What do you think?
Rate this book
Kotka Brygidy
Opowieść sześcioletniej w chwili wybuchu wojny Helenki, mieszkanki warszawskiej Pragi, czyta się lekko i szybko. Jednak trudne – choć na pozór proste – pytania, jakie zadaje Helenka, pozostawiają w czytelniku głęboki ślad. “Kotka Brygidy” opowiada o wojennych i powojennych losach kilku rodzin z warszawskiej Pragi, mieszkających między kościołem, synagogą i cerkwią.
Joanna Rudniańska, laureatka międzynarodowej nagrody imienia Janusza Korczaka za “Rok Smoka” (1991), znów ujawniła nie tylko swój kunszt literacki, ale także godną podziwu umiejętność pokazywania świata z nowego, nieoczywistego punktu widzenia.
Joanna Rudniańska, laureatka międzynarodowej nagrody imienia Janusza Korczaka za “Rok Smoka” (1991), znów ujawniła nie tylko swój kunszt literacki, ale także godną podziwu umiejętność pokazywania świata z nowego, nieoczywistego punktu widzenia.
160 pages, Hardcover
First published January 1, 2007
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 11 of 11 reviews
May 16, 2024
Grūti novērtēt, jo, cik grāmatas sākums bija saistošs un bija skaidrs, ka caur bērna un arī kaķa acīm tiks atainots kara laiks, tik grāmatas nobeigums bija kaut kā samocīts un pārāk disonēja ar pieteikumu, kāds bija sākumā. Teorētiski saprotu, ka ir gribēts parādīt kara laika traģēdijas cilvēku likteņos, kamēr dzīve turpina ritēt, bērni turpina spēlēties, sapņos un ilgoties, daudz plašākā kontekstā, tomēr, tomēr. Man beigās bija pagrūti lasīt. Nevarēju atpazīt/ieraudzīt pieaugušajā Helēnā to mazo Helēnu, kas pieauga visu notikupu virpulī. No otras puses - grāmatas nobeigums visticamāk ir bijis iecerēts jaudīgs un emocionāli piesātināts, tomēr tas viss nesalīmējās kopā. Man nebūtu bijis nekas pret, ka stāsts tiek atklāts arī ar kaķa tēla starpniecību, bet beigās šis, nezinu, maģiskais reālisms vai vienkārši fantāzija, sagāja kaut kādā tūtē. Grāmata vārēja būt tiešām laba, bet jātzīst - vīlos. Lai gan tēmas pieteikums svarīgs. Nenoliedzami, arī šodien. Un tad nu nezinātu, kuram grāmatu ieteikt - bērniem /jauniešiem? Kādam šķitīs par bērnišķīgu, kāds cits - iespējams, nesavilks kopā beigas. Lasītāji ir dažadi, cik dažādās grāmatas, bet ir grāmatas, kas tā arī paliek pa vidu - ne nepatika, ne patika.
July 27, 2022
4,5
Ta książka jest delikatna, powabna. Jak sukienka na wietrze, tańcząc w deszczu. Tak chwyta za serce historia.
Pochłania Cię w całości i wypluwa, jak przeżutego ze wszystkich emocji.
To nie fikcja.
To prawda.
Uczmy się na błędach, bo inaczej jesteśmy zgubieni.
Ta książka jest delikatna, powabna. Jak sukienka na wietrze, tańcząc w deszczu. Tak chwyta za serce historia.
Pochłania Cię w całości i wypluwa, jak przeżutego ze wszystkich emocji.
To nie fikcja.
To prawda.
Uczmy się na błędach, bo inaczej jesteśmy zgubieni.
June 25, 2025
Karš izmaina visu. Cilvēku attieksmi, attiecības, dzīvotgribu, intereses, pat smaržas un garšas. Helēnas mājās kara laikā apelsīnu gan nebija, toties bija cigāri. Grāmata noteikti paliks atmiņā ar neparasto nobeigumu.
Plašāk lasiet blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2024/04/...
Plašāk lasiet blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2024/04/...
October 10, 2025
In her yard, there grows a single tree.
She liked the tree, and the tree liked her.
“Nothing bad will ever happen, never...” she murmured words she had made up herself.
“Don’t act foolishly for them.”
Climbing over her fate, a cat enters her life.
Once she climbed the tree and saw the cat there, covered in colorful patches.
She always talked, but it was never clear what about.
Time has gone forever and will never return.
“What have you dreamed yourself into?
What comes to your mind?
Did I dream it, or not?
Was it real, or wasn’t it?”
Leaving, she took only her jewelry, as if fleeing from a fire.
“Get used to that world in this very moment.”
“What are you babbling about?”
The whole kitchen smelled like strawberries.
At that moment, everything stopped and froze,
as if she had slipped into a photograph.
She would gladly have merged with the rough, brick wall.
For a brief moment, the girl saw eyes behind wire-framed glasses.
“Look, it’s a magic sign.”
The jar was filled to the top with tiny colorful beads.
“Should I take the train?”
I read books, and people live inside books too.
You could see overturned shelves and scattered papers.
“Of course, of course! Friendship forever.
She’s the only one for me in the whole world.”
She lived in a white house at the end of the street.
She lived and lived, completely alone,
for she had no one left.
All night she sat in bed under the blanket, folded like a small tent.
Suddenly she was visited by a surprising thought —
suspicions that had long since taken root in her heart.
“For three days I sat and stared into the mirror.
She hated me.
It doesn’t matter. Just another memory.”
She drank coffee, nibbled gingerbread hearts, and smoked cigarettes.
For so many years we lived in the same house and never met.
Soon they will turn off her light.
“I live with cats, can’t you see!?”
She sits on the windowsill and watches the street through the window.
She understands that angels want something from her,
but she wants to delay the moment of finding out what it is.
It can be all kinds of ways.
For some, one angel is enough,
but for others, even whole flocks can’t protect them from evil.
Smoke still curls between her fingers.
“Am I dead or not?” she asks the angel-cat.
“You can still return,” says the angel-cat.
She has once again experienced what it’s like to be inside a girl’s body.
It’s an ordinary apartment, candlelight.
The fireworks outside the window are over, the stars extinguished.
But is the little cat her?
Scents and sounds and images arrange themselves into a multidimensional space.
She sits on the windowsill and thinks —
not with words or pictures,
but with something that has no name.
In the afternoon I read newspapers, smoke cigarettes, and drink coffee,
instead of shuffling through little pictures.
I need peace and a life of my own!
She will have different thoughts.
It is that woman’s world that has gone mad, not she herself.
She will go to the store for potatoes.
She will hear the neighbors’ footsteps,
the TV show behind the wall.
She will look out the window at the white houses glittering in the sun.
The same books and photographs will stand on her shelves.
She will wander the little streets.
Memories will glide over and trick her eyes with their faded colors.
“What a mystery, isn’t it?”
“I miss you, even if you’re a cat.”
“You’re a crazy old woman.”
She liked the tree, and the tree liked her.
“Nothing bad will ever happen, never...” she murmured words she had made up herself.
“Don’t act foolishly for them.”
Climbing over her fate, a cat enters her life.
Once she climbed the tree and saw the cat there, covered in colorful patches.
She always talked, but it was never clear what about.
Time has gone forever and will never return.
“What have you dreamed yourself into?
What comes to your mind?
Did I dream it, or not?
Was it real, or wasn’t it?”
Leaving, she took only her jewelry, as if fleeing from a fire.
“Get used to that world in this very moment.”
“What are you babbling about?”
The whole kitchen smelled like strawberries.
At that moment, everything stopped and froze,
as if she had slipped into a photograph.
She would gladly have merged with the rough, brick wall.
For a brief moment, the girl saw eyes behind wire-framed glasses.
“Look, it’s a magic sign.”
The jar was filled to the top with tiny colorful beads.
“Should I take the train?”
I read books, and people live inside books too.
You could see overturned shelves and scattered papers.
“Of course, of course! Friendship forever.
She’s the only one for me in the whole world.”
She lived in a white house at the end of the street.
She lived and lived, completely alone,
for she had no one left.
All night she sat in bed under the blanket, folded like a small tent.
Suddenly she was visited by a surprising thought —
suspicions that had long since taken root in her heart.
“For three days I sat and stared into the mirror.
She hated me.
It doesn’t matter. Just another memory.”
She drank coffee, nibbled gingerbread hearts, and smoked cigarettes.
For so many years we lived in the same house and never met.
Soon they will turn off her light.
“I live with cats, can’t you see!?”
She sits on the windowsill and watches the street through the window.
She understands that angels want something from her,
but she wants to delay the moment of finding out what it is.
It can be all kinds of ways.
For some, one angel is enough,
but for others, even whole flocks can’t protect them from evil.
Smoke still curls between her fingers.
“Am I dead or not?” she asks the angel-cat.
“You can still return,” says the angel-cat.
She has once again experienced what it’s like to be inside a girl’s body.
It’s an ordinary apartment, candlelight.
The fireworks outside the window are over, the stars extinguished.
But is the little cat her?
Scents and sounds and images arrange themselves into a multidimensional space.
She sits on the windowsill and thinks —
not with words or pictures,
but with something that has no name.
In the afternoon I read newspapers, smoke cigarettes, and drink coffee,
instead of shuffling through little pictures.
I need peace and a life of my own!
She will have different thoughts.
It is that woman’s world that has gone mad, not she herself.
She will go to the store for potatoes.
She will hear the neighbors’ footsteps,
the TV show behind the wall.
She will look out the window at the white houses glittering in the sun.
The same books and photographs will stand on her shelves.
She will wander the little streets.
Memories will glide over and trick her eyes with their faded colors.
“What a mystery, isn’t it?”
“I miss you, even if you’re a cat.”
“You’re a crazy old woman.”
June 17, 2025
lKad paņēmu šo grāmatu bibliotēkā, īsti nezināju, ko gaidīt. Izlasot par tās saturu uz grāmatas "muguriņas", šķita, ka šī varētu derēt mana dēla ik dienas lasīšanai, jo stāsts ir par bērnu, kā arī par dēla interesējošu tēmu - karu.
Šķita, ka viņš lasa bez pretestības un ka ir interesanti. Priecēja, ka vēlējās uzzināt viņam nezināmu vārdu nozīmes, piemēram, "geto" un "sinagoga". Nolēmu arī pati izlasīt šo darbu. Šobrīd man šķiet, ka dēls noteikti saprata tikai mazu daļiņu no tās. Es pat nezinu, kādam vecumam tā būtu laba. Domāju, ka 15+ un pieaugušie.
Poļu autores grāmata ir par sešgadīgu meiteni Helēnu un viņas ģimenes gaitām Otrā pasaules kara laikā un arī (ātrā pārskrējienā!) pēc tā. Grāmatā ir par Varšavas geto notiekošo un meitenes ģimenes saikni ar ebrejiem. Mēs visu notiekošo redzam caur sākumskolas bērna skatījumu, kas man ļoti patika.
Vispār parasti labprātīgi neiesaistos grāmatu par holokaustu, izsūtīšanām un citām ar karu saistītām tēmām lasīšanā, bērnu grāmatas ir maksimums, kur ar to saskaros. 🫣 Šķiet, ka bērnu grāmatas par šīm tēmām runā saudzīgāk. Man šādas tēmas ir pārāk skumjas, un tās manī izraisa dusmas, ka tādas neaptveramas šausmas ir notikušas (un, kā redzams, joprojām notiek...).
Šī grāmata ir it kā iedalāma divās daļās. Pirmā ir vienkārši lieliska, burvīgi ataino kara sākumu, ģimenes attiecības ar kaimiņiem un citiem cilvēkiem, rāda geto un ebreju centienus izdzīvot. Ļoti aizraujoši lasīt. Pēdējā grāmatas trešdaļa, manuprāt, "iegāza" šo autori. Ja būtu mana teikšana, es stāstu nobeigtu, nestāstot par to, kas notika ar Helēnu pēc tam.😶 Šķita, ka stāstu sācis rakstīt kāds cits. 😏Sākās kaut kāda mistika, kaut kādas neticamas sakritības, viss norisinājās strauji un diezgan abstrakti. Tas laikam saucas maģiskais reālisms... bet šoreiz tas sabojāja lielisko bērna pieredzes stāstu. 🥴
Jā, kaķis (runājošs un ar daudziem pēctečiem) un pati Brigita stāstā arī ir. 🙃 Tomēr man visvairāk patika tas, kā ģimene Helēnai skaidroja apkārt notiekošo, ka varēju gūt nelielu priekšstatu par dzīvi netālu no geto. Joprojām nevaru piedot autorei, ka sabojāja stāstu.. 😵💫🧐
Grāmata, kas atgādina par to, cik nežēlīgs ir karš un ko tas var maksāt veselai nācijai.😿
Šķita, ka viņš lasa bez pretestības un ka ir interesanti. Priecēja, ka vēlējās uzzināt viņam nezināmu vārdu nozīmes, piemēram, "geto" un "sinagoga". Nolēmu arī pati izlasīt šo darbu. Šobrīd man šķiet, ka dēls noteikti saprata tikai mazu daļiņu no tās. Es pat nezinu, kādam vecumam tā būtu laba. Domāju, ka 15+ un pieaugušie.
Poļu autores grāmata ir par sešgadīgu meiteni Helēnu un viņas ģimenes gaitām Otrā pasaules kara laikā un arī (ātrā pārskrējienā!) pēc tā. Grāmatā ir par Varšavas geto notiekošo un meitenes ģimenes saikni ar ebrejiem. Mēs visu notiekošo redzam caur sākumskolas bērna skatījumu, kas man ļoti patika.
Vispār parasti labprātīgi neiesaistos grāmatu par holokaustu, izsūtīšanām un citām ar karu saistītām tēmām lasīšanā, bērnu grāmatas ir maksimums, kur ar to saskaros. 🫣 Šķiet, ka bērnu grāmatas par šīm tēmām runā saudzīgāk. Man šādas tēmas ir pārāk skumjas, un tās manī izraisa dusmas, ka tādas neaptveramas šausmas ir notikušas (un, kā redzams, joprojām notiek...).
Šī grāmata ir it kā iedalāma divās daļās. Pirmā ir vienkārši lieliska, burvīgi ataino kara sākumu, ģimenes attiecības ar kaimiņiem un citiem cilvēkiem, rāda geto un ebreju centienus izdzīvot. Ļoti aizraujoši lasīt. Pēdējā grāmatas trešdaļa, manuprāt, "iegāza" šo autori. Ja būtu mana teikšana, es stāstu nobeigtu, nestāstot par to, kas notika ar Helēnu pēc tam.😶 Šķita, ka stāstu sācis rakstīt kāds cits. 😏Sākās kaut kāda mistika, kaut kādas neticamas sakritības, viss norisinājās strauji un diezgan abstrakti. Tas laikam saucas maģiskais reālisms... bet šoreiz tas sabojāja lielisko bērna pieredzes stāstu. 🥴
Jā, kaķis (runājošs un ar daudziem pēctečiem) un pati Brigita stāstā arī ir. 🙃 Tomēr man visvairāk patika tas, kā ģimene Helēnai skaidroja apkārt notiekošo, ka varēju gūt nelielu priekšstatu par dzīvi netālu no geto. Joprojām nevaru piedot autorei, ka sabojāja stāstu.. 😵💫🧐
Grāmata, kas atgādina par to, cik nežēlīgs ir karš un ko tas var maksāt veselai nācijai.😿
August 23, 2023
Dla dzieci w wieku od 10 lat polecam także „Kotkę Brygidy”, kolejną powieść Joanny Rudniańskiej, autorki odznaczonej między innymi Międzynarodową Nagrodą imienia Janusza Korczaka. To już znana pozycja w szkołach podstawowych, wydawnictwo Muchomor niedawno wznowiło nakład, więc mamy już trzecie wydanie tej zainspirowanej życiem rodziny autorki powieści o mieszkańcach warszawskiej, wielokulturowej Pragi i dorastaniu w trakcie wojny. Jest w niej wiele piękna: Helena, główna bohaterka, żyła w tyglu kulturowym, zamieszkiwanym przez trzech Bogów: katolickiego, prawosławnego i żydowskiego, była więc przekonana, że nigdy nic złego się nie stanie, aż wybuchła wojna, która naznaczyła ją na całe życie i sprawiła, że nawet jako dorosła kobieta, mierzyła się ze skutkami traumy, chociaż przeżyła ją bez zadraśnięcia, głodu, biedy, otoczona miłością — głównie jako obserwatorka, patrząca na czerwoną łunę nad miastem. Nie jest to łatwa i jednoznaczna powieść, nie ma w niej podziałów na dobrych i złych, nie pokazano, jak należy się zachowywać i czym jest bohaterstwo, wręcz przeciwnie — nawet udzielania pomocy trzeba się wstydzić, brak tu też jednoznacznych odpowiedzi, czy pomagający robili to bezinteresowanie. Wojna zmieniła wszystko: wujek Eryk od czekoladek nagle jest w SS, a pracownik ojca, ulubiony pan Kamil — Żydem; wiele osób zaginęło, inni wyjechali — wszyscy tworzą swoją narrację o tych czasach. Poznajemy te wydarzenia z punktu widzenia dziecka — bohaterki, która dorasta na naszych oczach, oraz kota, o którym zawsze marzyła i którego otrzymała w spadku po sąsiadce zamkniętej w getcie. Opowieść jednak się rozrasta i nie mówi tylko o wojnie, traktuje o rodzinie, samotnej starości, matce, która nie całowała córki, bo starłaby makijaż i po latach ratowania z ojcem Żydów — wyjechała, by zostać żoną SS-mana. Zakończenie jest szybkie, nie płynie tak, jak narracja o wojnie, co mnie jako dorosłej czytelniczce przeszkadzało, jednak uwypukla ono myśl, że życie po wojnie dla ludzi, którzy jej doświadczyli, było już tylko zbiorem kadrów, których realności trudno dowieść.
August 31, 2022
Niby zwykł książka o wojnie oczami dziecka jak ich mnóstwo. To dobrze, że mnóstwo w końcu historia takiej okrutności zasługuje na nagłośnienie, jednak po przeczytaniu całości mogę w pełni zaświadczyć iż ta do tej kategorii nie do końca należy. Na początku owszem skupiała się głównie na wojennej codzienności Heleny, ale potem doszedł wątek historii kotki Brygidy. Kreatywne, pomysłowe i niekonwencjonalne zakończenie zapewniło sobie ulokowanie w mojej pamięci na dłuższy czas.
May 10, 2024
likās būs lieliska grāmata, karš bērna acīm. Pie beigām pēkšņi viss sagāja pilnīgā ķīselī ar milzu paātrinājumu, nepatīkams pārsteigums,- cik gandrīz visa grāmata bija lieliska, tik pēdējās nodaļas visu sabojāja :(
May 10, 2023
głupio mi oceniać takie książki, czuję, że nie powinnam
July 9, 2025
Man ļoti patika šis stāsts un tas, kā tas tika izstāstīts.
July 19, 2024
📖J. Rudņanskas grāmatā "Brigitas kaķenīte" aplūkotas tādas smagas tēmas kā 2.pasaules karš, okupācija, genocīds, kā arī posts, kas tam visam ir klātesošs.
Īsumā stāsts ir par to, ka kādai meitenei vārdā Brigita ar ğimeni jādodas uz geto, bet viņas kaķenīte nonāk pie sešgadīgās Helēnas. Helēna, kā jau mazs bērns, vēl nesaprot lietu patieso nozīmi.
📖Svarīgi, ka arī bērnu grāmatās autori neizvairās runāt par šādām tēmām, un visu vecumu lasītāji var rast dziļāku izpratni par konkrētiem vēstures notikumiem un spēt ieraudzīt, apjaust sakarības par to, kas diemžēl joprojām notiek arī mūsdienu pasaulē.
📖Autore spējusi lakoniski, bet trāpīgi un niansēti parādīt ļoti lielu traģēdiju, kas norit cilvēku dzīvēs kara laikā. Droši vien, ka pierastāk ir lasīt par šausmām no kāda varoņa skatupunkta, kas pats ir nonācis notikumu epicentrā, pieredzot personīgo trağēdiju, bet šī grāmata atšķiras ar to, ka šoreiz kāds no malas, kas vēl ir mazs un tikai apjauš patiesību, saskaras ar kara laika reālijām ikdienas dzīvē, vēro un pieredz to, kā mainās pasaule un paša uztvere.
📖Lai arī grāmatas beigu daļā it kā biju mazliet vīlusies par kraso noskaņas maiņu, tomēr tajā pašā laikā šķita iederīgi, ka tiek parādīts tas, kā no bērnu dienu naivā skatījuma reizēm nākas izaugt, ka dzīve ne vienmēr ir tāda, kā iztēlojamies, un ir atmiņas, ko nevar izdzēst no apziņas un kas seko līdzi visu dzīvi. Aizkustinošs, daudzslāņains un aktuāls darbs, ko noteikti būtu vērts izlasīt gan bērniem (sākot no 13 gadu vecuma), gan pieaugušajiem.
Īsumā stāsts ir par to, ka kādai meitenei vārdā Brigita ar ğimeni jādodas uz geto, bet viņas kaķenīte nonāk pie sešgadīgās Helēnas. Helēna, kā jau mazs bērns, vēl nesaprot lietu patieso nozīmi.
📖Svarīgi, ka arī bērnu grāmatās autori neizvairās runāt par šādām tēmām, un visu vecumu lasītāji var rast dziļāku izpratni par konkrētiem vēstures notikumiem un spēt ieraudzīt, apjaust sakarības par to, kas diemžēl joprojām notiek arī mūsdienu pasaulē.
📖Autore spējusi lakoniski, bet trāpīgi un niansēti parādīt ļoti lielu traģēdiju, kas norit cilvēku dzīvēs kara laikā. Droši vien, ka pierastāk ir lasīt par šausmām no kāda varoņa skatupunkta, kas pats ir nonācis notikumu epicentrā, pieredzot personīgo trağēdiju, bet šī grāmata atšķiras ar to, ka šoreiz kāds no malas, kas vēl ir mazs un tikai apjauš patiesību, saskaras ar kara laika reālijām ikdienas dzīvē, vēro un pieredz to, kā mainās pasaule un paša uztvere.
📖Lai arī grāmatas beigu daļā it kā biju mazliet vīlusies par kraso noskaņas maiņu, tomēr tajā pašā laikā šķita iederīgi, ka tiek parādīts tas, kā no bērnu dienu naivā skatījuma reizēm nākas izaugt, ka dzīve ne vienmēr ir tāda, kā iztēlojamies, un ir atmiņas, ko nevar izdzēst no apziņas un kas seko līdzi visu dzīvi. Aizkustinošs, daudzslāņains un aktuāls darbs, ko noteikti būtu vērts izlasīt gan bērniem (sākot no 13 gadu vecuma), gan pieaugušajiem.
Displaying 1 - 11 of 11 reviews