Neteiktu, ka esmu "4 zvaigžņu" starā, bet ieskats autores pārdzīvojumos tiešām sniedza pavisam citu skatpunktu un dziļāku izpratni par to, kā ir būt ar smagiem psiholoģiskiem traucējumiem.
Arī nedaudz neiztikt bez pašrefleksijas par paliekošajiem iespaidiem, kas sakņojas bērnībā, lasot šo grāmatu.
Cik dziļi var pazaudēties? Ļoti. Un šī grāmata tiešām ir par ceļu, kuru autore veikusi meklējot sevi caur pagātnes un mentālās veselības džungļiem. Ja sākumā grāmata liekas dīvaini reālistiska un skarba, tad beigās tā ir kā kaut kas tikko piedzimis, kas ir tik vārgs un skaists. Skarbums (arī pret sevi) nav atbilde, un cita starpā grāmata to arī liek nojaust.