Galvenais varonis Kaspars Velnakauls ir spēcīgais, robustais, nabadzīgais zvejnieks, kurš tikko kā dvīņu dzemdībās zaudējis savu mīļo sievu Martu. Uzzinot, ka vācieši gatavojas atņemt mājlopus, viņš laivā ieceļ vienīgo zīdaiņu izdzīvošanas nesēju-govi, segās satītos mazuļus un airējas miglas ieskautajā, bangojošajā jūrā uz savu dzimto blakus ciemu. Tur atklājas, ka Kaspara dvīņu brālis ir apprecējies ar viņa pirmo mīlestību Zandu, ko viņš, dodoties uz jūras kuģiem, pametis un aizmirsis. Ciemu pārvalda krievi, mežā uzdarbojas mežabrāļi, vietējie lauki ir mīnēti, jūrā aizliegts doties, un tam pa vidu uzvirmo vecās jūtas, kas nāk komplektā ar aizvainojumu.
Egona Līva (Gūtmaņa) 1966.gadā sarakstītais romāns “Velnakaula dvīņi” kā vētras laikā bangojošas jūras šļakas ietriecas sejā, starp zobiem šņakst smiltis un rūgtas jūraszivju smakas lāses ieēdas izmirkušā miesā. Nezinu nevienu senu jūras stāstu, kur latviešu jūrnieks netiktu attainots kā raupjšs, spītīgs un nelokāms varonis, no kura jūru nevar izmēst laukā ne ar kādiem solījumiem. Tāpat kā Lāča” Zvejnieka dēls”, Dziļuma “Saplēstā krūze”, arī Līvs savos darbos attaino tik pazīstamās latviešu ciešanas, liktens varu pār cilvēka sapņiem un dzīves traģiskos līkločus. Brīžiem bezcerīgi, izmisīgi un cietsirdīgi.
Galvenais varonis Kaspars Velnakauls ir spēcīgais, robustais, nabadzīgais zvejnieks, kurš tikko kā dvīņu dzemdībās zaudējis savu mīļo sievu Martu. Uzzinot, ka vācieši gatavojas atņemt mājlopus, viņš laivā ieceļ vienīgo zīdaiņu izdzīvošanas nesēju-govi, segās satītos mazuļus un airējas miglas ieskautajā, bangojošajā jūrā uz savu dzimto blakus ciemu. Tur atklājas, ka Kaspara dvīņu brālis ir apprecējies ar viņa pirmo mīlestību Zandu, ko viņš dodoties uz jūras kuģiem, pametis un aizmirsis. Ciemu pārvalda krievi, mežā uzdarbojas mežabrāļi, vietējie lauki ir mīnēti, jūrā aizliegts doties, un tam pa vidu uzvirmo vecās jūtas, kas nāk komplektā ar aizvainojumu.
Romāns ir spēcīgu tēlu, vēsturiskā fona un bangojošu jūtu pārņemts, ko noteikti vērts izlasīt, lai iepazītu Egona Līva daiļradi. Katrā ziņā šis ir ļoti spilgts darbs latviešu literatūrā, piedevām pirmo reiz autors uzdrošinās izcelt tēla individualitāti un nevēlēšanos pieslieties itin nekādai politiskajai varai.
Sākumā darbs tik paredzēts kā pirmais no triloģijas, diemžēl iecerētais netika piepildīts. Ļoti gribētos zināt, kas notiek ar dvīņiem, viņu likteņiem un galvenā tēla nenokārtotajām attiecībām.
🌊Vai tev ir kāda īpaša grāmata par jūru/jūrniekiem?
Ps. Šis ir atkārtots izdevums Jumavas apgādā 2017.gadā. Toties pirmizdevums tika iespiests 30 000 eksemplāros. Mūsdienām neticam skaitlis.