“Zāles pret nemirstību” ir Ronalda Brieža trešais dzejoļu krājums.
"Nesasmīdināmajai princesei un pērtiķim agri vai vēlu bija jāsastopas. Esmu Jaunava pēc Rietumu un Pērtiķis pēc Austrumu kalendāra. Pašas cilvēciskākās zodiaka zīmes – ar visiem no tā izrietošajiem trūkumiem. Jo cilvēks, kā zināms, ir „dzīvnieks, kas smejas”." Ronalds Briedis
Krājuma redaktors Māris Salējs norāda: “”Zāles pret nemirstību” ir smalks un gudrs stāsts dzejā par Austrumiem mūsu, rietumnieku, uztverē. Izsmalcināti eksotiskais, sensenais, modernizētais, kliedzoši indīgos popkultūras ziedos saplaukušais – brīžiem savijas apdullinošā priekšstatu jūklī, brīžiem atsedz kādu ainu, kas prātam liek uz brīdi apklust un pamirt atklāsmē.”
3,5 zvaigznes. Mazas, austrumnieciskas glezniņas. Simpātiski un pārsvarā saprotami. Cepumiņš par grāmatas un nodaļu nosaukumu fontu, kas atgādina hieroglifus un ļoti iederas krājuma noskaņā.
Būs vien jāuztur mans subjektīvais viedoklis patiess un jāliek divītis. Dzeja nav man, bet es nedomāju, ka šī vispār skaitās dzeja? Es nezinu, kas tur notika un kāda no tā bija jēga.
Cilvēkiem patīk piesieties modernajai dzejai, sak, tas nenozīmē tikai pēc katra vārda nospiest enter. Mjā, atšķirībā no dažas labas modernās dzejas, te trūka jēgas tam visam, štrunts par visu uzbūvi. Sevišķi "Vīraks ar petardēm" ir wtf.
Protams, dzeja dažbrīd ir izaicinoša, šokējoša utt, utj, bet šis man tikai atstāja iespaidu, ka par kaut ko izliekas, grib uzbūvēt šo izaicinošo fasādi.
Lai piedod man autors, bet man šis nudien nebūs. Katram jāvērtē pašam, bet man no visa krājuma patika tieši trīs gabali, un vēl par trijiem bija attālāka atzinība.
..ja pirmā nodaļa (un pēdējā arī) uz mani nekādu dižo iespaidu neatstāja, tad grāmatas vidus bija teju izcils :) 4 zvaigznes tomēr nevaru atļauties ielikt, jo tas nebūtu godīgi pret abiem iepriekšējiem krājumiem, kuri mani sajūsmināja maķenīt vairāk :) šis 3 ir ar diviem plusiem :)
Krājuma tematika galīgi neuzrunāja, arī tā mūsdienu dzejai raksturīgā forma brīžam par daudz mulsināja, taču pāris dzejoļus, atziņas tomēr šķita vērtīgi izlasīt.
Ļoti simpātiska, daudzveidīga un intelektuāli izaicinoša dzeja. Ja iepriekšējos krājumos man šķita, ka RB ir "almost there", tad tagad es teiktu, ka viņš ir dabūjis gatavu perfekti "savu" krājumu. (Un vieglākie/sarkastskākie dzejoļi otrajā daļā ir riktīgi labi, gribas citēt un citēt.)
Sen nebiju tik daudz dzejoļu kādam priekšā lasījusi! Jo - neatliekama vajadzība - sajūsma! “Manīga” dzeja. Kurā daudz prāta. Un pašironisku joku drumslas.