Nakts. Spoži apgaismotā baseinā peld lelles. Visā mājā deg gaisma, skan Mālera mūzika, un vannā zem ūdens atrodas nama saimniece – elitārās Marsakas koledžas pasniedzēja Klēra Dimāra. Par slepkavību uz karstām pēdām tiek arestēts Igo, viens no Klēras studentiem, puisis, ar kuru viņai ir bijušas tuvas attiecības.
Taču slavenais izmeklētājs Martēns Servazs, kurš uzņemas šo lietu pēc Igo mātes Mariannas lūguma, ir pārliecināts: pasaulē ir tikai viens cilvēks, kurš spētu izdarīt ko līdzīgu. Un tas ir psihopāts Juliāns Irtmans, aukstasinīgs un nežēlīgs noziedznieks, kurš pirms pusotra gada izbēdzis no īpaši stingra režīma psihiatriskās slimnīcas.
Slepkavas medības izvēršas nežēlīgā spēlē, kurā ir daudz vairāk spēlētāju, nekā sākumā licies...
Nezinu, kurā lappusē beidzu mocīties (pāri pusei noteikti biju tikusi), un ķēros pie pēdējās nodaļas, lai uzzinātu atrisinājumu. Tā NEKAD nedaru. Bet bezjēdzīgi samudžinātais aizdomās turamo un vainīgo loks apvienojumā ar diezgan garlaicīgo izklāstu neradīja intrigu, spriedzi vai vēlmi pašai kaut ko atrisināt.
uij, patika krietni mazāk par pirmo Miņjē krimiķi. 2 * par dažiem foršiem tēliem. Sižets - drusku ticamāks par taureņa sižetu, bet stāstījums - neinteresantāks.