Labā valodā, labā tulkojumā, ar daudz krāšņām vēsturiskām un mūslaiku ilustrācijām visnotaļ objektīvi un detalizēti apskatīta nemirstības tēma, sākot no ēģiptiešu un sengrieķu dieviem līdz pat reliģiskajiem apsolījumiem, klejojošajam holandietim, vampīriem, zombijiem, kiborgiem ...
Manā gadījumā pietrūka tēmas enerģētiskā puse, jo "kas augšā, tas apakšā", bet, ja tikai no fiziskā plāna vērtējot - ļoti labi un ieteicams arī citiem izlasīt!
Visvērtīgākais citāts: "Iesākumā dzīve nebija kaut kas tāds, ko saīsina nāve. Saskaņā ar vairumu reliģiju nemirstība ir sākotnējais stāvoklis neatkarīgi no tā, vai runa ir par universu ar dievu pulku vai tādu, kurā ir viena vienīga dievība. Tur, kur bija dzīvība, nāves nebija. Nāve parādījās vēlāk." -15.lpp.
Par agrīnās kristietības dogmu: "Tomēr drīz vien apbedīšana kapā tika pasludināta par vienīgo likumīgo apbedīšanas veidu, lai neļautu cilvēkiem piekopt pagāniskas paražas." -119.lpp. "Teikā par Aistiem" ļoti labi ir aprakstīta mirušo kremēšana, kas ir vispareizākā izvēle, lai izvairītos no mirušā enerģētiskas apzagšanas, kas joprojām var turpināties, un dažādām piesaistēm.
Nemirstības piemēri: "Dažviet ūdeņos ap Japānu un dažos Vidusjūras apgabalos peld kāds neievērojams dzīvnieciņš, ne garāks par puscentimetru. Un tomēr ir pamats uz medūzu Turritopsis dohrnii paskatīties vērīgāk. Proti, šis mūsu ārkārtīgi attālais radinieks ir atradis to, ko cilvēce meklējusi gadu tūkstošiem ilgi, - tas ir nemirstīgs" -209.lpp.
Jāņem vērā, ka šī daiļā grāmata bija ārpus mana daiļliteratūras lasāmsaraksta, tomēr pirkstiņi tā vien prasījās to atvērt un sākt iepazīt. Sākums uzmanīgs... tad jau sāku pāršķirt, līdz pārskatīju vien attēlus un katra attēla aprakstu un..pēc pāris dienām atvēru to otrreiz, lai sāktu lasīt no sākuma. Ziniet, man bieži ir gribējies būt par skolotāju. Es stāvu jaunāku vai vecāku jauniešu priekšā, stāstu viņiem ko patiesi aizraujošu un jaunu un viņiem no dzirdētā ir lielas acis un pārsteigums, un aizrautība. Tagad šīm iedomām nākusi klāt pati informācija - es visticamāk viņiem gribētu stāstīt to, kas ir aprakstīts šajā grāmatā, un stāstītu to valodā, kā tas ir aprakstīts. Aizraujoši, paliekoši, pārliecinoši. Brīnišķīgs, nemirstīgs darbs.
“lesākuma dzīve nebija kaut kas tāds, ko saīsina nāve. Saskaņā ar vairumu reliģiju nemirstība ir sākotnējais stāvoklis neatkarīgi no tā, vai runa ir par universu ar dievu pulku vai tādu, kurā ir viena vienīga dievība. Nāve parādījās vēlāk.” (15)
Visaptverošs kultūrvēsturisks pētījums par nemirsības tēmu rietumu kultūrā. Ļoti pietrūka austrumu skatījuma. Lai arī autors daudz atsaucas uz seno babiloniešu eposu par Gilgamešu, tomēr austrumu kultūrā tik populārās tēmas par reinkarnāciju, Samsāras ratu vai, piemēram, teorija, ka cilvēce jau ir nemirstīga caur savu spēju radīt sev turpinājumu uz paaudžu paaudzēm, diemžēl izpaliek.
“Mītu par cilvēku, kurš pēc lielajiem plūdiem tika padarīts nemirstīgs, pārstāsta visdažādākās tautas. Nemirstību iegūst arī viņa sieva. Paša plūdu varoņa vārds norāda uz viņa nemirstību: Ziusudra - 'tas, kurš iemantojis mūžīgo dzīvi' - tā viņu dēvēja šumeri. Babilonieši deva viņam vārdu Ūtanapišti - 'tas, kurš iemantojis mūžību’. “ (39) Mīts par plūdu varoni pierakstīts šumeru valodā apmēram pirms 4tk gadu.
Noslēgumā autors izejot cauri vampīru, zombiju un utml sāgām, secina, ka “stāsti par tiem, kuri ieguvuši nemirstību mūsu pasaulē, bieži vien nav pārāk pacilājoši.”
“Ja cilvēks nedzīvo brīnumainā, reliģiskā universā, kur eksistenci caurauž dievišķa svētlaime, dzīves jēga bezgalīgi jārada pašam” (239) Ir par ko padomāt tiem, kas ar mūsdienu medicīnas palīdzību nodomājuši dzīvot līdz 120 vai 200 gadiem.
"Miljoniem cilvēku ilgojas pēc nemirstības, lai gan nezina, ko iesākt lietainā svētdienas pēcpusdienā." Grāmatā saprotami un skaisti lasītājs tiek izvests cauri laikam, kā mainījusies izpratne par mūžīgas dzīves iegūšanu. Labs, populārzinātnisks pētījums. Patīkami lasīt kaut ko, kam atsauču saraksts ir uz 30 lpp. Par dziedniecību, kanibālismu, sasaldēšanu, seksu ar dieviem. Par cilvēka nepārvaramo vēlmi iegūt nemirstību. Par Edvardu no Krēslas un vampīru ēru, par zombijiem no Walking Dead. Par lidmašīnas avāriju, kurā daļa izdzīvojušo apēda pārējos pasažierus, tika izglābti un mainīja katoļu baznīcas nostāju. Ahilejs savu papēdi padarīja ievainojamu tikai tāpēc, ka viņa mamma mērca viņu mūžīgās dzīvības avotā, bet pieturēja aiz papēža. Līdz ar to papēdis palika Ahileja vienīgā ievainojamā vieta viņa ķermenī un kļuva viņam liktenīga, kad tajā trāpīja trojiešu prinča bulta. Izcils saturs un forma. Kvalitatīvs pētījums skaistā izdevumā.
En lettlest og interessant bok om menneskets higen etter udødelighet og hvordan trosoppfattelsen rundt dette har utviklet seg gjennom årtusene. Spørsmålet om evig liv er en velsignelse eller en forbannelse har vedvart like lenge. Er det vissheten om vår egen dødlighet det som gjør oss menneskelige? Vet vi hva vi ber om når vi vil ha evig liv? Boken gir ikke svar på akkurat dette, men er likevel til tider fengslende lesing.
I loved this! I’m probably going to tell everyone I know that the ancient Egyptians had fully functioning toe prosthetics and that if you give an old mouse young mouse blood that it will grow stronger physically and mentally. While the book doesn’t really go in depth about most of the bizarre topics it brings up (except the Christian/Hellenistic parts) it is still an educational read and I had a great time with it.
Mani patiesi aizrāva šī grāmata, un noteikti ieteiktu to izlasīt katram, kuram kaut cik interesanta šķiet kultūrantropoloģija vai uztveres maiņa sabiedrībā. Man ļoti patika, kā autors savu jautājumu par nemirstības lomu un uztveri vij no senākajiem pieejamajiem mītiem līdz pat mūsdienu popkultūrai, galveno uzmanību gan pievēršot kino industrijai, mazāk literatūrai. Vissaistošākā man šķita grāmatas pirmā daļa, tomēr ar patiesu aizrautību turpināju to lasīt līdz pat noslēgumam. Saistošā, brīžiem nedaudz satīriskā valoda un pievienotie attēli būtiski bagātināja lasīšanas pieredzi.
Savdabīgs apskats par nemirstības tēmu, sākot no kristietības līdz Krēslas vampīriem. jūtams, ka autors ir pētnieks, bet raksta viņš tomēr cilvēkiem saprotami ar savu stilu