Garšīga konfekte neglītā papīrītī. Nemākulīgi fotošopēts kolibri uz grāmatas pirmā vāka. Salīdzinājums ar "Sekss un lielpilsēta" gaitām uz grāmatas pēdējā vāka. Tas viss šo grāmatu priekšstatīja kā lētu un banālu lubeni. Ja vien ne tā lieliskā iespēja iegādāties grāmatu pa piečuku (līdzšinējo 17 eur vietā) un pirmo lapu pāršķirstīšana. Ar grāmatām kā ar cilvēkiem- vai nu klikšķis ir pirmajās minūtēs vai nav vispār. Un pat ja kāds dizaineris Tev uzvilcis neglītu tirkīzzilu džemperi un piespraudis bezsakarīgu kolibri brošu, ir vērts vismaz pirmo minūti aprunāties. Federīkas Bosko filozofiskie teikumi paķēra! To, starp citu, nevaru teikt par izslavētajiem driftiem un komētām, kur pat veselu lapu izlasot sapratu, ka otrais randiņš nebūs. Paldies Dievam, mums Latvijā tomēr ir vārda brīvība. Arī gaumes brīvība! Un par to, kas ir laba grāmata un kas ne, kas svarīgāks- slava, savējo bīdīšana vai tomēr talants, par to arī šajā grāmatā. Darbība risinās izdevniecībā. Frančeska ir redaktore. Rakstnieki ar ambīcijām un olām diktē noteikumus un pieprasa uzmanību, kamēr bikla bet talantīga autora manuskripts guļ uz galda galvenā bosa nelasīts, lai kā Frančeska to mudinātu.
Mīlestība, protams par to. Kas ir mīlestība un kas mīlestība nav?
"Mīļā Frančeska, Tev drīzāk jāsaprot, kas mīlestība nav. Mīlestībā nav dusmu, aizvainojuma, rūgtuma, garlaicības vai baiļu. Viss pārējais, ko Tu ar atvērtu, uzticēšanās pilnu sirdi sniedz cilvēkam, bez kura ne mirkli nespēj dzīvot, - nu, tā arī ir mīlestība."
Frančeskas mīļotais ir mīļš lupata. Mīļas "suņa acis" viņu sagaida no darba, uzskata par visskaistāko sievieti zemes virsū, pat ja viņai ir izpūruši mati un maisiņi zem acīm. Mīļi piekrīt ikvienam Frančeskas ierosinājumam. Mīļi nogludina jebkuru strīdu un izvairās no jebkādas saķeršanās. Mīļi nemīlējas. Paklausīgs vīrietis- visu feministu sapnis!
"Paola atkal nopūšas. -Toreiz, kad naktī Tev kļuva slikti, -kurš toreiz izsauca ātro palīdzību?
- Tu, bet tikai tāpēc, ka Edo nespēja sameklēt internetā numuru.
- Jā, bija ārkārtīgi grūti ierakstīt meklētājā "ātrā" plus "palīdzība" plus Tava rajona nosaukums.
- Labi. Vēl?
- Cikreiz jums izdevās paēst vakariņas restorānā? Tu pati stāstīji: Edo ar mašīnu tikai riņķo un riņķo apkārt, palaizdams garām visas izdevības, un, kad beidzot atrod vietu, kur to nolikt, visi galdiņi jau aizņemti.
- Nu bet... mēs dzīvojam Milānā...Visiem ir grūtības.
- Un taksometri? Jēziņ, varējāt taču braukt ar taksometru!
- Next..."
Un tad uzrodas pretmets- pašapzinīgs, nekaunīgs, seksīgs. Tāds kurš pats zin kur un kādas būs visgaršīgākās vakariņas viņa pavadonei... un- nekļūdās! Tāds, kurš sievieti neklausa, bet ķircina, kaitina un strīdās. Tāds, kurš sievietē atver visu seksuālo un sievišķīgo, kas jau vairākus gadus bija pastumts pagrīdē. Tāds, kurš savaldzina, rūpējas...
Šeit varbūt uztversiet banalitāti. Nu gluži kā filmā "Medisonas apgabala tilti" - tā sērīgi skaisti, starp uzticību un kaisli. Un tā kā grāmatas nosaukums ir "Mīlestības patiesā nozīme", ar nepacietību gaidīju finālu- kāda tad ir tā patiesā nozīme? Nobeigums ne pavisam nebija tāds, kā varētu gaidīt...
Mīļie-lojālie vīrietīši nedēļu pēc šķīršanās jau atrod citas un rada tām bērnus! Bet harizmātiskie krāniņi iedur sāpīgus duncīšus mugurā. Un tā ir bijis mums visām, es ticu, ka ir! Cik vērtīgi tomēr to visu izlasīt, lai saprastu, ka neesam ar neko unikālas, dzīves sižeti atkārtojas.
Un kas tad ir mīlestības patiesā nozīme? Mīlēt sevi, savu darbu, savu aizraušanos! Mīlēt savus īstākos draugus un ģimeni.
Grāmatas pēdēja rindkopa -
" Augusto apstājas man pretī un, iebāzis kabatā mobilo telefonu, saņem manu seju plaukstās.
- Neraizējies! - viņš saka. - Tagad es par visu gādāšu"
... Jebkurai frigidai skolmeistarienei vajag abus! Gan to, lai vīrietis nekaunīgi, krāniņveidīgi saķer sievietes seju plaukstās, gan mīļos un mierinošos vārdus- es gādāšu! Bez nekaunības mīļums nestrādā.