Ledus apelsīns

by Dace Vīgante

Grāmatā “Ledus apelsīns” apkopoti smalki izjusti un psiholoģiski precīzi stāsti par cilvēkiem, kuru dzīves veidojis 20. gadsimts – laiks, kad cilvēki mācēja runāt pusvārdos, bet katrs pieskāriens bija gan smagāks, gan svarīgāks nekā šodien. Bērna dzīves it kā mazās, bet patiesībā tik nozīmīgās drāmas, pieauguša cilvēka mēģinājumi izprast pagrieziena punktus savā dzīvē – it viss tiek izdzīvots skaudri, bet teju vai nemanāmi. Un, lasot šos stāstus, šķiet, ka arī tagad mēs esam saglabājuši spēju ne vien nepateikt visu, kas uz sirds, bet arī – šo nepateikto saprast.
Garstāstā "Ledus okeāns" autore psiholoģiski precīzi ataino izsūtīšanas sekas trīs sieviešu – vecmāmiņas, mātes un meitas – dzīvēs. Lepnums, izdzīvošana un vēlme pēc mīlestības – katrā paaudzē tas izpaužas citādi. Katrai varonei ir grūti atrast balansu starp šiem trim, un vēl jo grūtāk – ceļu vienai pie otras.
Īsajos stāstos, kas ir smalki, precīzi bērnības, pusaudža gadu un pieaugušā dzīves zīmējumi, lasītājs atradīs pazīstamas emocijas, nedaudz nostaļģijas un tikko nojaušamu noslēpumu. Ātri un viegli izlasāmi, šie stāsti atstās prātā nospiedumu, kas liks pie tiem atgriezties vēl un vēl, atpazīstot līdzīgas situācijas arī savā dzīvē.

Genres: Short Stories

174 pages, Hardcover

Published January 1, 2016

Reviews

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 4 out of 5]

4,5 zvaigznes. Ļoti! Gandrīz visi stāsti smeldzīgi iedūra sirdī un uzrunāja. Negaidīti labi. Autore lieliski notvērusi ikdienas nianses, attiecību smalkumu un smagumu, nepateikto, kas gruzd un žņaudz.
Pilnā atsauksme https://gramatas.wordpress.com/2016/1...

[Doronike · Rating 4 out of 5]

Izlasīju Vīganti tad, kad visi jau paspējuši izlasīt un apjūsmot. Ļoti patika pirmais lielais stāsts "Ledus okeāns", vienkārši perfekts - par ģimeni, kuru izārda izsūtījums, un sekas parādītas līdz pat 20.gs. beigām. Tas ir nozīmīgi - uztvert ilgtermiņa traumas, kā tas pārveido ģimeni. Tālāk seko daudzi mazi stāstiņi, kurus bija jauki izlasīt - laba, tēlaina valoda, nepārspīlējot ar apzīmētājiem. Atmiņā paliekoša grāmata.

[Liva · Rating 5 out of 5]

Liela grāmatas daļa ir viens stāsts, kas maldinoši var lasītājam likt domāt, ka tas ir romāns, īsts ledus okeāns. Savukārt pārējais ir kā mazi ledus gabaliņi, kas izmētāti ziemā apkārt izcirstajam āliņģim. "Nenodzīvot savu dzīvi otram garām" varētu būt mūsdienu mantra steidzīgajam cilvēkam

Plašāk blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2019/06/...

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..īsumā – ļoti sulīgs darbs, pilns ar neticami labiem salīdzinājumiem.

[Spigana · Rating 5 out of 5]

Lieliski, niansēti stasti, kuru fokusā ir nevis padumjie laiki un cilvēku ciešanas, bet gan autores vēlme nemeklēt vienu "pareizo" patiesību, un konfliktus vērot no malas, mēģinot saprast visu iesaistīto skatījumu.

http://spigana.spektore.lv/2016/11/04...

[Arvis Austrums · Rating 4 out of 5]

Ļoti patīkama iepazīšanās ar autori šajā grāmatā. Ir tādi cilvēki, kuri mēdz novērot līdzīgas parādības, ko pats novēro. Dažreiz sakrīt, ka šis cilvēks spēj arī aprakstīt tos novērojumus tā, kà Tu gribētu, bet nemāki.

[Inese Okonova · Rating 4 out of 5]

Šim lasījumam varētu pielikt apzīmējumu "mans gada atklājums latviešu literatūrā". Arī ceļš, kā grāmata nonāca pie manis, bija ļoti pastarpināts. Biju tīri nejauši izlasījusi jau vairākas grāmatas no vecāku un bērnu žūrijas 2017. gada saraksta, ko pamanīja bibliotekāre un ieteica izlasīt arī pārējās. Un labi, ka tā. Patiesi laba un smalki niansēta grāmata par cilvēku, lielākoties jau bērnu un vecāku, savstarpējām attiecībām, nesaprašanos, pārpratumiem, aizvainojumiem, garām paiešanu, bet ne tikai. Netrūkst arī aizkustinošas un nesavtīgas mīlestības, rūpju un gaišuma. Talantīgi.

[Linda Tomase · Rating 5 out of 5]

Sāku atturīgi, no grāmatas beigām - ar pēdējo, visīsāko stāstu. Pēc tam jau vairs nevarēju beigt. It kā vienkārši, absolūti ticami izstāstīti stāsti. Šo grāmatu, kā reti kuru citu, būtu jāiekļauj ciklā "Mēs. Latvija, XX gs." Šajā krājumā ir visa Latvijas tipāžu galerija, varbūt tieši tāpēc man šķita, ka lasu par pašas piedzīvotām vai redzētām situācijām. XX gs. Latvijas sieviešu dzīvju katalogs... vīriešu arī. Un bērnu. Lasīju, ka autore strādā pie nākamās grāmatas. Ļoti gaidīšu.

[Kristīne Līcis · Rating 5 out of 5]

Detaļas laikam ir spilgtākā 11 stāstu iezīme. To nav pārspīlēti daudz, bet visas ir ļoti trāpīgas, un vienmēr (ar vienu izņēmumu) no sievietes - jaunas vai vecas - skatpunkta. Tāda sievietes vēsture 20.gadsimtā, sākot ar neiespējamo izvēli - vai ņemt līdzi zīdaini, kad karavīri šautenēs dzen no mājas uz kaut kurieni, līdz smacējošai mīlestībai pret dēlu. Ļoti patika šuvejas monologs "Nekādu ķep-ļep", ļoti patika terapetiskais "Ziemeļbriedis". Ļoti patika atturīgā proza un izkoptie sižeti, tādēļ grāmata kopumā atstāj mierīgas pārliecības iespaidu. Patika.

"Gribas kādu brīnumu, pavisam nelielu. Tik daudz, lai atveras durvis un visi ir laimīgi."

[Arnis · Rating 4 out of 5]

https://poseidons99.wordpress.com/201...

[Elina Tola (Bookeliina) · Rating 4 out of 5]

4,5*
Nedzirdot nevienu sliktu atsauksmi, saņēmos beidzot izlasīt Ledus apelsīns.
Gan vizuāli skaisti noformēts stāstu krājums, gan pirmais stāsts mani aizrāva ar pirmajiem teikumiem. Sākot lasīt, biju piemirsusi, ka tas ir stāstu krājums, un var vien iedomāties manu pārsteigumu, ka grāmata vien pusē un pēkšņi cits stāsts.
Tā jau saka, ka laba daudz nevajagot, bet prasīt prasījās pēc vēl. Stāsti pēc sevīm atstāja tādu kā nepabeigtības sajūtu, sajūtu, ka būtu jābūt vēl, bet lapu vairāk nav un viss... tik stāstu varoņi atstāja aiz sevis manī tādu sāpīgu smeldzi, kā visi tie grāmatu tēli, kas manā iztēlē kļuvuši dzīvāki par dzīvajiem un nu palaisti pasaulē savu laimi meklēt ārpus grāmatas lapām.

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 5 out of 5]

Neesmu liela īsprozas mīļotāja, jo man parasti ir par maz. Bet "Ledus apelsīns" bija izcils. Es izbaudīju katru stāstu. Un katrs aizķēra kaut ko sirdī un atmiņās. Nerunātājos ik pa laikam atpazinu sevi.
Šie stāsti ir TIK ĪSTI! Patiesi. Nedaudz skumji, bet nekādā gadījumā drūmi. Daži kā mazas miniatūras. Tik laba DABISKA valoda, kas tikai ceļ stāstījumu nevis to paslēpj zem vārdu izskaistinājumiem.

[Anita · Rating 4 out of 5]

Pirmā satikšanās ar Daces Vīgantes prozu — ļoti patīkama. Dacei ir apbrīnojams talants stāstīt.

"Gaiss biezēja karsts un skaļš no akordeona straujajām pasāžām, šņabis lija kā bērzu sulas pavasarī. Sievietes virtuve pīpēja, apskāvās, miklām lūpām saskūpstījās un atzinās, cik ļoti cita citu mīl."
(106.)

[Elīna Jurberga · Rating 4 out of 5]

smagi, brīžiem pat nepanesami, šķiet viss pasaules smagums ietverts pāris stāstos. un man brīžiem bija pat pārāk grūti un pārāk skumji, lai gan valoda tik plūstoša, detalizēta un skaista.

[Inga Pizāne · Rating 4 out of 5]

Ļoti patika. Tiešām spēcīgi stāsti. Tik ļoti "klātbūtniski", ka visu laiku līdzdarbojās vizuālā iztēle - sajūta, ka esmu tur un visu vēroju autores acīm. Tas patiešām ir talants - šādi aprakstīt notikumus - pat ne notikumus, bet cilvēkus, viņu domas, pārdzīvojumus, emocijas, mirkļus, skaudrās sāpes, kas stāv aiz notikumiem.

[Linda Vituma · Rating 4 out of 5]

Stāsta, ka rakstniekam esot jāmīl visi savi varoņi - arī grūtdieņi, krāpnieki un smirdīgie.
Dace Vīgante to spēj.
Laipni un vērīgi.
Nedaudz bikli un piesardzīgi.
Pusvārdos un čukstus.
Patiesi.

[Mara Araja · Rating 5 out of 5]

Ļoti, ļoti īsti, spilgti un arī smeldzīgi stāsti. Noteikti iesaku, īpaši jaunās latviešu literatūras faniem.

[Linda · Rating 4 out of 5]

NOTICU KATRAM VĀRDAM.

Lielisks stāstu krājums. Nedaudz mulsināja vienīgais no vīrieša skatpunkta stāstītais gabals (līdz galam to vīrieti nesajutu), tomēr kopumā man patika visi stāsti, ļoti talantīgi pasniegti. Lai arī jūtos nedaudz nogurusi no latviešu sieviešu dzīves stāstiem (Jana Egle, Daina Tabūna, Guna Roze, lielākā daļa "Mēs. Latvija, XX gadsimts" - pārāk daudz pārāk īsā laikā maniem spēkiem), nevaru noliegt, ka Latvijā ir daudz talantīgu rakstnieku un rakstnieču, caur kuru interpretāciju pagājušā gadsimta elpu un līdz ar to šī gadsimta dažas iezīmes, apgūstu daudz spēcīgāk kā vēstures stundās skolā.

Un līdz galam nesajūtu nosaukumu. Praktiski jebkuru no stāsta nosaukumiem varēja izvēlēties, šāda savienojuma nosaukumu nesajūtu. Tomēr visādi citādi vāks izskatās lielisks.

[Arita Zvejniece · Rating 5 out of 5]

Jo vairāk lasu stāstus, jo vairāk saprotu, ka šis žanrs man patīk labāk nekā romāni, kur tāda pati stāsta esence ir izstiepta pa veselu grāmatu, piebāžot ar lieko, mazsvarīgo.
Ledus apelsīns stāsti ir dzīvi, garšīgi, nenoliedzami arī skaudri. Bet to jau mēs visbiežāk grāmatās tieši meklējam, vai ne?
Esmu dzimusi 80-to gadu beigās, maz piedzīvojusi padomju laikus, bet tie stāstos man ir tik tuvi un saprotami, laikam jau vide, kur pēc tam augām, diži neatšķīrās ne savā estētikā, ne iespējās. Liekas tik personiski, bet reizē tik tāli.
Paldies par brīnišķīgajiem stāstiem, man ļoti patika.

[Olga Poga · Rating 4 out of 5]

Skumja un smeldzīga grāmata. Šī noteikti man paliks atmiņā, jo nekad vēl neesmu tik daudz raudājusi, grāmatu lasot. Brīžiem likās, ka tas bija galvenais rakstnieces mērķis. Smags un patiess vēstījums par 20.gadsimtu. Brīnījos, ka autore tik niansēti atceras Padomju Latvijas atmosfēru, to bezcerīgo un nospiedošo noskaņu it visā. Biju to jau piemirsusi, taču, lasot, ar katru šūnu atcerējos to pelecīgo, smagnējo grūtsirdību, kas tajā laikā valdīja.

[Signe · Rating 4 out of 5]

par visādām smeldzēm
par mums, par cilvēkiem

skaisti, nu

[Sabīne Ozola · Rating 5 out of 5]

nespēju iedomāties, ka no dažu lappušu stāsta, iespējams izprast visu tēla dzīvi - nepārspējams autores talants

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Pirmo reizi lasīju kaut ko no šīs autores. Draudzenes iespaidā, jo vispār par viņas darbiem neko nebiju dzirdējusi. Garākais stāsts "Ledus okeāns" man ļoti patika un es raudāju. Ļoti labi atainots laikmets, attiecības, interesants dzīvesstāsts. Noticu. Vispār noticu visiem personāžiem arī citos stāstos, bet man tajos trūka tas, kas pirmajā jau minētajā. It kā izlasīju labi izklāstītu gabaliņu iz dzīves, bet īsti nezinu, ko man tagad ar to darīt? Ko man tagad īsti ir jādomā? Sajūtos nedaudz dumja, ka nesaskatu tādu paliekošu vielu pārdomām. Bet biia interesanti.

[Vaira · Rating 5 out of 5]

Cik paaudzes maksā traģisko vēstures notikumu cenu un kad sāk dzīvot bez to smaguma? Kas ir tie lielie un mazie notikumi, kas iespaido mūs katru uz visiem laikiem? Jā, un to vistas zupu arī tomēr nevajag spiest bērniem ēst. Smalki un smeldzīgi, līdz asarām precīzi un skaisti savā īstumā, kaut gribu cerēt, ka ne viss ir uz patiesiem stāstiem balstīts.

[Kristine Kornijanova · Rating 5 out of 5]

Stāsti par patiesu vientulību - to, ka pat ģimenē mūs pārprot un neizprot, ka pat ģimenē kļūdās un sāpina, ka pat ģimenē nespēj palīdzēt. Vislielākās simpātijas stāstiem Ledus okeāns un Virtuves dievs. #BJVzurija2017

[Agnese · Rating 5 out of 5]

Kaut gan grāmata ir plāna, nevarēju vienā elpas vilcienā izlasīt, nācās apstāties ik pēc katra stāsta, lai apdomātu izlasīto. Īpašu spēcīgu iespaidu atstāja pirmais stāsts (iespējams tāpēc, ka bija visgarākais), par 3 paaudžu sievietēm un kā konkrētais laiks un apkārtējā vide veido viņu personību.

[Vilis · Rating 3 out of 5]

Ļoti lasāmi, bet drusku pat pārāk apzinīgi veidoti stāsti, kas šķiet kā atbalss daudziem iepriekš lasītiem darbiem par visnotaļ labiem cilvēkiem sliktos apstākļos, kas arī viņus padara ārēji šķībus.

[Laura · Rating 5 out of 5]

Skaista valoda un skaisti, vienkārši un dzīvi stāsti. Kad izlasīju pēdējo stāstu asaras sāka birt un gribējās zvanīt mammai, lai pateiktu, ka mīlu, to arī izdarīju, grāmata izpildīja uzdevumu- sniedza spēcīgas emocijas!

[Ieva Grike · Rating 4 out of 5]

Pats labākais kumoss nolikts pašā grāmatas sākumā un labi vien ir, jo iespējams, noliktu šo grāmatu malā, ja tā nebūtu. Šo stāstu atcerēšos, pārējie ir kā vāja atbalss pēc emociju vētras ledus okeānā.

[Madara Dobele · Rating 5 out of 5]

Es laikam beidzot varu teikt, ka šī īsstāstu grāmata man sniedza visu, ko mans lasītājas prāts šobrīd vēlējās. Kodolīgi, sajūtu un emociju piepildīti stāsti. Reizēm gluži pretēji - smeldzīgi tukši. Par ieskrambātām, sašķeltām dzīvēm sašķeltā laikā. Ļoti intīmi pietuvināti un reizē vispārināti rezonējoši. Par cilvēkiem un sajūtām, ar ko visticamāk esam saskārušies mēs visi. Un iespējams arī par kaut ko, ko esam izjutuši mēs paši. Šie stāsti ir ne tikai pārdomāti un detalizēti konstruēti, lai attaisnotu savu žanru, tie ir arī šķietami emocionāli ļoti nobriedināti. Man ir prieks lasīt latviešu autores darbu, kam no katras lapas nespiežas ārā sasteigtības sajūta. Gluži pretēji. Šī grāmata ir gan emocionāli, gan sižetiski, gan valodas lietojuma ziņā tik labi sagatavota, ka man beidzot būs atbilde, kad nākamreiz kāds jautās - ko es ieteiktu lasīt no mūsdienu latviešu autoriem.

Vienīgais, kas nedaudz neiederīgi krita acīs - pusi grāmatas veido viens stāsts, otru pusi dažādi, krietni vien īsāki stāsti. Tā, it kā būtu bijis viens - par īsu grāmatai, un citi - kuru kopums ir par īsu otrai grāmatai. Bet kopējo sajūtu par grāmatu tas nekādi nemainīja.