Sidrabota saule lec...

by Skuju Frīdis, Gotfrīds Mīlbergs

240 pages, Hardcover

First published January 1, 1924

About the author

Arī Gotfrīds Mīlbergs.

1901: 14 gadu vecumā saraksta savu pirmo lugu "Ciema puikas" (manuskripts gājis bojā Pirmā pasaules kara laikā). Alūksnes draudzes skolā laikā aktīvi rakstījis skolēnu literārajā žurnālā.
1906: pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Iz kāda skolnieka dienu grāmatas" žunālā "Vārdotājs" (Nr. 3).
1941: 20. februārī visas Skuju Frīda grāmatas tiek iekļautas aizliegto grāmatu sarakstā.

Par pseidonīmu "Skuju Frīdis"
"Skuju Frīdis. Tīri tāds ķecerīgs, zobgalīgs pseidonīms. Bet viņa vēsture daudz vienkāršāka. Mīlberga dzimtās mājas sauc par Skujām, un viņa līdzskolnieki nav mīlējuši lietot pārāk garas uzrunas. Tā Gotfrīds kļuva par Frīdi un Gotfrīds Mīlbergs par Skuju Frīdi." (Rasa, Vilis. Kāda aizmirsta jubileja. Jaunā Raža, 1933, Nr. 6)

Dzejoļu krājumi
1908: Akordi iz sajūtu pasaules
1929: Sirdsmaldi

Romāni
1912: Zem saules
1923: Mīla un māņi (atkārtots izdevums 1976)
1923: Zelta raktuvēs (atkārtots izdevums 1963)
1924: Sidrabota saule lec (atkārtots izdevums 1993)
1937: Uz tām prūšu robežām (atkārtots izdevums 1995)



Stāsti un stāstu krājumi
19--: Zem maskas
1912: Pa dzīves ceļu
1923: Vīri un sievas
1924: Divas liesmas
1924: Iegribu verdzībā un citi stāsti
1924: Pātagas cirtieni ūdenī
1925: Krams un šķiltavas
1925: Krusas graudi
1925: Laimes spalvas un citas mūsu dienu pasakas
1927: Spogulī
1929: Zaļais un sarkanais
1930: Ceļojumā
1930: Kritiens
1934: Karnevāls un citi stāsti (atkārtots izdevums 1994)

Stāsti bērniem
1926: Daugavas vanadzēns

Lugas

19--: Nelaime nelaimes galā (atkārtoti izdevumi 1921, 1923, 1934)
1909: Skolmeistars
1910: Bailes no sievas (atkārtots izdevums 1927)
1922: Salauztā atslēga
1922: Skursteņskrāpis (atkārtots izdevums 1929)
1923: Apmainīta mīlestība
1923: Karogs
1924: Ielenktā māja
1924: Patiesības dzēriens
1927: Ministrs uz laukiem (atkārtots izdevums 1934)
1929: Atkritējs
1932: Kandidāti un delegāti

Reviews

[Jānis Būmanis · Rating 5 out of 5]

Latviešu fantastika, nu itkā zinātniskā. Un pat esot pirmā, pirmoreiz izdota 1924. gadā. Tik ar to iztēli tā pašvakāk. Nu tik daudz, uz 2107. gadu lidmašīnas ir standarta pārvietošanās līdzeklis un ir arī pazemes tanki ,,kurmji'' un vēl šādas tādas uzpariktes. Toties radio uzstādīšana katrā lidmašīnā tiek uzsvērts kā liels jaunievedums un lai ar lidmašīnām iekarotu Latgali vajadzīgas vairākas nedēļas. Tāda interesanta ātruma izpratne.
Sižets vienkāršs-Maskavija uzbrūk Latvijai, kuru visi uzmet, bet tā varonīgi cīnāss pretī. Visi Maskavijas, valsts, kas palika sadaloties PSRS, karavīri pilnīgi rītardi un noziedzieki, latviešu karavīri-varoņi visi kā viens, ar tādu patriotismu un patosu, ka pat vidējam NA biedram šķērmi paliktu. Ka piemērs-pie konjaka tiek uzskosta dzimtās zemes rupjas maizes klaips.
Galvenais varonis-pilnīgi nekāds, viņa romantiskā dzīve-nu tā to varētu iztēloties 12 gadīgas meitenes. Visi latvieši labie, kas sakauj sliktos krievus ar ne no kurienes radušiem ģeniāliem izgudrojumiem (piemēram miega trompeti, kas iemidzinošo vielu izplata ar skaņu viļņu palīdzību), vievvārdsakot diletantiski un nepārliecinoši.

Par saturu/tēliem/sižetu/nākotnes vīzīju-0,5 zvaigznes. Par to ka lettiņi bombardēja Maskavu-atlikušās 4,5

[Matīss Mintāls]

Saifai pulp-trash, kas īpaši neatšķiras no mūsdienu lv autoru centieniem scifi/fantasy lauciņā, ņemot vērā tā laika vidusmēra latvieša zināšanas par pasaulē notiekošo (galvenokārt zinātnē), nav jābrīnās par no mūsdienu skatpunkta smieklīgo zinātnes un tehnikas attīstības līmeni.

[Kristaps · Rating 4 out of 5]

Kaut kur manīju pieminam šo grāmatu un tāpēc paņēmu bibliotēkā. Bija pārsteigums. Stāsts tiek uzskatīts par pirmo darbu latviešu valodā zinātniskās fantastikas jomā, bet ne tas vien man bija pārsteigums.

Krievija, kas izšķīdusi gabalos, un no tās palikusi tikai Maskavija, kas ir diezgan nabadzīga un vāja. Apmēram simt gadu pagājis kopš pēdējā lielā kara Eiropā. Pēc sadalīšanās Maskavija bija demokrātiska deviņus gadus, līdz atgriezās pie monarhijas un iecēla caru. Viņš pamazām atjauno valsti un grib tai atgriezt iepriekšējo varenību. Tā nu kādudien Maskavija uzbrūk Baltkrievijai un to viegli okupē. Tad piesaka karu Latvijai ar izdomātiem iemesliem par krievvalodīgo apspiešanu, kā arī "draudzīgas" valdības un izejas uz jūru vajadzību. Pārējā pasaule (politiķi) uz šo noskatās, izsaka dziļas bažas un nosoda šādu rīcību, taču neko vairāk nedara.
Sākas karš, un okupētajās teritorijās maskavieši terorizē, spīdzina, nogalina gūstekņus un mierīgos iedzīvotājus. Latvieši, protams, cīnās pretī, cik var. Maskavija iepriekš lielījās, ka nolīdzinās visu valsti divās nedēļās, taču pēc diviem mēnešiem okupēta ir tikai trešdaļa valsts, un dažas pilsētas jau ir pat atkarotas – partizāņi cīnās, kā arī pamazām iesaistās igauņi, kas zina, ka, ja maskavieši uzvarēs, tad Igaunija būs nākamais mērķis. Pārējās valstis, redzot, ka iebrucējs nemaz nav tik visvarens, arī pamazām sāk piesūtīt aprīkojumu, munīciju un citus resursus. Maskavieši savējos cīņās sūta kā gaļasmašīnā, taču viņu morāle ir nekāda, neviens īsti nesaprot, par ko viņi te cīnās, kā arī viņiem pamazām beidzas kaujas tehnika un jāsāk vilkt ārā arvien senāku un senāku aprīkojumu.

Notikumi risinās 2107. gadā, un stāsts sarakstīts tieši pirms simt gadiem – 1924. gadā, vēl pirms otrā pasaules kara. Daudz biedējošu sakritību ar mūsdienām.

Zinātniskās fantastikas daļa brīžiem ir pārsteidzoši laba, bet reizēm – pavisam ļoti garām. :) Iekļautas arī cilvēciskās attiecības, taču kopumā mākslinieciskā kvalitāte ir samērā nu tā, rakstīts diezgan vienkārši.