Mīlasstāsti

by Dace Ruksane

“Mīlasstāsti”, kā jau nosaukums norāda, ir stāsti par mīlestību. Taču velti te būs meklēt klasiskus sentimentālus “gabaliņus” un tikpat velti – autorei pirms dažiem gadiem raksturīgās literārās provokācijas. “Mīlasstāstus” varētu nosaukt par apzināti klusinātu un dziļu grāmatu, kas pilna cilvēciskajā būtībā gruzdošo zemdegu saudzīgas uztaustīšanas un aplūkošanas, bet ne brutālas ārā raušanas. Tā ir mīlestība – iztēlota, neatbildēta, atraidīta, pieņemta ar un bez nosacījumiem (bieži visai savādiem), mīlestība, kas iemiesojas un pāriemiesojas dažādos tēlos – dzīvniekos, lietās, iztēles ainavās; mīlestība, kas bieži vien nemanot pārvēršas savā pretmetā. Rukšānes varones ir jaunas un ne tik jaunas sievietes, kas katra savā neatkārtojamajā veidā izspēlē savu vienīgo dzīvi tā, kā šī dzīve viņām tiek likta priekšā, – un autore ļauj viņām to darīt, pa brīdim ieslīdot gan sirreālajā, gan fantāzijas, gan neviltotu šausmu žanra pasaulē. Katrs stāsts ir viena noslīpēta epizode, bet grāmata kopumā veido vienu veselumu – iejūtīgu, skaudru skatījumu uz sievietes emociju (bet arī ikdienas un sadzīves) pasauli mūsdienu realitātē.

Genres: Contemporary, Short Stories

94 pages, Hardcover

First published January 1, 2015

Reviews

[Spigana · Rating 3 out of 5]

Beigās gribas jautāt: "Nu un?" Ko tieši autore ar visu šito mēģināja pateikt?
Miniatūrs stāstu krājums, kas lāga neturas kopā un stilistiski vairāk piestāvētu kādai rakstniecei-iesācējai. It kā jau stāsti interesanti, nav problēmu lasīt,kaut kas notiek, kāds pārītis varbūt pat mazliet negidīti atrisinās, bet aiz tā visa neatrodu saturu vai jēgu.

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 3 out of 5]

Paņēmu joka pēc 3td e-grāmatu bibliotēkā, jo no Rukšānas neko vairāk kā atsevišķus gabaliņus kaut kad kaut kur žurnālos lasījusi nebiju. Un nepagāja ne pār's stundas, kā izlasīju.
Tātad - lasās ārkārtīgi veikli. Kā laika kavēklis ir ok. Bet nu vienveidīgi un paredzami - apbižotu sieviešu happy end. Tas varētu būt tāds sāpinātas jaunas sievietes fantāziju uzskaitījums, ko es (vispārināti) varētu izdarīt ... bet 99 gadījumos no 100 viss paliek pa vecam. Manos 40+ likās stipri par naivu.
Emocionālo stīgu man aizķēra tikai stāsts "Ziemeļu gulbji" un labs bija "Franču maukas". Pārējos - izlasīju tā kā izšķirsta žurnālus, gaidot rindā, un viss.

[Linda · Rating 3 out of 5]

Rukšānes "Mīlasstāsti" ir lieliska iespēja lauzt savus priekšstatus par rakstnieku un redzēt viņu "svaigu".

Nelielā apjoma stāstu krājumā ir daudz, ko slavēt - laba iztēle, lieliska ironija (kaut vai nosaukumā), diezgan patiesi, kaut arī tikai aizmetņi sieviešu psiholoģijā (jāatzīmē - noteiktas sieviešu grupas psihiloģijā, un iespējams šis vārds ir pārāk spēcīgs, tādēļ uzsvars vēlreiz uz "aizmetņi"). Tomēr man nedaudz apnika sievietes - upura loma dandrīz katrā stāstā. Pat, ja viņa izlaužas no varmākas/vienaldzīgā u.tml. vīrieša tvēriena, viņa maldās pa visādiem pasaules nostūriem, ir spiesta pamest savu dzīvi (ne tikai vīrieti, līdz ar to liekot domāt, ka vīrietis IR visa sievietes dzīve).
Tāpar arī teksta valoda vietām ir "netīra", aizķerās acs jeb tiek pārrauta stāsta plūsma. Tās tādas nelielas neērtības tekstā, ar kurām būtu varējusi pastrādāt literārais redaktors, kura vārdu man tā arī neizdevās ieraudzīt. Varbūt tas arī izskaidrojums.
Es gan nezinu, cik daudz grāmatā bija aizmugurējā vāka anotācijā solītās "cilvēciskajā būtībā gruzdošo zemdegu saudzīga uaztaustīšana un aplūkošana", bet visādas citāds lietas gan var aplūkot, un diezgan patīkami. Vispār man patīk, ka tā patīkami pārsteidz.

"Skrējiens", manuprāt, ir spēcīgākais gabals, ne velti tas labākais atstāts uz beigām. Ļoti patika arī "Slow Food". Tas ir tik labs stāsts, ka autore to ir ielikusi krājumā, lai arī saturiski un arī žanra ziņā tas tur pilnīgi un galīgi neiederas.
Jebkurā gadījumā ar interesi vērošu, ar ko autore nāks klajā nākotnē. Ceru ieraudzīt kaut ko no maģiskā reālisma, ticu, ka viņai lieliski izdotos.

[Dārta Grudule · Rating 4 out of 5]

lieliska stāstu grāmata lidmašīnas lidojumam — viegla gan svarā, gan formā, taču gana ievelkoša, ar saviem pārsteigumiem un bagātu valodu.

[Marta · Rating 3 out of 5]

citāda, dažbrīd dzīves piespiesta mīlestība. ļoti labs pēdējais stāsts, bet vispār viss cits arī labs.

[Agris Fakingsons · Rating 3 out of 5]

..trīs zvaigznes par dzeršanas ainām, citādi bija visai skumji un maz mīlestības tajā visā!

[Agnese Zariņa · Rating 3 out of 5]

Kaut kādā ziņā ļoti savdabīgi un ar jūtamu ironijas, humora un melanholijas pieskaņu. Lasot brīžam domāju, ka kaut kā mani līdz galam nepaķer, bet, aizverot grāmatu, vairs nezinu, vai tā ir taisnība. 

Mīlasstāsti - ne gaidītie, klasiskie un ne saldenie lubeņu. Ne vienmēr ar laimīgām beigām. Bet katram tā laime var slēpties kur citur. Arī nebūšanā kopā. 

Autorei ir prasmīgs rakstības veids, kas man šķiet ļoti simpātisks. Brīžam gan dažas vietas pārlasīju vairākkārt, bet tā arī nesapratu domu. Bet tas nemaina to, ka valoda šķiet dzīva un plūstoša, un tā lasītāju kaut kur aizved..kādu dziļākās pārdomās, kādu dziļāk mulsā neizpratnē..brīžam abejādi..

Daži citāti (lasīju lieldrukas variantu).

“Noklāju kapu kopiņu ar pērlītēm. Sev paturu tikai divas. Īstu lietu nevajag daudz. Kāpēc apkraut sevi ar smagumiem, ja viss tepat vien ir?” (69.lpp.)

“Interesanti, vai naivums ir iedzimts stulbums vai tomēr iespēja kaut ko iemācīties?” (140.-141.lpp.)

[Anda Akmentiņa · Rating 5 out of 5]

Tāda viegla, ātri izlasāma grāmatiņa.
Apbrīnot sieviešu spēku un drosmi, spēju nosist čūsku, atrast sen nobāzto telti un guļammaisus, nozust biezā, miegainā miglā, iesiet zobu birsti baranku auklā, atriebties, piedot, palaist...

"Kristīne ieslēdz naktslampiņu. Tumsa salien kaktos un zem galda."
"Kisja gan jutās mazliet sivēns."
"Viņa stāv uz jūras lūpām- vietā, kur smilšainā apakšlīpa saskaras ar maigi vēso augšlūpu klusā nopūtā."

Patika.

[Vaira · Rating 4 out of 5]

Nu, patika! Lai ir īsi, lai nav kopsaucēja (kuram stāstu krājumā nemaz nav jābūt, bet anotācijā piesolīts), lai ir klasisks upura tēls katrā 2.stāstā (vai tik nebūs kāda līdzība ar mūsu pašu latviešu mīlasstāstiem dzīvē, īstajā). Viegli lasīt, bet liek arī aizdomāties, gluži kā pie kafijas tases ar kādu vienkārši sakarīgu cilvēku bez izlikšanās, bet par svarīgo vai vismaz cilvēciski svarīgo.

[Laura Kaļāne · Rating 3 out of 5]

Daži no stāstiem patiesi lika elpai aizrauties, tomēr jā - reizem traki smeldzīga un sāpīga tā mīlestība (te tomēr būtu noderējis izlasīt grāmatas aizmugurējo vāku, kur tas bija minēts).

[Katrīna Rudzīte · Rating 4 out of 5]

Ļoti patika.

Biju lasījusi recenzijas un citas atsauksmes, un mani grāmata un tās varoņi(nes) stipri kaitināja, vēl pirms biju sākusi lasīt pašus stāstus. Man bija ļaunas nojautas, ka varones būs sievietes, ar kurām es vienkārši vispār nespēšu identificēties.
Bet, kā jau labā literatūrā pieklājas, tu sāc just līdzi arī visnotaļ sekliem un pat klaji nejaukiem tēliem, beigu beigās tu gribi viņus apmīļot un pateikt "pai, pai, zaķīt, es zinu, ka tev sāp, un tieši tāpēc tu izpildies kā pilnīgs lohs, ko vajadzētu, mazākais, kārtīgi sapurināt un uzbļaut, lai taču vienreiz savācas". Jo sāpes vienmēr ir īstas un nekad nav smieklīgas - pat tad, kad ir smieklīgas. Nav jau arī tā, ka visi varoņi te būtu sekli vai lohi, just saying, jo labā literatūrā līdzi jūt arī tādiem.

Man tik ļoti patika veids, kā grāmatā satiekas autore, varoņi un lasītājs, proti, mēs te neesam sanākuši, lai cits citu vērtētu, nosodītu vai pamācītu. Bet dzīvē notiek visādi; un kāpēc par to nepastāstīt labu stāstu?

Man gan šķita, ka daži stāsti varētu būt izvērstāki. Piekrītu arī tepat jau kur lasītajam viedoklim, ka izskatās, ka grāmatai īsti nav bijis lit. redaktora.

Un, protams, varētu vaicāt autorei, kāpēc viņa rāda gandrīz tikai tādas sievietes, kas, nokļūstot attiecībās, aizmālē savu es, ja tāds vispār bijis, ar nagu laku un sīpolu zupu. No otras puses, kaut kādā ziņā, šī ir pat feminisitiskāka grāmata par daudzām citām; tieši tāpēc, ka parāda problēmas, kam dauzas citas autores, iespējams, nemaz nepievērstos. Jo var taču nemaz negribēties izcelt priekšplānā tādas meitenes, kas pēc mīlas beigām daiļrunīgi nenolec no tilta, netaisa mākslu vai neieslīgst citās poētiskas depresijas izpausmēs, bet gan šķietami nepretenciozi kūņojas pa nagu lakām un sīpoliem, un nemaz arī daudz neizliekas, ka, ja varētu salauzto sirsniņu aizsmērēt ciet ar to pašu nagu laku, tad to labprāt izdarītu - problēma vienkārši ir tāda, ka tas parasti neizdodas. Jo, atgriežoties pie manis sākumā teiktā, vai tad gribas ar ko tādu (godīgi un drosmīgi) identificēties?

[Klinta · Rating 3 out of 5]

Man šķita, ka autore stāstos izmantojusi pārāk daudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu. Ļoti bieži likās, ka esmu uz tā paša viļņa, ka saprotu, kas notiek, saprotu, kā tas viss domāts, varētu pat teikt, ka es peldu pa to pašu straumi un rodu mieru burtos, ko lasu, bet tad pēkšņi man pa galvu ieveļ teikums par mēnešreizēm un kontracepciju. Tā no zila gaisa, nesaistīts. Katrā ziņā visi šie "šokējošie" izteikumi atsevišināja mani no stāstiem un man gribējās automātiski lekt pāri tādām "pārmudrītām" vietām, kas vienkārši likās par daudz.

Runājot par pašiem stāstiem, man liekas, ka ļoti forši ir parādītas dažādas mīlestības un ka mīlasstāstam ne vienmēr ir jābūt pasakai. (Tas gan, skatoties te uz komentāriem, ir nepopulārs viedoklis.)
Man mīļākais stāsts laikam bija "Franču maukas". Vismazāk man patika tas, kurā bija daudz dzeršanas un viesnīca nekurienes vidū. Man šķiet. Vai varbūt tas, kurā bija Vilis.

[Madara Bruģe · Rating 2 out of 5]

Tāds "Jāzin tak par ko tā ažiotāža" lasījums. Cauri tiku ātri un bez žēlastības, piefiskēju pāris idejas, kas man būtu noderējušas pāris gadus atpakaļ. Man nepatīk vērtēt stāstu izlases, jos tāsti nav vienādi, tie bieži nav pat līdzīgi. Kopumā man patika. Lielākā daļa. ''It was ok'' ir atbilstošs vērtējums šai saitā.

[Rasa Brūna · Rating 4 out of 5]

Šo grāmatu es iesaku savām draudzenēm. Pirmā nod Daces Rukšānes grāmatām, ko esmu izlasījusi. Un piefiksēju, ka man patīk viņas rakstīšanas stils, valoda, arī doma. Un Mīlasstāsti var būt arī šādi. Cik skaudri dažās vietās saskatīju gan sevi, gan citas un citus zināmus cilvēkus. Laikam jau cilvēcīga grāmata.

[Vilis]

Biju patīkami pārsteigts, jo patika jūtami labāk par 'Ķīpsalas putniem', pat ja daži gabali drīzāk līdzinājās skicēm. Toties nekā lieka, un 'Slow Food' pat šķita ļoti labs.

[Katherine · Rating 2 out of 5]

Vienkārši... ko?!

[Alīna · Rating 3 out of 5]

Kopumā interesanti. Dažus stāstus līdz galam nesapratu. Patiesībā vislabāk patika tieši viens no tādiem stāstiem, ko līdz galam nesapratu - "Slow food". Nez, kaut kas īpašs tajā bija.

[Alma · Rating 3 out of 5]

Nopirku šo grāmatu tieši tad, kad tā iznāca un, sākot lasīt, biju diezgan vīlusies, jo šķita, ka lieki iztērēju naudu. Bet paņemot grāmatu rokās pēc kāda laika, sapratu, ka tā nav nemaz tik slikta. Šie stāsti vienkārši norāda uz mīlestības daudzveidību un dažreiz pat uz nesaprotamu, neizbēgamu bezjēdzību. Patīkamu pārsteigumu izraisīja “Zirneklīte Ninona” un “Slow food”. Kopumā vairāk domāju 3.5/5.

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

Jau iepriekš esmu rakstījusi, ka agrīnā Rukšāne nav līdz galam mans. Šī autore man iepatikās ar smaržu sēriju.
Šie noteikti nav mīlas stāsti klasiskā izpratnē. Pāris stāsti man tiešām patika - īpaši par čūsku bija ļoti kičīgs. Kopumā - valoda laba, sižeti, lai arī nedaudz pārspīlēti, bet ok. Drusku kaitināja tas Rukšānes histērisko sieviešu tipāžs, bet principā - šis bija diezgan lasāms fiksais stāstu krājums vienam vai diviem vakariem.

[Liesma Laizāne · Rating 2 out of 5]

Smadzenes rāvās čokurā no pārspilējumiem, pārbagātajiem ainu aprakstiem un pārsālītā salīdzinājumu kvantuma. Ārkārtīgi nogurdinoši lasīt ko tik bezvērtīgu, lai gan naivi katra stāsta sākumā cerēju, ka tomēr autordarbs sevi pierādīs. Nepierādīja.

[Sarma · Rating 1 out of 5]

Random

[Liva · Rating 3 out of 5]

Nekā, par Rukšanes lasītāju kļuvusi neesmu, bet nevarētu arī teikt, ka esmu vīlusies šajā grāmatā.

Plašāk blogā:
http://lalksne.blogspot.com/2015/12/d...

[Liene Krūtaine · Rating 3 out of 5]

Ļoti īpatnēja grāmata. Nav klasiskie mīlas stāsti. Patīk, ka valoda ir tieša, dažbrīd rupja. Šī ir mana pirmā Rukšānes grāmata, bet noteikti ne pēdējā, jo autores rakstības stils iepatikās.

[Daniela · Rating 4 out of 5]

Skaisti un skumji

[Zane Krēsliņa · Rating 4 out of 5]

Patika valoda, un stāsti. Daži mazliet savādi, bet katrs ar savu domu.

[Egita · Rating 2 out of 5]

Daces Rukšānes "Mīlasstāstus" izvēlējos, jo apmēram 10 gadus atpakal biju absolūtā sajūsmā par autores darbiem.
Par šo? Ne īsti.
Lasījās ātri, kādi divi stāsti pat škita visai interesanti, bet kopumā biju vīlusies.
Neatradu uz grāmatas vācina solīto klusināto un dzilo grāmatu.

[Sintija Buhanovska · Rating 5 out of 5]

Smalki, iejūtīgi un reizē kā ar āmuru pa galvu - tā Rukšāne izrīkojas ar savu stāstu varoņiem, liekot tiem mīlēt, ienīst, piekāpties, padoties, ļauties un cerēt, ka mīlestība ir kas tāds, kas pienākas katram.

[Guna · Rating 1 out of 5]

Nē, nē, nē.

Mīlasstāstiem nav jābūt princešu pasakām (lai gan es ar vienu acs kaktiņu tās gaidīju), bet tik nodīrāti, nesmalki, reizēm pat šķebinoši. Nezinu, nekas nebija pa īstam.

[Zane · Rating 4 out of 5]

Sievišķīga grāmata par sievietēm aktuālām attiecību tēmām.

[Lauma · Rating 3 out of 5]

Izklaide vienam vakaram.