Grāmata "Latvijas ārpolitika un diplomātija 20.gadsimtā" ir tapusi, sadarbojoties četriem diplomātiem vēsturniekiem - I.Feldmanim, A.Strangam, J.Taurēnam un A.Zundam. Pirmajā sējumā, kas hronoloģiski aptver starpkaru periodu un Otrā pasaules kara sākuma posmu, autori apskata Latvijas āprolitiku un tās diplomātisko darbību Baltijas reģiona un Eiropas starptautisko attiecību kontekstā. izraudzītā pieeja nodrošina iespēju detalizēti izanalizēt Latvijas starptautisko stāvokli un sniegt atbildi uz jautājumu, cik atbilstoši bija Latvijas ārpolitiskās vadības pieņemtie lēmumi un tās rīcība attiecīgajā situācijā. interesants ir mēģinājums Latvijas ārpolitiku pētīt no izvirzīto stratēģisko mērķu un alternatīvo risinājumu skatupunkta. Grāmatā vispusīgi izvērtētas gan Latvijas diplomātu veiksmes, gan neveiksmes.
Ilgi lasīju, jo grāmata nav nekāds romāniņš. Tā ir kārtīga zinātniska publikācija ar visu, kas pienākas - historiogrāfiju, atsaucēm, dažādiem viedokļiem un kaudzēm, kaudzēm faktu. Man ļoti patīk I.Feldmaņa redakcijas stils - pat vietās, kur nākas apmulst no sīku notikumu virknējuma, nezūd vispārējais pārskats par vēsture un laika ritējumu. Tīri personīgi man bija ļoti grūti lasīt grāmatas daļu un 30-tajiem gadiem, saprotot, ka objektīvi neko daudz labāku jau izdarīt nevarēja un Latvijas likteni noteica "lielā spēle". Atliek vien izdarīt secinājumus.
Plašs ieskats starpkaru perioda diplomātiskajos centienos, daudzpusīgs izklāstījums, lai varētu plāšāk izprast tā laika politisko situāciju kā Latvijā, tā arī Eiropā.