What do you think?
Rate this book
Iedomīgais Robots
"Iedomīgais robots" ir Henrija Katnera pirmais stāstu krājums latviešu valodā.
Krājumā iekļauti stāsti:
Vai arī...
Absalons
Jezga ar profesoru
Lērums nepatikšanu
Iedomīgais robots
Slēpšanās
Uz redzīti!
Dzīvokļu problēma.
Krājumā iekļauti stāsti:
Vai arī...
Absalons
Jezga ar profesoru
Lērums nepatikšanu
Iedomīgais robots
Slēpšanās
Uz redzīti!
Dzīvokļu problēma.
302 pages, Paperback
First published October 1, 1943
3 people are currently reading
75 people want to read
About the author
Henry Kuttner
733 books206 followersHenry Kuttner was, alone and in collaboration with his wife, the great science fiction and fantasy writer C.L. Moore, one of the four or five most important writers of the 1940s, the writer whose work went furthest in its sociological and psychological insight to making science fiction a human as well as technological literature. He was an important influence upon every contemporary and every science fiction writer who succeeded him. In the early 1940s and under many pseudonyms, Kuttner and Moore published very widely through the range of the science fiction and fantasy pulp markets.
Their fantasy novels, all of them for the lower grade markets like Future, Thrilling Wonder, and Planet Stories, are forgotten now; their science fiction novels, Fury and Mutant, are however well regarded. There is no question but that Kuttner's talent lay primarily in the shorter form; Mutant is an amalgamation of five novelettes and Fury, his only true science fiction novel, is considered as secondary material. There are, however, 40 or 50 shorter works which are among the most significant achievements in the field and they remain consistently in print. The critic James Blish, quoting a passage from Mutant about the telepathic perception of the little blank, silvery minds of goldfish, noted that writing of this quality was not only rare in science fiction but rare throughout literature: "The Kuttners learned a few thing writing for the pulp magazines, however, that one doesn't learn reading Henry James."
In the early 1950s, Kuttner and Moore, both citing weariness with writing, even creative exhaustion, turned away from science fiction; both obtained undergraduate degrees in psychology from the University of Southern California and Henry Kuttner, enrolled in an MA program, planned to be a clinical psychologist. A few science fiction short stories and novelettes appeared (Humpty Dumpty finished the Baldy series in 1953). Those stories -- Home There Is No Returning, Home Is the Hunter, Two-Handed Engine, and Rite of Passage -- were at the highest level of Kuttner's work. He also published three mystery novels with Harper & Row (of which only the first is certainly his; the other two, apparently, were farmed out by Kuttner to other writers when he found himself incapable of finishing them).
Henry Kuttner died suddenly in his sleep, probably from a stroke, in February 1958; Catherine Moore remarried a physician and survived him by almost three decades but she never published again. She remained in touch with the science fiction community, however, and was Guest of Honor at the World Convention in Denver in 198l. She died of complications of Alzheimer's Disease in 1987.
His pseudonyms include:
Edward J. Bellin
Paul Edmonds
Noel Gardner
Will Garth
James Hall
Keith Hammond
Hudson Hastings
Peter Horn
Kelvin Kent
Robert O. Kenyon
C. H. Liddell
Hugh Maepenn
Scott Morgan
Lawrence O'Donnell
Lewis Padgett
Woodrow Wilson Smith
Charles Stoddard
Their fantasy novels, all of them for the lower grade markets like Future, Thrilling Wonder, and Planet Stories, are forgotten now; their science fiction novels, Fury and Mutant, are however well regarded. There is no question but that Kuttner's talent lay primarily in the shorter form; Mutant is an amalgamation of five novelettes and Fury, his only true science fiction novel, is considered as secondary material. There are, however, 40 or 50 shorter works which are among the most significant achievements in the field and they remain consistently in print. The critic James Blish, quoting a passage from Mutant about the telepathic perception of the little blank, silvery minds of goldfish, noted that writing of this quality was not only rare in science fiction but rare throughout literature: "The Kuttners learned a few thing writing for the pulp magazines, however, that one doesn't learn reading Henry James."
In the early 1950s, Kuttner and Moore, both citing weariness with writing, even creative exhaustion, turned away from science fiction; both obtained undergraduate degrees in psychology from the University of Southern California and Henry Kuttner, enrolled in an MA program, planned to be a clinical psychologist. A few science fiction short stories and novelettes appeared (Humpty Dumpty finished the Baldy series in 1953). Those stories -- Home There Is No Returning, Home Is the Hunter, Two-Handed Engine, and Rite of Passage -- were at the highest level of Kuttner's work. He also published three mystery novels with Harper & Row (of which only the first is certainly his; the other two, apparently, were farmed out by Kuttner to other writers when he found himself incapable of finishing them).
Henry Kuttner died suddenly in his sleep, probably from a stroke, in February 1958; Catherine Moore remarried a physician and survived him by almost three decades but she never published again. She remained in touch with the science fiction community, however, and was Guest of Honor at the World Convention in Denver in 198l. She died of complications of Alzheimer's Disease in 1987.
His pseudonyms include:
Edward J. Bellin
Paul Edmonds
Noel Gardner
Will Garth
James Hall
Keith Hammond
Hudson Hastings
Peter Horn
Kelvin Kent
Robert O. Kenyon
C. H. Liddell
Hugh Maepenn
Scott Morgan
Lawrence O'Donnell
Lewis Padgett
Woodrow Wilson Smith
Charles Stoddard
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 13 of 13 reviews
February 7, 2017
Turpinot “Fantastikas pasaulē” sērijas lasīšanu, nevarēju atturēties no šīs grāmatas priekšlaicīgas izlasīšanas. Katners man pazīstams ir tikai no šīs grāmatas. Tā arī neesmu centies izlasīt kaut ko vairāk no viņa darbiem. Šis autors ir bijis ražīgs gan rakstot, gan savu pseidonīmu izdomāšanas ziņā. Lai ar’ kā tur nebūtu, es viņu pazīstu tikai kā Hogbenu autoru un tādēļ īsti spriest par viņu ietekmi uz savulaik jaunajiem autoriem varu tikai atstāstot citur lasīto.
Šis stāstu krājums sevī ietver astoņus autora darbus, no kuriem trīs ir izcili un pieci virs vidējā. Visus vieno viena ideja – paši vien pie savām problēmām esam vainīgi. Gandrīz visus stāstus var uztvert kā vieglu ironiju par autora tā laika pasauli un virzības tendencēm. Padomju laikos tie noteikti tika publicēti, lai parādītu kapitālisma alkatīgo seju visā krāšņumā. Bet nu par katru nedaudz smalkāk.
Vai arī… – šis ir stāsts, kas veltīts Mieram visā pasaulē. Pareizāk sakot, parāda, ka runāt par mieru cilvēces līdzšinējā attīstības pakāpē ir muļķība. Kāds citplanētietis ir uzņēmies nest mieru visiem. Taču saskaras ar zināmām problēmām, kuras tiek izceltas izmantojot divus meksikāņus un vienu ūdens avotu. Vairāk fabula nekā stāsts par cilvēka dabas nemainīgumu.
Absalons – šis ir tāds hiperevolūcijas stāsts par tēvu un dēlu konfliktu. Jāatzīst, diezgan garlaicīgs un mūsdienām pārāk konservatīvs. Varbūt Absolona tēvs bija pie vainas ar savu pārākuma pārliecību, varbūt pie vainas tas, ka stāstā nekas tāds interesants nenotika.
Jezga ar profesoru, Lērums nepatikšanu, Uz redzīti! – Hogbenu stāsti, un ar to vien pietiek, lai stāstus pasludinātu par izcilu. Hogbeni ir interesanta ģimenīte, vecaistēvs atminas vēl Atlantīdas laikus, un šķiet, ka kaut kur vēstures gaitā ģimenes locekļi ir dabūjuši pamatīgu radiācijas devu. Jau no tiem laikiem, kad parādījās pilsētas, viņi ir sapratuši, ka vislabākā dzīve ir laukos. Laukos cilvēki nebāž degunu citu darīšanās, un ja kāds piedzēries dziedādams levitē virs laukiem, neviens nesatraucas. Neviens nelūr tavā šķūnīti, kurā uzmontēts urāna katls. Bet laiku pa laikam nākas saskarties ar īpaši okšķerīgiem cilvēkiem, un tad rodas problēmas. Nākas pārvākties uz citu dzīvesvietu vai arī izpildīt īpaši muļķīgas un vienkāršas prasības. Bērnam ir zināms, ka, lai teleportētos uz neskaitāmi daudzām vietām vienlaicīgi, pietiek ar bļodu un bleķa gabalu, bet, redz, cilvēkiem tas šķiet brīnums. Vispār izcili smieklīgi, par lauķiem, kuri nebūt nav lauķi.
Iedomīgais robots – šis ir no tiem par mežonīgo kapitālismu, pareizāk sakot, par kino pirātismu un apraides tiesībām. Konkurence šajā jomā ir novesta līdz absurdam, tehnoloģiju progresam likumdošanas bāze acīmredzami netiek līdzi, un situāciju var glābt tikai izgudrotājs. Varētu domāt, ka izgudrotājs ir iemaldījies no detektīva, visu laiku meklē avansus un dropē. Taču laiku pa laikam arī kaut ko izgudro, piemēram, iedomīgu robotu bez noteiktas funkcijas.
Slēpšanās – Visgarlaicīgākais stāsts par to, kā kosmosa kuģi vadošs saprāts nogalina pirātus. Varbūt te ir arī meklējams kas dziļāks – sena draudzība, saprāta atrautība no ķermeņa un psiholoģiskās problēmas, kas tādēļ rodas līdzcilvēkiem. Par to, vai metāla cilindrs ar smadzenēm, kuras darbojas ir cilvēks vai nav un citām lietām, bet sižets bija pašvaks.
Dzīvokļu problēma – pasaka par rūķīšu laimi. Interesanta koncepcija un laba izklaide lasot. Bērnībā man dikti patika, un arī tagad nemaz nesmādēju.
Šī grāmata ir no tām, kura var patikt, bet var arī šķist pārlieku vienkārša. Kā jau minēju, Hogbenu ģimenītes dēļ vien ir vērts izlasīt. Lieku 8 no 10 ballēm.
Šis stāstu krājums sevī ietver astoņus autora darbus, no kuriem trīs ir izcili un pieci virs vidējā. Visus vieno viena ideja – paši vien pie savām problēmām esam vainīgi. Gandrīz visus stāstus var uztvert kā vieglu ironiju par autora tā laika pasauli un virzības tendencēm. Padomju laikos tie noteikti tika publicēti, lai parādītu kapitālisma alkatīgo seju visā krāšņumā. Bet nu par katru nedaudz smalkāk.
Vai arī… – šis ir stāsts, kas veltīts Mieram visā pasaulē. Pareizāk sakot, parāda, ka runāt par mieru cilvēces līdzšinējā attīstības pakāpē ir muļķība. Kāds citplanētietis ir uzņēmies nest mieru visiem. Taču saskaras ar zināmām problēmām, kuras tiek izceltas izmantojot divus meksikāņus un vienu ūdens avotu. Vairāk fabula nekā stāsts par cilvēka dabas nemainīgumu.
Absalons – šis ir tāds hiperevolūcijas stāsts par tēvu un dēlu konfliktu. Jāatzīst, diezgan garlaicīgs un mūsdienām pārāk konservatīvs. Varbūt Absolona tēvs bija pie vainas ar savu pārākuma pārliecību, varbūt pie vainas tas, ka stāstā nekas tāds interesants nenotika.
Jezga ar profesoru, Lērums nepatikšanu, Uz redzīti! – Hogbenu stāsti, un ar to vien pietiek, lai stāstus pasludinātu par izcilu. Hogbeni ir interesanta ģimenīte, vecaistēvs atminas vēl Atlantīdas laikus, un šķiet, ka kaut kur vēstures gaitā ģimenes locekļi ir dabūjuši pamatīgu radiācijas devu. Jau no tiem laikiem, kad parādījās pilsētas, viņi ir sapratuši, ka vislabākā dzīve ir laukos. Laukos cilvēki nebāž degunu citu darīšanās, un ja kāds piedzēries dziedādams levitē virs laukiem, neviens nesatraucas. Neviens nelūr tavā šķūnīti, kurā uzmontēts urāna katls. Bet laiku pa laikam nākas saskarties ar īpaši okšķerīgiem cilvēkiem, un tad rodas problēmas. Nākas pārvākties uz citu dzīvesvietu vai arī izpildīt īpaši muļķīgas un vienkāršas prasības. Bērnam ir zināms, ka, lai teleportētos uz neskaitāmi daudzām vietām vienlaicīgi, pietiek ar bļodu un bleķa gabalu, bet, redz, cilvēkiem tas šķiet brīnums. Vispār izcili smieklīgi, par lauķiem, kuri nebūt nav lauķi.
Iedomīgais robots – šis ir no tiem par mežonīgo kapitālismu, pareizāk sakot, par kino pirātismu un apraides tiesībām. Konkurence šajā jomā ir novesta līdz absurdam, tehnoloģiju progresam likumdošanas bāze acīmredzami netiek līdzi, un situāciju var glābt tikai izgudrotājs. Varētu domāt, ka izgudrotājs ir iemaldījies no detektīva, visu laiku meklē avansus un dropē. Taču laiku pa laikam arī kaut ko izgudro, piemēram, iedomīgu robotu bez noteiktas funkcijas.
Slēpšanās – Visgarlaicīgākais stāsts par to, kā kosmosa kuģi vadošs saprāts nogalina pirātus. Varbūt te ir arī meklējams kas dziļāks – sena draudzība, saprāta atrautība no ķermeņa un psiholoģiskās problēmas, kas tādēļ rodas līdzcilvēkiem. Par to, vai metāla cilindrs ar smadzenēm, kuras darbojas ir cilvēks vai nav un citām lietām, bet sižets bija pašvaks.
Dzīvokļu problēma – pasaka par rūķīšu laimi. Interesanta koncepcija un laba izklaide lasot. Bērnībā man dikti patika, un arī tagad nemaz nesmādēju.
Šī grāmata ir no tām, kura var patikt, bet var arī šķist pārlieku vienkārša. Kā jau minēju, Hogbenu ģimenītes dēļ vien ir vērts izlasīt. Lieku 8 no 10 ballēm.
January 8, 2019
Very funny Golden Age SF classic short about a drunk engineer who creates a vain, seemingly useless robot.
January 31, 2019
This is a novelette, which can become a Retro Hugo 1944 Award nominee. It was initially published in Astounding Science-Fiction, October 1943. This is a humorous SF, part of Gallegher series.
Gallegher is an engineering genius, but his talent works only subconsciously, while he is drunk. After a weekly binge, he found out that [a] he created a Narcissistic robot and [b] a week ago he offered to help local TV entrepreneur. Here we have an interesting prediction: TV sets will force cinemas out of business (less than 8000 TV sets were in the USA in the time of publishing) and it will be supplied for free in the future, where watchers will just pay-as-they-watch (again quite modern concept of subscription services). One of the problem was that the screen size was limited. The competitor of the entrepreneur managed to solve the problem and now pirates TV programs, showing them on big screens.
Interesting ideas, but jokes about drinking became stale and even revolting after a few pages. The execution could have been better and shorter.
Gallegher is an engineering genius, but his talent works only subconsciously, while he is drunk. After a weekly binge, he found out that [a] he created a Narcissistic robot and [b] a week ago he offered to help local TV entrepreneur. Here we have an interesting prediction: TV sets will force cinemas out of business (less than 8000 TV sets were in the USA in the time of publishing) and it will be supplied for free in the future, where watchers will just pay-as-they-watch (again quite modern concept of subscription services). One of the problem was that the screen size was limited. The competitor of the entrepreneur managed to solve the problem and now pirates TV programs, showing them on big screens.
Interesting ideas, but jokes about drinking became stale and even revolting after a few pages. The execution could have been better and shorter.
June 25, 2022
The best of Henry Kuttner are in my opinion the Gallagher stories, and the best of those is "The Proud Robot".
The main character is a notorious drunk, a genius when he is drunk and his subconscious takes over. To put this into perspecctive, he invented a machine to dribble alcohol into his mouth so he can get (more) drunk lying down.
In this story he is woken up, painfully, and cannot remember why he created a magnificent robot that is going enormously on his nerves. He had a job to do but cannot remember a think.
If you have never been hung over you may not fully appreciate (or not at all) most of the story. Otherwise it will be painfully familiar. The fight for control between the engineer and his robot is epic, his quest for a solution to his customers problems hilarious.
This may not be a serious story (it can't be since it would promote alcoholism) but it is so good it deserves a place with the greatest like Douglas Adam Hitchhiker's series.
The main character is a notorious drunk, a genius when he is drunk and his subconscious takes over. To put this into perspecctive, he invented a machine to dribble alcohol into his mouth so he can get (more) drunk lying down.
In this story he is woken up, painfully, and cannot remember why he created a magnificent robot that is going enormously on his nerves. He had a job to do but cannot remember a think.
If you have never been hung over you may not fully appreciate (or not at all) most of the story. Otherwise it will be painfully familiar. The fight for control between the engineer and his robot is epic, his quest for a solution to his customers problems hilarious.
This may not be a serious story (it can't be since it would promote alcoholism) but it is so good it deserves a place with the greatest like Douglas Adam Hitchhiker's series.
November 11, 2017
Superb Kuttner - mystery, suspense, humor
A great what-done-it.
A great what-done-it.
October 6, 2023
Grāmatiņa pāris vakariem.
Stāsti paši par sevi nebija paši aizraujošākie, taču, ja patīk papētīt, kā pagājušā gadsimta pirmās puses fantasti iztēlojās nākotni, var atrast interesantas detaļas. Vismaz tā šķita man - cilvēkam, kas ar fantastiku ir uz "jūs".
Par Hogbeniem - grēkošu un teikšu, ka, noklausoties slavinājuma vārdus no citiem, gaidīju bikucīt vairāk.
Stāsti paši par sevi nebija paši aizraujošākie, taču, ja patīk papētīt, kā pagājušā gadsimta pirmās puses fantasti iztēlojās nākotni, var atrast interesantas detaļas. Vismaz tā šķita man - cilvēkam, kas ar fantastiku ir uz "jūs".
Par Hogbeniem - grēkošu un teikšu, ka, noklausoties slavinājuma vārdus no citiem, gaidīju bikucīt vairāk.
February 8, 2019
Cool ideas about TV vs movies. but otherwise blah. Retro Hugo eligible but not Retro Hugo worthy.
January 24, 2015
Meni jedna od dražih sf pričica. Genijalac funkcionira samo pod alkoholom, riješi problem pa se trijezan ne može sjetiti kako. Zašto je tu i oholi robot? Jasno, kao savršeni vadičep.
July 11, 2017
Funny to the bone
November 16, 2020
Interesting book of what was imagined years ago about the future. Still no flying taxis...but we do have talking machines.
This entire review has been hidden because of spoilers.
September 14, 2025
Про кинотеатры будущего любопытно написано, но "вот-это-поворот" довольно дешевый и изобретатель Гэллегер — это просто доведенный до абсурда Шерлок Холмс, да еще и в запое.
December 8, 2015
Ir pieņemami. Kad es šo grāmatu lasīju pirmo reizi, man bija, šķiet, ap desmit gadiem. Tad šķita, ka grāmatā ir smieklīgi stāsti un nopietni stāsti. Tagad ir mazliet citādi - ir stāsti, ko ir mēģināts rakstīt nopietni un Par Kaut Ko®, un stāsti, kuriem autors ir ļāvis būt muļķīgiem. Protams, ka pēdējie darbojas daudz labāk. It īpaši stāsti par Hogbenu ģimeni, kas ir intuitīvi Klārkiskas tehnoloģijas pratēji, lai gan citādi ir stereotipiska redneku ģimene.
Kopumā visnotaļ izklaidējoši, bet dziļas fantastiskas pārdomas te labāk nemeklēt.
Kopumā visnotaļ izklaidējoši, bet dziļas fantastiskas pārdomas te labāk nemeklēt.
January 21, 2016
Pāris stāstiņi bija lasāmi. Bet lielākoties stāstiņi bija bezjēdzīgi. Sajūta kā lasot pasakas bērnībā, tādas mazliet trulas un nenopietnas. Neko dziļu šajā grāmatā neieraudzīsi.
Displaying 1 - 13 of 13 reviews