Eduarda Aivara dzejoļu krājums “Parādības” ir dzejnieka devītais krājums, kurā apkopoti un sakārtoti pēdējo piecu gadu laikā tapušie dzejoļi.
Laiks nestāv uz vietas. Dažs cilvēks sakrītas, dažs piebriest, dažs uzkumpst, dažs sportodams staltāks top. Vecās drānas vairs neder, un jāmeklē atkal no jauna. Dzejoļu krājums “Parādības” rāda, ka atkal ir izdevies atrast izteiksmi, kas der kā uzlieta. Dzejas forma netraucē, to pat it kā nemaz nemana, un lasītāju tieši apņem gan īsta brieduma skaidrība, gan joprojām jauneklīgā spēja ļauties brīnumiem, gan rimta dzīves nenovēršamā traģisma apjausma. Jānis Elsbergs
Savukārt autors norāda: “”Parādībās” esmu ievērojis savu kompozīcijas principu, radot kulminācijas ar satura un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu palīdzību. Arī šajā grāmatā būtisku vietu ieņem dzejoļi ar gariem virsrakstiem, mans jaunievedums. Šādas formas dzejoļiem nav analogu ne tikai šeit, bet arī, cik man zināms, citur pasaulē.”
Latviešu mūsdienu dzeja man kaut kā īsti nepievelk. Nav odziņas. Kaut kas trūkst. Vai arī neesmu vēl atradis to īsto dzejnieku, kas mūsdienu modernismā izrautu sirdi no dzīlēm. Eduards Aivars ir ļooooti ekscentrisks, erotisks, brīžiem šķiet, kā VaR rakstīT TIK PERvERsaS lietas??!!! Ar Eduardu Aivaru satikšanās pavisam nejauša - pirmā nejauši paņemtā dzejas grāmata skolas bibliotēkā. Dzejoļi ir it kā labi, it kā. Savādi kā parādības. Īsti teikt daudz ko nav. Izlasi un aizmirsti, izsaki līdzjūtību autora liriskajam *Es* un dodies tālāk. 1 zvaigznes par noformējumu, 1 par Eduarda Aivara nekautrēšanos izteikt visu, ko viņš vēlas.