What do you think?
Rate this book
Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs
Krievu padomju rakstnieka Anatolija Bezuglova (dz. 1928. g.) garstāsts vēsta par kādu Maskavas izmeklētāju, kas dodas ilgā un grūtā komandējumā, lai noskaidrotu Jaunas sievietes — institūta absolventes bojāejas cēloņus.
269 pages, Hardcover
First published January 1, 1980
3 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 2 of 2 reviews
January 19, 2016
Altaja novada Severoozerskas rajona Krilatojes ciemā atrasta mirusi bērnudārza audzinātāja Aņa Zaļeska, kas izdarījusi pašnāvību pa skarbo - ar bārdas nazi pārgriežot sev rīkli un neskatoties uz to, ka viņa atradās grūtniecības septītajā mēnesī. Izmeklēšanas rezultātā konstatēta pašnāvība, pirmsnāves vēstule un citi apstākļi. Lieta slēgta. Taču kolhoznieki ar to ir nemierā, ļaudīm nudien nešķiet, ka tā ir pašnāvība, cilvēki vēršas pie augstākām instancēm, lai tās lietu atvēru un noņemtu no kolhoza un vietējās komunistu partijas šo kauna traipu, kas liecinātu par savu biedru nepietiekamu izglītošanu. Tad nu Igoram Andrejevičam, Maskavas sevišķi svarīgu lietu izmeklētājam nākas doties ilgā un grūtā komandējumā, lai noskaidrotu jaunas sievietes — institūta absolventes bojāejas cēloņus.
Ja godīgi, tad es no šīs grāmatas neko daudz negaidīju. Domāju, būs parastā padomju propaganda sajaukta kopā ar komunistiskās partijas slavināšanu. Iepriekšējais autora darbs manī bija radījis pārliecību, ka arī ar rakstīšanu autoram sokas ne visai, un viņš nespēj pieturēties pie jēdzīga sižeta. Labi, te bija gan propaganda, gan komunistiskās partijas slavinājums, taču bija arī daudzas pozitīvas lietas.
Pirmā – šī grāmata nav trilleris, te no gaisa nekrīt klavieres, nezināmi svešinieki nedod neskaidrus mājienus, laboranti - ģēniji pēc nejauši atrastas blusas nenosaka aizdomās turētā bikšu jostas krāsu. Te viss ir par skarbo izmeklētāju ikdienu. Par to, ka lieta uz priekšu nevirzās, liecinieki dod sagrozītas liecības, laiku pa laikam kāds atceras maznozīmīgu faktu un aiz izmisuma nākas pārbaudīt daudzus viltus pavedienus. Cilvēki nav roboti, kas uzreiz izdod vajadzīgo informāciju, viņi runā riņķī un apkārt bieži vien ne pa tēmu, un ej nu izlobi patiesību! Tādēļ lasot grāmatu nākas sev atgādināt - šis nav trilleris, šis ir realitātei pietuvināts darbs.
Otrā - autoram nudien nav rožaini uzskati par Padomju valsts iedzīvotājiem ne par lauciniekiem, ne par pilsētniekiem. Viņi visi ir cilvēki, katrs mēģina dzīvē iekārtoties labāk, pat ja tas jādara uz citu rēķina. Sīkā noziedzība zeļ un plaukst, jo nevienam nav laika ar to krāmēties, uz spekulantiem raugās caur pirkstiem, un reizēm milicijas darbiniekiem vienkārši pietrūkst gribēšanas darīt savu darbu profesionāli.
Trešā – nezinu kādēļ, bet šajā grāmatā autoram varoņi ir sanākuši normāli cilvēki ar savām problēmām, rūpēm, uzskatiem par dzīvi un attieksmi pret pārējiem. Neviens ar neko īpašu neizceļas, bet tai pat laikā atstāj reālu cilvēku iespaidu.
Vienīgais, kas nedaudz pārsteidza bija atrisinājums, tas nudien nebija tāds, kā gaidīts. Bet jāatzīst, ka loģisks un no stāsta izrietošs. Pasaule jau ir atvērta sistēma un nevar garantēt, ka apkārt neblandās kāds nezināms faktors. Ir jau vietām no mūsdienu skata punkta smieklīgi lasīt dažus tā laika sadzīves aspektus un cilvēku uzskatus. Bieži tiek lietoti vārdi sīkpilsonis un mietpilsonis, pat biežāk par pirmrindnieku un aktīvistu.
Grāmata nav slikta, taču tirāža 80’000 mani pārsteidz, mūsdienas pat ejošākajam krimiķim nav tāda metiena. Ja to varētu izpārdot, tad visi būtu izdevēji. Vāks ir, maigi izsakoties, dīvains, absolūti neatbilst saturam, Mūsdienās tas liecinātu par kaut kādu maniaku gabalu, kas risinās Čikāgā, lai gan bildē redzama viena no Staļina katedrālēm. Bonusam grāmatas iekšējais atvērums satur nopietnu maitekli, un esmu priecīgs, ka izlasīju tur rakstīto tikai pēc grāmatas izlasīšanas.
No grāmatas iemācījos, ka no spekulanta līdz recidīvistam ir tikai viens solis. Visi sāk ar mazumiņu un tad jau ieslīgst muklājā tā, ka netiek vairs pats ārā. Labi, ja vēl pats noietu pa grunti, bet tādi pretpadomju elementi velk līdzi purvā arī citus pavisam normālus pilsoņus.
Lieku 7 no 10 ballēm. Šis krimiķis man nudien patika, pavisam nopietns darbs, kas ataino padomjlaiku reālijas. Autors ir darījis visu iespējamo, lai parādītu, ka izmeklēšanas pamatā ir ilgs un piņķerīgs darbs. Tikai trilleros un C.S.I. viss notiek uzreiz, patiesībā viss ir pavisam neinteresanti un ikdienišķi. Pat par cilvēku attiecībām viņš ir saņēmies un uzrakstījis jēdzīgi. Lasīt ideāli būtu klausoties kolhoziem un plēsumiem veltītas dziesmas, piedzerot klāt glāzi no Maskavas vesta degvīna. Kā zacene derēs kolhoza fermā nosperta truša cepetis.
PS. grāmatas iekšvāki satur maitekli!
Ja godīgi, tad es no šīs grāmatas neko daudz negaidīju. Domāju, būs parastā padomju propaganda sajaukta kopā ar komunistiskās partijas slavināšanu. Iepriekšējais autora darbs manī bija radījis pārliecību, ka arī ar rakstīšanu autoram sokas ne visai, un viņš nespēj pieturēties pie jēdzīga sižeta. Labi, te bija gan propaganda, gan komunistiskās partijas slavinājums, taču bija arī daudzas pozitīvas lietas.
Pirmā – šī grāmata nav trilleris, te no gaisa nekrīt klavieres, nezināmi svešinieki nedod neskaidrus mājienus, laboranti - ģēniji pēc nejauši atrastas blusas nenosaka aizdomās turētā bikšu jostas krāsu. Te viss ir par skarbo izmeklētāju ikdienu. Par to, ka lieta uz priekšu nevirzās, liecinieki dod sagrozītas liecības, laiku pa laikam kāds atceras maznozīmīgu faktu un aiz izmisuma nākas pārbaudīt daudzus viltus pavedienus. Cilvēki nav roboti, kas uzreiz izdod vajadzīgo informāciju, viņi runā riņķī un apkārt bieži vien ne pa tēmu, un ej nu izlobi patiesību! Tādēļ lasot grāmatu nākas sev atgādināt - šis nav trilleris, šis ir realitātei pietuvināts darbs.
Otrā - autoram nudien nav rožaini uzskati par Padomju valsts iedzīvotājiem ne par lauciniekiem, ne par pilsētniekiem. Viņi visi ir cilvēki, katrs mēģina dzīvē iekārtoties labāk, pat ja tas jādara uz citu rēķina. Sīkā noziedzība zeļ un plaukst, jo nevienam nav laika ar to krāmēties, uz spekulantiem raugās caur pirkstiem, un reizēm milicijas darbiniekiem vienkārši pietrūkst gribēšanas darīt savu darbu profesionāli.
Trešā – nezinu kādēļ, bet šajā grāmatā autoram varoņi ir sanākuši normāli cilvēki ar savām problēmām, rūpēm, uzskatiem par dzīvi un attieksmi pret pārējiem. Neviens ar neko īpašu neizceļas, bet tai pat laikā atstāj reālu cilvēku iespaidu.
Vienīgais, kas nedaudz pārsteidza bija atrisinājums, tas nudien nebija tāds, kā gaidīts. Bet jāatzīst, ka loģisks un no stāsta izrietošs. Pasaule jau ir atvērta sistēma un nevar garantēt, ka apkārt neblandās kāds nezināms faktors. Ir jau vietām no mūsdienu skata punkta smieklīgi lasīt dažus tā laika sadzīves aspektus un cilvēku uzskatus. Bieži tiek lietoti vārdi sīkpilsonis un mietpilsonis, pat biežāk par pirmrindnieku un aktīvistu.
Grāmata nav slikta, taču tirāža 80’000 mani pārsteidz, mūsdienas pat ejošākajam krimiķim nav tāda metiena. Ja to varētu izpārdot, tad visi būtu izdevēji. Vāks ir, maigi izsakoties, dīvains, absolūti neatbilst saturam, Mūsdienās tas liecinātu par kaut kādu maniaku gabalu, kas risinās Čikāgā, lai gan bildē redzama viena no Staļina katedrālēm. Bonusam grāmatas iekšējais atvērums satur nopietnu maitekli, un esmu priecīgs, ka izlasīju tur rakstīto tikai pēc grāmatas izlasīšanas.
No grāmatas iemācījos, ka no spekulanta līdz recidīvistam ir tikai viens solis. Visi sāk ar mazumiņu un tad jau ieslīgst muklājā tā, ka netiek vairs pats ārā. Labi, ja vēl pats noietu pa grunti, bet tādi pretpadomju elementi velk līdzi purvā arī citus pavisam normālus pilsoņus.
Lieku 7 no 10 ballēm. Šis krimiķis man nudien patika, pavisam nopietns darbs, kas ataino padomjlaiku reālijas. Autors ir darījis visu iespējamo, lai parādītu, ka izmeklēšanas pamatā ir ilgs un piņķerīgs darbs. Tikai trilleros un C.S.I. viss notiek uzreiz, patiesībā viss ir pavisam neinteresanti un ikdienišķi. Pat par cilvēku attiecībām viņš ir saņēmies un uzrakstījis jēdzīgi. Lasīt ideāli būtu klausoties kolhoziem un plēsumiem veltītas dziesmas, piedzerot klāt glāzi no Maskavas vesta degvīna. Kā zacene derēs kolhoza fermā nosperta truša cepetis.
PS. grāmatas iekšvāki satur maitekli!
September 23, 2021
Kopumā ļoti labs "krimiķis", kurš uzrakstīts samērā ļoti labi par izmeklētāju darbu. Manā ieskatā bija vairāki pozitīvi aspekti:
1) grāmata ļoti labi aprakstīta izmeklēšanas gaita, līdz ar to, tiem, kam interesē šī tēma būs interesanti palasīt par izmeklēšanas gaitu, kura nav steidzīga/ātra, bet gan apjomīga, lēna un sarežģīta.
2) Grāmatā izmeklēšana aprakstīta reālistiski, proti, izmeklēšanas procesā bija redzamas kļūdas/daļēji nepareizi izmeklēšanas virzieni, nevis kā atsevišķos sliktos kriminālromānos, kuros izmeklēšana ir nosacīti "vienvirziena", kurā nav nepareizu izmeklēšanu.
3) Vairums (man pat šķiet, ka visi) varoņi nebija vienveidīgi un nebija iedalāmi tikai labajos/sliktajos, bet ikvienam bija gan labās īpašības, gan arī sliktās īpašības. Kā arī, gandrīz visiem varoņiem bija arī savas rūpes/problēmas, kuras viņi risināja/centās atrisināt.
4) Lai gan grāmata ir izdota "PSRS laikos" (tulkotais izdevums, kuru lasīju, bija izdots 1985.gadā), tomēr nebija ierastā PSRS (sociālisma) slavināšana un rietumeiropas valstu (kapitālisma nolikšana), līdz ar to, grāmata šajā aspektā bija samērā veiksmīga (protams, neiztika bez šī slavinājuma, tomēr nekas nebija pārspīlēts).
5) Atrisinājums - manā ieskatā, atrisinājums noslēgumā bija samērā paredzams, tomēr atšķirībā no vairākiem A. Kristi romāniem, šis atrisinājums bija loģisks un nebija tāds pārsteiguma moments.
Tomēr bija daži arī negatīvi aspekti, par kuriem atvilku vienu zvaigzni:
1) personiski man nepatīk gadījumi, kad grāmata/romāns nav sadalīts nodaļās, līdz ar to, brīžiem romāns likās "saraustīts" un bija nosacīta "staigāšana".
2) iekšējais atvērums satur būtisku informāciju, kura varētu nedaudz izbojāt lasīšanas prieku, ja to izlasa pirms grāmatas lasīšanas.
1) grāmata ļoti labi aprakstīta izmeklēšanas gaita, līdz ar to, tiem, kam interesē šī tēma būs interesanti palasīt par izmeklēšanas gaitu, kura nav steidzīga/ātra, bet gan apjomīga, lēna un sarežģīta.
2) Grāmatā izmeklēšana aprakstīta reālistiski, proti, izmeklēšanas procesā bija redzamas kļūdas/daļēji nepareizi izmeklēšanas virzieni, nevis kā atsevišķos sliktos kriminālromānos, kuros izmeklēšana ir nosacīti "vienvirziena", kurā nav nepareizu izmeklēšanu.
3) Vairums (man pat šķiet, ka visi) varoņi nebija vienveidīgi un nebija iedalāmi tikai labajos/sliktajos, bet ikvienam bija gan labās īpašības, gan arī sliktās īpašības. Kā arī, gandrīz visiem varoņiem bija arī savas rūpes/problēmas, kuras viņi risināja/centās atrisināt.
4) Lai gan grāmata ir izdota "PSRS laikos" (tulkotais izdevums, kuru lasīju, bija izdots 1985.gadā), tomēr nebija ierastā PSRS (sociālisma) slavināšana un rietumeiropas valstu (kapitālisma nolikšana), līdz ar to, grāmata šajā aspektā bija samērā veiksmīga (protams, neiztika bez šī slavinājuma, tomēr nekas nebija pārspīlēts).
5) Atrisinājums - manā ieskatā, atrisinājums noslēgumā bija samērā paredzams, tomēr atšķirībā no vairākiem A. Kristi romāniem, šis atrisinājums bija loģisks un nebija tāds pārsteiguma moments.
Tomēr bija daži arī negatīvi aspekti, par kuriem atvilku vienu zvaigzni:
1) personiski man nepatīk gadījumi, kad grāmata/romāns nav sadalīts nodaļās, līdz ar to, brīžiem romāns likās "saraustīts" un bija nosacīta "staigāšana".
2) iekšējais atvērums satur būtisku informāciju, kura varētu nedaudz izbojāt lasīšanas prieku, ja to izlasa pirms grāmatas lasīšanas.
Displaying 1 - 2 of 2 reviews