es tevi mīlēju vairāk par eņģeļiem, vairāk par pašu, un rādās, tieši tāpēc atrodos tālāk no tevis nekā no abiem šiem diviem, vēlu naktī, dusošā līdzenumā, pašā ieplakā, pilsētiņā, kura līdz durvju rokturiem kupenās, locīdamies tumsā uz palaga - lai nu kā zemāk ir sacīts, taču vismaz, - es sažmiedzu spilvenu kaucošā "tu" aiz jūrām, bez gala un malas, joprojām tumsībā tavus vaibstus ar visu augumu kā ārprātīgs spogulis atkārtojot.
Es patiesi patiesi neesmu dzejas cilvēks. Viss, ko sapratu, ir ka viņš tomēr bija nelaimīgs, kā saknēm izrauts koks. Kas man patika, bija Žila Verna cikls un vēl pavisam daži, kā sonets
Как жаль, что тем, чем стало для меня твое существование, не стало мое существование для тебя.
Arīdzan jāpiebilst, ka galīgi neesmu krievu valodas guru, bet tā iespēja apskatīt gan tulkojumu, gan oriģinālu, ir trakoti noderīga un izpratni veicinoša.