What do you think?
Rate this book
Danse Macabre #3
Debesu lauskas
Pārvarot neskaitāmus šķēršļus, Viktorija Roze Elingtona ir izdzīvojusi un atguvusi savu ķermeni, taču par ļoti augstu cenu. Neilgi pēc viņas augšāmcelšanas Taniels nokļūst visbriesmīgāko moku un visļaunāko murgu citadelē – ellē. Lai arī kā Viktorija ilgotos Tanielu glābt, meitene vēl arvien atrodas revolucionāri noskaņotu pirātu gūstā, un tie vēlas, lai viņas ceļš vestu augšup, nevis lejup.
Augšlondonas pirmās platformas krišana izraisa haosu, un pirāti to uzskata par savu izdevību sagrābt varu pilsētā, kas gadsimtiem ilgi ir paverdzinājusi lejaslondoniešus. Viktorijai atkal ir jācīnās par patiesību, drošību un mīlestību. Bet vissvarīgākā cīņa meiteni vēl tikai gaida...
Augšlondonas pirmās platformas krišana izraisa haosu, un pirāti to uzskata par savu izdevību sagrābt varu pilsētā, kas gadsimtiem ilgi ir paverdzinājusi lejaslondoniešus. Viktorijai atkal ir jācīnās par patiesību, drošību un mīlestību. Bet vissvarīgākā cīņa meiteni vēl tikai gaida...
- GenresFantasy
319 pages, Hardcover
First published November 7, 2015
1 person is currently reading
36 people want to read
About the author
Laura Dreiže
9 books120 followersLaura Dreiže (1990) is a Latvian writer, translator, editor, author of acclaimed fantasy and science fiction novels. Her first stories were crafted during her school days, ignited by a fascination for myths, legends, history, and folklore from various cultures, which still remains her primary source of inspiration. She's a three-time winner of the Zvaigzne ABC award, and several of her books have been included in the reading promotion program Children, Youth and Parents' Jury. She also created the Latvian branch of the National Novel Writing Month challenge.
When not writing, Laura is either busy traveling and exploring the world, or curled up with a book and knitting needles.
When not writing, Laura is either busy traveling and exploring the world, or curled up with a book and knitting needles.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 18 of 18 reviews
November 4, 2015
Triloģijām, kuru grāmatas iznāk viena pēc otras ar apskaužamu regularitāti reizi mēnesī, ir zināmas priekšrocības. Lasītājs nepaspēj aizmirst grāmatas varoņus, arī pasaule vēl ir aizķērusies atmiņas stūros. Man tika dota iespēja izlasīt “Debesu lauskas” nedēļu pirms pārdošanas sākuma. Šajā ziņā grāmatu blogeriem ir priviliģēts stāvoklis, viņi reizēm tiek pie grāmatām, kuras vēl nav veikalos.
Šī ir triloģijas pēdējā grāmata, un kā jau pienākas, autore mēģina savīt visus stāsta pavedienus striķī, kurā beigās pakārt galveno stāsta problēmu. Šīs triloģijas problēma ir diezgan iespaidīga - magotehnogēna katastrofa, kas draud ar lieliem cilvēku upuriem, varas pārrāvumu Britu karalistē un, iespējams, impērijas sabrukšana. Viktorija, sākumā cēlu mērķu vadīta un gribēdama atklāt sava tēva nāves iemeslu, iestājās Maģijas akadēmijā. Laikam ritot viņa iekūlās aizvien jaunās nepatikšanās, un beigu beigās runa bija vairs tikai par izdzīvošanu. Viņa atrod un pazaudē savu mūža mīlestību Tanielu, pati nonāk uz nāves sliekšņa, satiek trako Mistēriumu un nokļūst pirātu gūstā. Vienu vārdu sakot iekuļas visur, kur jāiekuļas galvenajai varonei, ja lasa kārtīgu piedzīvojumu romānu. Ir viena patīkama izmaiņa no žanra standarta - jaunā varone lielākoties ar visām problēmām cenšas tikt galā pati, negaidot prinčus uz Baltā zirga.
Triloģija ir aizraujoša. Sevišķi brīžos, kad notika aktīva sižeta attīstība un piedzīvojums sekoja piedzīvojumam. Visas grāmatas apriju burtiski vienā elpas vilcienā, un tāda vēlme kā mest viņām mieru neuznāca. Jā, gadījās brīži, kad ieslēdzās loģika un daļa no pasaules aprakstiem man izraisīja, manuprāt, pamatotas iebildes. Tas vairāk bija centrēts uz tehnoloģiju vēsturi (cik nu tā pasaulē ar maģiju var korelēt ar mūsējo), Augšlondonas aprakstu, kas vietām ir visnotaļ pretrunīgs. Taču ja nelūkojas tik kritiski, un piever acis, tad viss bija tīri labi.
Galvenā iebilde ir par to, ka autorei nedaudz pietrūkst meistarības nofokusēt savu stāstu. Viņa tiešām ir ļāvusi stāstam vest pašam sevi, un tas diemžēl ir redzams. Iespējams no rakstīšanas viedokļa šāds paņēmiens ir piedzīvojums pats par sevi. Bet no manis kā lasītāja, tas šķita kā mēģinājums visas labās idejas iebāzt vienā grāmatā uzreiz. Pārāk nesatraucoties par sižeta kopskatu. Tas radīja daudzus jautājumus, uz kuriem es tā arī neguvu atbildes.
Augšlondonas krišanas īstais iemesls man tā arī palika noslēpums. Tāpat nekļuva skaidra antagonista motivācija, tika izvirzītas prasības, kuras starp citu nemaz nebija sliktas un, iespējams, pat sabiedrībai par labu nākošas, bet tad viss aizgāja pa pieskari. Kur bija megaplāns un ļauni līksmojošā runa pēdējās cīņa finālā, kad nupat, nupat ļaunie piebeigs labos. Nav jau obligāti, bet no stāsta salasītās informācijas drumslas man neļauj izdarīt viennozīmīgus secinājumus. Labi, dzīvē jau ar viss neattīstās kā pa diegu, kaut kas sanāk, kaut kas nesanāk.
Triloģijas tēlu topā pirmo vietu noteikti ieņem Misteriums, nudien īsts ļaunais ģēnijs (autorei noteikti vajadzētu pamēģināt uzrakstīt kaut ko ar antivaroni galvenajā lomā). Ar vienu ideju apsēsts neģēlis, kurš tās dēļ ir gatavs iet uz visu. Tas ir uz pilnīgi visu, un pat motivācija viņam ir tāda loģiska un pamatota. Viens no retajiem stāsta varoņiem, kuriem patiešām bija konkrēts mērķis, uz kuru viņš virzījās neatskatīdamies. Ja vēl vezumā piemet klāt to, ka Misteriums nodrošināja pēdējo divu grāmata sižetu attīstību, tad visu cieņu viņa ļaunajai sirdij.
Viktorija ir kā skaida upē, peld kur straume nes, laiku pa laikam pārvērtē savas prioritātes. Ok, viņa nekad nepadodas, bet tik un tā no vienas vietas uz otru viņa lielākoties ceļo ne pēc savas gribas vai plāna. Notikumi viņu nes, neskatoties uz iepriekšējiem panākumiem vai kļūmēm. Manuprāt, meitenei (Viktorijai) vajadzēja vairāk pacensties, lai noturētos pie stāsta centrālās tēmas, nevis drasēt riņķī ar pirātiem. Trūka tiešas konfrontācijas ar pašu galveno ļauno. .
Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Šo fantāzijas triloģiju droši var lasīt izklaide garantēta, nebūs nekādu žanra pamatus lauzošu elementu, labs piedzīvojums uz interesantas pasaules fona. Autorei noteikti netrūkst daudz labi ideju, un ar laiku noslīpējot rakstītprasmi, nedaudz piestrādājot pie pasaules uzbūves, ņemot vērā visus aspektus un apslāpējot sevī tendenci uzrakstīt par viņām visām uzreiz vienā grāmatā, viņas darbu kvalitāte noteikti ies uz augšu!
Šī ir triloģijas pēdējā grāmata, un kā jau pienākas, autore mēģina savīt visus stāsta pavedienus striķī, kurā beigās pakārt galveno stāsta problēmu. Šīs triloģijas problēma ir diezgan iespaidīga - magotehnogēna katastrofa, kas draud ar lieliem cilvēku upuriem, varas pārrāvumu Britu karalistē un, iespējams, impērijas sabrukšana. Viktorija, sākumā cēlu mērķu vadīta un gribēdama atklāt sava tēva nāves iemeslu, iestājās Maģijas akadēmijā. Laikam ritot viņa iekūlās aizvien jaunās nepatikšanās, un beigu beigās runa bija vairs tikai par izdzīvošanu. Viņa atrod un pazaudē savu mūža mīlestību Tanielu, pati nonāk uz nāves sliekšņa, satiek trako Mistēriumu un nokļūst pirātu gūstā. Vienu vārdu sakot iekuļas visur, kur jāiekuļas galvenajai varonei, ja lasa kārtīgu piedzīvojumu romānu. Ir viena patīkama izmaiņa no žanra standarta - jaunā varone lielākoties ar visām problēmām cenšas tikt galā pati, negaidot prinčus uz Baltā zirga.
Triloģija ir aizraujoša. Sevišķi brīžos, kad notika aktīva sižeta attīstība un piedzīvojums sekoja piedzīvojumam. Visas grāmatas apriju burtiski vienā elpas vilcienā, un tāda vēlme kā mest viņām mieru neuznāca. Jā, gadījās brīži, kad ieslēdzās loģika un daļa no pasaules aprakstiem man izraisīja, manuprāt, pamatotas iebildes. Tas vairāk bija centrēts uz tehnoloģiju vēsturi (cik nu tā pasaulē ar maģiju var korelēt ar mūsējo), Augšlondonas aprakstu, kas vietām ir visnotaļ pretrunīgs. Taču ja nelūkojas tik kritiski, un piever acis, tad viss bija tīri labi.
Galvenā iebilde ir par to, ka autorei nedaudz pietrūkst meistarības nofokusēt savu stāstu. Viņa tiešām ir ļāvusi stāstam vest pašam sevi, un tas diemžēl ir redzams. Iespējams no rakstīšanas viedokļa šāds paņēmiens ir piedzīvojums pats par sevi. Bet no manis kā lasītāja, tas šķita kā mēģinājums visas labās idejas iebāzt vienā grāmatā uzreiz. Pārāk nesatraucoties par sižeta kopskatu. Tas radīja daudzus jautājumus, uz kuriem es tā arī neguvu atbildes.
Augšlondonas krišanas īstais iemesls man tā arī palika noslēpums. Tāpat nekļuva skaidra antagonista motivācija, tika izvirzītas prasības, kuras starp citu nemaz nebija sliktas un, iespējams, pat sabiedrībai par labu nākošas, bet tad viss aizgāja pa pieskari. Kur bija megaplāns un ļauni līksmojošā runa pēdējās cīņa finālā, kad nupat, nupat ļaunie piebeigs labos. Nav jau obligāti, bet no stāsta salasītās informācijas drumslas man neļauj izdarīt viennozīmīgus secinājumus. Labi, dzīvē jau ar viss neattīstās kā pa diegu, kaut kas sanāk, kaut kas nesanāk.
Triloģijas tēlu topā pirmo vietu noteikti ieņem Misteriums, nudien īsts ļaunais ģēnijs (autorei noteikti vajadzētu pamēģināt uzrakstīt kaut ko ar antivaroni galvenajā lomā). Ar vienu ideju apsēsts neģēlis, kurš tās dēļ ir gatavs iet uz visu. Tas ir uz pilnīgi visu, un pat motivācija viņam ir tāda loģiska un pamatota. Viens no retajiem stāsta varoņiem, kuriem patiešām bija konkrēts mērķis, uz kuru viņš virzījās neatskatīdamies. Ja vēl vezumā piemet klāt to, ka Misteriums nodrošināja pēdējo divu grāmata sižetu attīstību, tad visu cieņu viņa ļaunajai sirdij.
Viktorija ir kā skaida upē, peld kur straume nes, laiku pa laikam pārvērtē savas prioritātes. Ok, viņa nekad nepadodas, bet tik un tā no vienas vietas uz otru viņa lielākoties ceļo ne pēc savas gribas vai plāna. Notikumi viņu nes, neskatoties uz iepriekšējiem panākumiem vai kļūmēm. Manuprāt, meitenei (Viktorijai) vajadzēja vairāk pacensties, lai noturētos pie stāsta centrālās tēmas, nevis drasēt riņķī ar pirātiem. Trūka tiešas konfrontācijas ar pašu galveno ļauno. .
Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Šo fantāzijas triloģiju droši var lasīt izklaide garantēta, nebūs nekādu žanra pamatus lauzošu elementu, labs piedzīvojums uz interesantas pasaules fona. Autorei noteikti netrūkst daudz labi ideju, un ar laiku noslīpējot rakstītprasmi, nedaudz piestrādājot pie pasaules uzbūves, ņemot vērā visus aspektus un apslāpējot sevī tendenci uzrakstīt par viņām visām uzreiz vienā grāmatā, viņas darbu kvalitāte noteikti ies uz augšu!
February 4, 2018
Hmm, nedaudz lēns sākums un Viktorijas dīvainās izrīcības, bet uz grāmatas otru pusi viss atkal uzņem apgriezienus. Diemžēl gan sajūta, ka pirms beigām (tās nenovienozīmīgi dīvainās, kas man patīk) trūkst dažu nodaļu, kas savelk kopā visus ļaunos plānus,tehniskās lietas un motivāciju.
July 20, 2016
2,5
Es centos izspiest 3...un kārtējo reizi atdūros pret to, ka esmu slikta mele ne tikai dzīvē, bet arī uz papīra(un vēl atdūros pret faktu, ka man ir fcking skaļa sirdsapziņa :D).
Anyway...
Principā, trīs grāmatas, lai Viktorija varētu atrast sev čali, pazaudēt čali un atkal atrast čali. Un lai čalis varētu atrast beibi, atteikties no darba, izciest mokas un atkal satikt beibi.
Es esmu nepriecīga un vīlusies, jo es tiešām gaidīju beigas un gribēju zināt, kā viss ap Londonu beigsies, kā tas tiks risināts un kāda galu galā ir ļaundara motivācija, jo it kā tomēr Londona tika pacelta sākumā kā galvenā problēma... Es gaidīju šeit daudz vairāk Londonas. Īpaši pēc tā, uz kādas nots beidzās otrā daļa.
Motivāciju es tā...aiz matiem pievilku...it kā, bet neesmu droša, ka ideja bija tāda,kādu izlobīju. Gribējās, lai skaidri atklājas - kāpēc. Arī pret ideju, ka viss nevar beigties ideāli, kā sākumā plānots, man nav nekādu iebildumu. Taču, man bija iebildumi, ka ir par daudz to citu blakus lietu, kas novērš uzmanību no galvenās, lielās problēmas.
Labi, lai viss nebūtu tikai slikti, pateikšu, ka man patika vairākas otrā un trešā plāna lietas. Piemēram, Piķis un Zēvele man likās ieskicēti kā forši tēli(īpaši Zēvele :D). Patiesībā, man patiktu tāds kārtīgs pirātu stāsts(nevis ''Rozamunde Pilčere goes...steampunk..ish...''), jo es neesmu lasījusi daudz pirātu stāstus. So - man tas būtu interesanti.
Vēl elle bija izdomāta interesanta. Ak, jā - un pat kaķis pamodās no mana prieka, kad beidzot galu dabūja mans nemīlētākais varonis.
Tur arī rodas vērtējums: par elli, par pirātiem un par to, ka man patika autores valoda un rakstības stils.
Autore manuprāt, ir talantīga un viņas labākās grāmatas vēl tikai būs.
Pietrūka pieslīpēšanas. Daudz. Taču, domāju, ka jauniešiem, kas grib izklaidējošu grāmatu ar mīlas līniju un dažādiem piedzīvojumiem, patiks.
Mans vērtējums ir ļoti subjektīvs un zināmu lomu spēlē tas, ka es vnk neesmu mīlasstāstu fane.
Tagad, kad triloģija pabeigta, varu teikt, ka man patika pirmā grāmata visvairāk. Jo Taniels nebija tik salds, stāsts bija sakārtotāks, mērķtiecīgāks un pat Viktorijas izdarības man likās savienojamas ar viņas jaunības maksimālismu un kaismīgo orientēšanos uz vienu mērķi. Turklāt, tas mani parāva sev līdzi un es to grāmatu ātri izlasīju.
Es centos izspiest 3...un kārtējo reizi atdūros pret to, ka esmu slikta mele ne tikai dzīvē, bet arī uz papīra(un vēl atdūros pret faktu, ka man ir fcking skaļa sirdsapziņa :D).
Anyway...
Principā, trīs grāmatas, lai Viktorija varētu atrast sev čali, pazaudēt čali un atkal atrast čali. Un lai čalis varētu atrast beibi, atteikties no darba, izciest mokas un atkal satikt beibi.
Es esmu nepriecīga un vīlusies, jo es tiešām gaidīju beigas un gribēju zināt, kā viss ap Londonu beigsies, kā tas tiks risināts un kāda galu galā ir ļaundara motivācija, jo it kā tomēr Londona tika pacelta sākumā kā galvenā problēma... Es gaidīju šeit daudz vairāk Londonas. Īpaši pēc tā, uz kādas nots beidzās otrā daļa.
Motivāciju es tā...aiz matiem pievilku...it kā, bet neesmu droša, ka ideja bija tāda,kādu izlobīju. Gribējās, lai skaidri atklājas - kāpēc. Arī pret ideju, ka viss nevar beigties ideāli, kā sākumā plānots, man nav nekādu iebildumu. Taču, man bija iebildumi, ka ir par daudz to citu blakus lietu, kas novērš uzmanību no galvenās, lielās problēmas.
Labi, lai viss nebūtu tikai slikti, pateikšu, ka man patika vairākas otrā un trešā plāna lietas. Piemēram, Piķis un Zēvele man likās ieskicēti kā forši tēli(īpaši Zēvele :D). Patiesībā, man patiktu tāds kārtīgs pirātu stāsts(nevis ''Rozamunde Pilčere goes...steampunk..ish...''), jo es neesmu lasījusi daudz pirātu stāstus. So - man tas būtu interesanti.
Vēl elle bija izdomāta interesanta. Ak, jā - un pat kaķis pamodās no mana prieka, kad beidzot galu dabūja mans nemīlētākais varonis.
Tur arī rodas vērtējums: par elli, par pirātiem un par to, ka man patika autores valoda un rakstības stils.
Autore manuprāt, ir talantīga un viņas labākās grāmatas vēl tikai būs.
Pietrūka pieslīpēšanas. Daudz. Taču, domāju, ka jauniešiem, kas grib izklaidējošu grāmatu ar mīlas līniju un dažādiem piedzīvojumiem, patiks.
Mans vērtējums ir ļoti subjektīvs un zināmu lomu spēlē tas, ka es vnk neesmu mīlasstāstu fane.
Tagad, kad triloģija pabeigta, varu teikt, ka man patika pirmā grāmata visvairāk. Jo Taniels nebija tik salds, stāsts bija sakārtotāks, mērķtiecīgāks un pat Viktorijas izdarības man likās savienojamas ar viņas jaunības maksimālismu un kaismīgo orientēšanos uz vienu mērķi. Turklāt, tas mani parāva sev līdzi un es to grāmatu ātri izlasīju.
January 28, 2016
Stāsta morāle - nelaidiet dāmas pie tehnikas, citādi Londona vēl nokritīs.
Bet metot jociņus (jo tiešām nezinu, ko man no šī visa vajadzēja iegūt) pie malas, kur nobeigums, kur paskaidrojums, ko lēdija Vinčestere (kura ir kick-ass, vienkārši lieliska un pārāk laba šai grāmatai, meaning, where can I sing up for her bad witch squad?) īsti darīja un kāpēc, kāda loma tajā visā bija Viktorijas tēvam (bet patika tas, ka viņš nebija tik balts un pūkains, kā meita bija iedomājusies), kāpēc Londona īsti krīt, kāpēc Misteriums savu Vertilīnu visu šo gadu laikā tā arī nebija piecēlis un kādas tad īsti bija abu attiecības (ne tās labākās, ja pieņem, ka aizsaulē sastaptā dāma ir Vertilīna), kas īsti ir ar Evandželīnu (mans headcanon ir, ka viņa ir Nāve)????? Kur Misteriums tika pie Putnubiedēkļa un ko zēns iesāka pēc saimnieka pazušanas?
Pārāk daudz, manuprāt, svarīgu un neatbildētu jautājumu.
Vēl viens headcanon no manas puses. Pēc kāda laika Viktorija ar garu dēlīša palīdzību sazinās ar māti un vaicā, kāpēc viņa viņu nemīlēja, uz ko Sāra Džeina atbild, ka viņa ir vienkārši ir resting bitch-face.
EDIT: Bloga ieraksts, kur drusku aizraujos ar fanu teorijām un nedaudz žēlojos par Viktoriju.
Bet metot jociņus (jo tiešām nezinu, ko man no šī visa vajadzēja iegūt) pie malas, kur nobeigums, kur paskaidrojums, ko lēdija Vinčestere (kura ir kick-ass, vienkārši lieliska un pārāk laba šai grāmatai, meaning, where can I sing up for her bad witch squad?) īsti darīja un kāpēc, kāda loma tajā visā bija Viktorijas tēvam (bet patika tas, ka viņš nebija tik balts un pūkains, kā meita bija iedomājusies), kāpēc Londona īsti krīt, kāpēc Misteriums savu Vertilīnu visu šo gadu laikā tā arī nebija piecēlis un kādas tad īsti bija abu attiecības (ne tās labākās, ja pieņem, ka aizsaulē sastaptā dāma ir Vertilīna), kas īsti ir ar Evandželīnu (mans headcanon ir, ka viņa ir Nāve)????? Kur Misteriums tika pie Putnubiedēkļa un ko zēns iesāka pēc saimnieka pazušanas?
Pārāk daudz, manuprāt, svarīgu un neatbildētu jautājumu.
Vēl viens headcanon no manas puses. Pēc kāda laika Viktorija ar garu dēlīša palīdzību sazinās ar māti un vaicā, kāpēc viņa viņu nemīlēja, uz ko Sāra Džeina atbild, ka viņa ir vienkārši ir resting bitch-face.
EDIT: Bloga ieraksts, kur drusku aizraujos ar fanu teorijām un nedaudz žēlojos par Viktoriju.
November 29, 2015
Būtībā beigas padara bezjēdzīgas pirmās divas daļas (vienīgo reālo labumu no šī visa gūst Taniels, jo viņa liktenis kardināli izmainās), bet autore traki cenšas, visi jau nav supervaroņi, lai izglābtu pasauli, un tādā garā, tāpēc lai jau tiek ļoti, ļoti knapas 3 zvaigznes. Padomāju - nevaru iedot vairāk par 2,5.
https://gramatas.wordpress.com/2015/1...
https://gramatas.wordpress.com/2015/1...
April 12, 2017
Nu, baigā sižeta putra. Standarti nokrita gluži kā tāda Augšlondonas platforma.
December 20, 2015
Izlasīju jau kādu laiku atpakaļ, bet ar visādiem nano un studijām visu laiku aizmirsu pieķerties, lai noliktu savas domas arī rakstītā veidolā. Tad nu lūk:
Kā daudzi komentēja, ka šī ir vājākā no trim daļām, es, kaut negribīgi, varu piekrist. Rakstīt nobeigumus ir gatavā elle (hehe, see what i did there?), un kad otrajā daļā izskatījās, ka ienaidnieki ir lieli un nepārvarami, to pārspēks pēdējā daļā šķita izčākstam, ja neskaita kādu vienu vai divas ainas, kur labas sakritības vai ļaunīšu klišejas paglābj no situācijas.
Tiesa ir par to, ka Londonas nelaime, kā galvenā līnija, sižetiski vienmēr ir atlikta plānā. Tā patiesībā bija jau ar pašu pirmo daļu, jo Viktorijas motivācija taču bija gluži cita, un arī otrajā daļā galvenais izaicinājums bija par atbrīvošanos no pērtiķēna. Šeit, fokuss, protams, ir Taniels, un Londonas nelaime ir tikai pulkstenis, kas liek visiem steigties.
Kā nožēlojams fangirl, kas es nenoliedzami bieži esmu, mani interesēja, kur tad tā romance aizies. Kaut kur jau aizgāja, un man jau prieks, kaut noprotot, kas piedzīvots ellē (elles koncepts tiešām ir interesants, pasmēlies daudz idejas gan no Aīda valstības, tartara un Dantes elles lokiem, ja vien es nemeklēju references nepareizās vietās), tam uz abiem, vai vismaz Tanielu, vajadzēja atstāt krietni smagāku svaru, ko derēja izvērst vairāk. (es nedaudz ilgojos pēc pirmās daļas grumpy Taniela, bet varbūt izmaiņas bija nepieciešamas? kā nekā jauni dzīves mērķi un pieredze)
Kas tad beigās bija ar māti? Nu labi, mīlestība tomēr bija. Kādēļ Misteriumam (man ir prieks par to likteni, ko viņš sagaidīja, ugh) vajadzēja Viktorijas palīdzību, lai skaitītu vārdus? Kas notika ar Teo un Putnubiedēkli? Like, what? Un kas tad beigās saboj��ja dzinējus, ja tam tiešām bija kāds bojātājs, neskaitot rūsu? Kādēļ kādam Londonas gāšanas plāns maz šķita laba ideja? Vai tad nebūtu pieticis tikai ar vienas platformas, uz kuras ir akadēmija, sabotēšanu?
Neatbildētu jautājumu netrūkst, tiesa. Un Viktorijas un viņu biedru ietekme notikumos bija minimāla. Tas noderēja pirātiem un Tanielam, bet nevienam vairāk. Un kad šķita, ka nu būs lielais show-down Akadēmijā, bet saproti, ka ir palikušas tikai kādas 5 lapas teksta, kaut kā šaubīgi jāiekožas sev mēlē, kaut pēdējā aina emociju ziņā bija ļoti jauka.
Kā vienmēr, lasās raiti, un Dreižes valodu es vienmēr varu tikai apskaust. Un liels pluss arī bija tas, cik secīgi grāmatas iznāca (atšķirībā no citiem, hehe... ugh...). Palīdzēja apjaust, ka notikumi tiešām ir dienu, ne gadu jautājums. Pamata līnija arī nenoliedzami apsveicama, bet tur noteikti varēja iekosties daudz dziļāk. Bet varu tikpat droši teikt, ka šīs ir labākās grāmatas līdz šim, ar savu kolorītu un raibiem tēliem. Tagad jāklausās, ko teiks Zosu māte.
Kā daudzi komentēja, ka šī ir vājākā no trim daļām, es, kaut negribīgi, varu piekrist. Rakstīt nobeigumus ir gatavā elle (hehe, see what i did there?), un kad otrajā daļā izskatījās, ka ienaidnieki ir lieli un nepārvarami, to pārspēks pēdējā daļā šķita izčākstam, ja neskaita kādu vienu vai divas ainas, kur labas sakritības vai ļaunīšu klišejas paglābj no situācijas.
Tiesa ir par to, ka Londonas nelaime, kā galvenā līnija, sižetiski vienmēr ir atlikta plānā. Tā patiesībā bija jau ar pašu pirmo daļu, jo Viktorijas motivācija taču bija gluži cita, un arī otrajā daļā galvenais izaicinājums bija par atbrīvošanos no pērtiķēna. Šeit, fokuss, protams, ir Taniels, un Londonas nelaime ir tikai pulkstenis, kas liek visiem steigties.
Kā nožēlojams fangirl, kas es nenoliedzami bieži esmu, mani interesēja, kur tad tā romance aizies. Kaut kur jau aizgāja, un man jau prieks, kaut noprotot, kas piedzīvots ellē (elles koncepts tiešām ir interesants, pasmēlies daudz idejas gan no Aīda valstības, tartara un Dantes elles lokiem, ja vien es nemeklēju references nepareizās vietās), tam uz abiem, vai vismaz Tanielu, vajadzēja atstāt krietni smagāku svaru, ko derēja izvērst vairāk. (es nedaudz ilgojos pēc pirmās daļas grumpy Taniela, bet varbūt izmaiņas bija nepieciešamas? kā nekā jauni dzīves mērķi un pieredze)
Kas tad beigās bija ar māti? Nu labi, mīlestība tomēr bija. Kādēļ Misteriumam (man ir prieks par to likteni, ko viņš sagaidīja, ugh) vajadzēja Viktorijas palīdzību, lai skaitītu vārdus? Kas notika ar Teo un Putnubiedēkli? Like, what? Un kas tad beigās saboj��ja dzinējus, ja tam tiešām bija kāds bojātājs, neskaitot rūsu? Kādēļ kādam Londonas gāšanas plāns maz šķita laba ideja? Vai tad nebūtu pieticis tikai ar vienas platformas, uz kuras ir akadēmija, sabotēšanu?
Neatbildētu jautājumu netrūkst, tiesa. Un Viktorijas un viņu biedru ietekme notikumos bija minimāla. Tas noderēja pirātiem un Tanielam, bet nevienam vairāk. Un kad šķita, ka nu būs lielais show-down Akadēmijā, bet saproti, ka ir palikušas tikai kādas 5 lapas teksta, kaut kā šaubīgi jāiekožas sev mēlē, kaut pēdējā aina emociju ziņā bija ļoti jauka.
Kā vienmēr, lasās raiti, un Dreižes valodu es vienmēr varu tikai apskaust. Un liels pluss arī bija tas, cik secīgi grāmatas iznāca (atšķirībā no citiem, hehe... ugh...). Palīdzēja apjaust, ka notikumi tiešām ir dienu, ne gadu jautājums. Pamata līnija arī nenoliedzami apsveicama, bet tur noteikti varēja iekosties daudz dziļāk. Bet varu tikpat droši teikt, ka šīs ir labākās grāmatas līdz šim, ar savu kolorītu un raibiem tēliem. Tagad jāklausās, ko teiks Zosu māte.
January 4, 2016
Sākums vilka uz vājām 3, apliecinot, ka man patiešām diez ko nepatīk Viktorija (kur nu vēl viņas nemitīgā sarkšana) un viņas gaitas lasīju ar mērenu garlaicību.
Ceļojums pēc Taniela mani nopietni pārliecināja par 4 zvaigznēm kopvērtējumā. Ļoti, ļoti patika abu pušu attēlojums, īpaši tumšās. Vienīgi Taniela Sarga salaušana bija absurdi vienkārša. Tam, ko aprakstīja nepieciešamu, nemaz netika veikts...
Bet tad noslēgums... Tik liela vilšanās un aizkaitinājums, ka vairāk par 3 zvaigznēm nekādi. Kur ir atrisinājums? Kur ir iemesls visiem notikumiem? Pēdējā nodaļa šķita ļoti saīsināta un apcirpta, notikumiem ritot neloģiski ātri un vienkārši. Pamatīgi sabojāja kopiespaidu par visu triloģiju, jo palika tik daudz neatbildētu jautājumu... :(
Ceļojums pēc Taniela mani nopietni pārliecināja par 4 zvaigznēm kopvērtējumā. Ļoti, ļoti patika abu pušu attēlojums, īpaši tumšās. Vienīgi Taniela Sarga salaušana bija absurdi vienkārša. Tam, ko aprakstīja nepieciešamu, nemaz netika veikts...
Bet tad noslēgums... Tik liela vilšanās un aizkaitinājums, ka vairāk par 3 zvaigznēm nekādi. Kur ir atrisinājums? Kur ir iemesls visiem notikumiem? Pēdējā nodaļa šķita ļoti saīsināta un apcirpta, notikumiem ritot neloģiski ātri un vienkārši. Pamatīgi sabojāja kopiespaidu par visu triloģiju, jo palika tik daudz neatbildētu jautājumu... :(
June 14, 2016
Eh, jau pēc otrās izlasītās triloģijas grāmatas sapratu, ka darbs ir paviršs un pat dažviet kaitinošs. Notikumu norise nedaudz likās kā pa celmiem un kopumā darbs palika gaisā karājamies, jo beigas šķita pārāk paredzamas un elementāras. Sarga salaušana tiešām bija pārāk elementāra...pēc Taniela atgriešanās un viņa ignorances kaut kā prasījās lielāku strīdu (bet nu tas iespējams tikai man)...kaut kā tajā triloģijā bija sabāzts par daudz...pirāti..maģija...lidojošas pilsētas..elle...
November 29, 2015
Lai arī nebija slikti, tomēr man šī daļa likās vājākā triloģijā.
Vairāk: šeit
Vairāk: šeit
November 8, 2015
Atzīšos, ka grāmatas pēdējo daļu gaidīju ir man neraksturīgi interesi, jo tiešām gribējās zināt, kā Dreiže būs atšķetinājusi visus mezglus. Pirmajās divās grāmatas tik tiešām bija manāms potenciāls, bet diemžēl triloģijas noslēdzošā daļa, manuprāt, tā īsti neattaisnoja uz sevi liktās cerības (nu, precīzāk, tās cerības, ko es pati uz tās grāmatas biju ļoti pašapmierināti sastūķējusi).
Viena no grāmatas galvenajām intrigām ir Augšlondonas krišana ar visiem no tā izrietošajiem jautājumiem un sekām. Kāpēc Augšlondona krīt? Kurš pie tā ir vainīgs? Kā Augšlondonu varētu izglābt? Kāds ir Lēdijas Vinčesteras master plan? Tomēr grāmatas noslēgumā jāsecina, ka liela daļa no šiem jautājumiem netiek atbildēti. Vēl jo vairāk nav līdz galam saprotams, kāda bija Viktorijas nozīme Augšlondonas krišanā. Jā, meitene uzzināja par ļauno sazvērestību un nemitīgi runāja par to, ka Londona ir jāglābj, bet, ja Viktoriju un viņas pavadošu svītu izņemtu no notikumu gaitas ārā, tad, ja godīgi, nekas daudz nemainītos. . Tas laikam arī bija galvenais iemesls, kāpēc, noliekot grāmatu malā, mani pārņēma zināma vilšanās sajūta.
Tomēr es nevarētu teikt, ka viss bija slikti un vispār nekam nav nekādas jēgas, un kāpēc es vispār šīs grāmatas nopirku, jo es jutos visnotaļ izklaidēta un pietiekami pieķērusies galvenajiem varoņiem, lai justu viņiem līdzi. Turklāt mani tiešām fascinēja autores uzburtais elles apraksts (lai gan nebija skaidrs, kāpēc magam bija nepieciešama Viktorija, lai tur tiktu iekšā). Lai nu kā tur arī būtu, es nenožēloju ne laiku, ne naudu, ko iznāca veltīt šai triloģijai. Pat ja tā nenonāca mana grāmatu plaukta augšgalā, tad tā vismaz pilnīgi noteikti no tā nelec ārā.
Viena no grāmatas galvenajām intrigām ir Augšlondonas krišana ar visiem no tā izrietošajiem jautājumiem un sekām. Kāpēc Augšlondona krīt? Kurš pie tā ir vainīgs? Kā Augšlondonu varētu izglābt? Kāds ir Lēdijas Vinčesteras master plan? Tomēr grāmatas noslēgumā jāsecina, ka liela daļa no šiem jautājumiem netiek atbildēti. Vēl jo vairāk nav līdz galam saprotams, kāda bija Viktorijas nozīme Augšlondonas krišanā. Jā, meitene uzzināja par ļauno sazvērestību un nemitīgi runāja par to, ka Londona ir jāglābj, bet, ja Viktoriju un viņas pavadošu svītu izņemtu no notikumu gaitas ārā, tad, ja godīgi, nekas daudz nemainītos. . Tas laikam arī bija galvenais iemesls, kāpēc, noliekot grāmatu malā, mani pārņēma zināma vilšanās sajūta.
Tomēr es nevarētu teikt, ka viss bija slikti un vispār nekam nav nekādas jēgas, un kāpēc es vispār šīs grāmatas nopirku, jo es jutos visnotaļ izklaidēta un pietiekami pieķērusies galvenajiem varoņiem, lai justu viņiem līdzi. Turklāt mani tiešām fascinēja autores uzburtais elles apraksts (lai gan nebija skaidrs, kāpēc magam bija nepieciešama Viktorija, lai tur tiktu iekšā). Lai nu kā tur arī būtu, es nenožēloju ne laiku, ne naudu, ko iznāca veltīt šai triloģijai. Pat ja tā nenonāca mana grāmatu plaukta augšgalā, tad tā vismaz pilnīgi noteikti no tā nelec ārā.
March 24, 2018
3,5
Nu jāiesāk ar to, ka beidzot esmu saņēmusies un izlasījusi latviešu rakstnieces grāmatas, piecas pēc kārtas.. ups..
Grāmatas sākums, manuprāt, ļoti ievilkās, atceros, ka ik pēc kādām 20lpp aizvēru grāmatu, bet vēlāk turpināju lasīt, jo kuram gan negribas uzzināt, kā beidzas triloģija.. Lappusēs, kad man jau sāka pietrūkt Taniela, viņš atgriezās!
Patika Piķis, skaisti izstrādāts varonis, pievērsa lielu manas uzmanības daļu.
Tagad atgriezīšos mēnesi senās atmiņās, kad lasīju pirmo daļu.. Taniels bija citādāks, ja var tā izteikties, 'aukstāks', savukārt laikam ejot, viņš kļuva maigāks. Atzīšos, man ļoti pietrūka iepriekšējā Taniela.
Beidzot arī kaut daudz maz uz beigām Viktorijas māte bija parādījusies, cik ļoti visi ziedojās, lai lielie mīlnieki tiktu ārā no elles, protams skaisti, bet vēlētos vairāk uzzināt par Viktorijas māti.
Ļoti iespaidojas tas, kā rakstniece ir aprakstījusi elli, patiešām neticami, visu labu, skaisti iedomājos! Par to liels pluss!
Savukārt beigas likās sasteigtas, kādas 5 pēdējās lpp pārlasīju divreiz, jo daļēji nevarēju saprast, daļēji acis lipa ciet. Gribētu vairāk uzzināt par Augšlondonas likteni, pirātu plāniem, beigas man nebija saprotams.
Atzīmēšu kā jau katru reizi, ka Lauras Dreižes grāmatas patiešām ir labas, rakstības stils patīkams un viegli lasāms. neskatoties ne uz ko.
Nu jāiesāk ar to, ka beidzot esmu saņēmusies un izlasījusi latviešu rakstnieces grāmatas, piecas pēc kārtas.. ups..
Grāmatas sākums, manuprāt, ļoti ievilkās, atceros, ka ik pēc kādām 20lpp aizvēru grāmatu, bet vēlāk turpināju lasīt, jo kuram gan negribas uzzināt, kā beidzas triloģija.. Lappusēs, kad man jau sāka pietrūkt Taniela, viņš atgriezās!
Patika Piķis, skaisti izstrādāts varonis, pievērsa lielu manas uzmanības daļu.
Tagad atgriezīšos mēnesi senās atmiņās, kad lasīju pirmo daļu.. Taniels bija citādāks, ja var tā izteikties, 'aukstāks', savukārt laikam ejot, viņš kļuva maigāks. Atzīšos, man ļoti pietrūka iepriekšējā Taniela.
Beidzot arī kaut daudz maz uz beigām Viktorijas māte bija parādījusies, cik ļoti visi ziedojās, lai lielie mīlnieki tiktu ārā no elles, protams skaisti, bet vēlētos vairāk uzzināt par Viktorijas māti.
Ļoti iespaidojas tas, kā rakstniece ir aprakstījusi elli, patiešām neticami, visu labu, skaisti iedomājos! Par to liels pluss!
Savukārt beigas likās sasteigtas, kādas 5 pēdējās lpp pārlasīju divreiz, jo daļēji nevarēju saprast, daļēji acis lipa ciet. Gribētu vairāk uzzināt par Augšlondonas likteni, pirātu plāniem, beigas man nebija saprotams.
Atzīmēšu kā jau katru reizi, ka Lauras Dreižes grāmatas patiešām ir labas, rakstības stils patīkams un viegli lasāms. neskatoties ne uz ko.
January 27, 2018
Saņēmos izlasīt vienīgo latviešu fantāzijas triloģiju, jo fantastika un mistika ir mana galvenā lasāmviela. Kopumā sajutos nedaudz vīlusies.
Tad lūk arī mans vērtējums - lasīt ir ļoti viegli, par to autorei liels pluss. Ir labi pārdomāti arī tēlu raksturi, ko manuprāt ne visiem pa spēkiem izdarīt.
Taču bija arī daudz trūkumu. Izlasot visas trīs daļas, tā arī nesapratu, kāpēc tieši Londona. Ja būtu Latvija, tad varbūt ieliktu augstāku vērtējumu.
Diemžēl grāmatās netika aprakstīta pasaule, izņemot elli, pārējais likās ļoti vispusīgs ar mazs detaļām. Tas pats attiecas arī uz tēlu emocijām, tās likās paslīdam garām un neaizķēra, tikai dažos momentos.
Savukārt sižets, tajā labāk neiedziļināties, tad rodas pārāk daudz jautājumu - ko un kāpēc?
Nobeigums jāatzīst bija krimināls, par to jau nojautu, kad palika vien pāris lapaspušu, kad varēju būt tik daudz pavērsienu. Bet tajā vietā nobeigums bija norauts it kā izdevniecība autorei bija pateikusi, cik liels apjoms var būt un lai tiek kā grib galā.
Tad lūk arī mans vērtējums - lasīt ir ļoti viegli, par to autorei liels pluss. Ir labi pārdomāti arī tēlu raksturi, ko manuprāt ne visiem pa spēkiem izdarīt.
Taču bija arī daudz trūkumu. Izlasot visas trīs daļas, tā arī nesapratu, kāpēc tieši Londona. Ja būtu Latvija, tad varbūt ieliktu augstāku vērtējumu.
Diemžēl grāmatās netika aprakstīta pasaule, izņemot elli, pārējais likās ļoti vispusīgs ar mazs detaļām. Tas pats attiecas arī uz tēlu emocijām, tās likās paslīdam garām un neaizķēra, tikai dažos momentos.
Savukārt sižets, tajā labāk neiedziļināties, tad rodas pārāk daudz jautājumu - ko un kāpēc?
Nobeigums jāatzīst bija krimināls, par to jau nojautu, kad palika vien pāris lapaspušu, kad varēju būt tik daudz pavērsienu. Bet tajā vietā nobeigums bija norauts it kā izdevniecība autorei bija pateikusi, cik liels apjoms var būt un lai tiek kā grib galā.
December 26, 2017
Tāpat kā iepriekšējām divām daļām, arī šai aiz dāsnuma pret latviešiem tiks 3 zvaigznes.
Izlasījās visas trīs dikti ātri, un vispār jau ideja visam apakšā ir laba, bet ir pamatīgas problēmas ar izpildījumu. Šeit mazāk nekā pirms tam ir lieku Viktorijas pārdzīvojumu aprakstu (tomēr joprojām par daudz), un pārāk strupi un vienkārši aprakstīts atrisinājums - pilnīgi liekas, ka autore beigās grib tā fiksi, fiksi šo nobeigt un atkratīties, kamēr visādi mazsvarīgi momenti pirms tam ir aprakstīti ar tādu centību, kā skolēni domrakstos pūlas audzēt vārdu skaitu.
Kopumā tā: izlasīt var, bet visa triloģija šķiet dikti nenostrādāta, gandrīz vai haltūra uz labas idejas bāzes.
Izlasījās visas trīs dikti ātri, un vispār jau ideja visam apakšā ir laba, bet ir pamatīgas problēmas ar izpildījumu. Šeit mazāk nekā pirms tam ir lieku Viktorijas pārdzīvojumu aprakstu (tomēr joprojām par daudz), un pārāk strupi un vienkārši aprakstīts atrisinājums - pilnīgi liekas, ka autore beigās grib tā fiksi, fiksi šo nobeigt un atkratīties, kamēr visādi mazsvarīgi momenti pirms tam ir aprakstīti ar tādu centību, kā skolēni domrakstos pūlas audzēt vārdu skaitu.
Kopumā tā: izlasīt var, bet visa triloģija šķiet dikti nenostrādāta, gandrīz vai haltūra uz labas idejas bāzes.
August 22, 2025
Visu laiku atliku grāmatas lasīšanu, jo zināju, ka būs... sorry... švaki. Jā, bija interesanti, kad pēkšņi uzradās piedzīvojumi un varēju pieslēgt iztēli par vietu izskatu utt.
BET, kā viss atrisinājās? Žēlīgi. Ne Vinčesteres sakāve, ne Putnubiedēkļa atrašanās, kas ar pirātiem? Nea - beigās Taniels, Viktorija... un sprādzien-saulrieta skats... Damn... Nē.
Jā - man pa gadu ir mainījies labas grāmatas "type", standarts, saki ko gribi, bet šajā triloģijā bija grūti ielasīties un vispār IZlasīt. Kaut vai īsa un kaut cik loģiska - seriālveidīga - es nejutu nekādas emocijas grāmatu piebeidzot. Ja lasītu, kad man bija 14? Gan jau patiktu labāk.
Bet vāki gan smuki.
BET, kā viss atrisinājās? Žēlīgi. Ne Vinčesteres sakāve, ne Putnubiedēkļa atrašanās, kas ar pirātiem? Nea - beigās Taniels, Viktorija... un sprādzien-saulrieta skats... Damn... Nē.
Jā - man pa gadu ir mainījies labas grāmatas "type", standarts, saki ko gribi, bet šajā triloģijā bija grūti ielasīties un vispār IZlasīt. Kaut vai īsa un kaut cik loģiska - seriālveidīga - es nejutu nekādas emocijas grāmatu piebeidzot. Ja lasītu, kad man bija 14? Gan jau patiktu labāk.
Bet vāki gan smuki.
December 29, 2016
Viena zvaigznīte par krāšņo valodu- bija patiesi prieks lasīt un izbaudīju katru teikumu.
Vēl viena par Piķi. Nespēšu gan paskaidrot, taču tas zellis man traki iepatikās.
Vēl viena par elles ainu, kas atgādināja American Horror Story un bija tieši tik groteska un patīkama, kā cerēju.
Dienžēl beigas lika vilties un uz mirkli pat nodomāju, ka vēl būšu dabūjusi tipogrāfijas brāķi, kurā vienkārši iztrūkst ainas Institūtā, kurā Viktorija uzveic marķīzi.
Taču neapšaubāmi kopumā man patika.
Vēl viena par Piķi. Nespēšu gan paskaidrot, taču tas zellis man traki iepatikās.
Vēl viena par elles ainu, kas atgādināja American Horror Story un bija tieši tik groteska un patīkama, kā cerēju.
Dienžēl beigas lika vilties un uz mirkli pat nodomāju, ka vēl būšu dabūjusi tipogrāfijas brāķi, kurā vienkārši iztrūkst ainas Institūtā, kurā Viktorija uzveic marķīzi.
Taču neapšaubāmi kopumā man patika.
December 10, 2016
Vērtējot triloģiju kopumā.
Pirmā grāmata aizsāk līdz šim vēl nelasītu ideju un uzbur interesantu pasauli.
Otrā grāmata turpina iesākto, taču diži vairāk nepastāsta(ja neskaita to, ka ieraugām lejas Londonu).
Trešā grāmata turpina stāstu, īpaši nepapildinot to ar pasaules aprakstiem un beigās autore, kā aptverot negaidīti, ka triju grāmatu garumā ir vairāk pievērsusies Viktorijas mīlas mokām, pāris lapaspusēs ar steigu uzķepina beigas, kas pilnīgi nekam neder.
Triloģiju kopumā varētu vērtēt uz 2.5-3. Ideja interesanta, bet varoņi krietni viendimensionāli un nekādas pārlieku sarežģītas idejas vai neviltotus katarses momentus nesniedz. Taču lasīt valodas dēļ ir patīkami. Diemžēl beigās no šī visa tāds vien papliks čuš vien sanāk.
Meitai gan ļoti patika.
Pirmā grāmata aizsāk līdz šim vēl nelasītu ideju un uzbur interesantu pasauli.
Otrā grāmata turpina iesākto, taču diži vairāk nepastāsta(ja neskaita to, ka ieraugām lejas Londonu).
Trešā grāmata turpina stāstu, īpaši nepapildinot to ar pasaules aprakstiem un beigās autore, kā aptverot negaidīti, ka triju grāmatu garumā ir vairāk pievērsusies Viktorijas mīlas mokām, pāris lapaspusēs ar steigu uzķepina beigas, kas pilnīgi nekam neder.
Triloģiju kopumā varētu vērtēt uz 2.5-3. Ideja interesanta, bet varoņi krietni viendimensionāli un nekādas pārlieku sarežģītas idejas vai neviltotus katarses momentus nesniedz. Taču lasīt valodas dēļ ir patīkami. Diemžēl beigās no šī visa tāds vien papliks čuš vien sanāk.
Meitai gan ļoti patika.
November 7, 2015
Varbūt kaut kas pietrūka, varbūt ne, bet 5h laikā pienācis noslēgums šai triloģijai.
Displaying 1 - 18 of 18 reviews