«Nangaparbats» sanskritā nozīmē ‘kailais kalns’. Tas ir viens no biedējošākajiem astoņtūkstošniekiem, kura varenajos ledājos un klinšu krāvumos dzīvību zaudējuši izcilākie pasaules alpīnisti. 1970. gadā Reinholds Mesners pirmo reizi stāvēja Kailā kalna pakājē. Lai gan viņam bija lemts veikt par neiespējamu uzskatīto virsotnes traversu, tomēr no kalna viņš devās projām kā zaudētājs – nokāpjot pa Diamira nogāzi, viņa brāli Ginteru apraka ledus lavīna. Kopš tā laika neviens cits kalns tik neatšķetināmi nesaista kopā Reinholda Mesnera vainu un likteni. Sešas reizes viņš pie tā ir atgriezies, lai meklētu brāli un atbildes uz saviem jautājumiem. Dažas nedēļas pēc veiksmīgā kāpiena Everestā viņš 1978. gadā atkal devās pie Kailā kalna un ar minimālu aprīkojumu uzkāpa tajā viens – tikai tāpēc, lai pārvarētu savas bailes.
Ir aizritējuši vairāk nekā piecdesmit gadi kopš Hermaņa Būla pirmgājiena Nangaparbata virsotnē. Laikam nav otra kalna, kas reizē tik ļoti simbolizētu panākumus un sakāves, bez kuru mijas kopš sākta gala nav iedomājama alpnisma vēsture. «Baltā vientulība» ir Reinholda Mesnera pilnīgi personiska Nangaparbata hronika, kurā viņš vēsta par kalnu, kas viņu padarīja par to, kas viņš ir.
Reinhold Messner (born September 17, 1944) is an Italian mountaineer and explorer from South Tyrol, often cited as the greatest mountain climber of all time. He is renowned for making the first solo ascents of Mount Everest without supplemental oxygen and for being the first climber to ascend all fourteen "eight-thousanders" (peaks over 8,000 metres above sea level). He is the author of at least 63 books (in German, 1970–2006), many of which have been translated into other languages.
Kas to būtu domājis, ka ārpus kalniem notiek daudz lielākas kaislības PAR kalniem, nekā pašos kalnos. Ja līdz šim likās, gan galvenā drāma notiek tur augstu pie virsotnes, tad izrādās, ka nē.
Nangaparbata stāsti ir traģiski, bet tos bija interesanti lasīt. Uzzināt par to, kas notiek pirms un pēc ekspedīcijas, arī bija interesanti, bet tad, kad jau kādu trešo reizi tika uz riņķi malti tie paši apvainojumi, taisnošanās, argumenti un teksti, tad es noguru. Tā arī līdz galam nesapratu, vai tur sadūrās personiskie ego vai arī vienas vai otras puses ieguvums strīdu uzvaras gadījumā būtu arī taustāms. Ja cilvēks ir zaudējis brāli kalnā, tad kāda gan nozīme, tieši kurā vietā. Lai tas paliek kalna ziņā, un lai vaina vai nevainība paliek uz paša brāļa sirdsapziņas. Cilāt to visu gadu no gada, katram palikt pie kaut kādas citas patiesības vietā, kur daļa nekam nav bijusi klāt, bet daļa varbūt bija izmainītā prāta stāvoklī un izmisumā, diez vai ir baigi racionālā diskusija.
Iespējams, ka pie vainas ir tas, ka man nepatīk noskatīties tādos bezjēdzīgos strīdos, bet tas kopumā apgrūtināja grāmatas izlasīšanu, lai gan daļa par kalnu un kāpšanas mēģinājumiem bija tiešām iespaidīga.
Eine unzusammenhängend wirkende Zusammenstellung von Messners Expeditioen zum Nanga Parbat - schriftstellerisch nicht auf dem selben Level wie seine besseren Bücher wie "Antarktis".
Книгата е пълна с грешки. Историята е объркана. Подхваща едно, после друго и се връща постоянно към оправданията и обясненията за експедицията на Херлигскофер. Не мисля, че след намирането на Гюнтер, някой има съмнения в истинността на думите на Меснер. А Херлигскофер достатъчно е описван що за човек е и от Х. Бюл, и от други алпинисти.
Книгата ми хареса - изключително интересна и различна гледна точка на една "обикновена" експедиция. За съжаление редакторите не са си свършили добре работата - пълно е с грешки (печатни, технически и др.) и неясноти, които те карат да се откъснеш от съдържанието.