Stāsti un noveles

by Jānis Ezeriņš

Jānis Ezeriņš (1891 – 1924) – latviešu rakstnieks, modernās noveles aizsācējs latviešu literatūrā – savos darbos pārsteidzošos formas un stila risinājumos savij ikdienas dzīves rutīnu ar tai piemītošajiem dramatiskajiem, traģiskajiem un komiskajiem pavērsieniem.
Rakstnieks psiholoģiski smalki attēlo noveļu un stāstu varoņu domu un pārdzīvojumu pasauli. Viņu vidū sastopami gan indivīdi ar “smalkajām kaitēm”, gan veci ļaudis, gan daudzbērnu ģimenes, karavīri, studenti, saimnieki, prasmīgi amata meistari u.c.
Izlasē “Stāsti un noveles” apkopoti darbi no krājumiem “Dziesminieks un velns”, “Majestātes kazarmās”, “Fantastiska novele un citas”, “Leijerkaste”.

Genres: Read For School

300 pages, Hardcover

Published January 1, 2015

Reviews

[Karīna Janova-Jannava · Rating 5 out of 5]

Līdz šim visbiežāk dzirdēts ka Ezeriņu salīdzina ar E.A. Po, bet es saku - raksta kā Čehovs!
Augsta literatūras kvalitāte, savdabīgi personāži, aizrautīga stāsta plūsma, neparasti pavērsieni un meistarīgas beigas. It īpaši krājumā “Leijerkaste”. Vai nu tā iespaidā, ka nesen lasīju Čehova stāstus, bet “Leijerkasti” lasot mani patiešām nepameta asociācijas ar dižo literatūras lielmeistaru.
“Mērkaķis”, “Muitnieks un varizejs”, “Šaha partija”, “Burbeka tēva noslēpums”, “Piezīmes dēlam”, “Prātnieka atriebšanās” - šie bija mani favorīti.
Grand prix dodu “Kapračiem”!

Ļoti ļoti žēl, ka Ezeriņš ir tik maz iestudēts Latvijas teātros. Čehova iestudējumi, liekas, katru sezonu ir vairāki. Labi, protams, ne jau stāsti, bet lugas. Un te nu man jānonāk pie skumjajām beigām, ka Ezeriņa dzīve aprāvās tik ātri. Viņa lugas Latvijas teātros noteikti ietu uz urrā un papildinātu blaumanisko sadzīviskumu ar dziļākiem dvēseles slāņiem.

[Zane Alksne · Rating 3 out of 5]

Apraksti ir ļoti jauki un rosina iztēli, vēl jo vairāk, tad ja pats pa šīm grāmatas takām esi staigājis un turpat vien dzīvo. Bet diemžēl jasaka, ka grāmatu nespēju izlasīt līdz galam. Tā pārāk tomēr uzdzina miegu un roka pēc tās nebūt nestiepās. Ir noderīga mazam ceļojumam laikā, bet ne ilgstoši.

[Marta · Rating 4 out of 5]

Lieliskas noveles, daudz interesantu, noderīgu atziņu. Esmu sajūsmā par tādu autora daiļrades dažādību, taču tajā pašā laikā vienotumu vienā grāmatā.

[monta · Rating 4 out of 5]

“Jo virs zemes cilvēkam, tev vajaga zināt, pieder tikai mūžs, zem zemes — mūžība. Un, ja arī kādreiz tevi būtu redzējuši riebīgāku nekā tagad, ja tu būtu bijis laupītājs, slepkava vai zirgu zaglis, tad tagad, mīļais draugs, kas gan var teikt, ka tu neesi pats Rīgas arhibīskaps, ja vien tavai labai rokai velns nolauzis pirkstu, tāpat kā, viņam no kanceles krītot, to darījis dievs? Jo, redzi, nav no svara, tev to vajaga zināt, ko mēs apberam, no svara, ko mēs atrokam! Un kā vecam kapracim man jāsaka, ka apbērtas tiek, tev vajaga zināt, smirdošas lietas, vismaz smirdošākas, nekā man tās gadījies atrast. Spried pats, kas ož nelabāk: blakts mēnesi pirms nāves vai blakts mēnesi pēc nāves? Bet to pašu jautājumu es tev uzdodu par neuzticīgām sievām un nodevīgiem draugiem, par ķeizariem, lielkungiem un atklāto namu turētājiem, par riebīgām raganām un visiem ļauniem večiem, kuri pasauli pieelpo dusmām un stundu pirms nāves vēl, tev vajaga zināt, draud dūrēm uz mazu bērnu pusi!”

“Neapskaužamie ļaudis, kas pat niecīgāko domu nespēj izdomāt līdz galam! Liekuļi, kas no visas dzīvās radības mīl, glāsta un lolo tikai to, ko vēlāk nodomājuši uzlikt uz šķīvja. Paskaties, kā viņi apmīļo telīti, kuru nolēmuši kaut uz svētkiem. Viņi glauda spīdošo spalvu, jā, pat pieduras savām lūpām pie viņas valgā rožainā purniņa! Šī ir tā dievišķā mīla, ar kuru viņi tā lepojas! Šī ir tā dievišķā mīla! Tad paldies Dievam, ka viņi nav mani ar to apveltījuši! Paldies Dievam, ka no manis tie nav vēl svētku prieku izgudrojuši! Šī iemesla dēļ es tomēr pacietīšu vieglāk viņu naidu. Jo viņu mīla ir bīstamāka par viņu naidu.”

nu, MEISTARS! tās ir vairāk nekā tikai noveles, tie ir verbāli šedevri!

[Nepala · Rating 3 out of 5]

Ezeriņš ir jau lasīts skolas laikā un atmiņā ļoti palika "Šaha partija" un "Kādas blusas stāsts" un vispārēja sajūta par ko labu.
Tagad, lasot 2015. gada izlasi Stāsti un noveles, mani pārsteidza, cik ļoti daudzi stāsti man nepatika! Izņemot pašu pirmo stāstu, "Lietavas", mani neuzrunāja neviens krājums, vienīgi Leijerkaste, kur es atzinīgi vērtēju atkal jau šahu, "Prātnieka atriebšanās" un "Kaprači". Pārsteidzošas, negaidītas beigas, kas sasien kopā visu stāstu.
Un ko tad lai domā? Stāsti nav slikti, bet daži tomēr liekas ne pietiekami konkrēti.

[Anete Beinarovica · Rating 5 out of 5]

Neatkārtojamais Ezeriņš. Nav šaubu, īsā stāsta meistars latviešu literatūrā. Viņa noveles un stāsti ir asprātīgi, katrs ar savu odziņu, neretu piesātināti ar melno humoru, ar gaidītiem un negaidītiem pavērsieniem un visi ar unikālo Ezeriņa stilu, kuru nav iespējams sajaukt ar nevienu citu. Mani favorīti: Lietavas, Rūtes Ķēniņš, Gulripšas dārzā un lieliskais Kādas blusas stāsts.

[Linda Vismane · Rating 4 out of 5]

Ezeriņa noveles mani piesaistīja. Starp manām favorītēm noteikti būtu "Šaha partija" (viena no pašām labākajām), "Prinča mantinieks", "Kādas blusas stāsts", "Tornis", "Prātnieka atriebšanās" (varētu vēl pāris nosaukt, bet laikam pietiks). Atkal jau bija šis moments, kad grāmata bija jālasa steidzīgi, vienas dienas laikā, tāpēc nebija iespējams tik ļoti iedziļināties it visās novelēs, kas, visticamāk, izskaidro to, kāpēc dažas līdz galam neizpratu. Noteikti labprāt izlasītu vēl citas Ezeriņa noveles, kā arī nesteidzīgi pārlasītu šīs.