā izklaidējas pats Taniels, un kādas un cik dziļas ir katra iesaistītā motivācijas?
Kā otrajai daļai, šai grāmatai ir jākāpina spriedze, jākāpina tēlu dziļums, un jārada vēl lielāku kāpumu triloģijas intrigās. Vai tas arī izdevās? Dažreiz.
Raiti, punktā no pirmās daļas pēdējiem vārdiem, turpinās aktivitāte, sākums raits, sola visādus brīnumus, un Taniels ir spiests veikt sev smagu lēmumu. Šim es apakšā joprojām gaidu kādu papildus motīvu bez pieķeršanās vai vispārēja paguruma no nāves. Skaidrs, ka šī trešā motīva nav, un mēs sadzīvojam ar tikai diviem jau minētajiem. Kas principā liek teikt - Viktorijas un Taniela paredzētā romance šķiet pārāk strauja. Pārāk sakāpināta. Ar pārāk maz pamatu? Var appelēt, ka stresa apstākļos, un divatā, simpātijas ir veselīgas, lai kaut sadarbotos, bet šis ne vienmēr šķiet šis gadījums.
Grāmatas ilgākā misija ir epopeja ar Viktorijas neapskaužamajiem realitātes apstākļiem. Tā ir interesanta lieta, ko apspēlēt, un ainas, kas šos notikumus pavada, ir tas bonusiņš tēlu dziļuma dibināšanai, kaut šķiet, ka iekšā slēpēs vēl lielāks, nerealizēts potenciāls. Un vēlme mīlēt un bezierunās rūpēties Tanielu padara nedaudz atūdeņotu. Labi, ka savu kretīnismu viņš nav zaudējis pilnībā.
Visvairāk jutos vīlusies pagriezienā ar lēdiju Vinčesteri. Ļoti ilgi tajā konfrontācijas ainā domāju, ka viņai ir gluži savādāks iemesls rīkoties šādi - lai piesegtu savas pēdas un motīvus ienaidnieku priekšā. Nenonākt pie vajātajiem pašiem, un ka incidentu izjaucošā maģija ir viņas, nevis deus ex machina mātes pirksts (dieva dēļ, ja Viktorijas mātei rūp viņas bērnu liktenis, tad kāpēc būt tik nolāpīti skopai? kas bija liedzis Viktoriju aizmest uz Franciju uzreiz, ja dūmīgā teleportācija ir tik ātrs un viegls process? nolāpītais Gredzenu Pavēlnieka ērglis!). Joprojām ceru, ka Vinčesterei padomā ir kaut kas cits. Kaut kas gudrāks. Bet nu labi. Pagaidām pieņemsim, ka ir jāatstāj galvenie varoņi ienaidnieku ielokā.
Un Misteriums? Skatoties uz viņam pieejamo maģiju, kādēļ gan šis izcilais burvis dzīvo Lejaslondonā?
Šajā daļā ritms nolūza biežāk, kā pirmajā, kas ir ironiski, ja otrā sižetiski ir daudz vienmērīgāk pildīta ar vērtīgu materiālu, kā pirmā. Varbūt tādēļ, ka atlabšanas procesā tēli emocionāli zaudēja ceļu, tā ceļu nozaudēt varēja arī lasītājs. Toties, nenoliedzami, Lejaslondonas viedoklis pasaules uzskatos stāstam bija neizbēgami vajadzīgs. Un pat tad Viktorijai un Tanielam krietni noveicās savos turienes dzīves apstākļos, par spīti regulārajai iekaustīšanai. Ai, kā Dreižei patīk savus tēlus regulāri fiziski ietekmēt. Vai bijis kaut mirklis, kad Tanielam nav zilumu?
Ir plotholi, kaut vai ar to pašu māti un lēdiju Vinčesteri. Lielā mistērija joprojām ir neatbildēta. Emocionāli tēli varbūt ir mainījušies (uz labu vai sliktu, tas kā kuram), bet lielajā intrigas sižetā pozīcija ir teju tā pati.
Un vai man kāds pateiks, kas notika ar Teo?! Like, kāds no šī tēla pagaidām ir bijis labums?
Bet kā apliecina grāmatas pēdējie vārdi - shit is falling down. Burtiski. Jāskatās, kur un kā triloģija atradīs savu kulmināciju, vai Viktorija iemācīsies rīkoties bez Taniela stīvā pleca, kā izklaidējas pats Taniels, un kādas un cik dziļas ir katra iesaistītā motivācijas?
November 14, 2015
Kopumā šis ir labs sērijas turpinājums, kurā nejūtos vīlusies. Protams, ir savi mīnusi, taču tos jau var saskatīt gandrīz katrā grāmatā, turklāt autore vēl nav sarakstījusi 100 romānus, lai viņu kritizētu kā pasaules meistarus.
Vairāk: http://readingthroughlines.blogspot.c...
Vairāk: http://readingthroughlines.blogspot.c...
October 1, 2015
ja pirmās grāmatas balss problēma ir atrisināta un Viktorija atkal kļūst par meiteni, tā vietā parādās citi caurumi.
notikumu ir daudz, bet otrajā dienā pēc izlasīšanas ir sajūta, ka tie nedaudz vilkās.
no nesen lasītajām grāmatām man rodas jautājums - vai tiešām sieviešu domāšana ir tik aprobežota un dīvaina, vai tikai es to nemāku pamanīt savējā?
kopumā ir labi.
notikumu ir daudz, bet otrajā dienā pēc izlasīšanas ir sajūta, ka tie nedaudz vilkās.
no nesen lasītajām grāmatām man rodas jautājums - vai tiešām sieviešu domāšana ir tik aprobežota un dīvaina, vai tikai es to nemāku pamanīt savējā?
kopumā ir labi.
March 13, 2018
Lai arī cik ļoti gribētos ielikt piecas zvaigznes, sākums mazliet nepiesaistīja, bieži salīdzināju ar pirmo grāmatu.
Nekādīgi nevarēju pierast pie Viktorijas, kura bija rotaļlietā, savukārt vēlāk, nevarēju pierast pie Viktorijas viņas ķermenī.
Atzīšos, ka Dreiže ir vienīgā latviešu autore, kuras darbi man tik tiešām ļoti patīk, un es nespēju tos nolikt malā, grāmatas piesaista, it īpaši šīs triloģijas vāki atspoguļo ļoti labi grāmatā notiekošo..
Protams negaidīti pavērsieni, bet beigas var noprast pēc trešās grāmatas apraksta..
"Ticēt un cerēt nav viens un tas pats. Viens no abiem variantiem vienmēr izrādas melīgs."
Bija redzams, ka Taniels, ierodoties Lejaslondonā ir mainījies, nezinu uz kuru pusi, dažreiz pat pietrūka vecā Taniela. Mazliet pietrūka romantikas, bet tam bija attaisnojums - Viktorijas dvēsele bija rotaļlietā.
Lai arī cik man patiktu skumjas, dramatiskas beigas, šai triloģijai ir nepieciešamas labas beigas, precīzāk, man nepieciešamas, lai gan labāk iederētos pretējs nobeigums.
Nekādīgi nevarēju pierast pie Viktorijas, kura bija rotaļlietā, savukārt vēlāk, nevarēju pierast pie Viktorijas viņas ķermenī.
Atzīšos, ka Dreiže ir vienīgā latviešu autore, kuras darbi man tik tiešām ļoti patīk, un es nespēju tos nolikt malā, grāmatas piesaista, it īpaši šīs triloģijas vāki atspoguļo ļoti labi grāmatā notiekošo..
Protams negaidīti pavērsieni, bet beigas var noprast pēc trešās grāmatas apraksta..
"Ticēt un cerēt nav viens un tas pats. Viens no abiem variantiem vienmēr izrādas melīgs."
Bija redzams, ka Taniels, ierodoties Lejaslondonā ir mainījies, nezinu uz kuru pusi, dažreiz pat pietrūka vecā Taniela. Mazliet pietrūka romantikas, bet tam bija attaisnojums - Viktorijas dvēsele bija rotaļlietā.
Lai arī cik man patiktu skumjas, dramatiskas beigas, šai triloģijai ir nepieciešamas labas beigas, precīzāk, man nepieciešamas, lai gan labāk iederētos pretējs nobeigums.
December 1, 2015
Ja pirmā grāmata bija par Viktoriju un viņas mērķi atklāt sava tēva slepkavību tad otra ir par.... es nezinu? Tikko pabeidzu grāmatu un man nav ne mazākās jausmas. Nu labi, tur bija lielā romance, bet es to ignorēju. Stāsts bija par Viktoriju, kura vēlas atriebt tēvu nevis Viktoriju, kura devās uz Augšlondonu atrast mīlestību.
Radās sajūta, ka otrā grāmatā Viktorija bija atkāpusies no galvenās lomas, lai ieņemot pasīvu tēlu un no malas ērti vēroja stāstu risināmies bez viņas, bet filmēšanas kamerai tas nebija pateikt un visu uzmanība turpināja tikt veltīta viņai. Varbūt vajadzēja rakstīt grāmatu no Glāsa skata punkta? Grāmata sākās ar viņu un iespējams ka tur arī vajadzēja palikt. Stāstam pat nav ne vainas, vietām gan derēja būt ne tik izstieptas ikdienišķās ainas, bet skata punktam gan var piekasīties. Viktorija neko nedod lasītājam tālāk par acīm kas redz un uztver pasauli, bet galvenais tēls nedrīkst būt !!!Tik!!! pasīvs! Pasīvi tēli ir NPC ne MC.
2,5 zvaigznes.
Radās sajūta, ka otrā grāmatā Viktorija bija atkāpusies no galvenās lomas, lai ieņemot pasīvu tēlu un no malas ērti vēroja stāstu risināmies bez viņas, bet filmēšanas kamerai tas nebija pateikt un visu uzmanība turpināja tikt veltīta viņai. Varbūt vajadzēja rakstīt grāmatu no Glāsa skata punkta? Grāmata sākās ar viņu un iespējams ka tur arī vajadzēja palikt. Stāstam pat nav ne vainas, vietām gan derēja būt ne tik izstieptas ikdienišķās ainas, bet skata punktam gan var piekasīties. Viktorija neko nedod lasītājam tālāk par acīm kas redz un uztver pasauli, bet galvenais tēls nedrīkst būt !!!Tik!!! pasīvs! Pasīvi tēli ir NPC ne MC.
2,5 zvaigznes.
October 9, 2015
Zem mākslīgām zvaigznēm nesteidzīgi un lielākoties nesāpīgi sakārto visas figūriņas uz šaha dēlīša (vai varbūt dambretes, jo Viktorijai šahs droši vien vairs neizraisa pozitīvas emocijas), lai tad pēdējā grāmatā varētu tās spert gaisā pēc sirds patikas. Atklājas, ka daži daudzi ir nodevēji, tāpēc viņus droši vien var gaidīt negaidīti parādāmies arī pēdējā grāmatā, gluži kā žurkas ar āboliem pilnā pagrabā (kaut gan tas varbūt arī nebija tik negaidīti...).
Lai vai kā, nebija tik interesanti lasīt kā pirmo grāmatu, bet prieku sagādāja Viktorijas un Taniela attiecību attīstība, jo tā šķita dabīgi izaugam no kaut kā sākotnēji neliela. Ļoti ceru, ka pēdējā grāmata šajā ziņā nesagādās vilšanos.
Lai vai kā, nebija tik interesanti lasīt kā pirmo grāmatu, bet prieku sagādāja Viktorijas un Taniela attiecību attīstība, jo tā šķita dabīgi izaugam no kaut kā sākotnēji neliela. Ļoti ceru, ka pēdējā grāmata šajā ziņā nesagādās vilšanos.
February 8, 2016
Pirmā grāmata ierāva notikumos, lai gan visnotaļ lēni, tad nu uz otro liku cerības, ka ies daudz raitāk. Jūtos nedaudz sarūgtināta par ieguldīto laiku grāmatas lasīšanā, bet nu tāpat trešo daļu izlasīšu kaut vai tikai ķekša pēc. Ja visas iepriekšējās grāmatas bija fenomenālas, tad varbūt rakstot šo triloģiju vajadzēja padomāt vai ir iespējams uzrakstīt grāmatu divās daļās un tad ķerties pie triloģijas. Notikumi tiešām ļoti stiepti un lēni risinās, tēli ne līdz galam nostrādāti un visa ir par daudz, meitene zēnu skolā, lidojošas pilsētas, līķu celšana un beigās pirāti...laba daudz nevajag būtu moto pie kā vajadzētu nākamreiz pieķerties tā ciešāk.
October 3, 2015
Kā jau otrai daļai pieklājas, tiek atbildēti daži jautājumi un atklājas ļaundari. Mjā, pirmajā daļā radušās aizdomas izrādījās pareizas. Neesmu sajūsmā par dažiem sižeta pavērsieniem, bet ar nepacietību gaidu trešo daļu pēc mēneša, lai uzzinātu, kā viss atrisināsies.
Pilnā atsauksme https://gramatas.wordpress.com/2015/1...
Pilnā atsauksme https://gramatas.wordpress.com/2015/1...
December 26, 2017
Grāmata, kas aizpilda telpu starp pirmo un trešo grāmatu. Atkal lieku 3 zvaigznes tāpēc, ka pret latviešiem tā pielaidīgāk.
Notikumi joprojām ir tie, kas grāmatu glābj. Arī citādi nekas nav mainījies. Galvenā varone turpina ņuņņoties, viņas pavadonis turpina tēlot seru Lanselotu, un autore turpina bezgalīgi un pārjūtelīgi (lai neteiktu - salkani) aprakstīt abu dvēseles stāvokļus.
Galvenā intriga laikam joprojām skaitās tas, kas noticis ar galvenās varones tēvu, ja? Vilks viņu zina, jo grāmatā no tā nav tikpat kā nekā.
Notikumi joprojām ir tie, kas grāmatu glābj. Arī citādi nekas nav mainījies. Galvenā varone turpina ņuņņoties, viņas pavadonis turpina tēlot seru Lanselotu, un autore turpina bezgalīgi un pārjūtelīgi (lai neteiktu - salkani) aprakstīt abu dvēseles stāvokļus.
Galvenā intriga laikam joprojām skaitās tas, kas noticis ar galvenās varones tēvu, ja? Vilks viņu zina, jo grāmatā no tā nav tikpat kā nekā.
January 1, 2025
Nu jā. Pirmo grāmatu izlasīju vēl nezinot, kas īsti ir tāda patiesi laba grāmata, bet interesanti jau bija... Laikam.
Besīja atkārtošanās, jokaini vārdi... Misteriums? Miertiesnesis? Okei... Lai būtu. Viktorija kā vienmēr kaut ko nīkuļo un iekrīt tajās pašās bedrēs kur vienmēr. Taniels - rauc dūres un lamājas.
Sākums ok, vidu gandrīz neizmocīju, beigas atkal bum! bāc! kaut kas notika un cliffhangers. Bija interesanti lasīt, bet bišķi meistarīgāk visu sapīt un saīsināt arī varēja.
Kopumā - ...nav ne jausmas. Redzēsim kā būs pēdējā gramatā.
Besīja atkārtošanās, jokaini vārdi... Misteriums? Miertiesnesis? Okei... Lai būtu. Viktorija kā vienmēr kaut ko nīkuļo un iekrīt tajās pašās bedrēs kur vienmēr. Taniels - rauc dūres un lamājas.
Sākums ok, vidu gandrīz neizmocīju, beigas atkal bum! bāc! kaut kas notika un cliffhangers. Bija interesanti lasīt, bet bišķi meistarīgāk visu sapīt un saīsināt arī varēja.
Kopumā - ...nav ne jausmas. Redzēsim kā būs pēdējā gramatā.
June 6, 2017
Šī daļa likās nedaudz labāka nekā pirmā, jo nebija tik ļoti kaitinoša. Lasījās diezgan raiti, visticamāk tāpēc, ka tur tā īsti nekas nenotika. Pēdējās 100 lpp beidzot parādījās kāds action. Taniels šajā daļā man nedaudz atgādināja Greju (50 shades) un Hārdinu (After) - visa tā Viktorijas pārspīlētā uzmanīšana, nepārtraukta vērošana, vajadzība kontrolēt utt. Pirmajā grāmatā viņs bija tāds sakarīgāks.
July 8, 2022
Interesants pirmās grāmatas turpinājums, plūstošs stāsts, kam ir viegli sekot līdzi. Vienīgais pēdējās divas...trīs nodaļas šķita nedaudz sasteigtas. Manuprāt būtu bijis nepieciešams nedaudz līdzenāk ievadīt notikumos, kas tiks pastāstīti nākamajā daļā. Kopā viegli lasāma un patīkama grāmata ar viegli uztveramie tēliem un vizuālajiem aprakstiem.
Read
December 11, 2019I havent read it yet but i read the first part and in is fantastic!
April 9, 2021
Nē, nu es zinu, ka acis ir dvēseles spogulis, bet Viktorija Taniela acīs spēj nolasīt kaitinoši par daudz..
August 2, 2023
Tik laimīga biju par beigām - viņiem būs jauns sākums. ❤️
September 20, 2024
Tas kandelabrs norāva vismaz pus zvaigzni 🙈
December 13, 2024
Nu nesadraudzējos es ar grāmatas autori. Man pietrūkst emocijas grāmatā kaut grāmata ir ļoti emocionāla.
December 29, 2015
Svārstījos starp 4 un 5, beigās uzvarēja 5. Viss būtu brīnišķīgi, bet Viktorija mani līdz galam nespēj iekarot, jāpieaug tam skuķim vēl kārtīgi... Tanielam toties bez ierunām pieder mana sirds. Notikumu gaita, attiecību attīstība un valoda pārliecināja un aizrāva vairāk kā pirmā daļa.
Un pēdējais teikums!!! *atkal pliķē sev pa plecu un apsveic par pacietību, tad skrien pēc trešās daļas*
Un pēdējais teikums!!! *atkal pliķē sev pa plecu un apsveic par pacietību, tad skrien pēc trešās daļas*
Displaying 1 - 23 of 23 reviews