Lai kā pašpalīdzības grāmatas tiktu lamātas, arī mana roka dažreiz līdz (pēc) tām aizstiepjas. Īpaši tumšajos gadalaikos, kad gribas sevī mazliet parakties. Šī grāmata akcentē mūsu vēlmi izskatīties labākiem (vai darīt kaut ko tikai tāpēc, lai izskatītos labākiem) pašiem par sevi. Kāpēc mēs tiecamies pēc perfektā, kas nav un nebūs sasniedzams? Tas ir mīlestības trūkums, pirmkārt, pašiem pret sevi. Mēs tiecamies mīlestību nopelnīt. Mēs ticam, ka mūs mīlēs tikai tad, ja... Kaut gan tā nevajadzētu būt. Jātiecas pēc sava kodola, jātiecas būt pašiem sev. Man patika. Saskatīju daudz vērtīgu domu. Mierīgu sirdi dodu 3,5 zvaigznes.
Grāmatai jau aptuveni 10 gadu. Atceros, ka reiz jau sāku lasīt, bet nez kāpēc nepabeidzu. Lasot ir sajūta, ka autore raksta savu dienasgrāmatu, cenšoties atzīt savu tieksmi pēc perfekcijas, bet tai pat laikā savu neperfekciju... Jo neviens jau nevar būt pilnīgs, perfekts vai ideāls. Tāpēc perfekcionists jau apriori ir lūzeris... Tā ir perfekcionista dzīves izjūta - iluziora šķietamība, ka reiz viss būs ideāli, dzīve, bērni, ģimene, karjera, nauda utt. utt..Izklausās pēc reāli mentālas slimības vai traumas 😆 Bet cik daudzi tādi ir!? Un ne jau par velti es paņēmu šo grāmatu... Es arī pievienojos "visu vai neko" jukušajiem. Šī grāmata ir kā autores atklāta saruna ar lasītāju par savu perfekcionismu ar piemēriem, kā arī saviem ikdienas risinājumiem, kā censties izkļūt no šīs izjūtas. Protams, galvenais ieteiktais risinājums ir iemīlēt sevi! Un te arī ir grāmatas zemākais punkts... Visi to saka, bet... Kā lai to izdara??? Bet paldies autorei par atklātību, par to, ka neizliekas labāka nekā ir. Sevi atpazinu ļoti daudzās situācijās, kas apstiprina to, ka jāturpina meklēt ceļu uz sevis pieņemšanu, dzīvošanu šeit un tagad un pa kripatiņai jāvairo Mīlestība.
«Un apzinātā vai neapzinātā veidā mēs visi tiecamies uz mīlestību kā savas dzīves galamērķi. Pa vidu mēs bieži vien nomaldāmies, izejot cauri katrs saviem labirintiem, jo ceļi uz mīlestību ir tikpat dažādi, cik dažādi esam mēs.»
«Mūsu enerģija ir tur, kur ir mūsu uzmanība. Pievēršot kaut kam savu uzmanību, mēs atdodam tam arī savu enerģiju. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai savu enerģiju izlietojam tam, lai mīlētu sevi un pasauli, vai tam, lai meklētu vainīgo un nodarbotos ar sodīšanu.»
«Ja vēlme kalpot citiem nāk no tīras sirds, negaidot neko pretī un dodot tāpēc, ka ir, ko dot, tad tā ir atbalstāma. Taču, ja es veltu savu dzīvi citiem, cerot, ka viņi man būs bezgala pateicīgi un dziedās slavas dziesmas manam ego, tad tas ir tikai vēl viens pašapliecināšanās un atzinības gūšanas veids.»
«Mīlestība neizslēdz konfliktus, taču tā neiestrēgst konfliktos un vienmēr meklē ceļu uz saprašanos.»
«Mums vienmēr ir izvēle, kam pievērst uzmanību – tam, kā mums trūkst, vai tam, kas mums pieder. Čīkstēšana nemaina mūsu stāvokli, no žēlošanās mēs nekļūstam nedz laimīgāki, nedz veselāki. Lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, mums jāiemācās efektīvāk izmantot esošos resursus un jāizmaina uzmanības fokuss. Zvirbulis, kurš iemīlēs sevi kā zvirbuli, būs daudz laimīgāks nekā zvirbulis, kurš visu mūžu pārdzīvos, ka nav gulbis.»
Vienos moters kelias link savęs pažinimo. Aprašytos situacijos gerai žinomos, tačiau ir kiekvieno žmogaus patiriamos. Knyga parašyta nuobodokai ir paviršutiniškai. Su daugeliu minčių autorės minčių sutinku, bet visą knygą skaitydama galvojau, kad būtų daug geresnis sprendimas šiuos išgyvenimus įvilkti į romaną. Ir dar, supratau, kad perfekcionistės manyje likę labai nedaug :)
Perfekcionisms nogalina lēni un maigi, sagrauž mūs no iekšienes pa gabaliņam, līdz pāri paliek tikai nelaimes čupiņa, kurai liekas, ka citiem viss ir labāk, ka citi zina labāk un noteikti redz, cik mums viss ir ne tā. Grāmata ir laba viela pārdomām, taču pietrūka kāda riktīgi kārtīga "spēriena pa smadzenēm", lai reizi par visām reizēm sāktu atbrīvoties no iekšējā grauzējā, vārdā perfekcionisms. Labs sākums, lai sāktu izpēti un turpmāko cîņu ar perfekcionismu. Bāc, nezinājy, ka manī tā draņķa tik daudz.
Man likās, ka perfekcionisms uz mani neattiecas, bet tomēr ir vairākas jomas, kur tas izpaužas, ka man tomēr būs jāpiekrīt, ka šī grāmata bija arī man domāta. Ir interesanti iepazīt psiholoģi caur gramatu un tad atkārtoti iet uz vizīti. Tomēr uzticība speciālistam ir svarīga. Vizītes palidz. Šoreiz tiešām - nedomāt, ka visam dzīvē jānotiek tā, kā es domāju, kā sabiedrība tā grib.. Iesaku visiem."