Līdz 1975. gadam uzskatīja, ka astoņtūkstošniekos nevar uzkāpt Alpu kāpšanas stilā. Tika atzīts, ka «mazajos» astoņtūkstošniekos obligāti nepieciešamas augšējās nometnes un stiprinājuma virves, bet «lielajos» neiztikt arī bez nesējiem (šerpām) un skābekļa aparātiem. Manā miniekspedīcijā, kas 1975. gadā devās uz Gašerbrumu I, kopējais bagāžas svars bija 200 kilogrami – tātad desmitā daļa no kravas, ko izmantoja Hermanis Būls, kad 1957. gadā uzkāpa Broda smailē. Tas ļāva bez problēmām aizkļūt līdz kalnam un ātri veikt kāpienu virsotnē. Kopš 1975. gada pats esmu finansējis visas savas ekspedīcijas, un tas kļuva iespējams arī tāpēc, ka mani izdevumi bija krietni mazāki par parastajām izmaksām, kādas tolaik prasīja astoņtūkstošnieku ekspedīcijas.
1982. gadā es vienā pēc otra uzkāpu trijos astoņtūkstošniekos, to skaitā arī G II. Tādējādi man pavērās reāla iespēja savas dzīves laikā sasniegt visas 14 kalnu virsotnes, kas sniedzas virs «maģiskās» 8000 metru robežas. Kad divus gadus vēlāk atgriezos pie šā kalna, es nedarīju to tāpēc, lai vienkārši uzkāptu otrreiz. Izaicinājumu veidoja divu virsotņu traverss, G II kombinācijā ar G I.
Reinhold Messner (born September 17, 1944) is an Italian mountaineer and explorer from South Tyrol, often cited as the greatest mountain climber of all time. He is renowned for making the first solo ascents of Mount Everest without supplemental oxygen and for being the first climber to ascend all fourteen "eight-thousanders" (peaks over 8,000 metres above sea level). He is the author of at least 63 books (in German, 1970–2006), many of which have been translated into other languages.
Il titolo originale è Die Herausforderung (la sfida) ed il sottotitolo Zwei und ein Achttausender (due e un ottomila) ma secondo me il titolo italiano è più rappresentativo del troppo generico "la sfida".
I due più semplici da riconoscere sono gli alpinisti Reinhold Messner e Peter Habeler, l'ottomila è l'Hidden Peak (noto anche come Gasherbrum I) che i due scalarono per primi in stile alpino senza ossigeno nel 1975.
Ma ci sono altri due, per esempio le due spedizioni descritte nel libro, quella italiana del CAI guidata da Riccardo Cassin e diretta al Lhotse, di cui Messner, italiano, fa parte, ma che non raggiunge la cima e quella tedesca dei soli Messner e Habeler che invece ha successo sull'Hidden Peak.
Poi ci sono i due metodi di condurre la spedizione, da una parte il cosiddetto "metodo dell'assedio" usato da Cassin nella spedizione del CAI, basato sull'uso massiccio di portatori locali e sull'approntamento di numerosi accampamenti fissi intermedi tra il campo base e la vetta. Dall'altra parte lo "stile alpino": due soli alpinisti che portano con se tutto il materiale necessario, senza portatori, senza campi intermedi.
Poi ci sono dei due più intimi per Messner, i due desideri contrastanti, quello di tornare a casa dalla famiglia (come ha fatto Aldo Anghileri della spedizione Cassin) e quello di raggiungere la vetta e da qui anche i due amori: le montagne impossibili e la compagna Uschi.
Ben scritto e bilanciato tra resoconto alpino e diario molto personale.
Vajadzēja kādu laiciņu, lai pēc iepriekšējās grāmatas ielasītos Mesnera tekstā, bet beigās viss bija kārtībā. Citi laiki, cits stils, un principā jau arī cits žanrs. Bija interesanti sekot līdzi ekspedīcijai un uzzināt arī pārdomas. Tādas virsotnes nesasniegs 99,9% cilvēku, taču pa lielam domas, ilgas un vēlmes ir līdzīgas - tikai līdzekļi citi. Šī ir grāmata, kas var iedvesmot doties kalnos, jo pat par grūtām lietām stāsta ar to pievienoto vērtību, kas beigu beigās mocībām piešķir jēgu.
Gribējās, lai grāmatas 3.un 4.daļa būtu tikpat izvērsta kā abas pirmās, kas man likās raksturīgas Mesneram. Vesela zvaigzne mīnusā, jo iespaidīgais abu virsotņu traverss un uzkāpšana GII likās tik ļoti, ļoti sasteigts.. It kā kāds teiktu "Pietiek. Grāmata jau tā ir bieza [bet, no lasītāja puses skatoties - nava gan]."