Mierielas vilkme

by Laima Kota

Maģiskā reālisma garā rakstītais Laimas Kotas jaunais darbs, romāns “Mierielas vilkme”, caur gandrīz vai neiespējamiem notikumiem lūko izstāstīt Rīgas Miera ielas vēsturi, tomēr tas ir tikai šķitums, vien romāna virskārta. Meistarīgi darbojoties ar pārspīlējumiem, autorei izdodas reālo un sadomāto vēsturi saaust košā gobelēnā, kas vēsta vairs nebūt ne par mazo, lai arī vēsturiski nenoliedzami interesanto un lielo Miera ielu, bet gan par piederību mājām, valstij un arī sev un katra paša brīvību un atbildību. “Mierielas vilkme” ir opuss par augumā raženu meiču Mildu de Kalnu, tramvaja vadītāju, kurai veicama sava misija Ziemsvētku pēkšņās un pretdabiskās, tomēr šarmanti ticamās kataklizmas pārņemtajā Rīgā, un jāpiebilst, ka “Mierielas vilkme” ir jo spēcīga tieši tāpēc, ka romānā ikkatrs ieraugāms tik aizkustinoši milzīgs vai sīks savā patībā, kā tas iespējams vien dziļi jutīga rakstnieka darbā." (Dace Sparāne-Freimane)
"Laimas Kotas “Mierielas vilkme” atgādina talantīgas, azartiskas daiļslidotājas priekšnesumu. Žilbinošas sižeta virāžas, efektīgas vārdu piruetes, negaidīti sānsoļi, kas aizved globālajos plašumos no pola līdz ekvatoram un iesniedzas gadsimtiem senā vēsturē, draiski palēcieni, kas atgādina, ka šajā pasaulē un arī attiecību spēlēs nav nekā jauna, tāpēc vienmēr ir vērts uzklausīt tos, kas izgājuši elles un indijas un nesuši nepaceļamo. Un to visu gluži kā sniegpārsliņu ziedputenis iekļauj cieša ticība, ka neviena draņķība nepaliek nesodīta un laimīgs risinājums iespējams vienīgi kā nesavtīgas rīcības sekas." (Gundega Blumberga)
Mākslinieks Jānis Esītis.

Genres: Magical Realism

288 pages, Hardcover

Published January 1, 2016

Reviews

[Uldis · Rating 2 out of 5]

Pēc vērtējuma skalas - "it was ok", tomēr pēcgaršā uz mēles paliek vairāk kritikas nekā gandarījuma.

Grāmatā forma pārspēj saturu. Lai cik krāšņas būtu atsevišķas epizodes, kopumā sižets nekur neved. Romāna gaitā tiek izveiktas neskaitāmas nesaistītas darbības, kas netuvina atrisinājumu. Tad ir daži paralēlie sižeti, kas ved turpat - nekur. Beigas tikpat neskaidras. Plūdi beidzas. Kāpēc tieši tad? Nezinu. Tikpat labi varēja beigties ātrāk. Vai vēlāk.

Iespējams kaut ko var skaidrot ar grāmatas vidū pieminēto "aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko". Bet tas sanāk tāds konceptuāls attaisnojums. Vai romānu tas padara interesantāku? Nē.

Kā pozitīvo jāizceļ vēsturisko faktu iekļaušana sižetā (neesmu gan pārbaudījis to pareizību:). Mierielas vēsture labi papildināja fantāzijas lidojumu.

Vispār atsevišķas daļas likās tiešām interesantas, savukārt citas bezgala garlaicīgas. Ik pa laikam sita cauri latviešu dabas kritika. Apskatīta tika gan stereotipiska uzvedība, gan vaidēšana tvnet komentāru garā. Tomēr, ja kaut ko var pateikt, izslēdzot vērtējumu, tā arī vajadzētu darīt. Lai lasītājs pats izdomā vai tādas domas un rīcība ir laba vai slikta.

Ik pa laikam neapzināti iedomājos, kāpēc tieši Miera iela ir tas notikumu epicentrs - Rīgas, pa visas Latvijas, plūdu sākums un gals? It kā jau saprotu, ka forša iela, un šī ir kā ballāde ielai, tomēr ir jau arī citas foršas ielas Rīgā. Piedodiet par aizdomīgumu, bet šķiet, ka Mieriela iekļuvus grāmatā, jo šobrīd ir atzīta par stilīgu esam.

Galu galā aizvilkt līdz grāmatas beigām bija pagrūti. Vilkme parāk vāja.

[Ilze Birzniece · Rating 2 out of 5]

Izmociju līdz beigām, bet tomēr Kotas maģiskais reālisms nav man.
Patika ļot konkrētās vietu atsauces un spēju pat vizualizēt Miera ielas namus un atminējos lielu daļu iestāžu. Arī kaut kas vilinošs ir domā par gatavo Rīgu, kas ūdenī. Tomēr personāži tādi plakani un pietrūka kaut mazākās līdzjušanas un vēlmes, lai kāds konkrēti nu atrisina lielo plūdu mistēriju. Par daudz vidēju latvisku uzskatu kopumu, kas grāmatas vidū jau sāka kaitināt.

[Sarmīte · Rating 3 out of 5]

Man patika, un pat ļoti. Kāpēc tādā gadījumā tikai 3 zvaigznes? Manuprāt, ir dažas traucējošas lietas, kas neļauj šai grāmatai kļūt par patiesi izcilu latviešu literatūras pērli. Manā skatījumā - pirmkārt, grāmata ir par garu. Nav viegli lasāma un jūtami "stiepta", līdz ar to zaudējot stāsta ritmu. Daži pavedieni tā arī paliek Ziemassvētku ziedu lietū - bet nu labi, tas pat nav trakākais. Otrkārt - no autores negaidīju tik daudz stereotipiskus šablonus - pārsvarā par latviešiem. Nu tiiik didaktiski, tas pamatīgi bojāja kopējo noskaņu.
Vai iesaku? Noteikti - jā, bet noteikti izlasiet līdz beigām. Ne tāpēc, ka tur nu kkāds negaidīts risinājums, bet tāpēc, ka stāsts labs, lai arī izplūdis un grūti lasāms.

[Laura Kaļāne · Rating 4 out of 5]

Dažviet aizrāva nu ļoti, bet bija pietiekami daudz vietas, kuras neraisīja nekādu interesi. Dažbrīd likās, ka lasu divas dažādas grāmatas. Un tomēr- patīk grāmatas, no kurām paliek atmiņā notikumi. Miera iela arī man ir tuvu sirdij un tādēļ jau vien bija vērts izlasīt!

[Ieva · Rating 4 out of 5]

Jāsāk laikam ar to, ka man personīgi maģiskais reālisms ļoti patīk, taču paradoksālā kārtā nevis latīņamerikāņu novirzienā ar Markesu priekšgalā, bet rietumu novirzienā ar Kāretri priekšgalā. Tāpēc jau uzrakstot vien, ka darbs būs "maģiskais reālisms", ko sarakstījusi latviete, mana uzmanība ir noķerta. Un ja tā latviete ir Laima Kota, meitas uzvārdā Muktupāvela, tad mana vēlme izlasīt ir garantēta.
Romāns ir sadalīts 4 daļās, un šoreiz tam bija nozīme: kamēr lasīju pirmo daļu, no sirds baudīju krāšņo valodu un ļāvos notikumu burvībai. Tiešām priecājos, ka latviešu literatūrā tāds darbs ir. Sākoties otrai daļai likās, ka lasu citu grāmatu, it kā jau notikumi turpinās un tēli tie paši, bet, nu teikšu prasti, tāāāds sviests! Trešajā daļā darbs manās acīs sāka virzīties atpakaļ pareizo sliežu virzienā, lai gan nekādu sajūsmu vairs nejutu lasot. Un tad nāca beigas - diemžēl atgriezāmies pie sviesta.
Tāpēc rezultātā lielu 4 zvaigznītes - par brīnišķīgo sākuma daļu, lai gan lielākā romāna daļa droši vien bez tās paliktu nelasīta.

[Inga · Rating 2 out of 5]

Nav ne jausmas, ko autore ar šo grāmatu bija gribējusi pateikt. Sižets ir pilnīgi nekāds, nekur neved, rīcības nav motivētas, un visam cauri vīd tāds viszinīgs - šī, lūk, ir māksla, šī, lūk, ir literatūra, ko tu vispār sajēdz. Pašmērķīga izpildīšanās.

Paslavēt varu par ieguldīto izpētes darbu un diezgan interesanto valodu. Bet ieteikt šo grāmatu kādam man roka neceļas.

[Linda · Rating 2 out of 5]

Par daudz, par daudz, man vienkārši par daudz.

Atceros, ka, sākot lasīt grāmatu, es biju diezgan lielā sajūsmā. Man patīk maģiskais reālisms, man patīk arī kā nerīdzeniecei sajusties gudrai un atpazīt dažādas Rīgas un arī visas Latvijas vietas. Bet pirms pēdējām 30 lappusēm man sanāca paņemt vairāku mēnešu pārtraukumu. Tagad, pieķeroties lasāmielai, lasīju un galvā skanēja - par daudz, par daudz. Par daudz maģijas priekš maģiskā reālisma, par daudz didaktiskuma, par daudz priekšā teikšanas. Un man tik ļoti nepatika, ka pat nepapūlējos saprast beigas.

Dīvani, jo līdz šim lasītās autores grāmatas man pat ļoti patika. Gaidu, kad tikšu pie "Istabas", cerams, zvaigznes lidos.

[Marite Melnika · Rating 3 out of 5]

Kaut kas starp diviem bībeliskiem motīviem. Bābeles krišana, grēku plūdi un Noasa šķirsts. Nepalika īsti skaidrs, kamdēļ "aizej tur, nezin kur; atnes to, nezin ko" attiecas tikai uz Liepāju un nedaudz Lietuvas. Sākumā patika, pēc tam kaitināja, tad likās ķecerīgi. Grūta lasāmviela vasaras saulgriežu karstumā. Tad sevi "restartēju" un sāku ar tīriem uztveres receptoriem. Beigu galā pat patika. Ne visam varu piekrist pat tad, ja šis ir maģiskais reālisms. Dikti jau nu jūtama autores autoritāte un uzskatu spiedogs.

[Lelde Kurme · Rating 3 out of 5]

Nespeeju izlasiit liidz galam...

[Dace · Rating 2 out of 5]

Ne tā labākā Laimas grāmata. Līdz beigām pat neizmocīju. Tiešām vajadzēja īsāk, jo par daudz vidū to Ciku- caku

[Maija Olšteina · Rating 5 out of 5]

Tik daudz patiesību par latviešiem vienuviet. Tiešs un skaidrs sitiens pa pēcpusi, apbērts ar maģiskiem pavedieniem. Kā pirms pāris gadiem nevarēju valdīt sajūsmu par Laimas Kotas "Mīla. Benjamiņa", tāpat priecājos arī tagad. Noteikti vērts izlasīt!

[Guna · Rating 2 out of 5]

Tur visa kā bija par daudz.

[Ginta Lei · Rating 3 out of 5]

Kopumā interesanti, bet dažviet tā sauktais maģiskais reālisms pārtapa absolūtā KAS-TAS-IR-ismā, kā, piemēram, ar publisku kniebšanos lidostā " Rīga" ar mērķi kuslajiem latviešiem visiem pierādīt, ka var piespiest plūdus atkāpties... Tik maģiski nereāli stulbi, ka pat sasmējos! Ā, vēl tie atdzīvojušies porcelāna kaķi, kuri sūta sms!:) Kā teica mans opis- tas ir cufīl!:)
Bet ar visu maģisko nereālismu un pāris pilēm īsta maģiskā reālisma, kā arī ar ļoti saistošo Mierielas vēstures attainojumu, kopumā pavisam neslikti!