Vienmēr esmu domājusi, ka cilvēki, kuri apzinātu vecumu sasniedza ap 19./ 20. gs. miju un kam palaimējās nodzīvot garu mūžu, ir piedzīvojuši tik kapitālus laikmetu griežus, ka uz to fona mūsu piedzīvotā digitālā revolūcija un sociālās un politiskās pārmaiņas ir pilnīgs štrunts.
Tā arī detektīvu karaliene Agata Kristi vēl piedzīvojusi, ko nozīmē iet peldēties dāmu pludmalē, kur dāmas, tērpušās garos vilnas! peldtērpos, padzīvojuši pludmales darbinieki iestumj jūrā dīvainajās koka būdelēs uz riteņiem. Savukārt šo autobiogrāfiju rakstniece nesteidzīgi tapina mūža nogalē un pabeidz 1965. gadā. Nu, jūs jau paši stādāties priekšā: "Bītli", minisvārki utt. utjp. Un tas viss viena mūža garumā... Nomira Kristi vēl desmit gadus vēlāk - 1976. gadā.
Pirmā trešdaļa ir vienkārši fantastiska. Kristi asprātīgi un azraujoši atminas savu bērnību un jaunību, pirmskara flirtu Kairā 1909. gadā, kad britu upper middle class tikpat kā bez ienākumiem palikušai atraitnei sarīkot jaunākajai meitai "iziešanu sabiedrībā" bija lētāk, izīrējot īpašumu un pārziemojot Ēģiptē, nekā uzturoties Londonā un ievērojot visas pienākošās procedūras. Tāpat spilgtas atmiņas veltītas Pirmajam pasaules karam, steidzīgajai karalaika laulībai, darbam slimnīcā un pēc tam aptiekā, kur iegūtas vēlāk lieti noderējušās zināšanas par indēm, un, protams, par it kā nejauši un rotaļīgi, daļēji spītējot māsai, iesākto literāro karjeru un Puaro dzimšanu.
Brīžiem autore nekautrējoties moralizē par vecajiem, labajiem laikiem no savas sirmās kundzītes skatupunkta, kas jūtīgāku lasītāju var arī tracināt, bet, ja pieņemam, ka autors ar savu lasītāju diskutē, tad interesants, gudrs un asprātīgs oponents ir tā vērts. Un, starp citu, lūk, viens piemērs tiem lasītājiem, kam varētu likties, ka "agrāk zāle bija zaļāka" arguments nav patiess nekad: Kristi atklāti raksta, ka, viņasprāt, vecmodīgā grūtnieču aprūpe bez obligātajām ikmēneša pārbaudēm un dzemdības mājās, kādas viņu sagaidīja tūlīt pēc kara, ir pārākas par moderno aprūpi. Un min arī faktu, ka 60. gados tādai grūtniecei kā viņa, ko visus 9 mēnešus mocīja smaga toksikoze, visticamāk, būtu izrakstītas zāles, kas sacēla pamatīgu skandālu Anglijā un ASV, jo izraisīja smagas augļa patoloģijas. Nepiekrītot autorei simtprocentīgi, jāatceras, ka notiek arī tā un ka sirmam vecumam ir savas priekšrocības, izvērtējot faktus. :)
Tā grāmatas daļa, kas seko pirmās laulības sabrukuma aprakstam, vairs nav tik groda. Atmiņas ir fragmentāras un aprautas. Lasīt tāpat ir interesanti, bet gribētos uzzināt vairāk. Tiesa gan, ja visa grāmata turpinātos tik detalizēti kā pirmā trešdaļa, tās kopējais garums būtu nevis 500, bet kādas 1500 lappuses.
Lai nu kā, domāju, ka interesanti būs, pirmkārt, jau ikvienam Kristi darbu cienītājam, bet arī citiem lasītājiem, kurus detektīvi neuzrunā nemaz, toties pa prātam aizraujošas biogrāfijas. Iesaku.