What do you think?


Agnieszka, córka Kolumba
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 1 of 1 review
August 10, 2026
Man ļoti patīk kā V. Mahs raksta. Šis ir mans pirmais darbs no viņa daiļrades un ļoti savdabīgas liekas Agneses un Balča savstarpējās attiecības.
viņi viens otram ir vajadzīgi, bet diez vai viņi spēj viens otram dot to, kas vajadzīgs. Tā ir diezgan pieaugusi un skumja mīlestības interpretācija.
Jo tuvāk viņi nonāk, jo vairāk parādās iemesli atkāpties.
Mazliet sarežģīts romāns, kas ievelk sevī palēnām.
«Vai tu esi tik sliktās domās par cilvēkiem?
Man jābūt tādās domās. Tas palīdz samierināties... Un tad samierinos arī pats ar sevi. Bet tu man sajauc visus aprēķinus.
Nu, tad domā par mani un piedēvē man vissliktāko.
Es jau to daru. Nemitīgi, — Balčs viņai uzmet īsu, izmisīgi vaļsirdīgu skatienu.
Un vai tas palīdz? Agnesītes lūpās pavīd rūgta smaida ēna.
Nē, lai simts velnu mani parautu, nepalīdz! Meitēn, ko tu ar mani dari! Ja tu nebūtu parādījusies... Nekad un nekādu šaubu man nav bijis. Es nospļaujos uz visām abstrakcijām. Bet tu piespied mani spēlēt tumsā. Lai es ticētu kaut kam tādam, kas pasaulē nepastāv un nemaz nav iespējams. Kas man vispār nemaz prātā nav nācis. Bet tu mēģini mani iekārdināt, ka tas pastāv, ka tas iespējams un lai es to pārbaudu. Bet es neticu!»
viņi viens otram ir vajadzīgi, bet diez vai viņi spēj viens otram dot to, kas vajadzīgs. Tā ir diezgan pieaugusi un skumja mīlestības interpretācija.
Jo tuvāk viņi nonāk, jo vairāk parādās iemesli atkāpties.
Mazliet sarežģīts romāns, kas ievelk sevī palēnām.
«Vai tu esi tik sliktās domās par cilvēkiem?
Man jābūt tādās domās. Tas palīdz samierināties... Un tad samierinos arī pats ar sevi. Bet tu man sajauc visus aprēķinus.
Nu, tad domā par mani un piedēvē man vissliktāko.
Es jau to daru. Nemitīgi, — Balčs viņai uzmet īsu, izmisīgi vaļsirdīgu skatienu.
Un vai tas palīdz? Agnesītes lūpās pavīd rūgta smaida ēna.
Nē, lai simts velnu mani parautu, nepalīdz! Meitēn, ko tu ar mani dari! Ja tu nebūtu parādījusies... Nekad un nekādu šaubu man nav bijis. Es nospļaujos uz visām abstrakcijām. Bet tu piespied mani spēlēt tumsā. Lai es ticētu kaut kam tādam, kas pasaulē nepastāv un nemaz nav iespējams. Kas man vispār nemaz prātā nav nācis. Bet tu mēģini mani iekārdināt, ka tas pastāv, ka tas iespējams un lai es to pārbaudu. Bet es neticu!»
Displaying 1 - 1 of 1 review


