Pļauka III

Pļauka #3

by Vera Volkēviča

Iznākusi trešā Veras Volkēvičas grāmata par Gitas un Valtera dzīves līkločiem – “Pļauka”.

Pēc Sibīrijā pavadītajiem gadiem Gita atgriezusies dzimtenē, lai no jauna ar nepārvaramu dzīvotgribu vītu ģimenes ligzdu un sasauktu mājās savējos. Dēls Varis prombūtnes gados izaudzis par spurainu pusaudzi, bet Valtera būtības īstais attēls, izrādās, vēl Gitai jāatmin. Tomēr Ārkalnu ģimene atkal ir kopā, un šī apziņa dod spēku rūpēties par mājas dzīvi un piederīgajiem un cerību skaistākai dzīvei.

544 pages, Hardcover

Published January 1, 2015

About the author

Vera Volkēviča (dzimusi Gargurne) mācījusies Vecpiebalgas pamatskolā un Vestienas divgadīgajā lauksaimniecības skolā. Bijusi izsūtījumā Vorkutā. Pēc atgriešanās Latvijā strādā par krāsotāju. Šajā darbā iegūst neārstējamu slimību - alerģiju. Viņa ļoti mīlējusi suņus, grāmatu lasīšanu un operu, skaistas puķes ar svešiem un sarežģītiem vārdiem un aizvien kārtību ap sevi. Vienīgi nav paticis gatavot ēst - to uzskatījusi par lieku laika nosišanu. Dzīves laikā izveido pamatīgu kartotēku par sengrieķu mitoloģiju.

Reviews

[Marta · Rating 4 out of 5]

Šī daļa kaut kā kūtrāk lasās. Iespējams, jo nemierīgākā daļa beigusies, viss ieslīdējis tādā kā padomju rutīnā ar raušanos darbos un maziem starpgadījumiem. Iespējams, jo Ligita vairs nav tik jauna un kļuvusi nopietnāka, vairs negrib jaunas pazīšanās.
Tomēr šajā daļā labi var saskatīt kopā ar visu varzu jaunievestās negantās paražas, piemēram, dzeršanu i svētkos, i jebkā "apslacīšanai" jeb iesvētīšanai, ieaudzināto melošanu, izlocīšanos un slēpšanu.
Saprast, ka nepieciešamas pārmaiņas un vajag rīkoties saprātīgāk un dzīvot saticīgāk saprot tikai tad, kad ar Ligitu atgadās kas slikts. Slimnīca, plīsums, ārkārtēja operācija, atveseļošanās mēneša garumā. Tikai šajā laikā Ligitai izdodas ieskaidrot Valteram, ka labāk bija tad,kad viņiem kopīgiem spēkiem bija smagi jāsagādā iztika, jo tad neatlika laika ķildām, nesaprātīgām rīcībām un dzeršanām. Viss saliekas pa plauktiņiem un uz laiku nokārtojas.
Beigu beigās pēc nemitīīgiem mēģinājumiem ieaudzināt Varī saticību un uzticību, viņš tomēr bēguļo uz Rīgu pie Tamāras, līdz aizbēg pavisam uz neatgriešanos. Atsaucas tikai tad, kad vajag naudu. Pūcīgs uz vecākiem, ka tie nelabprāt nodrošina viņam finansiālos līdzekļus ballītēm, dzīvošanai un javai. Visbeidzot pēc gada tomēr ierodas savās īstajās mājās Valmierā, bet tikai tāpēc, lai atkal pieprasītu naudu. Tomēr Ligita šoreiz sadūšojas un sasparojas, neļaujot runāt mīkstsirdīgajam Valteram. Iet virsū Varim ar logiskiem, pamatotiem pretargumentiem bez jebkādas žēlastības, lai jau ir dots pret dotu, tāpat kā viņš nav cienījis savus vecākus visu šo ilgo laiku.

Šajos laikos mājas vairs nebūvē no ķieģeļiem vai baļķiem, bet no mugurkaula drebuļiem un sliktas sirdsapziņas. (239.lpp)

Suns ir cilvēka draugs jau no senseniem laikiem, bet vēl šodien netrūkst cilvēku, kuri nav pat suņa draudzības vērti. (376.lpp)

Sākumā Gitai acu skatiens likās pārāk gudrs un reizē ass. Vēlāk viņa iepazina arī tajā slēpto uzmaņas un greizsirdības iezibu. Pēc deviņu gadu atšķirtības viņa skatienam bija piejaucies nedrošums un vainīga novēršanās. Vispēdīgi - postīga neprāta liesmiņas un ļauns urdīgums, kas minās ar glūnīgu dzērāja viltību. Pēdējā pakāpe. (448.lpp)

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 5 out of 5]

Pļaukas III daļa. Gita ir iekārtojusies Valmierā un visu savu enerģiju velta darbam, lai aizbēgtu no realitātes, kurā nav zināms kādus ceļus iet un vai maz vēl ir dzīvs viņas mīļotais Valters un dēls Varis. Dzīve rit pieņemami un paredzami līdz pavisam neparedzami Gita satiek Valteru un uzzina, ka Varis nav viss pazudis, bet atrodas pie Valtera, tomēr tā nav bijis vienmēr un tieši atšķirtības sekas ir šīs grāmatas daļas centrā. Tāpat centrā ir pašas Gitas un Valtera attiecības, kurās pa vidu ne saukts ne gaidīts lien zaļais pūķis, greizsirdība un aizvainojums.

Cik sākotnēji saviļņota un ar gaišu skatu nākotnē lūkojas Gita uz ģimenes atkalapvienošanos, tik sagrauta un bezspēcīga jūtas piedzīvojot neveiksmes - taču Gita nav no tām sievietēm, kas padodas - viņa ceļas un ceļ līdzi savus mīļos. Neizbēgami - kritieni būs - un ne viens vien, bet tiem sekos piecelšanās. Gita ir gatava nest ievainoto ģimeni uz saviem pleciem, cerot, ka drīz tā atlabs, tomēr cik ilgi var nest, ja nesamais kļūst arvien smagāks un pat nedomā stāties uz savām kājām?

Gita, protams, ir mainījusies un no mērķtiecīgas, spriganas meitenes kļuvusi par apdomīgu un apņēmīgu sievieti. Arī Valters ir mainījies un, šķiet, ne uz labo, taču nereti aizdomājos - vai tiešām mainījies ir Valters vai varbūt Gitas ilūzija par Valteru.

Grāmatā joprojām skaista valoda un, manuprāt, šī grāmata ir izcila laika liecība - cik grūti līdz kaulam īstam latvietim dzīvot kroplīgajā Padomju Latvijā, kur viens strādā un trīs skatās, kur darba kvalitātei nav nozīme, bet izpildītām normām gan, kur jāstāv apnicīgās rindās, lai nopirktu apšaubāmas kvalitātes produktus un tā tālāk un tā joprojām.

Dažu brīdi grāmata uzņēma gluži sadzīvisku kursu - ne garlaicigi, taču drusku vienmuļi, bet tad jau atkal neskaitāmo reizi autore piesien interesi ar jaunām dzīves bangām, kuras šūpo Gitas un Valtera kuģi - urdot - vai tiešām šoreiz tas nogrims pavisam?

[Dārta Saulīte · Rating 4 out of 5]

Pļauka 4 grāmatu romāns man ļoti atgādināja Vladimira Kaijaka Enijas bizes grāmatas, man ļoti tuvas un mīļas - par vienas dzimtas pieredzēm cauri Latvijas dažādajiem laikiem- brīvā valstī, kara un okupācijas gados, kā arī padomju režīmā. Arī šajās grāmatās ir līdzīgs stāsts, tikai ne laukos, bet par jaunu Rīgas meiteni, kurai nākas iziet cauri visiem režīmiem un izsūtīšanai, un tad no jauna veidot dzīvo nu jau pārmainītajā Latvijā. Ļoti uzrunāja galveno varoņu morāles un pārdomas par režīmiem. Ļoti skaisti uzrakstīts romāns, it sevišķi ņemot vērā, ka autorei šis ir pirmais un vienīgais šāda veida darbs. Tiem, kam tuva Valmierā un tās apkārtne- vairāku grāmatu notikumi risinās tieši Valmierā. Atsevišķas daļas (piemēram, ceļojums uz Kaukāzu), man šķita ne tik interesants, bet kopumā romāns ļoti aizraujošs! Iesaku!

[Zanda Vipule · Rating 5 out of 5]

Izturējuši lielu daļu 2.pasaules kara, tomēr arī galvenā varoņu ģimene tiek ierauta jauno varu izdarībās. Vīru savāc uz ielas, izvedot uz Vāciju, sieva nokļūst Čekā un pēc tam Sibīrijā, un 2gadīgais dēls paliek viens pats. Tomēr caur dzīves grūtumiem, netiek zaudēta humora dzirksts un raksturu stingrība, un atkal atsākta dzīve Latvijā, kad tas ir iespējams.

[Marlēna · Rating 4 out of 5]

-""Vieglāk.." Gita mīklaini pasmaidīja. "Bet es saku: dodiet man grūtumu! Vieglums man bija par smagu.""
-"Tiešām nelādzīgi iekārtota pasaule. Vai, kā teicis Dikenss, varbūt debesis Dievam tam kungam ir padevušās, bet zemi gan viņš ir saķēpājis..."

[Zane Cīrule · Rating 4 out of 5]

Tik skaudra tā ikdiena, cīņa ar apkārt notiekošo. Cik viegli vīrieši padodas grādīgajiem, bet sieviete turpina vilkt vezumu uz saviem pleciem. Grāmata skaista valodā, uzbur tā laika ainiņu ideāli, bet man prasījās mazliet raitāku notikumu gaitu

[Maija Liepa · Rating 5 out of 5]

Var vēlēties, lai ģimene būtu, bet ir grūti paredzēt, kādas sekas var būt pēc ģimenes restaurēšanas pēc izsūtīšanas.
https://domgraudi.blogspot.com/2023/1...

[Nepala]

Mazāk vēstures, vairāk pedagoģijas un attiecību, kas, protams, ne mazāk sarežģīti